Lauksaimniecība

Kliģeni modernizēsies

Sandra Dieziņa, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Ģimenes saimniecība z/s Kliģeni gatavojas vērienīgai modernizācijai, kas ļaus izaudzēt par 15 % vairāk puķu stādu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunajās siltumnīcās plānots investēt vienu miljonu eiro – gan projektēšanā, gan celtniecībā un aprīkojumā. Projekts tiks realizēts, piesaistot 40–50% ES līdzfinansējumu.

2016. gadu Kliģeni pabeidza ar 2,25 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, un ar 250 tūkstoš eiro lielu peļņu. Arī 2017. gads kopumā saimniecībai bijis diezgan veiksmīgs, ko gan nevar teikt par citiem dārzeņu ražotājiem, kuru saimniecībās lielu ietekmi atstāja plūdi un pārmērīgais mitrums.

Kliģenu darbība balstās uz četriem vaļiem, stāsta saimnieks Aleksandrs Raubiško. Lielākā nozare ir dārzeņkopība ar 3,2 ha siltumnīcu, kurās tiek audzēti gurķi un tomāti. Otra nozare – apzaļumošanas un zaļās rotas uzturēšana Cēsīs, kur Kliģeni piedalās iepirkumos. «Tā ir gan strūklaku uzturēšana, gan pļaušanas darbi, gan puķu piramīdas, gan gulbji. Viss, ko Cēsīs redzat saistībā ar puķēm, ir mūsu darbs un mērijas pasūtījums,» stāsta A. Raubiško. Kliģeni kopā ar vairākiem citiem nozares spēlētājiem izveidojuši apvienību un kopīgi piedalās arī citu pašvaldību iepirkumos, to vidū puķes piegādātas arī Rīgai. Pašvaldības kļūstot aizvien aktīvākas pilsētu izdaiļošanā, līdz ar to darba pietiek.

Trešā nozare – puķu stādu audzēšana. A. Raubiško atklāj, ka nule kā parakstīts līgums ar SEB banku par finansējuma piešķiršanu jaunās siltumnīcas izveidei. Modernizācija bija plānota jau šogad, bet dažādu apstākļu dēļ tā aizkavējās par vienu gadu, līdz ar to viss process notiks nākamgad vasarā. «Beidzot darīšu to, ko cerēju paveikt jau deviņdesmitajos gados, kad sāku šeit strādāt, – gribu puķēm uzbūvēt jaunu mājvietu. Tas nav vienkārši, jo mums ir daudz pasūtījumu. Nākamgad jūlijā jauksim nost novecojušās siltumnīcas, un trīs mēnešos jāuzceļ četri tūkstoši kvadrātmetru. Platības palielināsim, modernizēsim ražošanu. Darbinieku skaits nemainīsies, bet viņi varēs strādāt daudz labākos apstākļos, turklāt pieaugs ražība,» stāsta Kliģenu saimnieks.

Ceturtā nozare saimniecībā ir ziedu tirdzniecība.

Visu rakstu Kliģeni modernizēsies lasiet 12. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad raža novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā.

Z/s Kliģēni sākuši jaunās gurķu ražas novākšanu.

Z/s Kliģēni vairumtirdzniecības vadītājs Reinis Reķis pastāstīja, ka gurķus saimniecībā audzē viena hektāra platībā. Pirmā gurķu raža šogad novākta par divām nedēļām ātrāk, nekā pagājušajā gadā, jo gurķu stādi tika iedēstīti divas nedēļas ātrāk – 29. februārī. Stādi tiek iepirkti Somijā, kur tos izaudzē no z/s Kliģēni sēklām.

Pašlaik katru dienu tiek novākta viena tonna gurķu, šonedēļ kopumā tiks novāktas piecas līdz sešas tonnas jaunās ražas. R. Reķis stāsta, ka sezonai uzņemot apgriezienus katru dienu tiks novākta 1,5 – 2,5 tonnas gurķu.

Izaudzētais tiek realizēts Cēsīs, Solo veikalu tīklā, top! veikalu tīklā un, pateicoties darbībai kooperatīvā Baltijas dārzeņi, tos varēs iegādāties arī Rimi un Maxima veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes saimniecībā "Kliģeni" Cēsīs šis pavasaris neatšķiras no citiem, jo klienti, tāpat kā citus gadus, vēlas sevi iepriecināt ar pašmājās audzētiem augiem. Uzņēmumā domā, ka lielākais drauds biznesam ilgtermiņā ir nevis vīruss, bet imports.

Kā uzsver z/s "Kliģeni" pārstāvis Reinis Reķis: "Saimniecībā nekas neapstājas, ejam uz priekšu un attīstāmies." 2018. gada vasarā Kliģeni veica vērienīgu modernizāciju, kuras laikā uzbūvēta jauna siltumnīca, ieguldot aptuveni vienu miljonu eiro. Siltumnīcu komplekss skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" guvis atzinību nominācijā Publiskā jaunbūve - ražošanas ēkas.

"Prieks par novērtējumu un stimuls darboties tālāk. Pieņēmām lēmumu nojaukt vecās siltumnīcas, tā kā to uzturēšanas, apsaimniekošanas izmaksas pieauga un ietilpība vairs neatbilda pieprasījumam. Piesaistot LAD līdzfinansējumu, sākām būvēt jaunas, uz modernām tehnoloģijām balstītas puķu stādu siltumnīcas, kurās galvenās funkcijas ir automatizētas un būtiski atvieglo cilvēku darbu. Protams, cilvēkresursa ieguldītais darbs ir neatsverams, un tas tāpat ir nepieciešams un nozīmīgs," stāsta R.Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru