Start-up

«Tikai jaunuzņēmumi var augt par 3000% gadā»

Anda Asere, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Sabiedrībai vajadzētu saprast, ka tas nav kaut kāds hipiju salidojums, kam vajadzīgs atbalsts, lai jaunuzņēmēji labi justos. Jāsaprot, ka jaunuzņēmumi un visa šī industrija ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda. Šajā jomā viss bāzējas ap zvaigznēm. Vajag vienu superlielu zvaigzni, no kuras pēc tam šķilsies nākamā plejāde ar jauniem uzņēmumiem. Igaunijā bija Skype, kas bija fenomenāli veiksmīgs stāsts. Šobrīd tur vērojams jau otrais vilnis, kas attīstījies no naudas, ko cilvēki, kuri nopelnīja ar Skype, ieguldīja citos projektos. Mums vajag darīt visu, lai kāds no Latvijas pirmais sasniedz zvaigznes līmeni, un tad no tā nākamajā vilnī daudz kas radīsies. Igauņi tādā ziņā mums ir divus viļņus priekšā, bet mēs vēl neesam tikuši līdz pirmajam veiksmes stāstam.

Ask.fm ir interesants stāsts, bet par to maz zināms publiski.

Ask.fm bija lielākais potenciāls būt pirmajai zvaigznei. Dibinātāji un īpašnieki noteikti labi nopelnīja, bet neizdevās to uztaisīt par superveiksmes stāstu. Mums kā nācijai bija ļoti svarīgi, lai viņiem izdotos. Varbūt izklausīsies radikāli, bet, iedomāsimies, ja cilvēks nopelna vienu miljonu eiro, kopumā nekas īpaši viņa dzīvē nemainās – kāds nopērk lielāku māju vai ātrāku mašīnu, bet tās nav fundamentālas izmaiņas. Ja nopelna desmit miljonus, kaut kas nedaudz pamainās, bet arī ne tik daudz – varbūt nopērk vēl lielāku māju un vēl lielāku mašīnu. Taču, kad cilvēks nopelna simt miljonus, lietas patiešām fundamentāli mainās, jo, kad nopelna ārkārtīgi daudz naudas, vairs nav tāda saprātīga veida, kā to iztērēt. Ir ļoti labi, ka šīs milzīgās summas nopelna tehnoloģiju uzņēmumi. Skype gadījumā bija cilvēki, kuri reāli nopelnīja simtiem miljonus eiro. Kāds nopirka mašīnu vai māju, bet tāpat viņiem palika pāri daudz līdzekļu. Ko ar tiem darīt? Viss, ko šie cilvēki māk darīt, ir būvēt tehnoloģiju biznesus, visa šī nauda tur arī aiziet. Kad pie mums kāds nopelna ar nekustamo īpašumu, viņš tālāk iegulda turpat, jo tas ir vienīgais, ko šis cilvēks prot darīt. Citās sfērās cilvēks nevar sniegt pievienoto vērtību, jo viņš nesaprot citus biznesus. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka mums ir veiksmes stāsti un Latvijā rodas liels kapitāls jomās, kur ir pievienotā vērtība. Tad no tā būs milzīgs labums sabiedrībai.

Visu interviju Mūzika atplaukst pilnā krāšņumā lasiet 8. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

50 jaunuzņēmumi gadā

Anda Asere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no ikgadējām TechChill tradīcijām ir Fifty Founders battle sacensības, un arī šogad konferences pirmajā dienā uz skatuves kāps 50 jaunuzņēmumu dibinātāji, lai prezentētu savas idejas žūrijas, investoru, mediju un auditorijas priekšā. Kopumā tika saņemti 194 dalībnieku pieteikumi no 35 valstīm.

Lai nodrošinātu pieredzējušus žūrijas pārstāvjus sacensību laikā, kā arī pievērstu uzmanību spēcīgākajām nozarēm, šogad TechChill organizatori nolēma 50 sacensību dalībniekus iedalīt piecās vertikālēs - finanšu tehnoloģijas, zinātnes tehnoloģijas, programmatūra kā pakalpojums (SaaS), aparatūras un lietu internets, kā arī sociālie jaunuzņēmumi (impact).

21.februārī, konferences pirmās dienas laikā, visas 50 komandas prezentēs savas idejas uz skatuves, katrai no tām tiks dotas trīs minūtes laika. Pieci žūrijas izvirzīti finālisti, katrs pārstāvot vienu no piecām vertikālēm, otrajā dienā uz lielās skatuves cīnīsies par galveno balvu - 10 000 eiro. Jaunuzņēmumu dibinātājiem tiek dota iespēja prezentēt savas idejas ne tikai oficiālajai žūrijai, bet arī starptautiskiem investoriem, biznesa eņģeļiem, akseleratoru pārstāvjiem un medijiem. Tieši tāpēc dalība Fifty Founders battle sacensībās ir lieliska iespēja ne tikai sacensties par galveno balvu, bet arī iegūt papildus redzamību, jaunus kontaktus un biznesa partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Abpusēji ieguvumi: kāpēc lielie uzņēmumi pievēršas jaunuzņēmumiem?

Zanda Šadre, Rimi Baltic korporatīvās komunikācijas vadītāja, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli, veiksmīgi uzņēmumi arvien biežāk sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus biznesā.

Prakse gan pasaulē, gan tepat Latvijā liecina, ka šāda partnerība ir abpusēji izdevīga: jaunuzņēmumi var dalīties ar saviem ātrajiem un inovatīvajiem risinājumiem, savukārt pieredzējuši komersanti sniedz zināšanas un nodrošina vajadzīgo bāzi izaugsmes atspērienam.

Darbības atšķirības pievieno vērtību

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pieredzējuši uzņēmumi sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, ir nepieciešamība īsā laikā pārbaudīt un ieviest dažādas inovācijas. Lielos uzņēmumos inovāciju ieviešana var ilgt gadu un pat ilgāk, savukārt jaunuzņēmumi ir elastīgāki un šo procesu paveic ātrāk.

Nav nekāds noslēpums, ka lielie uzņēmumi bieži vien ir iestrēguši savos ikdienas procesos un jaunu risinājumu izstrāde prasa daudz vairāk laika. Tādējādi sadarbību starp jaunuzņēmumu un lielu uzņēmumu var raksturot kā priekšrocību apmaiņu: jaunuzņēmumi var darboties ātri, bet tiem ir ierobežoti finanšu resursi, savukārt lielie uzņēmumi darbojas lēnāk, taču tiem ir plašākas iespējas piesaistīt straujai attīstībai nepieciešamo biznesa attīstības atbalstu – pieeju klientiem, atpazīstama zīmola spēku, kā arī finansējumu . Tādējādi sadarbības partneri var viens otru papildināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas jaunuzņēmumus novērtē Silīcija ielejā

Anda Asere, 12.09.2019

Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus sniegt atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ļaus sniegt valsts atbalstu vairāk jaunuzņēmumiem, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem.

«Jaunuzņēmumu nozare Latvijā ir salīdzinoši jauna. Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Šodien Saeimas apstiprinātie grozījumi likumā, kā arī akcelerācijas un riska kapitāla ES fondu programmu uzsākšana tuvāko mēnešu laikā būs radījusi šā brīža situācijai atbilstošākos risinājumus inovatīvas nozares vēl straujākai attīstībai,» pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kvalitatīvi akseleratori vajadzīgi gan uzņēmējiem, gan investoriem

Startup Wise Guys vadītājs Kristobals Alonso, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vienai akselerācijas programmai atlasītu desmit labus jaunuzņēmumus, ir vajadzīgi vismaz simt kandidāti. Varam piekrist LatBAN paustajam viedoklim, ka Latvijā pašlaik trūkst «investējamu» jaunuzņēmumu. Pat ja mēs vēlētos veidot nākošo Rīgas programmu tikai no vietējiem jaunuzņēmumiem, tas gluži vienkārši pašlaik nebūtu iespējams.

Tomēr, no otras puses, nevajag par zemu novērtēt to, cik kārdinoša Baltija, sevišķi Igaunija, jau tagad šķiet jaunuzņēmumiem no Centrāleiropas un jo īpaši no ārpus ES esošās Ukrainas un Baltkrievijas. Pēdējās divās Startup Wise Guys programmās ir bijuši vairāki jaunuzņēmumi tieši no šīm valstīm, kā arī pieteikumos uz akselerāciju Ukrainas jaunuzņēmumi bieži vien ir aktīvāki nekā pašmāju. Tikko pabeigtajā Tallinas programmā bija divi Ukrainas un viens Baltkrievijas uzņēmums, kā arī rumāņi, armēņi, pat indieši, kas Baltiju redz kā labu bāzi biznesam un «vārtus» uz Eiropas tirgu.

Ja Igaunijas priekšrocība (un arī mērķtiecīgs mārketings) ir ekosistēma un e-rezidentu programma, tad Latvija var labi izspēlēt ģeogrāfiskās dislokācijas un lidostas kārti. Kad pagājušajā rudenī sākām programmu Rīgā, ārvalstu investori un mentori atviegloti nopūtās, ka pie mums atlidot ir vieglāk, nekā uz Tallinu. Savukārt, vienīgais Igaunijas jaunuzņēmums, kas piedalījās Rīgas programmā, atzinīgi novērtēja ekosistēmu un teica, ka nemaz tik lielu atšķirību starp Igauniju un Latviju neredz. Ziņa par jaunuzņēmumu likumu arī ir izskanējusi ārpus Latvijas robežām, un daudzi potenciālie jaunuzņēmumi mums par to jautā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

No sadarbības iegūst abas puses

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien biežāk manāmi sadarbības piemēri starp jaunuzņēmumiem un lielajām kompānijām, tie rūpīgas sagatavošanās rezultātā abām pusēm var sniegt ieguvumus.

Ar jaunuzņēmumiem sadarbojas arī konsultāciju kompānija Deloitte Latvia, kas grāmatvedības ārpakalpojumu jomā veiksmīgi strādā ar jaunuzņēmumu CakeHR, kas izstrādājis personālvadības programmatūru. «Strauji mainīgais tirgus, produkti un pakalpojumi, ko piedāvā jaunuzņēmumi, lielajiem spēlētājiem liek aizdomāties. Viņu biznesa modelis ir gadiem ilgi pārbaudīts un nostiprinājies praksē, tādēļ nav viegli uzņemties ko jaunu un riskantu. Lieliem uzņēmumiem ir raksturīgs, ka tie uzņemas aprēķinātu risku un to darba temps ir salīdzinoši lēns. Savukārt jaunuzņēmumi pasaulē sāk ieņemt līderpozīcijas gandrīz ikvienā nozarē. Pateicoties ātrajai prototipēšanai un vēlmei uzņemties risku, tie spēj radīt inovatīvus risinājumus. Jaunuzņēmumi strādā mazākās komandās vienlīmeņa hierarhijā, ir gatavi mainīt pastāvošo biznesa modeli un labāk spēj reaģēt uz tirgus prasībām. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sadarbība starp lielajiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem ir kļuvusi par nepieciešamību,» norāda Roberts Šlegelmilhs, Deloitte Latvia grāmatvedības risinājumu vadītājs. Viņa skatījumā, abu pušu sadarbības mērķis ir radīt produktīvu vidi, kurā tiek saīsināts inovāciju ieviešanas laiks un notiek efektīvāka tehnoloģiju izmantošana. Sadarbība palīdzot esošajiem tirgus spēlētājiem iekļūt jaunos tirgos, bet jaunuzņēmumiem attīstīt šos produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi no visas pasaules TechChill konferencē cīnīsies par 10 000 eiro

Db.lv, 03.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no Baltijā lielākajiem tehnoloģiju pasākumiem “TechChill 2022” arī šogad notiks jaunuzņēmumu sacensības "Fifty Founders Battle".

Tām var pieteikties visi agrīnas stadijas jaunuzņēmumi, kas iepriekš investīcijās nav saņēmuši vairāk par 250 000 eiro neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas. Uz “TechChill” skatuves kāps 50 labākie.

“TechChill” šogad notiks klātienē Rīgā, Hanzas peronā no 27. līdz 29. aprīlim. Jaunuzņēmumu sacensībai “Fifty Founders Battle” ir aicināti pieteikties agrīnas stadijas jaunuzņēmumi no jebkuras pasaules valsts. Pagājušajā gadā, pat neskatoties uz to, ka sacensība notika tiešsaistē, konkursam pieteicās jaunuzņēmumi no 30 pasaules valstīm.

Cīņa arī šogad būs par 10 000 eiro. Lai pieteiktos, līdz 18. martam ir jāatbild uz 15 vienkāršiem jautājumiem pieteikuma anketā. Pēcāk tās visas vētīs spēcīga riska kapitāla investoru, akceleratoru pārstāvju, biznesa eņģeļu un citu nozares ekspertu komanda. Līdz 1. aprīlim tiks paziņoti tie 50 jaunuzņēmumi, kas turpinās cīņu par labākā titulu un kāps uz “TechChill” skatuves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Otrajai Startup Wise Guys akselerācijas programmai Latvijā piesakās vairāk nekā 160 jaunuzņēmumu

Dienas Bizness, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vairāk nekā 160 jaunuzņēmumu pieteikumiem no 29 valstīm šonedēļ noslēgusies pieteikšanās jau otrajai Startup Wise Guys akselerācijas programmai Latvijā, informē Startup Wise Guys pārstāvji.

Līdzās paredzētajam pieteikumu daudzumam no Igaunijas un Latvijas, šogad īpašu aktivitāti izrādījuši jaunuzņēmumi no Ukrainas, Serbijas un Rumānijas, pat apsteidzot vietējos. Sekojot pa pēdām Inapptics (Armēnija) un Mobscale (Indija) veiksmīgajam startam iepriekšējā programmā Tallinā, arī uz Rīgu akselerācijai pieteikušies vairāki armēņu un indiešu jaunuzņēmumi, kas līdz šim bija salīdzinošs retums Startup Wise Guys programmās.

Startup Wise Guys devītā akselerācijas programma sāksies 18. septembrī Rīgā un tajā tiks uzņemti 10 līdz 11 starptautiski jaunuzņēmumi. Lai veicinātu sadarbību un katras komandas produktivitāti, akselerācija notiks vienā no Rīgas modernākajām kopā stādāšanas jeb coworking telpām – TEIKUMS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Līdz 14. februārim var pieteikties Startup Wise Guys programmai Rīgā

Anda Asere, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akselerācijas programmas virziens ir biznesa programmatūra kā pakalpojums risinājumi; tā sāksies marta beigās un ilgs līdz jūnija beigām.

"Plānojam uzņemt vismaz desmit starptautiskus jaunuzņēmumus," saka Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Jaunuzņēmumi var pieteikties vietnē startupwiseguys.com/saas. Atlases fināls notiks marta sākumā Rīgā.

Akselerācijas programmā uzņemtie jaunuzņēmumi var pretendēt uz līdz pat 300 tūkstošiem eiro investīciju. 30 tūkstoši no šīs summas ir sākotnēja investīcija programmā uzņemtajos uzņēmumos apmaiņā pret kapitāldaļām. Vēlāk uzņēmumi var saņemt turpmākās investīcijas, kas atkarīgas no uzņēmuma progresa un izvirzīto mērķu sasniegšanas.

Rīgā bāzētie jaunuzņēmumi, kas vēlas noskaidrot, vai tie atbilst programmas prasībām un iegūt investora viedokli par savu uzņēmumu, produktu un tirgus potenciālu, var pieteikties 1:1 mentoringa sesijai, kas notiks 29. janvārī Rīgā https://www.facebook.com/events/107628164012207/.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 5. maijam digitālo jomu jaunuzņēmumi idejas stadijā var pieteikties tiešsaistes pirms akselerācijas programmai «EIT Digital Venture Program» sadarbībā ar «Startup Wise Guys» kā reģionālo partneri.

«Startup Wise Guys» ir viens no četriem reģionālajiem partneriem, kas nodrošinās tiešsaistes pirms akselerācijas programmu un palīdzēs «EIT Digital Venture Program» atlasīt jaunos uzņēmējus no sešām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas un Slovākijas. Programmā var pieteikties jaunuzņēmumi, kas attīsta savu biznesu digitālajā jomā saistībā ar tehnoloģijām, finansēm, gudrajām pilsētām, labklājību.

Pirms akselerācijas programma ir virtuāla. Tajā sešu nedēļu garumā jaunuzņēmumi apgūs biznesa un pārdošanas pamatus, kā arī investīciju piesaistes principus un citas vērtīgas zināšanas, lai sagatavotos pilna laika akseleratoram vai nākamajam investīciju raundam. Virtuālā pirms akselerācijas programma ir veidota pēc līdzīga principa kā «Startup Wise Guys» pilna laika akselerators un līdzās vispārējam saturam liels uzsvars ir likts uz individuālu mentoringu un darbu ar starptautiskiem ekspertiem konkrētās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālās pirmsakselerācijas programmas dod iespēju piekļūt zināšanām un pirmajām investīcijām

Tā norāda jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska. Šogad pirmo reizi «Startup Wise Guys» sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu «EIT Digital» īstenoja programmu «EIT Digital Venture Program» Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā. Programma ir paredzēta agrīnas stadijas jaunuzņēmumiem, kuri vēl nav piereģistrējuši kompāniju un atrodas minimālā dzīvotspējīgā produkta attīstības procesā. Programmas dalībnieki saņem sešas nedēļas garu tiešsaistes apmācību programmu no «Startup Wise Guys» un pirmo investīciju no «EIT Digital».

A. Beļinska stāsta, ka «EIT Digital» šāda veida programmu rīko otro reizi un Baltijā tā notiek pirmo reizi. Kopumā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi visā Eiropā, bet Baltijā, Čehijā, Polijā un Slovākijā – ap 40. «Parasti «Startup Wise Guys» programmās pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks, bet šī ir uz specifisku mērķauditoriju orientēta programma,» viņa spriež. Tāpat A. Beļinska pieļauj, ka daudzi jaunuzņēmumi tik agrīnā stadijā vēl nav gatavi uzņemties saistības un šķirties no kapitāldaļām. No otras puses, daudziem tā ir vienīgā iespēja iegūt finansējumu pirmajam prototipam, jo investori parasti dod priekšroku jau tirgū sevi pierādījušiem produktiem un uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanas ASV to apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi; tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesē satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus

«Pirms gandrīz pusgada Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē «TechChill» paziņoja par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības atklāšanu ASV, Silīcija ielejā. Šajos mēnešos pārstāvniecību kopā apmeklējuši 13 jaunuzņēmumi. Kopš atvēršanas pieci uzņēmumi un kopā deviņi cilvēki izmantojuši iespēju strādāt «WeWork» kopstrādes biroju ēkā. Telpu izmantošanas ilgums ir no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām. Piemēram, automatizētas tāmēšanas programmatūras izstrādātājs «Fulfilli» vairāk nekā mēnesi strādāja no biroja telpām Sanfrancisko, bet blokķēdes tehnoloģiju uzņēmums «Monetizr» šajos mēnešos biroja telpas izmantojis jau trīs reizes,» stāsta Toms Zvidriņš, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ASV vadītājs. Tehnoloģiju uzņēmumiem pārsvarā interesējot satikt potenciālos investorus, partnerus un klientus. Pārstāvniecība bieži palīdz ar kontaktiem un informāciju par vietējo biznesa vidi un pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," norāda par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgi noslēgusies rudenī uzsāktā pirmā uzņemšana Attīstības finanšu institūcijas Altum akcelerācijas programmā, informē Altum.

Trīs akceleratori, Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor Fund, akcelerācijas pakalpojumus kopumā nodrošināja 18 perspektīvākajiem vietējiem un starptautiskiem jaunuzņēmumiem, kuri tika atlasīti no vairāk nekā 600 pieteikumiem.

Jaunuzņēmumi, kuri uzņemti akceleratoros, pārstāv tādas nozares kā internet of things, smart living, health tech, smart mobilityun citas. Kopumā šo uzņēmumu un komandu attīstībā visā akcelerācijas posmā kā pirmssēklas jeb preseed investīcījās tiks ieguldīti aptuveni 700 tūkstoši eiro, kas paredzēti uzņēmuma izveidei, konsultācijām un produkta izstrādei, izpētei, novērtēšanai un apstiprināšanai. Trīs līdz sešus mēnešus ilgušajā akcelerācijas fāzē, jaunuzņēmumi fokusējās uz idejas attīstīšanu, piesaistot mentoru, nozaru un tehnoloģiju ekspertu padomus pircēju, piegādātāju, partneru un investoru piesaistīšanai. Daudzsološākajiem jaunuzņēmumiem katram būs iespēja pretendēt uz investīciju nākamo fāzi, kas ir vēl 250 tūkstošu eiro sēklas jeb seed ieguldījumu. Šādas investīcijas ir paredzētas uzņēmuma tālākai izaugsmei, produkta un saimnieciskās darbības modeļa attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijā pieaug jaunuzņēmumu skaits, tālāku izaugsmi kavē divi izaicinājumi

Db.lv, 21.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds Overkill Ventures, kuru atbalsta Tet, uzsācis savu otro mentoringa programmu, kurā piedalās jaunuzņēmumi no visām Baltijas valstīm, Ukrainas un Baltkrievijas. Piedaloties programmā, uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz 200 000 eiro, kā arī mentoru atbalstu.

Pirmā programma noslēdzās pagājušā gada rudenī, un tad finansējumu ieguva četri jaunuzņēmumi no Latvijas, Ukrainas, Dānijas un Polijas – FabControl (ražošanas vadības sistēma 3D printeriem), Axdraft (automatizēto līgumu un citu dokumentu sastādīšanas sistēma), Lokalist (automatizēto lietoto preču pārdošanas procesa ideja), iMeshup (platforma spēļu izstrādātājiem, kas ļauj tiem efektīvi sadarboties).

Vienlaicīgi ar otro programmu Overkill Ventures jau sāk meklēt dalībniekus arī trešajai, rudens programmai. Pieteikties un atrast vairāk informācijas ir iespējams overkill.vc/apply.

Overkill Ventures ir riska kapitāla fonds, kas investē agrīnās stadijas jaunuzņēmumos Latvijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā. Overkill fokuss ir jaunuzņēmumi, kas izstrādā bizness-biznesam (B2B) programmatūras risinājumus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kas rada nākotnes darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru