Rūpniecības izaugsmes tempi Latvijā kļuvuši nedaudz mērenāki, norāda ekonomisti.
Nākamajā gadā eksports būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinējspēks, taču uzņēmējiem jādomā par jaudu palielināšanu, savādāk izaugsme bremzēsies.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes par jaunākajiem rūpniecības datiem!
#1/5
Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks
Oktobrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, rūpniecības izlaide augusi par 5.4%. Tas ir otrs lēnākais mēnesis šogad, bet bažām nav pamata. Nelieli mīnusi redzami vien dažās pārtikas rūpniecības apakšnozarēs, kā arī kokmateriālu zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas segmentā, kamēr pārējās nozares turpina augt.
Zināma sabremzēšanās tika gaidīta, jo tik strauji kā šogad ilgstoši augt nav iespējams: šī gada 10 mēnešos apjomi auguši par 9.3%, tai skaitā apstrādes rūpniecības milzis audzis par 8.2%. No apstrādes rūpniecības lielākajiem sektoriem lēnākā izaugsme redzama kokapstrādei - gada 10 mēnešos kāpums par 2.5%. Tik lielai nozarei tas ir lielisks panākums, jo īpaši, ņemot vērā ierobežoto resursu pieejamību. Savukārt hidroelektroenerģijas ražošanas kāpums ir par fantastiskiem 74% - lietavas traucē mežiniekiem un lauksaimniekiem, bet palīdz citiem.
Pasaules ekonomika ir augoša, pieprasījums ir kāpjošs, un tas sniedz labas iespējams arī Latvijas eksportētājiem. Solīda izaugsme gaidāma arī nākamgad. Tempi gan būs zemāki nekā šogad un attālināsies no divciparu skaitļiem, jo jaudu noslodze jau augsta. Turpmākai apjomu kāpināšanai daudzviet nepieciešamas investīcijas jaudu palielināšanai un efektivitātes uzlabošanai. Investīciju aktivitāti vilks uz augšu arī darbaspēka trūkums un algu kāpums. Apstrādes rūpniecībai eksports vēl arvien būs galvenais tirgus, bet līdz ar straujāku patēriņa kāpumu, lielāku lomu sāks spēlēt arī vietējais tirgus.
#2/5
Finanšu ministrija
Pēc ļoti straujā kāpuma iepriekšējā mēnesī, oktobrī rūpniecības izaugsmes tempi Latvijā kļuvuši nedaudz mērenāki, kopējai rūpniecības produkcijas izlaidei, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 5,4%. Izaugsmes tempu pazemināšanos oktobrī noteikusi galvenokārt zemāka izaugsme elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 3,0%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, savukārt apstrādes rūpniecības apjomi gada laikā palielinājušies par 5,9%, bet ieguves rūpniecība augusi par 10,7%.
Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms bija kāpis visstraujāk kopš 2011.gada jūnija, palielinoties par 12,9%. Tik augstu pieaugumu lielā mērā bija noteicis straujais kāpums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kas, lietavu rezultātā ievērojami pieaugot elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, bija sasniedzis 38,2%. Oktobrī kopējie elektroenerģijas ražošanas apjomi joprojām bija lielāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, taču pieaugums bija daudz mērenāks un nozares kopējais pieaugums pazeminājās līdz 3,0%.
Tikmēr apstrādes rūpniecībā oktobrī joprojām saglabājās strauji attīstības tempi, nozares kopējam produkcijas apjomam pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 5,9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms bijis par 0,2% lielāks. Apstrādes rūpniecībā saglabājas visaptveroša izaugsme, kas oktobrī bāzes efekta ietekmē gan ir nedaudz zemāka nekā pēdējā laikā vērotā. Oktobrī produkcijas apjomi auguši pilnīgi visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Divās lielākajās nozarēs - pārtikas produktu un koksnes izstrādājumu ražošanā gada pieauguma tempi gan bijuši visai mēreni, - attiecīgi 2,1% un 1,3%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri. Savukārt trešā lielākā apakšnozare – gatavo metālizstrādājumu ražošana – turpina uzrādīt divciparu skaitļos mērāmu pieaugumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri palielinoties par 16,1%.
Starp straujāk augošajām nozarēm oktobrī bijušas arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana ar 25,4% pieaugumu, apģērbu ražošana ar 12,8% pieaugumu un automobiļu un detaļu ražošana ar 42,7% pieaugumu. Tikmēr iepriekšējos gados ļoti strauji augušajā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē gada pieaugums oktobrī noslīdējis vairs tikai līdz 1,4%, produkcijas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinoties par 9,3%.
Jāatzīmē, ka līdzīgas tendences apstrādes rūpniecības attīstībā pašlaik vērojamas visās Baltijas valstīs un izaugsmes tempi pēdējos mēnešos bijuši visai līdzīgi. Lietuvā apstrādes rūpniecība, neskaitot naftas produktu ražošanu, oktobrī augusi par 4,8%, bet Igaunijā sasniegts 8,1% pieaugums, un līdzīgi kā Latvijā vērojama bremzēšanās datoru un optisko iekārtu ražošanas nozarē. Pēdējā gada laikā vērojamā straujā apstrādes rūpniecības attīstība saistīta ar ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos galvenajos eksporta tirgos un pasaulē kopumā. Pastāvīgā izaugsmes prognožu paaugstināšana galvenajiem Latvijas eksporta tirgiem un pozitīvie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ļauj prognozēt labus rūpniecības izaugsmes tempus arī turpmākajos mēnešos, un līdzīgi kā ekonomika kopumā, arī rūpniecība šogad būs uzrādījusi straujāko kāpumu pēdējo sešu gadu laikā.
#3/5
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Oktobrī ražošana apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar septembri, pieauga par 0.2, bet straujais kāpums pērn oktobrī noteica gada pieauguma tempa samazinājumu no 7.1% septembrī līdz 5.9%. Iespējams, ka šī paša iemesla dēļ gada pieaugums vēl nedaudz samazināsies novembrī.
Sliktā apaļkoksnes pieejamība ietekmēja kokapstrādes darbību, līdzīgi kā septembrī, šoreiz kāpums gada griezumā par 1.3%. Izaugsmes temps apstrādes rūpniecībā kopš augusta ir ievērojami bremzējies lielā mērā arī lēnāka pārtikas pārstrādes kāpuma dēļ, kas oktobrī bija tikai 2.1%. To, savukārt, oktobrī velk uz leju zivju pārstrāde, kurā gada kāpums pavasarī bija iegājies padsmitu procentu teritorijā, bet oktobrī – kritums par 4%. Nav gan pamata šaubīties, ka centieni aizstāt tradicionālos tirgus ar noietu Rietumeiropā un Japānā turpināsies. Tāpat nozīmīga negatīva ietekme uz pārtikas pārstrādi bija gaļas ražošanas kritumam par 3%.
Tik lēni augot divām lielajām tradicionālajām nozarēm, mūsu rūpniecībā ļoti strauju kāpumu panākt ir grūti, par spīti tam, ka perspektīvākās nozares – mašīnbūve, ķīmija un farmācija – tur gada sākumā uzņemto tempu, palielinot apjomus apmēram par piekto daļu, ar mainīgām sekmēm dažādos sektoros.
Oktobrī izcilniece ir auto daļu ražošanas nozare, kas palielinājusi apjomu par 42.7%. Šodienas Dienas Biznesa iekšējās lapās atrodamā vēsts par to, ka šīs apakšnozares pārstāvis AKG Termotechnik Lettland pieņems darbā papildus 250 cilvēkus Jelgavā, gandrīz dubultojot strādājošo skaitu, ir tipisks piemērs notikumiem mašīnbūvē šogad – notiek straujš ražošanas kāpums, pateicoties uzņēmumiem, kuri maz runā, bet daudz dara. Viņi maz ietekmē priekšstatus par ekonomikā notiekošo, tāpēc kādam var rasties sajūta, ka IKP pieaugums par gandrīz 5% šogad ir kāda īpaša veiksme. Drīzāk tā ir ilgas neveiksmju sērijas beigas, atgriešanās pie normālas situācijas ar nelielu svārsta efektu pretējā virzienā. Ekonomikā ilglaicīgie procesi ir visai maz atkarīgi no veiksmes, jo tos nosaka liels uzņēmumu skaits, kuru starpā veiksmes faktors “izlīdzinās”.
Elektronikas ražošanas nozarē oktobrī reģistrēts lēnākais temps kopš pērnā februāra, gada pieaugums tikai 1.4%. Šis skaitlis ir interesants tikai kā kontrasts ar vairāku gadu garumā fiksēto 20-50% kāpumu. Tas izskatās pēc sakritības, pēc vājuma brīža pēc īpaši liela ražošanas apjoma septembrī. Ziņa, ka LMT sadarbosies ar nozares līderi Mikrotīkls 5G mobilo sakaru sistēmas izveidošanā ir papildu iemesls būt optimistiskiem par šo nozari, ir arī citi.
Līdzās apstrādes rūpniecības kopējo rezultātu aplūkošanai vienmēr ir vērts pievērst īpašu uzmanību notikumiem kādā no nozarēm – tautai ir jāzina savi varoņi. Šis noteikti nav garlaicīgs gads Latvijas ekonomikā kopumā, taču īpaši interesants ir notiekošais ķīmijā un farmācijā.
Farmācijā notiekošo aprakstīt ir diezgan viegli. Ir divi lieli uzņēmumi, kuriem šogad labi rezultāti, jo īpaši Grindeks, galvenokārt pateicoties labiem pārdošanas rezultātiem to tradicionālajos tirgos bijušajā PSRS. Naftas cena ir pakāpusies, līdz ar to arī rublis un ar to saistītās valūtas. Tā kā Krievijas IKP diezgan strauji aug arī rubļu izteiksmē (daļēji pateicoties inflācijai), tad iespējas eksportēt uz šo valsti atkal uzlabojas. Grindeks un Olainfarm turpinās dominēt nozarē, taču strauji aug Pharmidea – šis uzņēmums nesen ir vairākkārt palielinājis ražošanas jaudu un tuvojas līmenim, pie kura tas varētu ietekmēt nozares kopainu. Pārskatāmā nākotnē uzņēmuma apgrozījums varētu būt mērāms jau padsmitos miljonos eiro.
Aina ir daudzšķautņaināka ķīmijas nozarē. Arī tā šogad aug strauji, visdrīzāk nedaudz lēnāk nekā farmācijā, kurā gaidāms kāpums apmēram par piektdaļu (bet par ko nav pieejami operatīvie dati). Ķīmijas preču ražošanu virza vairāki faktori. Viens no nozares svarīgākajiem klientiem ir celtniecība, kura šogad strauji aug gan Latvijā, gan reģionā. Sekmīgi attīstās kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu ražošana, kur gan ziņas ir vairāk kontrastējošas. No vienas puses, Madara Cosmetics pārsteidza Latvijas iedzīvotājus ar mūsu pusē patiešām retu jaunumu – akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā, tā arī ziņo par lieliskiem biznesa rezultātiem. No otras puses, daudzus noteikti apbēdināja ziņa, ka ir pārdots uzņēmums Stenders. Taču tiešām var ticēt jaunajiem investoriem, kuri saka, ka ražošana paliks Latvijā un tiks paplašināta, jo Eiropas precēm Ķīnā ir daudz augsts prestižs. Viens no interesantākajiem uzņēmumiem ekonomikā vispār šobrīd ir auto ķīmijas ražotājs CrossChem. Diez vai ir kāds cits Latvijas uzņēmums, kuram ir 9 rūpnīcas ārpus Latvijas robežām, tai skaitā divas Japānā, arī Austrālijā un citur.
#4/5
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Šā gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 5.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 5.9%. Savukārt gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi ir auguši par 8.1%. Oktobrī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija par 9.3% lielāks, nekā pirms gada. Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6.5%, eksportā 12.4% (eirozonā +22.6%, ārpus eirozonas + 5%).
Kā rāda tendences eirozonā, apstrādes rūpniecība reģionā piedzīvo strauju izplešanos. Uzlabojas konkurētspēja un aktivizējas investīcijas. Tādejādi ārējā konjunktūra ir izteikti labvēlīga tālākai Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmei. Taču būtiski ir ne tikai noķert vilni un augt līdzi, bet aktīvi domāt par investīcijām konkurētspējas noturēšanai un eksporta veicināšanai.
Eirozonā iepirkumu vadītāju indeksi (PMI) un Eiropas Komisijas ekonomisko noskaņojumu rādītāji ir tuvu rekordlīmeņiem. Pēdējo sešu mēnešu laikā četrās lielākajās eirozonas valstīs PMI indekss visās nozarēs, kur tas tiek mērīts (apstrādes rūpniecība, pakalpojumi, būvniecība un mazumtirdzniecība), ir pārsniedzis 50 punktu slieksni (liecina par izaugsmes fāzi). Turklāt situācijas vērtējumos rūpnieki ir izteikti optimistiski. Lai gan PMI oktobrī nedaudz kritās, indekss četrās lielākajās valstīs ir vēsturiski augstā līmenī – 55. PMI Francijā tagad ir augstāks, nekā Vācijā, kas apliecina, labvēlīgo tendenci veido arvien vairāk valstu.
Spēcīgs jauno pasūtījumu rādītājs norāda uz tālāku produkcijas izlaides un eksporta pieaugumu. Rūpnieciskā ražošana trešajā ceturksnī paātrinājās, uzrādot kāpumu par 3,5-4%. Lai gan pēdējos mēnešos eksporta pieaugums ir palēninājies. Labāka konkurētspēja un spēcīgs globālais pieprasījums nodrošinās apstrādes rūpniecības izaugsmi par 4,5%. Pieaugoša jaudu noslodze un spēcīgas pasūtījumu prognozes veicinās investīcijas. 2016. gadā investīcijas pieaugums bija daudz lēnāks, nekā gaidīts, taču tam pamazām vajadzētu aktivizēties.
Ārējā vide būs labvēlīga līdzšinējās izaugsmes turpināšanai. Latvijas apstrādes rūpniecībai ir jāspēj augt straujāk, nekā eirozona vidēji, kas, visticamāk, arī notiks. Pagaidām konfidences rādītāji ir tālu no pirmskrīzes līmeņiem. Oktobrī bija neliels atkritiens gan izaugsmē, gan noskaņojumā. Tomēr tā ir īslaicīga korekcija. Konfidences rādītāju tendence norāda uz lēnīgu uzlabošanos, vasarā tika uzrādīts labākais līmenis pēckrīzes periodā. Noturoties izaugsmei, noskaņojums nostiprināsies. Šobrīd nozare atgriežas pirmskrīzes apjomu līmenī un nākamgad būs iespējas jaunām virsotnēm. Turklāt eksportam būs izšķiroša izaugsmē. Par to liecina jauno pasūtījumu indeksi. Labāki nosacījumi tuvākā perspektīvā uzrāda tieši pasūtījumu tendence uz ES tirgiem. Eksporta pasūtījumu indekss uz NVS tirgiem, salīdzinot ar pērno gadu, ir kļuvis mazāk negatīvs. Tādejādi arī nākamgad apstrādes rūpniecība turpinās būt nozīmīgs visas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks.
#5/5
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi oktobrī pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 8,7%, bet pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem par 5,9% lielāki nekā pirms gada. Savukārt, mēneša laikā apstrādes rūpniecības izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0,2%. Kopumā gada desmit mēnešos ražošanas apjomi par 8,5% pārsniedza pagājušā gada rādītāju (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem).
Ieguldījumu izaugsmē oktobrī gada griezumā veidoja visas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Lielākais devums apjomu pieaugumā bija gatavo metālizstrādājumu ražošanai - 19,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri; nozare līdzīgos tempos aug jau pēdējos piecus mēnešus. Ievērojams devums rūpniecības izaugsmē bija arī lielākajai apakšnozarei – kokapstrādei (+4%), kā arī pēdējos mēnešos strauji augošai automobiļu un piekabju ražošanai (+46,2%). Līdzīgs devums izaugsmē bija pārtikas produktu (+4%) un ķīmisko vielu (+28,6%) ražošanai.
Oktobrī nozares apgrozījums faktiskajās cenās pieauga nedaudz straujāk nekā izlaides apjomi – par 12,8%. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga par 9,5%, savukārt eksportētās produkcijas – par 15,2%.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz gada beigām apstrādes rūpniecībā turpināsies stabila izaugsme, ko noteiks gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs.