Jaunākais izdevums

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Panasonic savā stendā kacināja apmeklētājus ar jau iepriekš parādīto caurspīdīgo televizoru, kas izslēgts izskatās kā vienkāršs stikls. Savukārt ieslēgts tas pārvēršas par Ultra HD izšķirtspējas OLED televizoru. Modes kliedziens – OLED TV – vien bija apskatāms 13 stendos. Raugoties uz daudzveidīgo piedāvājumu, rodas iespaids, ka ražotāji patērētājiem sūta nepārprotamu signālu – 4K televizori ir kļuvuši par normālu, ikvienam pieejamu produktu, kam būtu jābūt katrās mājās. Vismaz tā viņi vēlētos.

Ātrāk, ērtāk, taupīgāk

Sadzīves tehnikas segmentā joprojām dominē tendence likt ierīcēm paveikt uzdevumu ātrāk, ar mazāku cilvēku iesaisti un patērējot pēc iespējas mazāk elektrības. Ņemot vērā, kādu spiedienu uz elektrostacijām drīzumā radīs globālā elektromobiļu flote, šis virziens ir labi saprotams. Ražotāji stendos dižojās ar veļas mašīnām, kas darbu paveic divreiz ātrāk, putekļu sūcējiem, kas panāk to pašu sūkšanas jaudu ar mazāku enerģijas patēriņu, un cepeškrāsnīm, kurās vienā telpā var gatavot divus ēdienus vienlaikus, turklāt katru – citā temperatūrā. Interesanti, kā Āzijas kompānijas uzsvaru liek uz ierīču viedumu, aprīkojot tās ar mākslīgā intelekta aizmetņiem, kamēr eiropieši vairāk piestrādā pie lietošanas ērtībām un produktivitātes.

Savienot visu un jebko

Tā dēvētā viedās mājas koncepcijas attīstību līdz šim bremzējuši dažādu ražotāju attīstītie atšķirīgie standarti. Tas nozīmē, ka lielākoties tehnika «sarunājas» tikai viena zīmola ietvaros. Ļoti iespējams, ka drīzumā vismaz daļa ražotāju varētu vienoties par vienotas valodas izmantošanu. Samsung Mājas ierīču Eiropas direktors Dens Hārvijs DB atklāj, ka korejiešu uzņēmums ļoti nopietni strādā pie pērnā gada sākumā izveidotā Open Connectivity Foundation popularizēšanas, aicinot citus ražotājus pievienoties šim atvērtās savienojamības standartam. «Īsā laikā esam guvuši panākumus. Standartam jau pievienojušies vairāk nekā 390 uzņēmumu. Tas nozīmē, ka savstarpēji saprotas aizvien vairāk ierīču. Plānots, ka trīs gados šī standarta ietvaros darbosies ap 20 miljardiem lietu interneta produktu,» skaidro D.Hārvijs. Samsung interese šajā projektā ir acīmredzama, jo tās izstrādātā balss vadības sistēma Bixby varētu kļūt par vienotās sistēmas stūrakmeni.

Savienojamība paredz, ka sadzīves tehnika tiks ieslēgta kopējā mājas tīklā, un tos ne vien varēs ieslēgt no mobilajām ierīcēm, bet arī saņemt atgriezenisko saiti. Piemēram, vairāki ražotāji izrādīja ledusskapi ar iestrādātu videokameru un planšeti durvīs, vai arī atsevišķu jebkurā ledusskapī iemontējamu kameru. Mājupceļā no darba, tam pieslēdzoties, var izpētīt, kādus produktus veikalā jānopērk.

Roboti jau ir istabā

Savu skatījumu uz savienotās mājas koncepciju izrādīja arī Siemens, kuru stenda virtuvē cepeškrāsni varēja ieslēgt no automašīnas vadības sistēmas, bet ledusskapis pats uzraudzīja produktus un veica pasūtījumu interneta pārtikas veikalā. Savukārt Bosch X-Spect televizora tālvadības pults izmēra skeneris atpazīst dažādus audumus un izanalizē uz tā pamanītos pleķus, lai pateiktu, no kā tie ir cēlušies un kā no tiem vieglāk atbrīvoties. Tikmēr Huawei prezentēja vīziju par mākslīgā intelekta nākotni, kas tiks iedibināta līdz ar jaunā viedierīču procesora Kirin 970 ieviešanu. Ķīnieši to pasludinājuši par pirmo pašu radīto mākslīgā intelekta skaitļošanas platformu. Tā izceļas ar īpaši veidotu neitronu procesoru, tādēļ spējot īsākā laikā apstrādāt vairāk informācijas.

«Jūsu mājā ierodas roboti, un viņi par jums zina daudz,» izstādes atklāšanas pasākumā jokodams teica organizētāju pārstāvis Rolands Štēle, un tālu no patiesības tas nav. Daudzas izstādē redzētās bez cilvēka iesaistes strādājošās ierīces patiešām var uzskatīt par robotiem, lai arī tādu īstu mehānisku, cilvēkveidīgu palīgu bija pamaz. Viens no pievilcīgākajiem šajā kompānijā noteikti bija LG lidostu pavadonis.

Dari, ko saku!

Tehnoloģiju milži Microsoft, Google, Amazon un citi jau gadiem attīsta balss atpazīšanas sistēmu. Ar katru jauno paaudzi tā kļūst aizvien saprotošāka, taču paši izstrādātāji atzīst, ka darāmā vēl ir ļoti daudz. Neviena no esošajām sistēmām tā pa īstam netiek galā ar visiem angļu valodas dialektiem un akcentiem, kur nu vēl runāt par mazo tautu valodu atpazīšanu. Taču IFA 2017 nevarēja nemanīt ražotāju nodomu pieradināt lietotājus vadīt mājas iekārtas ar balsi. Īpaši plašs bija ar Google Assistant sistēmu aprīkoto skaļruņu klāsts – Anker Zolo Mojo, Mobvol TicHome Mini, Panasonic GA10, Sony LF-S50G un daudzi citi.

Atpūtas cienītāji dīvānā pie televizora būs sajūsmā par Panasonic Sake Cooler. Šo pašbraucošo ledusskapi var izsaukt ar balsi, un tas pievedīs saimniekam aukstu alu, atspirdzinošu dzērienu vai jebko citu, kas vien saldējošajā kastē būs ievietots. Tas gan vēl ir konceptstadijā.

Sadarbībā ar Lattelecom

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela pabeidzis auditu un gatavs starta piegādēm starptautiskajam veikalu tīklam Lidl

SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele DB stāsta, kāds bijis ceļš līdz Lidl un kliedē vairākus mītus.

Fragments no intervijas:

Kāda ir Karavelas pieredze ceļā uz Lidl veikalu plauktiem?

Būtu jāsaprot, kas Rietumos ir zemo cenu veikali. Polijā tas ir Biedronka, kas šo koncepciju noskatījās no Lidl, un Aldi. Šie ir giganti, citiem nav sanācis tik labi. Interesantākais ir tas, kāpēc tie aug un cilvēki turp labprāt dodas. Tecso un citiem lielajiem tirgotājiem Anglijā apgrozījums samazinājās, bet Lidl un Aldi tas auga par 25 %.

Kas tad ir Lidl vai šo zemo cenu veikalu fenomens? Te jāsaka, ka esam eksperti – esam kļuvuši par partneriem Aldi Vācijā, kur kādu laiku strādājam, tikko esam izgājuši auditu Lidl, un divi līgumi ir sagatavošanas stadijā. Strādājam pie etiķetēm, dizaina, cenas apstiprinātas, un būs piegādes. Tāpēc varu pamatoti uzskatīt, ka Karavela ir eksperts. Jāsaprot, kas ir šī tīkla veiksmes pamatā, kā tas rīkojas jaunajos tirgos, kuros piegādātājus izvēlas nedaudz savādāk, kamēr tiek sasniegta zināma kapacitāte. Pirmkārt, to varētu nosaukt par veikalu pie mājas vai ikdienas iepirkumu veikalu. Veikala plauktos tur ir tikai TOP preces, ko cilvēkiem vajag patērēt ikdienā. Taču, ja man būs jātaisa ballīte, es neiešu uz Lidl vai Aldi, jo man vajag plašāku sortimentu. Kompānija to izkalkulē ļoti vienkārši, pirms ienākšanas tirgū profesionāli datu pētītājiem noskaidrojot, kas šajā reģionā vai valstī ir TOP produkti, ko cilvēki ikdienā patērē. Tādējādi tā pati sākotnēji neeksperimentē ar sortimentu. Otrs – mazumtirgotājs noskaidro, kas konkrētā preču grupā ir labākais produkts. Ja tas, nosacīti, ir biezpiena sieriņš kārumiņš tas paņems šo produktu, to izpētīs un iedos potenciālajiem piegādātājiem, sakot, ka nepieciešams tieši tādas pašas kvalitātes produkts, un plauktā atradīsies pilnīgi identisks produkts, bet ar veikala dizainu. Jāsaprot, ka viņi vispār nestrādā ar tradicionālajām preču zīmēm. Tā ir galvenā atšķirība, ka šādu tirgotāju veikalos ir tikai to pašu preču zīmes. Cilvēks to zīmolu nepazīst, bet visi saka, ka cenas ir pieņemamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā uzņēmējdarbība ir piemērota tikai optimistiem

Zina Olehnoviča, uzņēmēja, konditorejas Tortik time īpašniece, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai viegli būt jaunam uzņēmējam? Nesen veikts pētījums liecina, ka 46,3% uzņēmēju un uzņēmumu vadītāju Latvijā uzskata, ka uzsākt vai izbeigt uzņēmējdarbību ir ļoti grūti vai drīzāk grūti, savukārt 44,4% atbildējuši – ļoti viegli vai drīzāk viegli.

Tas nav viegli vai grūti, bet tas ir atbildīgs process ar risku, neatkarīgi no tā, cik rūpīgi veikti aprēķini, jo ir aspekti, kurus pats uzņēmējs iespaidot nespēj. Tāpēc tos, kuri uzdrīkstas riskēt un uzsākt, mēs dēvējam par uzņēmējiem, no vārda uzņēmīgs, turklāt šī nodarbe ir piemērota tikai optimistiem.

Pamest labu amatu, lai piepildītu savus sapņus

Ideja veidot savu biznesu radās jau sen - vēlējos izveidot vietu, kur vienmēr varētu atnākt gan mani draugi un paziņas, gan citi cilvēki un es spētu viņus iepriecināt, pasniedzot kādu gardumu, kas būtu kā mājās gatavots. Vienmēr esmu bijusi ļoti viesmīlīga, tāpēc pamazāk nobrieda ideja par konditoreju. Tā brieda, līdz dzīvē pienāca brīdis, kad vēlējos ko mainīt. Aizgāju no darba uzņēmumā, kur biju nostrādājusi par vadītāju 15 gadus, un, lai gan sākotnēji šķita, ka nebūs problēmu atrast jaunu darbu, realitātē viss bija citādāk. Tieši tad es sapratu, ka tas ir īstais brīdis, kad uzdrīkstēties un piepildīt savus sapņus. Dzīve visu salika pa plauktiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LG Electronics (LG) uzsācis Latvijā pirmā viedā ledusskapja pārdošanu, kura saturu var redzēt, neatverot durvis.

InstaView Door-in-Door™ modelis aprīkots ar spoguļstikla paneli, kas izgaismojas, pie tā divreiz pieklauvējot, un ļauj apskatīt ātrās piekļuves nodalījumus neatverot durvis, tāpēc tiek samazināti aukstā gaisa zudumi, taupīta elektroenerģija un pārtika saglabājas svaiga ilgāk.

Neatverot durvis, aukstā gaisa zudums tiek samazināts par 41%.

LG InstaView Door-in-Door™ aprīkots ar vairākām funkcijām ilgstošākai un precīzākai produktu uzglabāšanai. Atvilktne Fresh Balancer ir aprīkota ar slēdzi, kas ļauj regulēt mitruma līmeni, lai to īpaši piemērotu augļu vai dārzeņu uzglabāšanai, tādējādi ilgāk tos uzturot svaigus. Tāpat ledusskapī izveidoti vairāki nodalījumi nelieliem produktiem, piemēram, delikatesēm un sieram, lai uzglabātu tos piemērotā temperatūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami lietotāja krājumos.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējā saražotās pārtikas apjoma tiek izniekoti jeb nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē: zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās.

Jaunais rīks, kura beta versija integrēta Rimi interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt, kādi ir viņam pieejamie produkti vai ēdienu atlikumi, un no tiem virtuālais šefpavārs ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Rīks izstrādāts sadarbībā ar Dānijas jaunuzņēmumu Plant Jammer.

“Pārtikas atkritumi joprojām ir liela problēma. Rimi nesen veiktais pētījums rāda, ka pat 90% cilvēku Baltijā izmet pārtiku, jo tā ir sabojājusies, ilgstoši gaidot savu kārtu. Rimi pastāvīgi investē inovatīvās tehnoloģijās, kas palīdz precīzi prognozēt pārtikas pasūtījumus un uzraudzīt “ieteicams līdz” marķējumu uz produktiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos mūsu darbībā. Nu kopā ar partneriem esam atraduši veidu, kā arī mūsu klientiem palīdzēt ceļā uz šīs problēmas risinājumu. Inovatīvais digitālais rīks ļauj tikai ar dažiem klikšķiem pastāstīt, kas aizķēries mūsu ledusskapjos un pieliekamajā, un mākslīgā intelekta šefpavārs paveic pārējo darbu, apvienojot sastāvdaļas gardu, veselīgu ēdienu receptēs,” stāsta Liene Perija, Rimi Baltic digitālās attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Kurta kafijas namiņš, kura peļņa tiks ziedota viņa rehabilitācijai

Laura Mazbērziņa, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis: Latvija ir laba zeme, kur dzīvot un strādāt

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir bijuši lieliski piedāvājumi strādāt gan Kanādā, gan Apvienotajos Arābu Emirātos, arī Īrijā un Krievijā, bet es izvēlējos palikt Latvijā, jo es esmu Latvijas patriots,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot un strādāt starp savējiem. Man nav jābrauc pa pasauli pie klientiem, viņi pie manis paši atlido. Es daudz vairāk varu izdarīt, esot šeit uz vietas un strādājot garas darba stundas,» viņš teic.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik gara ir jūsu darba diena?

Ierodos darbā un no tā aizbraucu pirms sastrēgumiem, man nepatīk stāvēt korķos, tajā laikā es labāk daru ko lietderīgāku. Strādāju 11 stundas dienā piecas dienas nedēļā. Operēju trīs dienas nedēļā, katru dienu pa piecām vai sešām operācijām. Divas dienas konsultēju un vēroju pacientus, un sekoju līdzi pēcoperāciju periodam. Vakaros daudz laika pavadu, gatavojoties lekcijām, jo esmu mācībspēks gan Latvijā, gan arī tieku aicināts uz ārvalstīm vadīt kursus un veikt paraugoperācijas. Cenšos vairs nekad nestrādāt naktīs un sestdienās, svētdienās. Šogad es jau esmu sev izbrīvējis divus mēnešus atvaļinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns MO Liepājā piedzīvojis pārmaiņas – nomainījušies īpašnieki, kuri ar restorāna piedāvājumu vēlas kļūt pieejamāki gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem.

«Mēs nekad līdz šim nebijām darbojušies ēdināšanas nozarē, tāpēc šķita, ka būtu forši izveidot ģimenes biznesu. Iepriekšējie īpašnieki vēlējās pārdot šo vietu, kas, pēc mūsu domām, ir labākais restorāns Liepājā. Kuru katru jau nepirktu. Apspriedāmies un izlēmām, ka darbosimies. Mēs neviens neko nezinājām par restorāniem, tikai tik, cik uz tiem ejam un ceļojam pa pasauli, jo ģimenē visi esam juristi. Tad, kad sāc tajā visā darboties, tad iepatīkas un tas ir dzīvesveids. Restorāns ir dzīve. Tas nav tā kā juristam – aizej uz darbu, atnāc mājās un aizmirsti. Es nevaru aizbraukt atvaļinājumā, nedomājot par darbu, jo man ir jāapskata dažādi restorāni, lai es varētu gūt pieredzi. Visa ģimene iegājām restorāna režīmā,» stāsta MO vadītāja Liene Kreice.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedātāja Aija Andrejeva radījusi savu pirmo aksesuāru un apģērbu kolekciju "bum bum", ko pirmssvētku laikā piedāvās aplūkot un iegādāties POP-UP tirdzniecības vietā t/c "Alfa".

Kolekcija tapusi sadarbībā ar zīmola "UNUSI" īpašnieci Ramonu Lazdu. Savukārt apģērba iegāde un apdruka veikta, sadarbojoties ar reklāmas un korporatīvo apģērbu vairumtirgotāju SIA "Ervitex". Kolekcijas izstrādes laiks esot ildzis divus mēnešus.

Pati māksliniece saka, ka esot pāragri teikt, ka viņa pievērsusies apģērbu ražošanas biznesam. "Man "bum bum" apģērbs nozīmē vēl vienu mākslas formu, ar kuru iepriecināšu atbalstītājus un nodošu savu vēstījumu. Šis process man rada lielu prieku un svētku sajūtu par gaidāmo koncertu Siguldā nākošā gada vasarā," stāsta A.Andrejeva. Līdz šim viņa jomā kā tikai mūzikā, kas ir viņas pamatnodarbošanās, iesaistījusies nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ir divi ceļi, kā ilgstoši noturēt biznesu - saglabājot nelielu nišas uzņēmumu, iet dziļumā vai nemitīgi augt un paplašināties, pieaicinot komandā spēcīgus profesionāļus, atzīmē Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja.

Manai personībai vairāk atbilst otrais variants, atklāj Z.Ozola, piebilstot, ka uzņēmēju uzdevums ir nemitīgi rosināt pārmaiņas, inovācijas un jauninājumus. Lai to panāktu, ir svarīgi nestāvēt uz vietas un nebaidīties izaicināt sevi, kā arī meklēt jaunus risinājumus un modernas pieejas, domā Patnis dibinātāja, uzsverot, ka uzņēmējiem jādomā par izaugsmi, nepazaudējot fokusu.

Izslēgta no skolas

Es nāku no ārstu ģimenes, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par ārsti, atminas Z.Ozola. “Atceros, ka sapņoju būt kā mana mamma. Viņa bija zinātniece un vadīja Mikrobioloģijas katedru Medicīnas institūtā (šobrīd - Rīgas Stradiņa universitāte), pēc tam ilgstoši bija arī Latvijas Universitātes (LU) profesore, un viņas lekcijas ir klausījušies vairums Latvijas ārstu. Mans tētis savukārt bija neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā. Bērnībā es bieži viesojos pie viena vai otra no vecākiem darbā, kur varēju iepazīt ārsta profesiju no dažādām pusēm un izjust specifisko vidi. Tomēr dzīve izvērtās tā, ka es izvēlējos pedagoģiju. Biju aktīvs bērns, ar izteiktām līdera dotībām, un deviņu gadu vecumā pat tiku izslēgta no skolas par pretī runāšanu, kas ļoti ietekmēja mani un iedragāja līdera ambīcijas,” stāsta Z.Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cabo cafe īpašnieks: Ja ir savs knifs, tad arī bizness būs ilgtspējīgs

Elīna Pankovska, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālais projekts Parunāsim veicina nodarbinātību un mazina vientulību

Anda Asere, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akselerācijas programmas strādā ar skatu nākotnē – palīdz attīstīt uzņēmējiem kompānijas ar lielu izaugsmes potenciālu

Tā skaidro riska kapitāla fonda 500 Startups akselerācijas programmas vadītājs Kriss Brauns (Chris Brown).

Akseleratori ir svarīga jaunuzņēmumu ekosistēmas sastāvdaļa, jo ir viens no pirmajiem jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem. Tās ir īpaši izveidotas intensīvas mācību programmas, kuru laikā uzņēmēji tiekas ar dažādu jomu ekspertiem, lai kompānija nonāktu nākamajā līmenī un būtu gatava tālākiem globālas attīstības soļiem. Bieži vien šo programmu laikā uzņēmumi lielā mērā maina sava biznesa fokusu, mērķauditoriju, biznesa modeli. 500 Startups programma ir viena no labāk zināmajām un darbojas kopš 2011. gada. To ir absolvējuši arī vairāki Latvijas jaunuzņēmumi, piemēram, Printify un Funderful. Digital Freedom Festival ietvaros akselerators 500 Startups jau trešo gadu Rīgā meklēs labākos sēklas stadijas jaunuzņēmējus, dodot iespēju uzvarētājam piedalīties fināla atlases kārtā. K. Brauns uzskata, ka jaunuzņēmumi un tehnoloģijas ir svarīgs elements, lai nojauktu sienas starp dažādām kultūrām un iespējām, kas nošķir sabiedrību. Vairāk par akseleratoru nozīmi startup ekosistēmā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liepājā attīsta alus dzeršanas kultūru, jo alus ir jaunais vīns

Elīna Pankovska, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā durvis apmeklētājiem vēris tā dēvētais «kabatas formāta» alus bārs Miezis un kompānija, kuru atvērusi alus darītava Labietis. Tomēr šī bāra koncepcija atšķiras no pārējiem Labieša bāriem, kur tiek tirgota tikai pašas darītavas produkcija, DB stāsta viens no īpašniekiem Kaspars Čekotins.

«Mēs ar Reini Pļaviņu (Labietis īpašnieks) jau vairāk nekā desmit gadus braukājām uz Liepāju sērfot un kaitot. Kādā brīdī sapratām, ka ir vēlme vakarā kaut kur aiziet, bet tā īsti nav kur. Kādu laiku to visu apdomājām, bet beigu beigās sakrita apstākļi, jo Labietis aizvēra vienu no savām filiālēm Rīgā un palika aukstuma kamera,» atceras Kaspars. Neviens cits to neesot vēlējies ņemt, jo citos bāros jau priekšā ir lielie spēlētāji, kuri maksā par to, lai viņu produkcija tiktu tirgota. Līdz ar to pieņemts lēmums vērt vaļā savu mazo alus bāru.

«Mūsu bāram atšķirībā no citiem Labieša bāriem ir nedaudz cita koncepcija, jo mēs tirgojam tikai tos alus, kuri mums pašiem garšo. Pie mums ir gan vietējo mazo darītavu produkcija, gan arī pasaules klasikas. Kopumā tie ir pāri pa 60 aliem. Sortiments gan visu laiku mainās, jo mēs garšojam un testējam, lai būtu interesanti gan pašiem, gan arī bāra apmeklētājiem. Piedāvājumā nevar būt neviens slikts alus, tāpēc šajā žanrā cenšamies atrast visu to labāko, kas ir pieejams,» uzsver Kaspars. Viņš arī norāda, ka mērķis ir attīstīt alus baudīšanas kultūru, kas pagaidām Latvijā vēl nav, jo alus ir jaunais vīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Svētku laikā cilvēki vēlas parunāties

Anda Asere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši Ziemassvētku laikā. Vidējais svētku sarunas ilgums bija ap 25 minūtēm.

Pirms gada, 2018. gada decembrī, "Parunāsim" saņēma 93 zvanus, no kuriem 24 bija Ziemassvētkos. "Šajos svētkos joprojām bija aktuāli zvani, ka tuvinieki nav pildījuši solījumus un atbraukuši ciemos, tas ir radījis cilvēkiem depresīvas un skumjas sajūtas. Gada pastāvīgie zvanītāji zvanīja, lai novēlētu priecīgus svētkus un lai izdodas turpināt sarunas ar tiem, kuriem tās ikdienā ir nepieciešamas. Interesanti, ka šoreiz runātāji arī uzsvēra, ka televīzijā esošās reklāmas ir ļoti kaitinošas, jo sliktā finansiālā stāvokļa dēļ paši nevar atļauties tās lietas, kas tiek reklamētas un tas rada ļoti nepatīkamas sajūtas," zina teikt Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

23 miljonus reižu lejupielādēta aplikācija ar saknēm Latvijā

Anda Asere, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā lietotne "AntiLand" četrarpus gadu laikā kopš 2015. gada vidus lejupielādēta vairāk nekā 23 miljonus reižu un šobrīd tai ir aptuveni 20 miljoni unikālo lietotāju.

"Ir cilvēki, kam ir vairāk nekā viens profils, tāpēc domāju, ka unikālie lietotāji ir apmēram 20 miljoni. Sarunas tiek uzskatītas par aktīvām, ja ir bijusi vismaz viena ziņa mēneša laikā, un šobrīd mums ir 50 miljoni aktīvu sarunu un apmēram simt tūkstoši aktīvu grupu čatu. Lielākā daļa no tiem ir slēgtas sarunu grupas, kur cilvēki sarunājas ar draugiem, ko satikuši aplikācijā, un izveidojuši atsevišķu čatu," stāsta Niks Haļavins, mobilās lietotnes "AntiLand" izstrādātājs. Sākotnēji tās nosaukums bija "AntiChat", bet viņš ir pārliecināts, ka tā ir kas vairāk par tērzēšanas aplikāciju, tāpēc jau vairākus gadus tā zināma ar nosaukumu "AntiLand".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienākošo un izejošo zvanu pakalpojumu sniedzējs jeb klientu servisa vēstniecība «Sonido» izveido sociālo projektu «Parunāsim!»

«Sonido» valdes locekle un «Parunāsim!» izveidotāja Inga Muižniece teic, ka uz tālruni 26564564 var zvanīt ikviens, kurš vēlas parunāties un tikt uzklausīts. Tālruni izmantojot arī tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un kuriem ir vēlme pēc saistības ar Latviju. «Zvanu centrā mēs esam ļoti dažādi cilvēki, bet mūs vieno mērķis – palīdzēt. Mēs klausāmies viens otra dažādajās un bagātajās pieredzēs. Paaudžu informācijas apmaiņa ir ļoti liela vērtība. Zvanu centrā mēs protam pieņemt viens otru bez aizspriedumiem. Mūsu kolēģi vienmēr ieklausās, pieņem sacīto kā vērtīgu, unikālu informāciju un neapšauba to,» saka I. Muižniece.

Viņa stāsta, ka Ziemassvētki ir gaiši svētki un tajā pašā laikā tiem, kuriem nav ģimenes, draugu un tuvinieku, tie ir gada vientuļākie svētki. Šogad sanāk ļoti garas brīvdienas – no 22. decembra līdz 2. janvārim – un tas ir laiks, kad cilvēkam var nebūt iespēja komunicēt ar citiem. Piemēram, ir cilvēki, kuri zvana tieši vakarpusē, lai parunātos, jo ikdienā ir darbā, bet vakarā mājās ir vieni paši un jūtas vientuļi. Tie ne vienmēr ir vecāka gadagājuma cilvēki, I. Muižniece teic, ka tie bieži vien ir cilvēki vecumā virs 30 gadiem, pārsvarā sievietes. Tāpat Ziemassvētkos cilvēki gaida ciemos radiniekus no ārzemēm, bet bieži vien viņi neatrod laiku apciemojumam un tas ir liels trieciens, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo viņi jūtas atstumti, nenovērtēti un nevajadzīgi. «Šīs sajūtas nevajag atstāt sevī, bet gan izrunāt šo sāpi,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bitkoina burbuļa plīšanas var izvilt mācību – ja kaut kas izskatās pārāk labi, lai tā būtu patiesība, vairumā gadījumu tā tas galu galā arī ir.

Ir teiciens – kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos. Labāk, protams, ir, ja cenu kritums aprobežojas ar vienu aktīvu klasi, nevis, piemēram, plosoties krīzei, vērtība gāžas pilnīgi visam. Ja tā, tad šādi mirkļi ļauj gūt zināmas mācības. Šogad to sniedza notikumi virtuālo valūtu tirgū – ja vēl pagājušā gada Ziemassvētku vakariņās varēja izvērsties plašāka runa par to, kas tas tāds bitkoins ir un kā tas nākas, ka šāda virtuāla veidojuma vienības cena nupat sasniegusi gandrīz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmi, tad tagad, šķiet, drīzāk varētu gudri teikt – jā, tā jau domājām (protams, pēc kara jau visi gudri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir Latvijas jaunā cilvēkkapitāla attīstības stratēģija "tautsaimniecības izrāvienam"?

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad esi noskumis un īsti nezini, ko darīt, bet vēlies parunāt - sasauc darba grupu. Vai uzraksti stratēģiju.

Mums Latvijā ir dažādas spēcīgas tradīcijas: Dziesmusvētki, sēņošanas trakums rudenī, pazīstam caurvēju, un pie tradīcijām pieder arī vēlme ikvienu sarežģītāku jautājumu skatīt darba grupās un risināt “stratēģiski”. Stratēģijas, kad beidzot uzrakstītas, nemēdz būt īsas - tām plaši ir jāatspoguļo ilgais un grūtais darba grupu process, tās nedrīkst būt arī pārāk vienkāršas, teiksim, kā šis raksts. Laba stratēģija, saskaņā ar “tradīcijām”, ir sarežģītā valodā, tai nav fokusa, tā sola vienlīdz izpatikt ikvienam, bet nevienu tomēr līdz galam neapmierināt. Jo citādi kāds apvainosies. Tāpat tā noteikti nedrīkst būt kritiska, jo atkal jau - kāds var apvainoties, un “stratēģijās nevajag lieku pesimismu”.

Komentāri

Pievienot komentāru