Jaunākais izdevums

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Ilgs ceļš

Sākotnēji Ievas draudzene Anita Masaļska mēģināja uzadīt «cepuri» ķiverei, taču tā tika atzīta par ne pārāk veiksmīgu risinājumu. Tad radās ideja par auduma apdruku, un ķiverei tika uzšūts apvalks. Bija naiva ilūzija, ka ķiveres varētu klasificēt līdzīgi kā telefonus pēc modeļiem, taču katra ķivere ir atšķirīga, un tie apvalki, kas tika uzšūti Ievas ķiverei, derēja tikai tai. Šobrīd ir izdevies izstrādāt tādu modeli, kas der visām ķiverēm. «Tas prasīja laiku un darbu, bet viss notiek tā, kā jānotiek. Iepriekšējā sezonā Latvijā sniega vispār nebija. Es uz kalna biju divreiz – vienreiz Latvijā ar bērniem un otrreiz pati snovoju ārpus Latvijas. Tāpēc īstenībā labi, ka visu neizdarījām pagājušajā gadā, jo tad būtu pilna kolekcija, bet ziemas nav,» spriež Ieva.

Sadarbojas ar citiem

Ievai ir pieredze biznesā – viņai pieder skaistumkopšanas salons un kosmētikas veikals. Tāpat Ieva ir organizējusi piedzīvojumu sacensības Barona mantojums, kā arī veidojusi eko automazgātavu tirdzniecības centrā. Ir cilvēki, kuri kaut ko izdomā un ilgi savu biznesa ideju briedina, bet Ieva izdomā, dara un skatās, kas no tā sanāks.

Lai arī viņai ir pieredze uzņēmējdarbībā, šis ir kaut kas pilnīgi jauns. Ieva meklēja ceļus un palīdzību, kā šo ideju varētu attīstīt, tāpēc mēģināja pieteikties vairākiem biznesa atbalsta instrumentiem – biznesa inkubatorā, Rīgas domes un Swedbank grantu programmā Atspēriens, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondā. Nevienā no šiem konkursiem neizdevās gūt atbalstu. Ieva uzskata, ka projektu rakstīšana un iesniegšana tik un tā sniedza labu pieredzi. «Vari iegūt vai nu naudu, vai pieredzi. Es esmu ieguvusi pieredzi,» viņa saka.

Kad jau bija apnicis rakstīt biznesa plānus un motivācijas vēstules, Ieva uzzināja par Nordea Biznesa skolu, kur izlēma pieteikties. Vēl grūti spriest, kā biznesa ideja ir mainījusies skolas ietekmē, bet tur iegūtie kontakti palīdzēs turpmāk, piemēram, kopā ar mākslinieci Daci Runči un ielu mākslinieku Daini Rudeni, kuri arī piedalījās Nordea Biznesa skolā, top kopīga ķiverādu kolekcija. «Nekad nezini, kur ceļš aizvedīs – ja nebūtu aizgājusi uz skolu, nebūtu satikusi Daci un Daini. To, kā izvērtīsies sadarbība, rādīs laiks,» saka Ieva.

Vedīs uz Itāliju

Šobrīd uzņēmums strādā pie pirmās kolekcijas, kurai iecerētas trīs līnijas – ar grafiti, kas vairāk domāta jauniešiem, krāsainā kolekcija kopā ar Anitu Masaļsku un vēl viena ar Daces Runčes gleznu fragmentiem. Augustā paredzēts uzsākt ražošanu. Runājot par noieta tirgiem, Ieva teic, ka ķiverādas vēlas piedāvāt arī Latvijā, bet galvenais fokuss ir uz lielajiem kalniem ārzemēs. Šobrīd viņa ir noskatījusi Itālijas kalnu kūrortus. «Tur ir pavisam cits potenciāls. Šogad, kad biju kalnos, apstaigāju veikalus, lai izlūkotu, kas piedāvājumā, un izpētītu tirgu. Neko līdzīgu mūsu ķiverādām neredzēju. Daudzi, kas ieraudzīja manu ķiveri ar ķiverādu, izrādīja interesi,» saka Ieva.

