Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.
Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.
Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.
Pagājušā gada pozitīvais rezultāts atspoguļo kāpumu starptautiskajos finanšu tirgos, ko izraisīja inflācijas strauja samazināšanās, skaidro ekonomists. 2023.gada janvārī gada patēriņa cenu inflācija eirozonā bija 8,6% un ASV - 6,4%. Gada beigās, decembrī, tā sasniedza 2,9% un 3,4%. Tik būtisks progress cīņā pret strauju cenu pieaugumu un tuvošanās vadošo centrālo banku 2% inflācijas mērķim uzlaboja finanšu tirgu dalībnieku noskaņojumu. Apziņa, ka procentu likmes varētu būt sasniegušas šī monetārā cikla augstāko punktu un 2024.gadā varētu tikt mazinātas, balstīja aktīvu cenas.
Finanšu tirgus dalībnieku gaidas par zemākām procentu likmēm nozīmē lētāku aizņemšanos un straujāku tautsaimniecības izaugsmi, skaidro Štaermans. Mehāniski tās atspoguļojas augstākās obligāciju cenās, kā arī augstākās uzņēmumu akciju cenās, jo peļņas izredzes uzlabojas un nākotnes ieņēmumi kļūst vērtīgāki šodienas izteiksmē. Šo norišu rezultātā pasaules akciju indekss eiro izteiksmē 2023.gadā pieauga par 18,1% un Eiropas obligāciju indekss - par 7,2%.
Līdzīgi kā 2022.gadā, arī 2023.gadā globālie indeksi ļoti labi raksturoja izmaiņas VFPS plānu daļas vērtībā, atzīmē ekonomists. Vidējais plāns, sverot pēc aktīviem pārvaldībā, savam dalībniekam ienesa 12,3%, kas ir otrais labākais rezultāts VFPS vēsturē un labākais pēdējo piecu gadu laikā.
Aktīvie plāni 100% jeb akciju plāni, kas gandrīz visu dalībnieku naudu investē uzņēmumu akcijās, uzrādīja 18,1% daļas vērtības pieaugumu, savukārt konservatīvie jeb obligāciju plāni - 7,3%. Pārējie plānu tipi, kas paredz investēt akcijās un obligācijās dažādās proporcijās, lai regulētu risku, nodrošināja ienesīgumu pa vidu starp aktīvajiem plāniem 100% un konservatīvajiem plāniem.
Štaermans atzīmē, ka šāds ienesīguma sadalījums nav pārsteidzošs. Gluži pretēji, tas atspoguļo normālu tirgus situāciju, kad investors no akcijām sagaida augstāku ienesīgumu nekā no obligācijām, bet par to ir gatavs uzņemties lielāku risku jeb ienesīguma svārstīgumu.
Tāpat Štaermans norāda, ka lielāks ienesīgums automātiski nenozīmē, ka plāns ir "labāks". Izvēloties pensiju plānu, jāizvērtē gan ienesīgums, gan risks.
Likumdošanas ierobežojumu dēļ vēsturiski VFPS ir bijusi ļoti konservatīva. Līdz pat 2018.gada sākumam kopējais akciju īpatsvars plānā nedrīkstēja pārsniegt 50%, un par populārāko plānu tipu kļuva aktīvie plāni 50%. 2008.gada sākumā šādus plānus izvēlējās trīs no četriem dalībniekiem. Salīdzinoši populāri bija arī konservatīvie (obligāciju) plāni, ko daļēji noteica tas, ka šiem plāniem automātiski tika pievienoti visi, kas uzsāka darba gaitas un pēc tam paši neizvēlējās citu plānu.
Ekonomists atgādina, ka 2018.gadā limits akciju ieguldījumiem tika pacelts līdz 75% un 2021.gadā atcelts pavisam. Rezultātā pakāpeniski izveidojās plāni, kas akcijās iegulda līdz pat 100% no aktīviem. Kopš šo plānu ieviešanas, to popularitāte ir strauji augusi. Šobrīd tos izvēlas gandrīz 29% dalībnieku.
Štaermans norāda, ka 100% akciju plāni popularitāti pārņem pamatā no 50% plāniem, bet arī no sabalansētajiem un konservatīvajiem plāniem. Ekonomistam ir pamats uzskatīt, ka šī tendence turpināsies. Savā komunikācijā daudzi pārvaldnieki iesaka līdz 50-55 gadu vecumam izvēlēties visaktīvākos plānus. Arī šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par VFPS darbību paredz, ka jaunos dalībniekus līdz 55 gadu vecumam izlozes kārtībā pievieno kādam no 100% plāniem.
Latvijas Bankas ekonomists domā, ka pāreju uz aktīvākajiem plāniem sekmēs arī 2023.gada nogalē pieņemtie grozījumi, kas paredz, ka pārvaldniekiem savu plānu dalībniekiem būs individuāli jāsniedz informācija par to, vai tie ir izvēlējušies "savam vecumam un vajadzībām" piemērotāko plānu. Latvijā aptuveni 74% no visiem nodarbinātajiem ir vecumā līdz 55 gadiem, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz šī brīža aktīvo 100% plānu dalībnieku īpatsvaru VFPS. Tas Štaermanam liek domāt, ka aktīvo 100% plānu tirgus daļas potenciāls ne tuvu nav izsmelts.
Pieņemot, ka arī nākotnē akcijām būtu jāpaliek ienesīgākām par obligācijām, lielāks dalībnieku īpatsvars akciju plānos varētu būtiski uzlabot VFPS kopējo ienesīgumu, uzskata Štaermans. Piemēram, ja trīs no četriem dalībniekiem būtu izvēlējušies kādu no aktīvajiem 100% plāniem un pārējie būtu pievienojušies sabalansētajiem plāniem, 2023.gadā ienesīgums būtu bijis ap 15,5% faktisko 12,3% vietā.
Gan 2022.gada zaudējumi, gan 2023.gada vērtības pieaugums nav pensiju plānu pārvaldnieku īpaši oriģinālās rīcības sekas, norāda ekonomists. Plāni lielākoties tiek pārvaldīti ļoti pasīvi, tas ir, pārvaldnieki atkārto jeb replicē globālos indeksus.
Ekonomists skaidro, ka konservatīvie plāni acīmredzami atkārto Eiropas obligāciju indeksa svārstības, savukārt aktīvie 100% plāni ir gandrīz perfekta pasaules akciju indeksa kopija. Šo vizuālo līdzību apstiprina korelācijas koeficients, kas skaitliski mērāms no nulle līdz viens. Konservatīvo plānu gadījumā vērtības izmaiņu korelācija ir 0,84, akciju plāniem tā ir 0,95. Pārējiem plānu tipiem var veikt līdzīgu salīdzinājumu, taču to apgrūtina tas, ka akciju īpatsvars katrā plānā var svārstīties 25 procentpunktu intervālā.
Šai ciešajai korelācijai ir vismaz divi aspekti - viens pozitīvais un viens negatīvais, skaidro Latvijas Bankas ekonomists.
Negatīvais aspekts ir tāds, ka par pensiju pārvaldnieku salīdzinoši mazu piepūli arī samaksai (komisijai) ir jābūt vien minimālai. Ilgu laiku VFPS komisijas bija nesamērīgi augstas - līdz pat 1,56% no vidējiem aktīviem gadā. 2018.gada sākumā stājās spēkā grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas uzlika stingrākus griestus maksājumam par plāna pārvaldi un samazināja to līdz 0,4-0,6%.
Tomēr līdz ar nepārtraukti augošo aktīvu vērtību (tātad lielāku bāzi, no kuras tiek rēķināta atlīdzība), dalībnieki - topošie pensionāri - varētu sagaidīt arī turpmāku samazinājumu, nevis komisijas maksas stabilizēšanos ap likumā noteikto robežu. Štaermans uzskata, ka potenciālais papildu ietaupījums, piemēram, sīvākas konkurences vai vēl stingrāku ierobežojumu dēļ, balstoties uz citu valstu pieredzi, varētu sastādīt līdz 0,2 procentpunktiem gadā. Salikto procentu dēļ tāda atšķirība var pamanāmi ietekmēt uzkrājuma vērtību ilgtermiņā.
Pozitīvais aspekts savukārt ir tāds, ka indeksu stratēģija vēsturiski ir uzrādījusi ļoti labu sniegumu, un to "pārsist" ir patiešām grūts uzdevums - tas arī izskaidro šādas pieejas plašu popularitāti pārvaldnieku vidū visā pasaulē, skaidro Štaermans. Kopš 2001.gada pasaules akciju indeksa ienesīgums ir bijis vidēji 5,3% gadā, ASV akciju tirgus kopš 1928.gada - vidēji 7,3% gadā.
Ekonomists piebilst, ka korelācija starp indeksiem un pensiju plāniem ir cieša, tomēr ne absolūta. Daļēji tas ir tāpēc, ka pārvaldītāji veic investīcijas vietējā kapitāla tirgū un alternatīvajos investīciju fondos. Lai gan šādas investīcijas veido ļoti mazu daļu no visām investīcijām, tām ir pozitīva ietekme uz Latvijas finanšu tirgu attīstību, no kā ilgtermiņā iegūst valsts tautsaimniecība. Pat ņemot vērā šo pozitīvo blakusefektu, pie esošām komisijām plānu dalībniekiem vajadzētu pieprasīt vai nu būtiski aktīvāku darbību un rezultātā augstāku ienesīgumu, vai nu zemākas komisijas par pasīvu pārvaldīšanu, pauž Štaermans.
