2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Šanhajā bāzētās nekustamo īpašu attīstīšanas kompānijas "Sinic Holdings Group" vadītājs Džans Juaņļins pirmdien zaudējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru, jo bažas par iespējamu uzņēmuma ar pasaulē lielākajām parādsaistībām - Ķīnas "Evergrande" - bankrotu radījušas paniku Honkongas akciju biržā.

Izdevums "Forbes" vēstī, ka Džana bagātība pirmdien nokritusies no 1,3 miljardiem dolāru (1,1 miljardam eiro) līdz 250,7 miljoniem dolāru (212,8 miljoniem eiro).

"Sinic Holdings Group" pirmdien bijusi spiesta pārtraukt akciju tirdzniecību Honkongas biržā, jo to cena nokritusies par 87%.

Džana šogad tika iekļauts "Forbes" veidotajā pasaule turīgāko cilvēku sarakstā, un viņš savu bagātību ieguvis, pateicoties daudzstāvu dzīvokļu māju būvniecībai, ko tagad negatīvi skārušas bažas par "Evergrande" iespējamu bankrotu.

Kā ziņots, "Evergrande" septembra sākumā otro reizi divās dienās tika samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka uzņēmums piedzīvos bankrotu.

Finansiālās grūtībās iekļuvusī Islandes zemo cenu lidsabiedrība «WOW Air» ceturtdien paziņoja, ka pārtraukusi reisus, un līdz ar to ir ietekmēti tūkstošiem cilvēku ceļojumu plāni.

«Visi «WOW Air» reisi ir atcelti. Pasažieriem tiek ieteikts pārbaudīt, vai ir pieejami citu aviokompāniju reisi,» teikts «WOW Air» paziņojumā, piebilstot, ka vēlāk varētu tikt publiskota informācija par aviokompānijām, kas piedāvātu «WOW Air» pasažieriem pārdot biļetes par pazeminātām jeb tā dēvētajām glābšanas cenām.

Pagājušas nedēļas beigās izjuka sarunas par «WOW Air» pārdošanu Islandes nacionālajai lidsabiedrībai «Icelandair».

2011.gadā dibinātā «WOW Air» izmantoja Islandes ģeogrāfisko stāvokli, piedāvājot lidojumus par zemām cenām starp Eiropu un Ziemeļameriku. Būtiska daļa tās pasažieru bija ārzemju tūristi.

Tomēr degvielas cenu kāpuma un pieaugošās konkurences dēļ «WOW Air» iekļuva finansiālās problēmās. Islandes laikraksts «Frettabladid» vēsta, ka lidsabiedrības glābšanai nepieciešami apmēram 37 miljoni eiro.

Lielbritānijas tūrisma kompānijas «Thomas Cook» bankrots Grieķijas tūrisma nozarei nozīmē katastrofu, pirmdien paziņojis Krētas Tūrisma organizācijas prezidents Mihalis Vlatakis.

«Tā ir septiņu magnitūdu zemestrīce, un cunami vēl tikai sekos,» intervijā laikrakstam «To Proto Thema» norādījis Vlatakis.

Viņš skaidrojis, ka «Thomas Cook» bijuši noslēgti līgumi ar aptuveni 70% viesnīcu Krētā, kas ir Grieķijas lielākā sala.

«Thomas Cook» šogad vien uz Krētu nogādājis aptuveni 400 000 tūristu, no kuriem aptuveni 20 000 joprojām tur atrodas.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, pirmdien paziņoja par bankrotu.

Līdz ar to atceltas visas ar «Thomas Cook» starpniecību veiktās rezervācijas.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

Lai arī Latvijas amatpersonas līdz šim cerēja uz diplomātisku noregulējumu, nupat jau šķiet, ka tas tomēr nenotiks. Proti, kuģis joprojām arestēts atrodas Kirkeneses ostā Norvēģijā, kuģa apkalpe zvejā nedrīkst doties, un dīkstāves radītie zaudējumi, pēc ekspertu aplēsēm, visu iesaistīto kuģu saimniekiem ir teju miljons eiro mēnesī.

Lai arī Latvijas puse jau iesniegusi notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot sniega krabju zvejas kuģi, tas joprojām nav noticis.

Jāatgādina, ka 1920. gada Parīzes līgums paredz nediskriminējošu pieeju zvejas resursiem, taču jāatceras, ka pērn, 14. decembrī, Eiropas Savienībā pieņēma regulu, kas nosaka, ka 20 ES kuģi, to vidū 11 zem Latvijas karogiem zvejojošie, ir tiesīgi veikt sniega krabju zveju Svalbārā. Līdz ar to nav nekāda pamata apšaubīt pašmāju zvejnieku likumīgās tiesības zvejot šos pasaulē tik pieprasītos un, ko tur slēpt, salīdzinoši dārgos jūras zvejas produktus. Tomēr Norvēģijas puse uzskata, ka Latvijas kuģis ir pārkāpis zvejas noteikumus un zveja bijusi nelikumīga. Tam gan nepiekrīt Latvijas pārstāvji, atsaucoties uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos. Turklāt Norvēģijas puse arī norāda, ka visām pusēm dotās tiesības uz zvejniecību un medībām attiecas tikai uz sauszemi un teritoriālajiem ūdeņiem, kas ir 12 jūras jūdzes no Svalbāras krastiem. Bet sniega krabju gadījumā runa ir par kontinentālo šelfu. Arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens norādījis – Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Gandrīz 200 Eiropas lidostām tuvākajos mēnešos draud maksātnespēja, ja neatjaunosies pasažieru plūsma, brīdina Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe").

"ACI Europe" norāda, ka 193 lidostas, kurām draud bankrots, galvenokārt ir reģionālās lidostas, kas sniedz pakalpojumus vietējām kopienām.

Taču kopā tās atbalsta vairāk nekā ceturtdaļmiljonu darbavietu un sniedz 12 miljardu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

"Draudi par lidostu slēgšanu nozīmē, ka Eiropa varētu zaudēt ievērojamu tās gaisa transporta sistēmas daļu, ja vien valdības nerīkosies nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai," skaidro "ACI Europe".

Padomes dati liecina, ka koronavīrusa pandēmijas krīzes dēļ pasažieru plūsma lidostās oktobra vidū bija nokritusies par 75%, kas nozīmē, ka lidostām, tāpat kā aviokompānijām, ir grūtības nosegt savas operacionālās izmaksas.

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Izaicinoši brīži mēdz parādīt, kam patiesībā ir kaut kāda vērtība. Šeit labu mācību sniedz jau kādu laiku aktuālie notikumi kripto aktīvu tirgū, kur, pienākot problēmām, ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Kopumā šis tirgus varētu tuvoties savam neizbēgamajam galam, kad beidzot nāk plaša atklāsme, ka šādu virtuālo aktīvu vērtība ir apaļa nulle vai tuvu tam.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu “kripto ziema”. Tagad tas, kā drīzāk izskatās, būs šāds kripto ledus laikmets, un, iespējams, labi, ka tā, jo cilvēki sāks vairāk aizdomāties par savas naudas pazaudēšanu šajos veidojumos.

Shēmu patiesības momenti

Svaigākā vētra kripto tirgū saistīta ar negaidītu šādas biržas FTX sabrukumu. Nesen tika spriests, ka šīs nosacītās biržas, ko stūrēja kripto pasaules, iespējams, pati lielākā zvaigzne Sems Bankmans Frīds, bankrots varētu skart vismaz miljonu klientu. Savukārt kompānijas finanšu caurums varētu būt vismaz vairāku miljardu ASV dolāru apmērā. Paša Bankmana impērija vēl pirms mēneša tika novērtēta ar 32 miljardiem ASV dolāru. Tagad no tā maz kas varētu būt palicis pāri. Tā, iespējams, varētu būt iespaidīgākā un straujākā bagātības izčākstēšana mūsdienu vēsturē.

Gandrīz pusei Šveices restorānu un viesnīcu tuvākajos mēnešos draud bankrots, ja valsts nenodrošinās finanšu atbalstu koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes pārvarēšanai, brīdinājusi valsts restorānu un viesmīlības nozares federācija "GastroSuisse".

Sagaidāms, ka Šveices valdība šonedēļ pagarinās bāru, restorānu un atpūtas iestāžu strādāšanas aizliegumu valstī līdz februāra beigām, tādējādi cenšoties samazināt ar Covid-19 saslimušo un mirušo skaitu.

Taču "GastroSuisse" brīdina, ka, ja tas tiks darīts bez būtiskas finanšu palīdzības nodrošināšanas, aptuveni puse uzņēmumu restorānu un viesmīlības nozarē līdz marta beigām varētu bankrotēt.

Federācija aptaujājusi aptuveni 4000 restorānu un viesnīcu īpašnieku, un secinājusi, ka 98% jau steidzami nepieciešams finanšu atbalsts.

Lai arī restorāni un citi uzņēmumi ātri saņēma finanšu atbalstu, kad Šveice sākotnējā infekcijas vilnī valstī ieviesa daļēju karantīnu, palīdzība turpmāko koronavīrusu izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu ieviešanas laikā ir kavējusies, norāda "GastroSuisse".

Slovēnijas nacionālā aviokompānija «Adria Airways» pirmdien paziņoja, ka ir iesniegusi bankrota pieteikumu.

«»Adria Airways» pirmdien tiesā Kraņā iesniedza lūgumu sākt bankrota procedūru,» teikts kompānijas paziņojumā. Tajā paskaidrots, ka šī lēmuma iemesls ir «likviditātes trūkums» un ka tiesai ir jāizskata šis pieteikums trīs dienu laikā.

Slovēnijas Civilās aviācijas aģentūra paziņoja, ka ir anulējusi aviokompānijas licenci un ka neviena no «Adria Airways» lidmašīnām nevar lidot.

Aģentūra pagājušajā nedēlā bija devusi «Adria Airways» vienu nedēļu laika, lai tā iesniegtu finanšu restrukturizācijas plānu, citādi tā zaudētu licenci. Slovēnijas valdība pirmdien izslēdza iespēju finansiāli glābt šo aviokompāniju un paziņoja, ka «Adria Airways» finansiālais stāvoklis ir sliktāks, nekā bija gaidāms, un vienīgais variants ir bankrots.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Grūtības piedzīvojošais ASV rotaļlietu ražotājs «Mattel» trešdien paziņoja, ka likvidēs 2200 darbvietas, ņemot vērā šā gada otrajā ceturksnī ciestos kārtējos zaudējumus.

Uzņēmums norādīja, ka likvidēt paredzēts 22% no aptuveni 35 000 darbvietu.

Tāpat kompānija ieplānojusi pārdot ražotnes Meksikā.

«Mattel» zaudējumi otrajā ceturksnī pieauguši līdz 240,9 miljoniem dolāru (206,07 miljoniem eiro), salīdzinot ar 56,1 miljonu dolāru (47,9 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pērn.

Tikmēr kompānijas tirdzniecības apjoms ceturksnī samazinājies par 13,7% - līdz 840,7 miljoniem dolāru.

Finanšu rezultātus negatīvi ietekmējis ASV bērnu preču veikalu tīkla «Toys R Us» bankrots un likvidēšana.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Igaunijas bankas Nordea un DNB paudušas pārliecību, ka vispareizāk būtu pasludināt aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem turētā piena pārstrādes uzņēmuma Tere bankrotu, bet viens no Igaunijā lielākajiem piena pārstrādātājiem Maag Grupp vēlas pārpirkt konkurenta īpašumu, vēstīja laikraksts Postimees.

«Jā, visticamākais lēmums ir bankrots. Bankrota laikā varētu pārdot funkcionējošu uzņēmumu un izbeigt problēmas, kas kļuva tam liktenīgas,» laikrakstam teica advokātu biroja COBALT vecākais partneris Jānuss Modi, kas pārstāv banku Nordea un DNB intereses.

«Ja tagad kļūs skaidrs, ka uzņēmums ir izdarījis vēl lielākus nodokļu disciplīnas pārkāpumus, tad uzņēmumam vairs nevar veikt sanāciju. Sanācijas programma neizturēs, ja desmit gadu laikā radīsies papildu izdevumi pat pāris tūkstošu eiro apmērā,» viņš norādīja.

Modi sacīja, ka sanācijas procesu vajadzēja pabeigt jau sen, jo tā laikā tika ignorēti sanācijas pamatprincipi, proti, parādnieks slēpa liecības, publiskojot tikai pašam izdevīgus datus un traktējot tos sev izdevīgi. Advokāts paziņoja, ka šobrīd pat nav skaidrs, vai visi kreditori patiešām ir kreditori.

Trīs Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti izstrādājuši galda spēli par dažādiem uzņēmējdarbības vadības procesiem - “Bankrots”.

Spēle veidota ar mērķi vidusskolēniem un augstskolu pirmo kursu studentiem interesantā un interaktīvā veidā skaidrot dažādus uzņēmējdarbības vides elementus – darbaspēka piesaisti, nodokļu politiku u.c. un uzskatāmi demonstrētos, kādus lēmumus jāpieņem uzņēmumu vadītājiem, un kā tie var ietekmēt uzņēmumu. Spēles izstrādātāji norāda, lai uzvarētu spēlē, nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbību, tomēr liela nozīme ir arī veiksmei.

Galda spēli izstrādājuši trīs 1. kursa studenti: Mikus Lācis, Bogdans Grommickis un Darja Berezovska.

“Studiju ietvaros varējām izvēlēties – veikt pētījumu, filmēt video vai īstenot kādu radošo projektu. Ideja par galda spēli radās, jo vēlējāmies radīt ko tādu, ko mācību procesā varētu izmantot gan citi studenti, tajā skaitā no citiem studiju virzieniem, gan arī vidusskolēni. Spēles pamatā ir dažādu lēmumu pieņemšana, ar ko ikdienā saskaras teju ikviens uzņēmējs – vai un kurā brīdī algot vairāk darbiniekus, kas automātiski nozīmē arī lielāku nodokļu slogu, kad investēt dažādu resursu iegādē, vai investēt izglītībā, mārketingā u.tml.,” stāsta Mikus Lācis.

Latvijā galvenā problēma ir nevis bezdarbs, bet kvalificētu darbinieku trūkums. Šie vārdi pieder labklājības ministram Jānim Reiram, kurš tos teica, atklājot nodarbinātības konferenci. Šķiet, šī ir tā retā reize, kad uzņēmēji kāda ministra vārdiem var no sirds piekrist. Tikai vieglāk jau no tā nekļūst. Atslēgas vārds ir «kvalificēti», un tas izskaidro to, kādēļ it kā neiet kopā oficiālā statistika.

Proti, reģistrēto bezdarbnieku vēl joprojām ir vairāk, nekā brīvo darba vietu, taču šie skaitļi nav nekāds mierinājums. Jo liela daļa bezdarbnieku ir ar neatbilstošu izglītību un prasmēm, līdz ar to par nopietniem pretendentiem uz brīvajām darba vietām nav uzskatāmi. Tajā pašā laikā ministra teiktajam dusmīgi komentētāji oponē, teikdami, ka trūkst labi atalgotu darba vietu, tādēļ kvalificēti speciālisti aizbrauc. Bet vai tiešām tā ir? Pērn darba alga ir augusi teju par 8%, un decembrī tā bija 1013 eiro bruto, Rīgā sasniedzot 1152 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aplūkojot darba samaksu pa darbības veidiem (pēc NACE kodiem), no 19 darbības veidiem trešajā daļā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro. Zemākā vidējā alga Latvijā pēc darbības veidiem ir 667 eiro bruto, un tā ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur ir liels mazkvalificēta roku darba īpatsvars.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), liecina Valsts kancelejas nosūtītā atbilde LPCS.

Dokumentā norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai (ZM) par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Piensaimnieku savienība: Situācija nozarē pašlaik ir traģiska 

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ...

Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs LPCS informējis, ka savienības iesniegums Saeimai nodots zināšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Jau ziņots, ka ZM pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam, pavēstīja ministrijā.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicina Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena.

Kopējās kompensācijas apjoms būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Šolks sacīja, ka LPCS nosūtījusi vēstuli valdībai, Saeimai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, ar lūgumu rast iespēju nozari atbalstīt.

Iepriekš Finanšu ministrija LPCS oficiālā vēstulē norādīja, ka, ņemot vērā, ka iesniegums ir adresēts arī ZM un Ekonomikas ministrijai, kas ir kompetentas sniegt atbildes pēc būtības uz iesniegumā norādītajiem jautājumiem, ministrija iesniegumu pieņem zināšanai un izmantos savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam.