Auto

Mihaela Šūmahera Ferrari sīvā vairāksolīšanā pārdots par rekordaugstu cenu

LETA--AFP, 17.11.2017

Jaunākais izdevums

Pirmās formulas (F-1) pasaules čempiona Mihaela Šūmahera sacīkšu automobilis «Ferrari», ar kuru viņš bija ieguvis «Grand Prix», ceturtdien tika pārdots izsolē Ņujorkā par 7,5 miljoniem ASV dolāru, kas ir cenas rekords mūsdienu F-1 automobilim izsolē, paziņoja izsoļu nams «Sotheby's».

Septiņkārtējā pasaules čempiona 2001.gada automobilis «Ferrari F2001» tika pārdots sīvā vairāksolīšanā, ievērojami pārsniedzot pirms izsoles veikto novērtējumu, kas bija no četriem līdz pieciem miljoniem dolāru, «Sotheby's» rīkotā pēckara un mūsdienīgās mākslas izsolē.

«Sotheby's» paziņoja, ka šī ir pirmā reize, kad rets automobilis ticis iekļauts mākslas izsolē, un šis lēmums izrādījies populārs.

Spoži sarkanais automobilis nebija gluži mākslas darbs, bet «Sotheby's» vecākais viceprezidents Greguārs Bijo to nosauca par «vislabāko sacīkšu automobili, kāds jebkad pārdots izsolē».

Vācu autosacīkšu leģenda Šūmahers nav bijis redzēts sabiedrībā, kopš viņš 2013.gadā guva nopietnas galvas traumas kādā slēpošanas incidentā. Viņa septiņkārtējā pasaules čempiona titulu un 91 gūto uzvaru gan neviens cits nav sasniedzis vai pārspējis.

Ceturtdien notikušajā izsolē tika pārdoti arī mākslas darbi, tostarp Endija Vorhola 1972.gadā zīmēts Mao Dzeduna portrets, kas tika nosolīts par 32,4 miljoniem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas luksusa klases automašīnu ražotāja «Ferrari» tīrā peļņa šā gada trešajā ceturksnī pieaugusi līdz 287 miljoniem eiro, salīdzinot ar 141 miljonu eiro attiecīgajā laika periodā pērn, teikts pirmdien publiskotajā kompānijas paziņojumā.

Peļņas kāpumu veicinājušas vienreizējas nodokļu atlaides.

«Ferrari» piegādāto automobiļu skaits pagājušajā ceturksnī palielinājies par 11% - līdz 2262 vienībām.

Uzņēmuma pārdošanas apjoma kāpuma izaugsme Eiropā un Tuvajos Austrumos bijusi divciparu skaitlī mērāma, bet Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā tirdzniecības apjoms pieaudzis par 5%.

«Ferrari» prognozē, ka šogad kopumā tas piegādās vairāk nekā 9000 automobiļu.

«Ferrari» 2016.gadā 4.janvārī debitēja Milānas akciju biržā, Itālijas un ASV autobūves grupai «Fiat Chrysler Automobiles» īstenojot struktūrvienības atdalīšanu atsevišķā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ferrari elektrisko automobili tirgū plāno laist tikai pēc 2025.gada

LETA, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas luksusa klases automašīnu ražotājs "Ferrari" savu pirmo elektrisko automobili tirgū, visticamāk, laidīs vien pēc 2025.gada, jo šobrīd ir nepietiekamas akumulatoru tehnoloģijas, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītājs Luī Kamiljeri.

"Mēs noteikti aplūkojam pilnībā elektrisku automobiļu izstrādi, taču šobrīd paredzamai nākotnei piemērotākais variants ir hibrīdi," žurnālistiem norāda Kamiljeri.

"Es domāju, ka elektriskie automobiļi tirgū nonāks pēc 2025.gada. Akumulatoru tehnoloģijas šobrīd vēl ir nepietiekamas," skaidro "Ferrari" vadītājs.

Viņš jau pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka "Ferrari" klienti izrāda ievērojamu interesi par hibrīda modeļiem, taču uzņēmums nesteidzas ar pilnībā elektrisku automobiļu izstrādi, lai nodrošinātu, ka "šādi modeļi pilnībā atspoguļo "Ferrari" DNS."

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Itālijas policija konfiscē 20 luksusa automobiļus nodokļu parādniekam

LETA--DPA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas finansiālo noziegumu policija Finanšu gvarde ir konfiscējusi 20 luksusa un klasiskos automobiļus, tai skaitā vairākus «Ferrari» un «Lamborghini», kādam vīrietim, kurš mēģināja izvairīties no nodokļu parāda samaksāšanas viena miljona eiro apmērā.

Nodokļu parādnieks, kurš ir klasisko automobiļu tirgotājs, bija nodevis savus spēkratus īpašumā līdzzinātājiem Itālijā un Monako, cerot izvairīties no to konfiscēšanas sava nodokļu parāda dzēšanai, teikts Finanšu gvardes paziņojumā.

Starp automobiļiem šī vīrieša kolekcijā bija piecdesmito gadu «Chevrolet Corvette», astoņdesmito gadu «Ferrari Testarossa» un deviņdesmito gadu «Lamborghini Diablo», kā arī «Ferrari 360», «Ferrari 460» un pieticīgākais modelis «Citroen 2CV».

Automobiļi tika konfiscēti pēdējo dienu laikā neilgi pirms tam, kad astoņus no tiem bija paredzēts pārdot izsolē Monako un Lielbritānijas klasisko automobiļu pasākumā «Goodwood Festival of Speed».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šūmahera kartinga trases vietā tiks izveidotas ogļu raktuves

LETA--AFP, 10.01.2018

Septiņkārtējā Pirmās formulas (F-1) pasaules čempiona Mihaela Šūmahera brālis Ralfs Šūmahers

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā tiks slēgta kartinga trase, kurā savu karjeru sāka septiņkārtējais Pirmās formulas (F-1) pasaules čempions Mihaels Šūmahers, un tās vietā, visticamāk, atradīsies ogļu raktuves.

Netālu no Ķelnes esošajā trasē karjeru sāka Mihaels Šūmahers, viņa brālis Ralfs un arī četrkārtējais F-1 čempions Sebastjans Fetels. Divas trešdaļas trases zemes piederēja Mihaelam Šūmaheram, bet tagad to nopircis uzņēmums, kurš tur plānojis uzsākt ieguves rūpniecību.

«Jauna trase netiks veidota,» Ķelnes laikrakstam Express paudis Mihaela Šūmahera jaunākais brālis Ralfs, kurš arī savulaik bija F-1 pilots. «Kauns, ka mirst tradīcijām bagāta un jauniešus audzinoša vieta.»

Kartinga klubā ir 550 biedri un tam enerģētikas uzņēmums RWE piedāvājis kompensāciju, tomēr kluba prezidents Gerhards Noaks atzina, ka viņu vēlme ir kartinga trase, jo bez tās arī vairs nepastāvēs klubs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoražotājs Ferrari ceturtdien prezentējis jaunu automašīnas modeli - Roma, raksta Business Insider.

Šogad Ferrari tirgū laidis jau četrus jaunus modeļus un šonedēļ paziņojis par jaunu modeli, kas prezentēts Romā. Jaunajam automobilim ir 611 zs, V8 3,9 l dzinējs.

Uzņēmuma pārstāvji skaidrojuši, ka Roma raksturo jaunu pieeju automašīnas dizainam, un 70% detaļu izveidotas no jauna.

Roma sver salīdzinoši maz - vien aptuveni 1,5 tonnas. 100 km/h tā spēj sasniegt 3 sekundēs un maksimālais ātrums ir 320 km/h.

Pagaidām Ferrari nav minējis jaunā modeļa cenu, taču eksperti lēš, ka tā varētu būt ap 250 tūkstošiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mercedes» britu pilots Lūiss Hamiltons svētdien nodrošināja savu ceturto Pirmās formulas (F-1) pasaules čempiona titulu karjerā.

Hamiltons par čempionu tika kronēts arī 2008., 2014. un 2015.gadā.Svētdien notikušajā sezonas 18.posmā - Meksikas «Grand Prix» - Hamiltons finišēja devītais, bet viņa sīvākais konkurents cīņā par titulu, vācietis Sebastjans Fetels no «Ferrari», izcīnīja ceturto vietu, taču ar to nepietika, lai turpinātu pretendēt uz uzvaru kopvērtējumā. Savukārt uzvaru posmā izcīnīja «Red Bull» nīderlandiešu pilots Makss Verstapens, kuram tas bija trešais panākums karjerā.

Tikmēr uz goda pjedestāla otrā un trešā pakāpiena kāpa Hamiltona un Fetela komandas biedri. Otrais bija «Mercedes» somu pilots Valteri Botass, bet trešo vietu izcīnīja «Ferrari» somu braucējs Kimi Reikenens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

VIDEO: Aizturēts Ferrari vadītājs, kurš brauca ar ātrumu 213 km/h

Ilze Žaime, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.septembrī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja amatpersonām patrulējot Talsu pusē, par ievērojamu atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu aizturēja automašīnas Ferrari vadītāju.

Talsu novada Lībagu pagastā, uz autoceļa Rīga – Ventspils 1980. gadā dzimis vīrietis ar automašīnu Ferrari 488 Spider, brauca ar ātrumu 213 km/h vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu par 123 km/h.

Ferrari vadītājam noformēts administratīvo pārkāpumu protokols.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149. 8 pants paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 360 - 480 euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 6 mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas luksusa autoražotāja "Ferrari" peļņa pērn pirmo reizi uzņēmuma vēsturē pārsniegusi viena miljarda eiro robežu, teikts kompānjas publiskotajā finanšu pārskatā.

"Ferrari" 2023.gadā strādāja ar 1,25 miljardu eiro peļņu, kas ir par 34% vairāk nekā gadu iepriekš.

Peļņas kāpumu veicināja pieprasījuma palielināšanās pēc uzņēmuma ražotajiem automobiļiem.

"Ferrari" ienākumi pagājušajā gadā palielinājušies par 17,2% un sasnieguši 5,9 miljardus eiro, bet piegādāto automobiļu skaits kāpis par 3,3% - līdz 13 663 vienībām.

Autoražotājs šogad noteicis mērķi ienākumiem pārsniegt 6,4 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas autoražotājs "Ferrari" šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar deviņu miljonu eiro peļņu, kas bijusi par 95% mazāka nekā pagājušā gada aprīlī-jūnijā.

Uzņēmuma ieņēmumi šajā laika periodā samazinājušies par 42% līdz 571 miljonam eiro.

"Ferrari" skaidro, ka kritums saistīts ar koronavīrusa epidēmijas ierobežošanas pasākumiem.

Ražošanu pilnā apmērā "Ferrari" atsāka 8.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais dimants, kāds jebkad piedāvāts izsolē, otrdienas vakarā tika pārdots izsolē Ženēvā par 33,5 miljoniem Šveices franku (28,7 miljoniem eiro), kas ir pasaules rekords šāda veida dārgakmenim, paziņoja izsoļu nams «Christie's».

163,41 karātu smagais nevainojamais D krāsas dimants, kas ir daļa no smaragdu un dimantu kaklarotas «The Art of Grisogono», tika pārdots «Christie's» rudens dārglietu izsolē par minēto rekordsummu.

Šī ir «jauna pasaules rekordcena D krāsas dimantam izsolē,» sacīja «Christie's» starptautiskās dārglietu nodaļas vadītājs Rahuls Kadakija.

D ir augstākā krāsas pakāpe dimantiem un nozīmē, ka šis dārgakmens ir pilnīgi bezkrāsains un tātad ļoti rets.

Vairāksolīšana sākās ar 20 miljoniem Šveices franku un noritēja diezgan strauji, līdz kaklarota ar šo dimantu tika pārdota vairāksolītājam pa telefonu, kurš vēlējās palikt anonīms.

Šis D krāsas 11A tipa dimants, kuram nav nekādu defektu, ir iegūts no 404 karātu smaga neapstrādāta dimanta, kas tika atrasts 2016.gada februārī Lulo raktuvē Angolā. Tas bija 27.lielākais neapstrādātais baltais dimants, kāds jebkad atrasts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Omega rokaspulksteni izsola par rekordaugstu cenu - 1,4 miljoniem dolāru

Žanete Hāka, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulksteņu zīmola Omega rokaspulkstenis izsoļu nama Phillips izsolē pārdots par rekordaugstu cenu – 1,4 miljoniem dolāru, raksta Bloomberg.

Tādējādi Phillips izsoļu nams seno lietu nišā metis izaicinājumu saviem lielākajiem konkurentiem Christie’s un Sotheby’s.

Omega pulkstenis pirmo reizi vēsturē pārdots par cenu, kas augstāka par vienu miljonu dolāru. Kopumā Phillips izsolēs piesaistīja 24 miljonus dolāru, pārspējot Christie’s.

Seno pulksteņu pieprasījums patlaban strauji aug, un aizvadītajā mēnesī Phillips par rekordaugstu cenu – 17,8 miljoniem dolāru pārdeva Rolex pulksteni, kas piederēja Polam Ņūmenam.

Šis Omega pulkstenis bija prototips ar tourbillon funkciju, kas, pēc Phillips aplēsēm, maksā 207 tūkstošus dolāru. Phillips pārstāvji informējuši, ka šis ir vienīgais pulkstenis, kas pilnībā izgatavots šajā sērijā, kas tika ieplānota, taču netika pabeigta un laista tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs par 1,2 miljoniem eiro pārdoti dārzeņu audzētāja Galiņi nekustamie īpašumi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli

Db.lv, 01.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pallādija fenomens: pirkt vai pārdot?

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu spēcīgā pallādija cenu kāpuma tendence ir kļuvusi par vēl vienu sensāciju dārgmetālu tirgū (iepriekšējā bija zelta un platīna cenu straujā diverģence, kas aizsākās 2015. gadā). Pallādija unces cenu kāpums kopš 2016.gada janvāra, kad pallādijs sasniedza savu zemāko atzīmi, veido 250% t.i. cenu kāpumu par 3.5 reizēm.

Turklāt 2018.gada decembrī pallādija unces cena pārsniedza zelta unces cenu (skat. attēlu nr. 1), un kopš tā laika pallādijs ir viens novērtīgākajiem starp četriem dārgmetāliem (zelts, sudrabs, platīns un pallādijs) pasaulē.

Attēls Nr. 1

Pallādija un zelta cenu dinamika pa mēnešiem

Neskatoties uz to, zelts savās īpašībās un daudzveidīgā pieprasījumā nepārprotami ir ievērojami “vērtīgāks” metāls, kas arī atspoguļojās gandrīz visu iepriekšējo periodu tā cenu dinamikā. Kā izņēmums tam bija tikai straujais pallādija cenu kāpums vairāku gadu garumā gadsimtu mijā (skat. attēlu nr.1), kam pieskarsimies gan nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Automāti sacenšas ar baristām

Kristīne Stepiņa, 05.03.2019

«Šomēnes tirgū nonāks pirmais kafijas automāts ar mākslīgo intelektu, kas sekos līdzi lietotāja paradumiem, pielāgojot tiem dzērienus,» informē Rickman Trade Latvijas filiāles

klientu attiecību vadītājs Matīss Nitišs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas pagatavošanā arvien lielāku vietu ieņem tehnoloģijas, un HoReCa uzņēmumi tajās investē vairāk, tomēr zīmēt piena putās automāti vēl neprot.

Latvijā ir pieejami dažāda līmeņa kafijas automāti – sākot ar kapsulām darbināmiem opelīšiem līdz pat Ferrari klases iekārtām profesionāļiem, tie var sasniegt pat automašīnas cenu. 2018. gadā Latvijā darbību sāka Šveices uzņēmuma Jura Elektroapparate AG zīmola Jura sadzīves tehnikas vairumtirgotājs, kas piedāvā modernas inovācijas – šomēnes tiks piedāvāts pirmais kafijas automāts ar mākslīgo intelektu, kas sekos līdzi lietotāja paradumiem.

Kafijas automātus tirgo un iznomā dažādi uzņēmumi, tostarp SIA Eugesta un partneri, SIA Kafe serviss, SIA Gemoss u.c. Lielākā daļa HoReCa segmentā izmantoto kafijas automātu tiek nomāti.

Kafijas automātu tirgus mainās, jo mainās patērētāju paradumi – palielinās gan mājsaimniecību, gan HoReCa uzņēmumu pieprasījums pēc tehnoloģijām, kas ļauj iegūt augstākas kvalitātes dzērienu, atzīst Rickman Trade L atvijas fi liāles klientu attiecību vadītājs Matīss Nitišs. «Cilvēki arvien biežāk kafijas gatavošanai mājās izvēlas automātus, turklāt nevis tādus, kuros dzēriens tiek pagatavots, izmantojot kapsulas, bet tādus, kuros pupiņas tiek maltas un pievienots svaigs piens. Šobrīd mājas apstākļos ar vienas podziņas nospiešanu iespējams pagatavot cappucino vai caffe latte restorānu līmenī. Savukārt reti kurā augsta līmeņa viesnīcā kafija brokastīs vairs tiek piedāvāta no termosiem,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Toyota" šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 159 miljardu jenu (1,3 miljardu eiro) peļņu, kas bijusi par 74% mazāka nekā pagājušā gada aprīlī-jūnijā, liecina uzņēmuma pārskats.

Ieņēmumi šajā laika posmā sarukuši par 40% līdz 4,5 triljoniem jenu.

Šogad aprīlī-jūnijā uzņēmums pārdevis 1,2 miljonus automobiļu jeb par apmēram pusi mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī.

"Toyota" norāda, ka pārdošana samazinājusies koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Lasi arī:

BMW zaudējumi otrajā ceturksnī - 272 miljoni eiro 

Vācijas autobūves koncerns BMW šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 212 miljonu...

Ferrari peļņa otrajā ceturksnī sarukusi par 95% 

Itālijas autoražotājs "Ferrari" šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar deviņu miljonu eiro...

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

FOTO: Pirmais Lamborghini, kas beidzot ir piemērots Latvijas ceļiem

Aldis Zelmenis, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lamborghini Urus ir pirmais Lamborghini, kas beidzot ir piemērots Latvijas ceļiem un arī vieglam bezceļam, pirmais Lambo ar četrām durvīm un pirmais Lambo ar iespaidīgu bagāžnieku

Izbraukt ar Lamborghini?! Tas skan vilinoši, un tieši šādu iespēju DB autoapskatniekam nodrošināja Lamborghini reģionālais importētājs Baltijā Auto 100. Testa objekts – jaunais super SUV Lamborghini Urus. Vieta: Igaunija, Tallinas apkārtne. Īpašs auto, kaut vai tikai tāpēc, ka itāļu sporta automobiļu ražotājam šis būs jau otrais sānsolis, ko cits itāļu sporta auto meistars Ferrari uzskata par nepieņemamu un pat daļēji nosodāmu rīcību. Laiks rādīs, vai Ferrari tā domās arī pēc gada vai pieciem. Katrā gadījumā jaunais Urus šobrīd visā pasaulē sacēlis milzu ažiotāžu, un tas rezultējies ar jaunu klientu pieplūdumu. Neslēpsim, ka arī Baltijā par šo modeli ir sakāpināta interese. Lamborghini reģionālā pārstāvja darbinieki pačukstēja, ka arī Latvijā jau «briest» Urus klienti. Protams, jaunajam Urus nav nekāda sakara ar 90. gados ražoto pusmilitāro Lamborghini LM002 jeb Rembo-Lambo. Šis vairs nebūs dārgs eksperiments ar niecīgu automobiļu tirāžu. Lamborghini Urus ir Volkswagen grupas unifikācijas paraugs, jo tā pamatā varēs atrast tehniku, kas ir Audi Q7&Q8, Porsche Cayenne, Bentley Bentayga vai VW Touareg rīcībā. Cita lieta, ka daudzas sastāvdaļas, regulējumi ir unikāli un pieejami tikai Urus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves koncerns BMW šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 212 miljonu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 1,48 miljardu eiro peļņu pagājušā gada aprīlī-jūnijā, liecina kompānijas publiskotais pārskats.

Ieņēmumi šajā laika posmā samazinājušies par 10% līdz 43,2 miljardiem eiro.

Savukārt koncerna ražoto automobiļu pārdošanas apjoms sarucis par 25% līdz 485 500 automašīnām.

Tomēr koncerna vadītājs Olivers Cipse paudis piesardzīgu optimismu par to, kas gaidāms otrajā pusgadā. Viņš norādījis, ka atsākušas darbu visas BMW rūpnīcas, kas bija slēgtas koronavīrusa pandēmijas dēļ.

Lasi arī:

Ferrari peļņa otrajā ceturksnī sarukusi par 95% 

Itālijas autoražotājs "Ferrari" šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar deviņu miljonu eiro...

Komentāri

Pievienot komentāru