2016.gadā privātajos pensiju fondos ieguldīti 71,8 miljoni eiro, kas ir par 6,3% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Kopumā pensiju 3.līmenī ieguldījumu apmērs sasniedzis 400 miljonus eiro.
Kamēr bankas aktīvi cenšas veicināt, lai cilvēki ieguldītu privātajos pensiju plānos, Latvijas valdības pārstāvji nesteidzas sekot šim padomam, un lielākajai daļai ministru deklarācijā pret ailīti privātie pensiju fondi ir vārds: nav, un tikai četriem ministriem ir ieguldījumi šajos plānos. Tāpat lielākajai daļai nav arī uzkrājošās apdrošināšanas.
«Es domāju, ka tie cilvēki, kuri vēlas veikt uzkrājumus, to sākotnēji dara ar uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas palīdzību. Savukārt ministri šo grupu nepārstāv, jo viņiem ir lieli ienākumi pašreizējos amatos, līdz ar to visdrīzāk viņi paļaujas uz valsts pensiju,» faktu skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.
Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka vidējā līmeņa amatpersonas ir ieinteresētas uzkrājumu veidošanā, jo viņu algas nav pārāk augstas, un viņi saprot, ka nākotnes pensijas līmenis varētu nebūt augsts, sarūkot ikmēneša ienākumiem.
Jautāts, vai šī ministru pasivitāte ieguldīt pensiju plānos liecina par neuzticēšanos tiem, I. Arefjevs atbildēja noliedzoši. «Nekādā gadījumā. Es teiktu, ka tieši otrādi – tas ir jautājums par ārkārtīgu uzticēšanos pensiju fondiem, dažkārt pat neizskaidrojama uzticēšanās. Ja cilvēks tagad labi pelna, viņš domā, ka viņam būs ļoti laba pensija un tā nebūs īpaši zemāka par pašreizējo algu. Tajā pašā laikā vidēja līmeņa darbinieki saprot, ka labāk ir paļauties pašam uz sevi,» atzīmēja Arefjevs. Viņš uzskata, ka šāds augstāka līmeņa amatpersonu optimisms ir skaidrojams ar citu amatpersonu pieredzi, kuri pensijā devās 90.gadu beigās, taču tas, kas bijis pagātnē, var neatkārtoties.
«Es nebūtu tik optimistisks,» viņš piebilst, tajā pašā laikā uzsverot, ka, ja ministrs ir bagāts un viņam pieder noteikta apmēra kapitāls, viņš var atļauties nedomāt par privātajiem pensiju fondiem un uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.
Kā ziņots iepriekš, vidējais pensiju 3.līmeņa ienesīgums 2016.gadā bija 3,2%, svārstoties diapazonā no 0,75% līdz 7,5%.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kādas pērn ir bijušas ministru algas un ieguldījumi privātajos pensiju plānos vai uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā!
#1/14
Premjerministrs Māris Kučinskis
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Saeimā: 5433,33 eiro
Alga Valsts kancelejā: 50982,29 eiro
Alga Latvijas Lielo pilsētu asociācijā: 5005,3 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 2184,19 eiro
#2/14
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: ir
Ienākumi 2016.gadā:
Aizsardzības ministra pensija: 6719,58 eiro
Alga Valsts kancelejā: 58127,43 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 611,9 eiro
#3/14
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Komandējuma nauda: 4321 eiro
Alga Valsts kancelejā: 55801,71 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 138,7 eiro
#4/14
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: ir
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Finanšu ministrijā: 6414,97 eiro
Valsts kase (procenti): 10500 eiro
Alga Valsts kancelejā: 51679,68 eiro
AS Latvenergo – procenti: 420 eiro
AS ELKO Grupa – procenti: 1200 eiro
AS Capitalia procenti: 1320 eiro
Nordea Bank AB Latvijas filiāle – procenti: 6,07 eiro
#5/14
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: ir
Ienākumi 2016.gadā:
Latvijas Šaha federācija – citi ienākumi: 858 eiro
Ventspils augstskola – citi ienākumi: 1800 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 819,36 eiro
VSAA (budžeta maksājumi) – citi ienākumi: 521,26 eiro
AS Air Baltic Corporation – kompensācija: 250 eiro
AAS InterRisk Vienna Insurance Group – kompensācija: 30 eiro
Rīgas Šaha federācija – citi ienākumi: 140 eiro
Alga Valsts kancelejā – 54970,52 eiro
#6/14
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 62415,11 eiro
#7/14
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: ir
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Saeimā: 5499,58 eiro
Alga Valsts kancelejā: 54063,21 eiro
Rīgas Tehniskā universitāte – alga: 7075,28 eiro
#8/14
Kultūras ministre Dace Melbārde
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: ir
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 54205,46 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 136,56 eiro
Valsts Kultūrkapitāla fonds – alga: 1177,12 eiro
#9/14
Labklājības ministrs Jānis Reirs
Privātie pensiju fondi: ir
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 52650,64 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 409,68 eiro
#10/14
Satiksmes ministrs Uldis Augulis
Privātie pensiju fondi: ir
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 60344,38 eiro
Ienākumi no komercdarbības SIA ĪVES GRUPA: 3360,64 eiro
#11/14
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
Privātie pensiju fondi: ir
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 57690,19 eiro
Procenti AS Swedbank: 2,68 eiro
Alga SIA Juridiskā koledža: 85,36 eiro
Ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas: 80 000 eiro
#12/14
Veselības ministre Anda Čakša
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: nav
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 30627,93 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 273,12 eiro
VSAA (budžeta maksājumi): 8992,15 eiro
Alga Veselības ministrijā: 6059,79 eiro
Alga Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā: 23098,75 eiro
Rīgas Stradiņa universitāte – citi ienākumi: 12 eiro
Nordea Bank AB Latvijas filiāle – procenti: 20,12 eiro
#13/14
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards
Privātie pensiju fondi: nav
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana: ir
Ienākumi 2016.gadā:
Alga Valsts kancelejā: 56316,05 eiro
Valsts kase – citi ienākumi: 1612,47 eiro