Viņa saprot, ka produkts ir sezonāls un apjomam jābūt milzīgam, lai tas būtu rentabls bizness. Tāpēc Ievai ir doma arī par citiem aksesuāriem, lai bizness nebūtu tik sezonāls un būtu ko darīt arī vasarā. Varētu domāt, ka šis aksesuārs varētu būt saistīts ar veloķiverēm, bet viņa teic, ka vasarā, braucot ar divriteni, jau tāpat ir karsts un cilvēki nelabprāt liek galvā ķiveres, kur nu vēl apvalku ķiverei. Vairāk viņa pagaidām nestāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Tiecas pēc individualitātes

Anda Asere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien plašākā mērogā vērojama tendence izvēlēties pēc iespējas individualizētus produktus un risinājumus – arī bērnu apģērbos

Tā novērojusi bērnu apģērbu ražotāja SIA Tiny Bunny īpašniece Ilva Kauliņa, tieši tāpēc viņa saskata nišu savam zīmolam.

«Ideja no sapņa realitātē pārtapa tikai pirms gada. Man jau sen bija šāda ideja, un šobrīd ir izdevies to īstenot,» viņa saka. Idejai saknes meklējamas pirms septiņiem gadiem, kad Ilva strādāja liela apģērbu koncerna bērnu apģērbu nodaļā. Tur dzima viņas mīlestība pret bērnu apģērbu. Viņa domāja par to, ka kādreiz varētu izveidot savu bērnu apģērbu līniju, bet nekad neticēja, ka varētu ar to pelnīt naudu. «Ticība radās tad, kad atnāca nosaukums. Sāku par to arvien vairāk domāt. Vēlāk man piedzima bērniņš, sāku viņam šūt drēbītes, arī draudzenēm iepatikās. Draugu atbalsts mudināja mani turpināt iesākto. Pēc bērna piedzimšanas es neatgriezos darbā, bet izvēlējos riskēt un iet pretim savam sapnim,» atklāj Ilva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Topinambūrs dodas uzvaras gājienā

Linda Zalāne, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļi Rūdolfs un Roberts Cešeiko atjauno novārtā pamesto Stelpes pienotavu, kur sākuši ražot bioloģiskus dārzeņu un augļu biezeņus

«Iepriekš darba dēļ biju pārcēlies uz Rīgu, bet es jau tad sapratu, ka pilsētā nejūtos tik labi kā dzimtajā pusē. Vienmēr esmu zinājis, ka pienāks brīdis, kad sākšu savu biznesu. Ideju par to kopā ar brāli sākām lolot pirms vairākiem gadiem, bet reāli sākām ražot produktus pirms gada,» stāsta SIA Keefa valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. SIA Keefa ražo biezeņus Simply Food pieaugušajiem.

Iepriekš Roberts strādāja SIA Lāči mārketinga nodaļā. Tur viņam radās nojausma, ko nozīmē produkta sagatavošana no miltu atvešanas līdz gatavas maizes cepšanai un tās nonākšanai veikala plauktā. Ar brāli, kaļot plānus par savu biznesu, abi pētīja, kādu produktu Latvijas tirgū pietrūkst, ar ko būtu iespējams atšķirties no citiem ražotājiem. Brāļi uzzināja par iespēju Lauku atbalsta dienestā iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu inovatīvu produktu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūdis Rubenis izveidojis albumu Saruna ar mērķi saglabāt senču dzīvesstāstus pierakstītā formā un kolekcionēt tos kā vērtīgas ģimenes pērles

Pamatdoma – jaunatne šo albumu dāvina saviem vecvecākiem un vecākiem, lai viņi atbild uz grāmatā minētajiem jautājumiem. Tie raisa dažādas atmiņas un, atbildot uz šiem jautājumiem, cilvēki pieraksta savu dzīvesstāstu, un tad pārējie ģimenes locekļi tos var izlasīt un nodot mazbērniem. Rūdis uzskata, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas, jo tās paliek ne vien ģimenē, bet arī pašam aizpildītājam vēlreiz ļauj atcerēties savu dzīvi un tādējādi mierīgi atskatīties uz to, ne tikai visu laiku nemitīgi skriet uz priekšu. «Un tas piešķir lielāku jēgu visam, ko darām, jo varam apgūto piefiksēt un nodot tālāk. Jauniešiem ir vērtīgi izlasīt savu vecvecāku pieredzi un labāk saprast savu dzīvi, veikt salīdzinājumu. Tas ļauj labāk apzināties sevi, savu ģimeni, savas saknes,» viņš spriež un cer, ka šis albums rosinās daudzas sarunas ar vecvecākiem. Rūdis uzskata, ka mūsdienās cilvēki saknes novērtē vairāk nekā agrāk. Viņš to skaidro ar to, ka vēsturiski, sabiedrībai attīstoties, rodas resursu pārpalikums – ir vairāk brīvā laika, un tas dod iespēju pievērsties dažādiem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alerģija pret veikalos nopērkamajiem krēmiem Agritu Jērumu aizvedusi pie dabīgu smaržu veidošanas meistarklasēm Smaržas burvība

Agrita pirms vairāk nekā deviņiem gadiem saskārās ar alerģisku reakciju pret veikalā pirktiem sejas krēmiem, kuri izraisīja acu asarošanu, šķaudīšanu. Apzinoties, ka ādas kopšanas līdzekļi tomēr ir vajadzīgi, viņa nokļuva dabīgās kosmētikas meistarklasē, kur uzzināja arī par ēteriskajām eļļām. Sākumā viņa vadījās pēc gatavām receptēm, izgatavojot pirmo krēmu, bet ar laiku, arvien drošāk eksperimentējot, pievērsās arī dabīgajām smaržām.

«Pieļauju, ka alerģisko reakciju izsauca konservanti un sintētiskās smaržvielas. Tā radās mana šodienas nodarbošanās. Es aicinu cilvēkus negaidīt, kad ķermenis sāks protestēt, bet jau laikus pāriet uz dabīgām alternatīvām. Protams, tas nav vienkārši. Arī man sākumā bija žēl izmest visas savas skaistās gatavo smaržu pudelītes, taču nespēju tās kādam atdāvināt, jo zināju, kas tajās iekšā,» klāsta Agrita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Hackmotion aproce palīdz analizēt golfa spēlētāju sniegumu, nākotnē vēlas iesaistīties arī rehabilitācijā.

«Esam saglabājuši vīziju un fokusu, ka gribam palīdzēt cilvēkiem apgūt kustības. Sports ir tikai viena nozare, golfs – tikai apakšnozare tam, kur atradām vajadzību pēc šāda produkta,» saka Jānis Linde, SIA Hackmotion līdzīpašnieks. Sākotnējā doma bija uzlabot snovborda prasmes, taču, reāli izmēģinot produktu, uzņēmums secināja, ka tas jāvienkāršo un jāatrod joma, kur tas ir izteikti vajadzīgs. «Bija indikācijas, kas lika apšaubīt, vai snovbordā varētu būt pietiekami daudz un maksātspējīgu klientu. Bijām divos akseleratoros – Build- It Igaunijā un Startup Sauna Somijā – un saņēmām daudz ieteikumu no cilvēkiem, kuri ir investējuši biznesos un paši veidojuši uzņēmumus, ka šādu produktu labāk piedāvāt golfa spēlētājiem. Sākumā stūrgalvīgi negribējām tam ticēt, bet tad nointervējām pietiekami daudz snovbordistu un aizbraucām uz Somijas ziemeļiem, kur ir viens no galvenajiem snovborda apmācības centriem pasaulē, kas bija ieinteresēts nopirkt varbūt divus kostīmus. Sapratām, ka tad, ja snovborda mekā ir interese tikai par diviem kostīmiem, no tā nav iespējams izveidot biznesu,» norāda Jānis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA PVStream radītā sistēma palīdz īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī ļauj attālināti aprēķināt saules bateriju uzstādīšanas izmaksas, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan saules enerģijas tehnoloģijas kļūst lētākas, kopējās to uzstādīšanas izmaksas joprojām ir augstas, jo ievērojamu daļu veido administratīvie izdevumi – jāveic precīzi aprēķini un mērījumi, kā arī jāsagatavo tehniskā dokumentācija. PVStream automatizētā platforma ļauj šīs izmaksas samazināt, palīdzot īstenot saules enerģijas projektus visos to posmos, kā arī novēršot nepieciešamību pēc integrācijas un pārslēgšanās starp lietojumprogrammām. PVStream komandas speciālisti Dmitrijs Sergejevs un inženierdoktors Andrejs Snegirjovs DB norāda, ka šobrīd platformas pamatizstrāde tuvojas noslēgumam – tiek pārbaudīta funkcionalitāte un tuvākajā laikā būs pieejama arī platformas komerciālā versija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atspoguļo tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos

Anda Asere, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dizaina preču uzņēmumam SIA Typical ir divas pastkaršu kolekcijas – Typical Latvian un Touch of Nature, no kurām lielāko pircēju atsaucību izpelnījusies kartīšu sērija par tipiskajiem latviešiem

«Tajā atspoguļojam nevis tradicionālo, bet tipisko latvieti dažādos dzīves mirkļos. Viena no manām mīļākajām pastkartēm ir bērzu sulas tecināšana, jo tā rīkojas tipisks latvietis pavasarī. Cenšamies notvert šādus mirkļus, sadarbojoties ar dažādiem fotogrāfiem,» saka Elīna Bērziņa, SIA Typical līdzīpašniece.

Viņa uzskata, ka visdārgākais, ko otram var uzdāvināt, ir laiks. Īsziņas pazūd līdz ar jaunu telefonu, bet, kad uznāk slikts garastāvoklis, var paņemt kasti ar pastkartēm, nopūst putekļus un izlasīt atziņas no draugiem.

Ideja par šādām pastkartēm radās Elīnas biznesa partnerei Ievai Garjānei, viņa aizraujas ar pastkaršu sūtīšanu, un viņai patīk fotografēt. Tieši tobrīd Elīna meklēja savu ceļu, un Ieva piedāvāja šo ieceri attīstīt kopīgi. Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū, Gulbenes pašvaldība izsludināja konkursu par finansējumu, viņas uzrakstīja biznesa plānu un saņēma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA TakTil vadītāja Ulla Krūmiņa izgatavo attīstošās bērnu rotaļlietas – grāmatiņas, sedziņas, kalendārus un spēli alfabēta apgūšanai

Visas rotaļlietas viņa veido tā, lai bērnos attīstītu radošumu. Viņas skatījumā, laba rotaļlieta ir tāda, kas attīsta bērna spējas un vecākam uz mirkli dod atelpu. Uzņēmējai pašai patīk koka rotaļlietas, piemēram, leļļu koka mājas, viņas meitām patīk Gigi Bloks kartona kluči. «Maniem bērniem ir dažādas rotaļlietas, bet šobrīd ir posms, kad viņām aktuālas ir lelles, līdz ar to vecākā meita darbojas ar Claudia papīra lellēm,» viņa stāsta.

Ģimene pirmajā vietā

TakTil pirmsākumi meklējami 2015. gadā, kad Ulla ar astoņus mēnešus mazo meitiņu uz rokām bija pabeigusi Rīgas Stradiņa universitāti un fotoskolu. «Esmu pieradusi visu laiku kaut ko darīt. Visi teica, lai nomierinos un atpūšos, pasēžu mājās, bet man tas šķita jocīgi. Nolēmu iemācīties šūt. Sāku iet uz kursiem Skrodernīcā ar domu, ka iemācīšos šūt meitai un sev kleitas, kursu vadītāja visu laiku deva materiālus, ko šūt kopā, piemēram, kabatas, rāvējslēdzējus utt. Liku tos kopā, meita ar tiem spēlējās un no tā visa sanāca grāmatiņa. Vēlāk uzšuvu meitai attīstošo sedziņu,» stāsta Ulla. Runājot par to, kā salāgot biznesa un bērna vajadzības, viņa uzsver, ka bērni vienmēr būs pirmajā vietā. «Nekad neviens mans projekts nebūs svarīgāks par ģimeni. Es no tiem atteikšos, ja jutīšu, ka tie traucē maniem bērniem. Es visu daru, kad tas netraucē bērniem, – kad kāds palīdz pieskatīt viņus vai arī naktīs, kad meitenes guļ,» neslēpj Ulla. Visbiežāk viņa strādā naktīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Atrod optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru

Anda Asere, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu valoda ir liels retums, tāpēc The Words Of Latvian vēlas to popularizēt ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski

Zīmola sortimentā ir pieaugušo un bērnu T-krekli, kā arī džemperi. Šobrīd tie ir produkti ar 13 dažādiem uzrakstiem, piemēram, «kopā», «prieks», «sapnis», «vienkārši». Vēl aptuveni tikpat daudz ir sagatavoti. Ilgu laiku populārākais krekls bija ar uzrakstu «kārumnieks», šobrīd – «luteklīte». Tāpat uzņēmuma plānā ir piedāvāt arī krūzītes un plakātus ar uzrakstiem.

The Words of Latvian (SIA EE un Partneri) dibinātājam Eduardam Lapiņam ir radusies sajūta, ka latviešu dizaineri un modes mākslinieki cenu ziņā mērķē mazliet par augstu. The Words Of Latvian krekli maksā 24,90 eiro un viņam šķiet, ka tā ir atbilstoša cena par šādu produktu. «Latvijā vidējā alga nav tik liela, lai katrs varētu atļauties nopirkt lietu, ar ko pasaka, ka viņš ir latvietis, un kas maksā vairāk nekā simt eiro. Gribējām piedāvāt kaut ko, kas ir lētāks. Protams, varētu piedāvāt vēl lētāk, bet tas nozīmētu, ka jāizmanto sliktākas kvalitātes materiāli un druka. Man šķiet, ka esam atraduši optimālu kvalitātes un cenas līdzsvaru,» saka Eduards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) izvērtējusi divu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos par vienotu noteikumu piemērošanu savstarpēji neatkarīgos slēpošanas un snovborda parkos un atļāvusi slēgt minēto vienošanos, liecina KP publiskotā informācija.

KP neatklāja uzņēmumus, kas vienošanos slēguši.

Kā informē KP, 2023.gada nogalē padome saņēma lūgumu sniegt konsultāciju par divu savstarpēji konkurējošu slēpošanas un atpūtas parku sadarbības vienošanos, kas ļautu klientiem izmantot to pakalpojumus uz vienotiem noteikumiem. Pēc tikšanās ar iesaistītajām pusēm, KP sniedza uzņēmumiem skaidrojumu par to, kāda rīcība no konkurences tiesību viedokļa ir pieļaujama un kāda rīcība ir aizliegta uzņēmumu plānotajās darbībās.

Iepazīstoties ar plānotās sadarbības noteikumiem, KP secināja, ka vienotu noteikumu izstrāde diviem patstāvīgiem slēpošanas un atpūtas parkiem ir vērtējama kā kopīga pakalpojuma pārdošana, kas tirgus dalībniekiem ir atļauta, ja to kopējā tirgus daļa kalnu slēpošanas pakalpojumu tirgū Latvijā nepārsniedz 15% un tā nesatur karteļa jeb konkurējošu uzņēmumu aizliegtu vienošanos, piemēram, par cenu noteikšanu, klientu vai tirgus sadali un citām darbībām, kas ierobežo konkurenci par sliktu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviešu būvētajā Phjončhanas snovborda trasē sākušās sacensības

Lelde Petrāne, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Esam emociju pārpilni, un būs grūti atgūties no spilgtajiem iespaidiem, ko šeit esam guvuši.»

Latviešu būvētajā Phjončhanas 2018. gada Ziemas Olimpisko spēļu snovborda trasē svētdien notika pirmās slopestyle disciplīnas sacensības. Latviešu speciālisti no uzņēmuma We Build Parks.com (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern Dienvidkorejā atrodas jau piekto nedēļu.

WBP grupas komanda no Baltic Snowpark Agency jau vairāk nekā mēnesi atrodas Dienvidkorejā, kur izbūvēja slopestyle trasi šā gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm, kas notiek no 9. līdz 25. februārim. Darbi noritējuši bez aizķeršanās, izbūvētās platformu aprises ir milzīgas un sastāv no vairākām unikālām konstrukcijām.

Ar prieku pastāstījām mūsu ceļu no snovošanas piemājas pļavās līdz Olimpiskajai trasei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Senais mūsdienīgā izpildījumā

Žanete Hāka, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 50 un 100 gadus senām stellēm rada mūsdienīgas tekstila preces un apģērbus

Mājas tekstila un dizaina apģērbu ražotāja SIA Vuuven sākotnēji iekaroja ASV pircēju uzmanību un patlaban gūst popularitāti arī Latvijas tirgū.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Zīmols Vuuven pastāv kopš 2016. gada oktobra, taču produktu izstrāde sākās jau krietni ātrāk – 2015. gada vasarā. Tas ir divu cilvēku izveidots projekts, kuru radījusi Kristīne Ķepale un Oskars Kupcāns.

Lai radītu pirmo kolekciju, Vuuven komanda investēju savus privātos līdzekļus. Pēc pirmajiem veiksmīgajiem sadarbības projektiem ar klientiem ASV un Eiropā zīmola virzītāji secinājuši, ka jāturpina iesāktais, jo pieprasījums pēc produkcijas bijis, tādēļ atlicis tikai strādāt, lai klients sadzirdētu zīmola vēstījumu. Lai gan Vuuven produktus var iegādāties internetveikalā, patlaban aizvien lielāku tirgus daļu aizņem B2B (segments bizness biznesam) pārdošana. Šobrīd Vuuven produkti atrodami dizaina studijās ASV, savukārt individuālie pasūtījumi bijuši no teju ikvienas Eiropas valsts, atklāj O. Kupcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmols Zephyr iemieso to veidotāju, tērpu dizaineru Elizabetes Līzes Beļūnes un Annas Elizabetes Kasparsones izpratni par sievišķību

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Viņām kopīgā biznesa ideja radās pirms apmēram pusotra gada, kad abas bija TV raidījuma Rīgas stila pavēlnieks dalībnieces. «Viena otru iepriekš nepazinām, bet raidījuma filmēšanas laikā sapratām, ka mums ir viens skatījums uz lietām, līdzīga modes izjūta, līdz ar to varētu būt kopā viegli strādāt, un tas arī pierādījies, attīstot kopīgu projektu,» stāsta zīmola Zephyr veidotāja Anna.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Sākam biznesu: Vegānu kafejnīca nomaļākā ielā

Sekojot biznesa idejai: Maina stratēģiju un izvēlas ārpakalpojumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Vai var latvietim pārdot sūnas?

Renāte Priede, speciāli DB, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai var latvietim pārdot sūnas? Zīmola Emerald Rabbit autore Vera Radimašvili pamazām pārliecinās, ka var

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lielāko daļu sava mūža nodzīvojusi Izraēlā, Vera Radimašvili secina, ka Latvijas sūnas ir īpaši daudzveidīgas, tās iespaido un iedvesmo tik ļoti, lai turpat mežā veidotu gleznas. Savu dekoru veidošanas virzienu viņa sāka ar sūnu glezniņām. Uz diezgan raksturīgo komentāru, ka tādas sūnas tak katrs var mežā salasīt un savu dekoru izveidot, Vera atbild, ka tik vienkārši jau tas nemaz nav – līdz jebkādu amatniecības izstrādājumu šķietami vienkāršajam rezultātam var nonākt tikai ar laikietilpīgu, zināšanās balstītu profesionālu darbību. Savāktās sūnas tiek kaltētas, apstrādātas, atbilstoši uzglabātas. Viņa papildus iegādājas arī jau speciāli apstrādātas un sagatavotas sūnas un palīgmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 9. jūlijā

Dienas Bizness, 09.07.2014

Pasaulē.

Ukrainai būs nepieciešams 8,1 miljards grivnu Donbasa infrastruktūras atjaunošanai

Kā liecina pirmie aprēķini, Doņeckas un Luhanskas reģionu infrastruktūras atjaunošanai būs nepieciešams 8,1 miljards grivnu (508 miljoni eiro), trešdienas valdības sēdē ziņoja Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks. Lasīt tālāk...

Foto: ITAR-TASS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kamēr par tik nozīmīgu valsts ekonomikas sektoru kā enerģētika valda tāda neziņa un neizlēmība, nav jābrīnās, ka noteikumus mums uzraksta citi. Savukārt Latvijas ministri un tiem pakļautie ierēdņi tikai turpina tukši spriedelēt par mūsu tautsaimniecības ilgtspēju, konkurētspēju un energoapgādes drošības paaugstināšanu «tuvākajos gados»,» DB viedoklī norāda Līva Melbārzde.

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm - par to rubrikā Sākam biznesu.

Savukārt DB intervijā: ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels.

Pieteikumi šīm un citām šodienas aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas uzņēmums virtuālās realitātes ķiveres ražošanai plāno piesaistīt pusmiljonu eiro

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānija SIA Simbios CFV ar pūļa finansējuma platformas starpniecību plāno piesaistīt 521 tūkstoti eiro virtuālās realitātes ķiveres ražošanai, informē uzņēmuma dibinātājs un direktors Konstantīns Mamonovs.

Septiņu gadu laikā ierīces izveidē ir ieguldīti aptuveni 2 miljoni eiro. Jaunā ierīce, pēc K. Mamonova teiktā, spēj aizvietot simtiem ikdienā lietotu ierīču un kļūs par tehnoloģisku sasniegumu. Inovatīvās ierīces izstrādē tika izmantota modernākā pieeja, veicot unikālus pētījumus par cilvēka smadzeņu darbības simbiozi ar nākotnes tehnoloģijām. Projekta īstenošanas gaitu konsultēja Baltkrievijas neiroķirurgi, bet tehnisko izstrādi veica Latvijas programmētāji. Atsevišķi ierīces izstrādes posmi ir patentēti Latvijā un vairākās citās valstīs.

Papildu parastajām viedtālruņa funkcijām, SimbiosOne lietojumprogrammas iekļauj veselības analīzi un migrēnas profilaksi, automātisku ātrās medicīniskās palīdzības izsaukumu un ziņojumus ģimenes ārstam, atbalstu sporta nodarbībās un svara kontroli, gaisa un radiācijas piesārņojuma analīzi, kā arī melu detektoru, cenu aprēķinu veikalā un pat kriptovalūtas izgatavošanas iespēju. Tāpat ierīce piedāvās arī izklaides funkcijas, piemēram, filmas un mūziku. SimbiosONE radītāji sola, ka ierīce izpildīs arī balss komandas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnes motocikls ir tik drošs, ka braucējs var iztikt pat bez ķiveres, apgalvo BMW.

Vācijas ražotājs prezentējis Motorrad Vision Next 100 motocikla prototipu.

Nulles emisiju motocikls veidots tā, ka paliek stāvus pozīcijā, pat pilnīgi apstājoties. « pašbalansa sistēma palīdzēs aizsargāt braucēju. Nākotnē motobraucēji varēs baudīt izbraucienus bez aizsardzības aprīkojuma,» sacījis Edgars Heinrihs, BMW motociklu divīzijas dizaina direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieši, kuri jau daudzus gadus zem nosaukuma Baltic Snowpark Agency Baltijā un citur pasaulē veido sniega un citu ekstrēmo sporta veidu trases, būvēs snovborda trasi olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.

«Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA BSA Projects) vadītājs Jānis Jansons.

Viņš norādīja, ka bija sarežģīti laika apstākļi - bija vētras un tad, kad viss jau bija uzbūvēts, viss salija, tad viss bija ledū sasalis. Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties,» atcerējās Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bez augstprātības un lakas ķiveres

Elīna Pankovska, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salons Grieze darbojas mazā nekā gadu, taču jau ir paspējis iemantot klientu simpātijas ar savu brīvo atmosfēru, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skaistumkopšanas salons ar interesanto nosaukumu neatrodas kādā Rīgas maģistrālē, tas iemitinājies mājas pagalmā netālu no Vecās Ģertrūdes baznīcas. Tās īpašnieces, trīs jaunas un uzņēmīgas dāmas, norāda, ka klienti uz Griezi nāk mērķtiecīgi, nevis ieskrien, garām ejot, mirkļa iespaidā.

Salona īpašnieces ir Sintija Eglīte, Digna Degtjarova un Elīna Dīcmane. Vienīgā profesionālā friziere šajā trijotnē ir ir Sintija. Abām pārējām meitenēm salons nav pamatdarbs, proti, viņas savu ikdienu vada mediju aģentūrā. «Ideja nāca no Sintijas, kas vienīgā no mums ir friziermeistare. Vienu dienu viņa atnāca pie manis un teica, ka atradusi telpas, kur varētu atvērt frizētavu, un jautāja, vai es negribētu piedalīties – palīdzēt ar mārketinga lietām, dizainu un idejām. Sākām domāt, kāds salons Rīgā vēl varētu pietrūkt? Sapratām, ka tas varētu būt salons, kur atnākt ar draudzenēm un, piemēram, sapucēties pirms t.s. vecmeitu ballītes vai vienkārši piektdienas vakarā brīvā atmosfērā saposties. Tādu salonu Rīgā nav. Esošie saloni ir diezgan stīvi un glancēti, pat augstprātīgi,» norāda Digna. Elīna bilst, ka šie saloni nemaz nevar atļauties būt citādi, jo vide ir tāda, kāda tā ir. «Mūsu galvenais priekšnoteikums bija brīvība – lai klients, meistars salonā justos brīvi,» piebilst Elīna. Sākušas domāt, kas ir tas, kas visvairāk raksturoto to stilu, kā Sintija strādā. Angļu valodā ir blogs Beautiful Mess, latviski tuvākais tulkojums, ko meiteines atrada – «ligzda uz galvas». Proti, uztaisi «velns viņ’ zina, ko», bet tas izskatās forši, ir brīvi, nav stīvi un uz galvas nav arī lakas ķivere. «Tā sākām pamazām risināt ligzdas tēmu. Uzreiz gan bija skaidrs, ka frizētavu par ligzdu saukt nebūtu lāgā,» par salona rašanos stāsta Digna. Ligzda ir tā, no kā kaut kas dzimst. Tā ir droša vieta tuvu dabai, un tā tika izperēta Grieze. Sākumā gan nosaukums licies kā joks, bet, padomājot nedaudz tālāk par šī vārda nozīmi, tas labi saistās ar friziera darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru