Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts meži LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži 2022. gadā strādājusi ar neto apgrozījumu 568,6 miljoni eiro, kas ir par 159,2 miljoniem vairāk nekā 2021. gadā un ar rekordlielu 258,5 miljonu eiro lielu peļņu pirms uzņēmuma nodokļu nomaksas iepretim 127,4 miljonu eiro peļņai pērn (pirms nodokļu nomaksas).

To liecina a/s Latvijas valsts meži (LVM) 2022. gada operatīvie darbības rezultāti.

LVM padomes apstiprinātais uzņēmuma 2023. gada budžets paredz, ka LVM ienākumi sasniegs 545,1 milj. eiro, bet peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa – 170 milj. eiro. Plānots pārdot 7,14 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,97 m3 apjomā.

«2023. gads Latvijas valsts mežiem un arī visai meža nozarei būs izaicinājumiem bagāts – gads ir sācies ar sarežģītu un nenoteiktu situāciju globālajā koksnes tirgū, un ir grūti prognozēt, kad un kā notiks tirgus atgūšanās,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Viņš steidz piemetināt, ka tajā pašā laikā uzņēmums plāno nodrošināt ne vien stabilas koksnes piegādes mūsu valsts tautsaimniecībai, bet arī pieaugošu kurināmās šķeldas apjomu Latvijas enerģētikas uzņēmumiem, tā stiprinot valsts energoneatkarību un sekmējot virzību uz zaļās enerģijas izmantošanu.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Stādu audzētavas mērķtiecīgi attīsta eksportu, uzplaukst stādu tūrisms, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijā netālu no Latvijas robežas vairākas pašmāju stādaudzētavas atvērušas tirdzniecības vietu, kur realizē izaudzēto. Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs, stādu audzētavas Dimzas saimnieks Andrejs Vītoliņš zina teikt, ka cenu atšķirība ar Igauniju ir liela – pat divkārša, tāpēc Latvijas stādu audzētāji meklē iespējas tirdzniecībai kaimiņvalstīs. Tiesa, ir nedaudz produktu grupu, kur cenu atšķirības gandrīz nav. Pēdējos gados daudz tiek strādāts pie nozares popularizēšanas, piemēram, Siguldā regulāri notiek Stādu parāde. A. Vītoliņš stāsta, ka īpaši tiek strādāts, lai piesaistītu igauņu tūristus, un tad, kad viņi atbrauc, tālāk reklāma ir «no mutes mutē, pat presei nav jāstrādā». Pietiekot ar to, ka radīta laba reputācija Latvijas augiem.

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) šogad plāno strādāt ar 471,6 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir lielākais visā uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Peļņa tiek plānota 163,1 miljonu eiro apmērā.

To paredz LVM padomes apstiprinātais 2022. gada budžets. No uzņēmuma ienākumiem 2022. gadā 96% jeb 454,7 miljonus eiro veidos koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldu – pārdošana. 2022. gadā plānots kopumā realizēt 6,95 milj. m3 koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 6,78 milj. m3 apjomā.

Kontrolskaitļi pārspēj rekordus

"Uzņēmuma valdes sagatavotais 2022. gada budžets paredz līdz šim uzņēmuma vēsturē apjomīgāko apgrozījumu un peļņu, tomēr netrūks arī dažādu izaicinājumu. Mainīgā biznesa vide prasa vēl ciešāku sadarbību ar mūsu pircējiem, piegādātājiem un nozares interešu organizācijām,» uzsver LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži valsts makā samaksās 89,2 miljonus eiro, tai skaitā 71,4 milj. eiro dividendēs par valsts kapitāla izmantošanu un 17,8 milj. eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī.

Tā nolēmusi uzņēmuma akcionāru sapulce, apstiprinot 2021. gada pārskatu. Tas liecina, ka 2021. gadu uzņēmums noslēdza ar 405,3 miljonu eiro neto apgrozījumu un 111,5 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

6 milj. t oglekļa

Uzņēmuma informācija liecina, ka 2021. gadā Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem a/s Latvijas valsts meži realizējis 6,83 milj. m3 koksnes, tajā skaitā 6,64 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu un 0,19 milj. m3 augošu koku. Piegādātajos koksnes produktos piesaistīti 6 miljoni tonnu oglekļa.

Pērn LVM izkopa jaunaudzes 31,7 tūkst. ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā 2020. gadā, kad jaunaudžu kopšana tika veikta 31,4 tūkst. ha. Savukārt mežs atjaunots un ieaudzēts 17,8 tūkst. ha, tai skaitā stādot atjaunoti 12,2 tūkst. ha.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS «Latvijas valsts meži» (LVM) pagājušo gadu noslēgusi ar 333,201 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 68,4% un sasniedza 109,833 miljonus eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānijas kopējie ieņēmumi pērn pārsniedza plānoto par 21 miljonu eiro, tostarp apgrozījums no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas bija par 11 miljoniem eiro jeb 4% lielāks nekā plānots. Šādu rezultātu kompānija sasniedza, jo sortimentu vidējā pārdošanas cena pērn bija lielāka nekā plānots. Plānotais realizētās apaļkoksnes sortimentu apmērs pērn kopumā netika izpildīts 1,4% apmērā un uzņēmums 2018.gadā pārdeva 5,75 miljonus kubikmetru apaļkoksnes. Vienlaikus pērn kompānijai lielāki par plānoto bija ieņēmumi no augošiem kokiem, ko ietekmējis labais papīrmalkas un tehnoloģiskās koksnes tirgus, kas ļāvis palielināt realizēto kubikmetru apmēru un izraisījis cenas pieaugumu. Pērn kompānijas ieņēmumus ietekmēja arī bioloģisko aktīvu vērtības pieaugums un ieņēmumi no saņemtajām soda naudām.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

• Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Latvijas stādu audzētāji šajā pavasarī izjūt būtisku pieprasījuma kāpumu. Uzņēmēji to saista ar ārkārtas situāciju, kas daudziem iedzīvotājiem liek pārdomāt ikdienas ieradumus, kā arī slēgtajām valstu robežām.

Pietrūkst stādu

Visvairāk pieaudzis pieprasījums pēc augļu kokiem un ogulājiem. Aptaujātajās stādu audzētavās stāsta, ka topā ir tādi eksotiski augļu koki kā persiki un aprikozes, kas patlaban vairs nav pieejami.

Viens no iemesliem šai tendencei varētu būt ilgas pēc ceļojumiem uz saulainajām dienvidu valstīm, spriež stādaudzētavas "Blīdene" valdes locekle Solveiga Dzene. Uzņēmuma "Pūres dārzi" valdes loceklis Edmunds Grīnbergs papildina, ka noiets pieaudzis arī tādēļ, ka klienti redz – kaimiņam persiki vai aprikozes labi aug, novāc kilogramiem ražas, jāpamēģina arī pašiem. Citiem šie eksotiskie kociņi iepriekšējās ziemās izsaluši.

Mežu īpašnieki Latvijā varēs iegūt koksni galvenajā cirtē, vadoties pēc teju tāda paša koku caurmēra kāds ir Igaunijā, vienlaikus izmantojot šo iespēju būs jāatstāj vairāk ekoloģisko koku un izcirtumi būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu.

To paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz trīs izmaiņas, kas ir vērstas uz meža apsaimniekošanas nosacījumu tuvināšanu koksnes ieguves regulējumam mūsu reģionā.

Valdība vienojas pieļaut jaunāku mežu izciršanu 

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par...

Vienlaikus šie grozījumi neparedz būtiskas izmaiņas meža apsaimniekošanā, jo meža īpašnieks var izvēlēties kādu atjaunošanas cirtes paņēmienu pielietot – izlases vai kailcirtes paņēmienu. Bez tam spēkā ir virkne nosacījumi meža izstrādes veikšanai: ciršanas vecums, cirsmas platības, dabas aizsardzības prasības – ekoloģiskie koki, mitro ieplaku, skudru pūžņu, strautu saudzēšana, upju aizsargjoslu ierobežojumi. Turklāt cirte pēc caurmēra nav atļauta nevienā aizsargājamā teritorijā, t.sk. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, kas aizņem lielu teritoriju Vidzemē.

Grozījumi sagatavoti kompleksi ar Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumiem, kuros tiek noteikti jauni, zinātniskajās atziņās balstīti nosacījumi meža atjaunošanai cirtē pēc caurmēra – atjaunot stādot. Kā arī tiek samazināts minimālais kociņu skaits uz hektāra atjaunojot mežu – eglei un bērzam līdzšinējo 2000 kociņu vietā jābūt 1500 kociņiem. Priedei turpmāk 2000 kociņi, nevis 3000 kā līdz šim. Tas gan meža īpašniekam neliek stādīt tieši stādu skaitu, izvērtējot augšanas apstākļus un bojājumu riskus, var stādīt arī vairāk, norādīts Latvijas Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Latvijā ierobežojumi, Skandināvijā tādu nav

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks atzinīgi novērtē valdības lēmumu atbalstīt šo nozarei svarīgo lēmumu, kas ir pussolītis ceļā uz uzticēšanos meža īpašniekiem, kuru mērķi ir ilgtspējas principos un Latvijas nacionālās interesēs balstīti. Līdz šim Latvijas normatīvais regulējums, pec A. Muižnieka sacītā bija viens no visvairāk birokrātiskajiem un aprobežojumus saturošiem regulējumiem salīdzinot citām mūsu reģiona valstīm, kas maz ņēma vērā pieaugošos klimata pārmaiņu radītos riskus, piemēram, vētru un kukaiņu masveida savairošanas riskus.

Esošā situācija reģionā:

Ar to izskaidrojams ievērojamais atmirušās koksnes apjoms mežos – esam starp līderiem starp ES valstīm. Liels atmirušās koksnes daudzums aizsargājamos mežos ir pat vēlams, taču saimnieciskos mežos tas liecina par resursu nelietderīgu izmantošanu – tā vietā, lai koksne nonāktu pārstrādes uzņēmumos un pārtaptu ilglaicīgas lietošanas produktos, tā satrūd mežos, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Tā kā šis ir uz meža produktivitātes veicināšanu vērsts pasākums, tad īpašniekam tiek uzliktas papildus prasības klimatnoturības veicināšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai. Ja īpašnieks veiks galveno cirti pēc caurmēra, tad pienākums būs atstāt 8 ekoloģiskos kokus līdzšinējo 5 koku vietā. Kā arī, lai nākotnes audzes būtu klimatnoturīgas un produktīvas, mežaudze būs jāatjauno ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Atbilstoši pētījumiem, kvalitatīvs stādāmais materiāls nodrošina par 20% lielāku meža produktivitāti, kas nozīmē vairāk piesaistīts ogleklis koksnē.

Iespēja, nevis prasība

Izmaiņas dod iespēja tiem meža īpašniekiem, kas mērķtiecīgi audzē atjaunojamu resursu – koksni, sasniegt mērķi ātrāk, dodot ieguldījumu atjaunojamās izejvielas ražošanā, kas ir būtiski, lai atteiktos no fosilām izejvielām. Bez tam saimniekot racionāli, īpaši brīdī, kad pieprasījums pēc koksnes aug gan tuvāko gadu enerģētikas izaicinājumu risināšanas kontekstā, gan lai nodrošinātu koksni kā atjaunojumu un dabai draudzīgu fosilo izejvielu aizvietotāju, ir katras valsts nacionālo interešu jautājums, kas dod ieguldījumu arī Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Latvijas Meža īpašnieku biedrība atgādina, ka cilvēks ar aktīvu meža apsaimniekošanu var būtiski ietekmē koku augšanas gaitu – pareizi stādot un kopjot mežaudzi, koki labvēlīgā vidē aug ievērojami ātrāk, nekā nekoptā mežā, kur koki pārbiezinātos apstākļos nespēj izveidot pietiekamu lapotnes vainagu, kas ir galvenais faktors koku augšanā piesaistot oglekli, kas fotosintēzes procesā ražo koksnes masu.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 323,859 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 21% un sasniedza 161,124 miljonus eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā norādīts, ka peļņas pieaugumu galvenokārt ietekmēja ieņēmumi no koksnes pārdošanas, kas veidoja 96% no kopējiem ieņēmumiem, jeb 313,9 miljonus eiro.

Šogad sešos mēnešos tika realizēti 3,29 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimenta, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Vienlaikus apaļo kokmateriālu vidējā cena palielinājās par 21,9% un bija 90,76 eiro par kubikmetru.

LVM informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos sējot un stādot atjaunots mežs 12 600 hektāru platībā, jaunaudzes koptas 22 200 hektāru platībā, savukārt no piesērējuma attīrīti 170 900 kubikmetru meliorācijas grāvju.

Kopumā realizēti 45,58 miljoni meža koku stādu, kas ir par 14,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No kopēja apjoma 26,2 miljoni stādi izmantoti LVM apsaimniekotajām platībām, 13 miljoni pārdoti Latvijā, bet 6,5 miljoni stādu tika eksportēti.