Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis viens no straujākajiem vispārējā valdības parāda kāpumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 0,8 procentpunktiem. Straujāks kāpums reģistrēts Lietuvā (+1,8 procentpunkti), Luksemburgā (+1,4 procentpunkti) un Francijā (+1,3 procentpunkti).

Tāds pats kā Latvijā parāda kāpums fiksēts arī Portugālē, bet mazāks pieaugums bijis Rumānijā (+0,5%), Somijā (+0,2%),kā arī Čehijā un Itālijā (abās valstīs +0,1%)

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Grieķijā (-4,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti), Vācijā (-3,9 procentpunkti) un Austrijā (-3,5%). Igaunijā tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

Reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis piektais zemākais Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem AIC, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī 2016.gadā bija 70% no ES vidējā līmeņa, apsteidzot vien Bulgārijas (55%), Horvātijas (61%), Ungārijas (63%) un Rumānijas (68%) rādītājus.

Nedaudz lielāks kā Latvijā reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bijis Igaunijā (72%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 76%), Slovēnijā un Grieķijā (abās valstīs 77%), Maltā (78%), Čehijā (80%), Portugālē (83%) un Lietuvā (88%).

Savukārt vislielākais AIC, kas izteikts PPS, pērn bija Luksemburgā (130%), Vācijā (122%), Austrijā (118%), Lielbritānijā (114%), Somijā (113%) un Beļģijā (112%).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts PPS, 2017.gadā veidoja 67% no ES vidējā līmeņa. Tāds pats šis rādītājs bijis arī Grieķijā. Mazāks šis rādītājs bijis tikai Bulgārijā (49%), Horvātijā (61%), Rumānijā (63%).

Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija mazākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" sākotnējie dati, kas apkopoti par 21 bloka zemi.

Saskaņā ar sezonāli izlīdzinātiem datiem Latvijas IKP trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn palielinājās par 0,7%, kas bija zemākais ES dalībvalstu, par kurām pieejami dati, vidū.

Lielāks IKP pieaugums trešajā ceturksnī gada izteiksmē reģistrēts Itālijā (+0,9%), Francijā (+1,1%), Beļģijā (+1,2%), Igaunijā (+1,3%), Somijā un Ungārijā (abās valstīs +1,4%), Grieķijā (+1,5%), kā arī Lietuvā un Portugālē (abās valstīs +1,6%). Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā trešajā ceturksnī gada izteiksmē reģistrēts IKP pieaugums par 1,7%.

Straujākā ekonomikas izaugsme gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar jūliju-septembri pērn reģistrēta Rumānijā (+4,6%), kam seko Bulgārija (+3,5%), kā arī Slovākija un Spānija (abās valstīs +3,2%).

Latvijā šogad janvārī-maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-maijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā sarucis par 5%. Mazāks kritums nekā Latvijā bijis tikai Dānijā, kur eksporta apmērs samazinājies par 4%.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īrijā, kur eksporta apmērs pieaudzis par 3%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-maijā bijis Luksemburgā (-31%), Francijā (-22%), Slovākijā (-20%), Rumānijā (-19%), Portugālē, Somijā un Spānijā (visās valstīs -18%), Itālijā (-16%), Čehijā un Kiprā (abās valstīs -15%), Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 10%, bet Lietuvā - par 9%.

Importa apmērs janvārī-maijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Luksemburgā (-28%), Maltā (-27%), Francijā, Portugālē un Spānijā (visās valstīs -19%), Itālijā (-18%), Grieķijā un Slovākijā (abās valstīs -17%) un Lietuvā (-15%), Latvijā bijis kritums par par 13%, bet Igaunijā - par 12%.

Jūlija beigās notiks Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» stjuartu streiks Beļģijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā, ceturtdien pēc sarunām Briselē paziņoja arodbiedrības, kas pieprasa palielināt atalgojumu un uzlabot darba apstākļus.

Beļģijas, Itālijas, Portugāles un Spānijas arodbiedrību pārstāvji sapulcējās uz sarunām Briselē pēc tam, kad «Ryanair» neizpildīja arodbiedrību prasību līdz jūnija beigām katrā valstī uz darbiniekiem attiecināt nacionālās darba likumdošanas normas, sākt sarunas ar arodbiedrībām un noteikt vienādus darba nosacījumus visiem stjuartiem.

«Diemžēl «Ryanair» izvēle bija turpināt ignorēt savus darbiniekus, tāpēc arodbiedrībām nebija citas izvēles kā izsludināt nacionālu 24 stundu streiku,» sacīts arodbiedrību paziņojumā.

«Ryanair» stjuartu streiks četrās valstīs notiks 25.jūlijā. Stjuarti Itālijā atsāks darbu 26.jūlijā, bet viņu kolēģi Beļģijā, Portugālē un Spānijā turpinās streikot arī 26.jūlijā.

ASV autoražotājs Tesla plāno būvēt tā saukto Gigarūpnīcu Eiropā, un Portugāle par to jau paudusi nopietnu interesi, ziņo Deutsche Welle.

Pirmās 5 miljardus ASV dolāru vērtās Tesla bateriju Gigarūpnīcas būvniecība tuvojas noslēgumam Nevadas tuksnesī un saskaņā ar aplēsēm tā tieši un netieši radīs 17 000 darbavietu.

«Valdība seko šim procesam un ir jau uzsākusi komunikāciju,» pavēstījis Portugāles ekonomikas ministrs Manuels Kaldeira Kabrals. Vēl gan nav zināms, cik liela varētu būt plānotā rūpnīca Eiropā, kā arī, kas tajā tiktu ražots.

Turklāt Teslu labprāt pie sevis uzņemtu arī tādas valstis kā Spānija, Francija, Nīderlande un dažas Austrumeiropas valstis, ziņo Deutsche Welle. Tā būšot sīva cīņa, kurā galveno lomu spēlēs nodokļu atvieglojumi un finansiālais atbalsts.

ASV kinoteātru tīkls MC Theatres noslēdzis 870 miljonu eiro vērtu līgumu, lai iegādātos Stokholmā bāzēto kompāniju Nordic Cinema Group Holding, kas darbojas septiņās Ziemeļvalstīs, tostarp ir Baltijas valstu kinoteātru tīkla Forum Cinemas īpašnieks.

AMC paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīts, ka tas iegādājas Nordic Cinema Group Holding no privātā investīciju fonda Bridgepoint un Zviedrijas mediju grupas Bonnier Holding 8,25 miljardu Zviedrijas kronu jeb 870 miljonu eiro vērtā darījumā.

Darījumam ir jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums par konkurences normu ievērošanu. Gaidāms, ka pārņemšanas atļauja tiks saņemta šā gada pirmajā pusē.

Nordic Cinema Group Holding ir 68 kinoteātri un mazākuma daļas nepilnu 50% apmērā vēl 50 saistītajos kinoteātros, kuriem kompānija sniedz dažādus koppakalpojumus. Nordic Cinema Group Holding kinoteātri ir tirgus līderi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Otrajā vietā pēc tirgus daļas tie ir Norvēģijā. Grupai ir arī kinoteātri Dānijā.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Mēneša laikā, kopš Lietuvā sākusies valsts vēsturē pirmā čeku loterija, valstī jūtama visai liela cilvēku interese par šo pasākumu, trešdien vēsta Lietuvas sabiedriskais radio, atsaucoties uz Valsts nodokļu inspekcijas informāciju (VMI).

Čeku loterija, kuras galvenais mērķis ir mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, Lietuvā turpinās kopš 28.novembra. Šai laikā tajā jau reģistrēti vairāk nekā 220 000 kases aparātu čeku, kas lielākoties izdoti par dažādiem pakalpojumiem.

Šonedēļ loterijā paziņots pirmais lielās mēneša balvas laimētājs, kas varēs saņemt 5000 eiro, ja būs saglabājis reģistrēto čeku.

Cilvēki šai loterijā var piedalīties ar kases aparātu čekiem, kas saņemti par ēdināšanas iestāžu, frizētavu, remontdarbnīcu un citiem pakalpojumiem, kā arī tirgū iegādātām precēm. Paredzēts, ka vēlāk loterijā varētu tikt iesaistītas arī citas nozares.

Saņemtie čeki jāreģistrē īpašā tīmekļa vietnē. Ik nedēļu tiek izlozētas 10 balvas, katra 200 eiro, bet reizi mēnesī - viena 5000 eiro balva. Loterijas balvu gada fonds ir aptuveni 173 000 eiro, bet projekta kopējais budžets - apmēram 300 000 eiro.

Eiropas Komisijas (EK) pētnieki pirmdien brīdināja, ka gandrīz pusei Eiropas Savienības (ES) teritorijas pašlaik draud sausums.

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs savā jūlija ziņojumā norāda, ka 46% ES teritorijas ir pakļauti brīdinājuma līmeņa sausumam un 11% atrodas trauksmes līmenī, un kultūraugi jau cieš no ūdens trūkuma.

Vissmagāk cietusi Itālija, un Po upes baseins valsts ziemeļos piedzīvo visaugstāko iespējamo sausuma līmeni, paziņoja ES.

Spānijā ūdenskrātuvju apjoms pašlaik ir par 31% mazāks nekā desmit gadu vidējais rādītājs, savukārt Portugālē ūdens hidroelektroenerģijas ražošanai ir puse no vidējā līmeņa iepriekšējos septiņos gados.

ES pētnieki arī brīdināja, ka ūdens trūkums un spēcīgais karstums samazina ražas Francijā, Rumānijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā.

Eiropas Komisija (EK) devusi atļauju Ķīnas kapitāla kontrolētajam ASV kinoteātru tīklam AMC Theatres iegādāties Stokholmā bāzēto kompāniju Nordic Cinema Group Holding, kas darbojas septiņās valstīs, tostarp ir Baltijas valstu kinoteātru tīkla Forum Cinemas īpašnieks.

AMC janvārī paziņoja, ka iegādājas Nordic Cinema Group Holding no privātā investīciju fonda Bridgepoint un Zviedrijas mediju grupas Bonnier Holding 8,25 miljardu Zviedrijas kronu (870 miljonu eiro) vērtā darījumā. Darījumam bija nepieciešama EK atļauja.

EK secināja, ka Zviedrijas kompānijas nonākšana AMC kontrolē neradīs konkurences problēmas, jo abu kompāniju uzņēmējdarbība ģeogrāfiski nepārklājas.

Nordic Cinema Group Holding ir 68 kinoteātri un mazākuma daļas nepilnu 50% apmērā vēl 50 saistītajos kinoteātros, kuriem kompānija sniedz dažādus koppakalpojumus. Nordic Cinema Group Holding kinoteātri ir tirgus līderi Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Otrajā vietā pēc tirgus daļas tie ir Norvēģijā. Grupai ir arī kinoteātri Dānijā.

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.

Lexus LC kupeja ir īpašs auto ne tikai Lexus modeļu klāstā. Šobrīd pirmie LC modeļi jau ir ieradušies Baltijā, un reģionālais pārstāvis prognozē, kā 2018. gadā mērķis kopumā ir pārdot līdz 10 Lexus LC vienības.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Braukšana ar LC ir uzmundrinošs nevis nogurdinošs process, turklāt, ja vēl zem riteņiem ir tādi gleznaini kalnu serpentīni kā ceļā no Milānas līdz Minhenei, tad ar šādu auto var kļūt par autotūrisma fanu. Tieši šādu maršrutu kopā ar Lexus LC divu dienu laikā izpildīja šo rindu autors. Arī hibrīdversija ir pietiekoši enerģiska, vienīgais, izkāpjot no ikdienišķā braukšanas stila, vai tas būtu uz ātrgaitas autobāņa taisnivirziena kustībā, vai arī agresīvāk braucot pa serpentīniem, hibrīds būs acīmredzami gausāks. Toties LC 500h paātrinājums no miera stāvokļa būs zibenīgs, ļaujot no 0 līdz 100 km/h sasniegt 5 sekunžu paātrinājumu, kas tikai par 0,3 sekundēm atpaliks no LC 500 kupejas.

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

Lai iegādātos jaunu, aptuveni 70 kvadrātmetru lielu mājokli Latvijā, šim mērķim būtu jānovirza līdzekļi vidējās darba algas apmērā 8,9 gadu ilgā periodā, liecina jaunākais "Deloitte" veiktais nekustamā īpašuma tirgus pētījums par 2019.gadu.

Vēl ilgāks laika periods būtu nepieciešams vien Čehijas (11,4 gadi), Serbijas (11,3), Austrijas (10) un Slovākijas (9,9) iedzīvotājiem, savukārt Portugālē ikgadējo algu nāktos krāt vien četrus gadus.

Vidējā jaunu dzīvokļu cena Latvijā 2019. gadā kritusies par 5,4%, salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā veidojot 1 646 eiro par kvadrātmetru. Neliels cenu kritums (1,2%) novērojams arī Īrijā, savukārt ievērojamākais kritums reģistrēts Serbijā, kur vidējā jauna mājokļa cena no 2018. līdz 2019. gadam kritusies par 7,4%. Pārējās pētītajās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir pieaugušas, sākot no 0,1% Itālijā līdz pat 12,9% Luksemburgā.

Nekustamā īpašuma cenas turpina augt 

Neskatoties uz pandēmijas ietekmi, vidējās nekustamā īpašuma cenas pasaulē turpinājušas pieaugt...

Visaugstākā vidējā jauna dzīvokļa cena 2019. gadā fiksēta Luksemburgā, sasniedzot 7 145 eiro par kvadrātmetru, un arī par ikmēneša īri visdārgāk maksā tieši Luksemburgā – vidēji 3 071 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot pilsētu, nevis valstu, kopējos rādītājus, visaugstākās dzīvokļu cenas (12 863 eiro par kvadrātmetru) novērotas Parīzē, kas vienīgā pārsniedza 10 000 eiro robežu. Savukārt lētākie jaunie dzīvokļi pieejami Bulgārijā (550 eiro par kvadrātmetru) un Bosnijā un Hercegovinā (849 eiro par kvadrātmetru).

Kaut gan ierasti augstākās mājokļa cenas novērojamas tieši galvaspilsētās, Latvijas kontekstā Jūrmala atzīta par jaunu dzīvokļu cenu ziņā dārgāko pilsētu ar vidējo cenu 2 265 eiro par kvadrātmetru, kamēr Rīgā šī cena ir 1 690 eiro.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā: rekords - 3,10 miljoni 

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

Krasākās atšķirības vērojamas Lisabonā, kur mājokļa cenas galvaspilsētā par 336% pārsniedza vidējās mājokļu cenas valstī.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus 2019. gadā saglabāja pozitīvu attīstības tendenci – 2019. gada laikā Latvijā pārdoti 21 205 dzīvokļi, no tiem 9 840 Rīgā, kas ir par attiecīgi 2,6% un 6,8% vairāk nekā 2018. gadā.

Latvija ierindojas starp valstīm ar zemu hipotekāro parādsaistību attiecību pret mājsaimniecības ienākumiem (23,2%) – vēl mazāka proporcija parādsaistību ir vien Ungārijai (18,1%) un Bulgārijai (15,1%), kamēr vislielākie rādītāji vērojami Nīderlandē (187,6%).

Vien piecās valstīs – Latvijā, Bulgārijā, Portugālē, Spānijā un Bosnijā un Hercegovinā 2019. gada laikā pabeigta mazāk nekā divu dzīvokļu būvniecība uz katriem 1 000 iedzīvotājiem. Savukārt vislielākais pabeigto būvju skaits uz 1 000 iedzīvotājiem novērots Luksemburgā (11,65), Francijā (6,7) un Norvēģijā (5,66).

"Pašreizējā krīze atšķiras no 2008.-2010. gadā piedzīvotās – bankas un attīstītāji ir daudz labākā finansiālā stāvoklī nekā iepriekš, tādēļ tik būtisks kritums būvniecības nozarē un nekustamo īpašumu tirgū nav gaidāms. Protams, vīrusa ietekme uz nozari dažādās valstīs ir atšķirīga, piemēram, kamēr Francijā 90% būvlaukumu darbi tika ierobežoti, Čehijas būvniekiem nācās vien ievērot papildu higiēnas prasības. Paredzu, ka 2020. gadā darījumu apjoms būs mazāks nekā ierasts, tomēr krīzes sekas nebūs tik sāpīgas un ilgstošas, kā pirms desmit gadiem piedzīvotās,” uzskata Valters Tučs, "Deloitte Latvia" korporatīvo finanšu direktors.

Latvijā šogad janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 5%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūnijā bijis Luksemburgā (-29%), Francijā (-22%), Portugālē (-20%), Rumānijā un Somijā (abās valstīs -18%), Portugālē un Slovākijā (abās valstīs -17%), Spānijā (-16%) un Itālijā (-15%). Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 9%, bet Lietuvā - par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Maltā (-27%), Luksemburgā (-25%), Spānijā (-19%), Itālijā un Francijā (abās valstīs -17%), Slovākijā (-16%) un Grieķijā (-15%), Latvijā un Igaunijā bijis kritums par 12%, bet Lietuvā - par 10%.

Latvijā šogad janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem septiņiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 4%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūlijā bijis Luksemburgā (-26%), Francijā (-21%), Somijā (-17%), Rumānijā un Portugālē (abās valstīs -16%), Spānijā un Slovākijā (abās valstīs -15%), kā arī Itālijā un Maltā (abās valstīs -14%). Gan Igaunijā, gan Lietuvā eksporta apjoms sarucis par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Portugālē (-20%), Spānijā, Slovēnijā un Luksemburgā (visās valstīs -16%), kā arī Francijā un Itālijā (abās valstīs -15%). Latvijā importa apmērs samazinājies par 8%, Lietuvā - par 9%, bet Igaunijā - par 12%.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors