Februārī preču eksports ir nedaudz atguvies pēc janvāra samazinājuma, taču, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, aizvien vērojams kritums, norāda ekonomisti.
Nākotnē nevar gaidīt strauju uzlabojumu, un visdrīzāk šajā gadā apjomi būs aptuveni tādi paši kā pērn.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 10,8 %, tajā skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 9,5 % un importa vērtība – par 11,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Februārī Latvija eksportēja preces 778,5 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 918 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,9 % (2016. gada janvārī – 46,4 %).
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes!
#1/5
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Februārī eksports ir nedaudz atguvies pēc janvāra krituma, bet vēl arvien bija par 1,2% mazāks nekā pirms gada. Daļēji to gan nosaka zemākas eksporta cenas, piemēram, naftas produktiem (reeksports), metāliem. Turpina krist arī elektronikas reeksports. Tajā pat laikā koka produktu eksports ir pieaudzis pat par 21%, pārtikas produktu eksports – par 26%. Arī metālu eksports ir pieaudzis par 17%, bet šis laikam būs pēdējais sniegums pirms Liepājas Metalurga ražotnes iekonservēšanas. Padsmitos procentu mērojams arī ķīmisko produktu un papīra izstrādājumu kāpums.
Eksports uz Krieviju un parējām NVS valstīm turpināja krist (attiecīgi -25% un -27%), kas ir pat straujāk nekā janvārī. Savukārt nedaudz uzlabojas eksports uz eirozonu (+0,3%). Turpinās arī aktīvs kāpums Āfrikas un Tuvo Austrumu virzienā – Alžīrijā, Ēģiptē, Kenijā, Apvienotie Arābu Emirāti – tas gan lielā mērā ir Latvijas graudinieku nopelns.
Lai arī kopumā eksports vēl arvien ir mazāks nekā pirms gada, eksporta attīstība vairs neizskatās tik bēdīga kā janvārī. Tomēr tā vēl arvien ir ļoti svārstīga un neviendabīga. Imports turpina krist vēl straujāk kā eksports, par 5% salīdzinājumā ar pērna gada februāri. Taču importā krītošo cenu efekts ir vēl spēcīgāks, visticamāk, apjomi krīt vien nedaudz.
Šogad kopumā vēl arvien sagaidāms eksporta kāpums. Eiropas ekonomika turpina lēnām augt. Arī negatīvajai ietekmei no Krievijas, vismaz preču eksportā, jākļūst mazākai.
#2/5
Ekonomikas ministrija
Ārējās tirdzniecības dati tiek rēķināti faktiskajās cenās, tāpēc apgrozījumu ietekmē ne tikai apjomu izmaiņas, bet arī cenu svārstības. Gada laikā ir ievērojami samazinājušās cenas vairākās preču grupās, tādās kā minerālie produkti, metāli un to izstrādājumi, pārtikas rūpniecības preces u.c., kas negatīvi ietekmē kopējo tirdzniecības vērtību.
Eksporta samazinājumu februārī, līdzīgi kā janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, būtiski ietekmēja mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta kritums. Samazinājās arī minerālo produktu, vieglās rūpniecības preču, kā arī transportlīdzekļu eksports.
Savukārt pozitīvi eksportu lielākoties ietekmēja lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta pieaugums. Pozitīvas tendences bija vērojamas arī metālu un to izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības preču eksportā.
Februārī gada griezumā būtiski pieauga eksports uz trešajām valstīm (izņemot ES un NVS valstis) – par 25,4%. Lielākoties to veicināja straujš graudaugu eksporta pieaugums. Uz ES valstīm šajā laika posmā eksports samazinājās par 1,9%, ko lielākoties noteica minerālo produktu un mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums. Savukārt uz NVS valstīm eksports saruka par 25,8%, ko gandrīz pilnībā noteica mehānismu, ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums.
Preču importa samazinājumu gada griezumā februārī lielākoties ietekmēja minerālo produktu, metālu un to izstrādājumu, kā arī mehānismu, ierīču un elektroiekārtu importa samazinājumi. Savukārt pieauga lauksaimniecības un pārtikas, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču imports.
Kopumā 2016.gada janvārī-februārī eksports bija par 6,1% mazāks nekā pirms gada. Ievērojami samazinājās mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports, bet apjomīgākais pieaugums bija vērojams lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta grupā. Savukārt preču imports šajā laika posmā samazinājās par 8,5 %.
Sagaidāms, ka turpmākajos šī gada mēnešos eksporta dinamika būs atbilstoša sezonalitātes svārstībām. Kopējo eksporta vērtību ietekmēs cenu izmaiņas.
#3/5
Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs
Jau trešo mēnesi pēc kārtas eksporta dati ir ar negatīvu pieaugumu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pēc dramatiska krituma janvārī februārī kopējā tendence joprojām saglabājas negatīva, lai arī šogad februāri bija 29 dienas, turklāt 2015. gada februāris bija pērnā gada sliktākais mēnesis eksporta datos.
Pozitīva ziņa ir, ka lielāko daļu eksporta krituma veido industrijas, kur dominē reeksports: elektroierīces un elektroiekārtas, naftas produkti, kā arī sauszemes transporta līdzekļi. Savukārt fantastisku rezultātu uz kopējā negatīvā fona ir nodemonstrējusi kokapstrādes industrija, kur pieaugums 20,8% pret pērnā gada februāri un tikpat iespaidīgs (19,5%) pieaugums pret šī gada janvāri. Februārī koka un koka izstrādājumu eksports nu jau ir pārsniedzis piektdaļu no visa Latvijas preču eksporta kopējā apjoma.
Kopumā divos mēnešos preču eksporta apjoms faktiskajās cenās samazinājies par 6,1%, un šobrīd nav signālu, kas liecinātu par strauju augšupeju tuvākajā laikā. Gan vāja ārējā vide, gan zemās ražošanas cenas būs par iemeslu tam, ka, visticamāk, šogad preču eksporta kopapjoms būs līdzīgs 2015. gada apjomam, iespējams pat mazāks.
#4/5
Finanšu ministrija
Preču eksports uz Krieviju februārī bija par 25,2% mazāks un uz parējām NVS valstīm par 26,9% zemāks nekā pirms gada. Nav sagaidāms preču eksporta pieaugums uz Krieviju, ņemot vērā, ka Krievijas mājsaimniecību pirktspēja turpina samazināties, ko apliecina mazumtirdzniecības apgrozījuma un reālās darba algas kritums. Eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm februārī arī samazinājās, kopumā par 1,9%. Taču preču eksporta vērtība uz Latvijas galvenajiem ES noieta tirgiem, piemēram, Vāciju, Igauniju, Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Dāniju, pieauga.
Līdzīgas tendences vērojamas arī importā. Importēto preču vērtība šā gada februārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 11,8%, savukārt gada laikā samazinājās par 5%. Salīdzinājumā ar janvāri visstraujāk pieauga lauksaimniecības un pārtikas preču, it īpaši zivju un alkoholisko dzērienu imports. Papildus tam ievērojams pieaugums fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, mehāniskajām ierīcēm un satiksmes līdzekļiem. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada februāri lielāko negatīvo ietekmi uz importa samazinājumu noteica minerālproduktu, kā arī metālu un elektroiekārtu preču kategorijas, to vērtībai samazinoties attiecīgi par 29,6%, 30,5% un 18,8%.
Eksporta attīstības tendences turpmāk galvenokārt noteiks situācija ārējā vidē. Lai gan ES kopējais noskaņojuma līmenis kopš gada sākuma ir nedaudz pasliktinājies, tas joprojām norāda uz stabili augstu uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu. Turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi, reeksporta samazinājuma dēļ. Taču, ņemot vērā, ka apstrādes rūpniecības apgrozījums tieši eksportam jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda pieaugumu un Latvijas ražotāju novērtējums par eksporta pasūtīju apjomiem uzlabojas, kopumā tas var kompensēt reeksporta apjomu kritumu.
#5/5
AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc ne pārāk iepriecinošā gada sākuma, februārī ievērojami uzlabojušies Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, februārī Latvijas preču eksports faktiskajās salīdzinājumā ar pērnā gada februāri samazinājies par 1,2%, kas būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar janvāri, kad eksportā tika fiksēts vairāk nekā 10% kritums. Savukārt preču imports februārī samazinājās par 5%, kā rezultātā pēdējo mēnešu laikā līdz ievērojami sarucis Latvijas preču tirdzniecības bilances deficīts, kas kopumā veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus jāņem vērā, ka šogad februārī bija par vienu dienu vairāk nekā citos gados, tādēļ eksporta dati kopumā izskatās nedaudz pozitīvāk nekā tie ir faktiski.
Februārī Latvijas eksporta attīstību visbūtiskāk ietekmēja naftas produktu (-44,7% pret iepriekšējo gadu) un elektroierīču (-37,5%) eksporta samazinājums, tomēr šo preču eksportu pamatā veido reeksports un līdzīgs kritums vērojams arī importā. Līdz ar to šo preču eksporta kritums īsti neatspoguļo ekonomiskos procesus Latvijā un ja šīs preces izņemtu no kopējiem eksporta cipariem, tad Latvija preču eksports februārī būtu audzis par 10,9%, kas ir ļoti atzīstams radītājs.
Vislielākais pieaugums februārī fiksēts koka un koka izstrādājumu (+20,7%), graudaugu (+109%), kā arī dzelzs un tērauda (63,9%) eksportā. Ja dzelzs eksportā pieaugums pamatā saistīts ar metāllūžņiem, kuru eksports ir ļoti svārstīgs un šomēnes ir iedevis lielu plusu, tad kokapstrāde jau ilgāku laiku ir viens no galvenajiem eksporta un apstrādes rūpniecības vilcējiem. Priecē tas, ka kokapstrādes nozare turpina kāpināt pievienoto vērtību un spēj palielināt eksporta apjomus, pat neskatoties uz kokmateriālu cenu kritumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu februārī visstraujāk audzis granulu un saplākšņa eksports, savukārt samazinās neapstrādātās koksnes eksports.
Kopumā gan būtisks eksporta pieaugums šī gada pirmajā pusē nav gaidāms. Līdz ar AS KVV Liepājas metalurgs darbības apturēšanu tuvākajos mēnešos būs vērojams kritums metālu eksportā, savukārt pasaules resursu cenu ietekmē arī turpmākajos mēnešos turpinās sarukt naftas produktu tirdzniecības apjomi faktiskajās cen ās. Tas nozīmē, ka eksportā, visticamāk, vēl kādu laiku būs vērojams kritums, taču uz ekonomikas kopējo izaugsmi tam nebūs būtiska ietekme.