Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Kādēļ bankām šķiet interesanti atbalstīt laikmetīgo mākslu?

Z. Zilgalve: Tā ir bankas īpašnieku, kas ir mecenāti, privāta vēlme. Jāuzsver, ka ABLV Labdarības fonds nav bankas dibināts, tas ir divu privātpersonu, kas ir bankas lielākie akcionāri, privāts nodibinājums. Protams, mums ir saikne ar banku, un mēs savas iniciatīvas popularizējam gan darbinieku vidū, gan ar internetbankas starpniecību aicinām klientus ziedot. Taču pēc būtības Labdarības fonds ir privātpersonu iniciatīva. Jāpiebilst, lai laikmetīgās mākslas atbalsts gan ir pamatvirziens, tomēr mums ir arī citas labdarības programmas, kopskaitā desmit.

A. Kauliņa: Swedbank ziedošana ir būtiska uzņēmuma attīstības sastāvdaļa, un galvenais virziens, kurā mēs darbojamies, ir dažādi izglītības projekti un pilsoniskās sabiedrības veicināšana. Ja mēs esam definējuši, ka esam banka visiem, tad arī savos labdarības projektos cenšamies aptvert iespējami plašāku sabiedrības daļu. Visefektīvāk to var izdarīt, tieši veicinot izglītību. Swedbank vienmēr ir uzsvērusi, ka ir kas vairāk nekā tikai finanšu institūcija. Mūsu skatījumā pašlaik kritiski svarīgākais faktors, lai Latvijas tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, ir izglītība. Te ir divas pieejas: viena ir vērsta uz izcilību atbalstu, sakot, ka tieši izcilības un talanti būs tie, kas dos vislielāko ieguldījumu Latvijas izaugsmē, un otra uzsver, ka pieejai mūsdienīgai izglītībai ir jābūt visiem bērniem un jauniešiem un laba izglītība ir maksimāli iekļaujoša. Mēs sliecamies atbalstīt šo pieeju – izglītība visiem. Līdz ar to atbalstām tādas iniciatīvas, kas vērstas uz iespējami plašu bērnu loku. Viens no piemēriem ir mūsu atbalstītā programma Iespējamā misija, tāpat jāmin programma Junior Achievement, kuras ietvaros mēs atbalstām jauniešu mācību uzņēmumus. Programmu atbalstām jau vairāk nekā 10 gadus. Mums ir arī sava skolu programma, tās ietvaros mēs katru gadu visās Latvijas skolās novadām vairāk nekā 1000 mācību stundas. Strādājam arī partnerībā ar Skola 2030 un Re Baltica, atbalstot viņu pētījumu tēmas. Tāpat atbalstām festivālu Lampa, kas vērsts uz pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu.

L. Ribkinska: Holdings Repharm ir salīdzinoši jauns, taču to veido uzņēmumi, kuriem ir ilgstošas daudzpusīgas ziedošanas un labdarības tradīcijas. Ja runājam tieši par holdingu, tā vadība īpaši atbildīgi raugās uz to, ko varam dot veselības aprūpes nozarei, kāds var būt mūsu pienesums. Mēs esam vairāk nekā tikai dažādu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji. Uzņēmumu grupa ir atbildīgu uzņēmumu kopums, kas nodrošina arī savstarpēji atbalstošu lielu pakalpojumu apjomu veselības aprūpē. Līdz ar to pieeja ziedošanai ir stratēģiska, nevēloties aktivitātes sadrumstalot, jo gribam maksimāli efektīvi izmantot holdinga jaudu. Lielākais un sabiedriski nozīmīgākais projekts, kuru īstenojam sadarbībā ar nodibinājumu O fonds, ir programma «Dzīvo tālāk». Tā darbojas kopš pērnā gada septembra, un tas ir finansējums pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumiem (īpaši diagnostiskie izmeklējumi – red.) limfomas pacientiem divu gadu laika periodam. Programmas ietvaros pacientiem par šo izmeklējumu nav jāmaksā. Pašlaik, pateicoties Repharm ziedojumam, programmas ietvaros izmeklējumu jau saņēmuši vairāk nekā 40 pacienti.

Kā jūs izvēlaties projektus, kuros ieguldīt naudu, – vai tos plānojat, jau veidojot katra gada budžetu? Cik atsaucīgi esat spontāniem (pēdējā brīža) lūgumiem pēc atbalsta, kas varbūt neietilpst jūsu ikgadējos definētajos plānos, piemēram, tautas deju kolektīva lūgumam tērpu iegādei?

R. Strazdiņa: Mūsu atbalstītie projekti ir vairāku gadu garumā. Piemēram, sadarbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju regulāri ieguldām līdzekļus digitālo prasmju apguves veicināšanai jauniešiem, tāpat atbalstām sievietes, kas darbojas IT nozarē. Līdz ar to ziedojot skatāmies nevis gada, bet pat vairāku griezumā. Ja runājam par spontāniem lūgumiem, tad atbalstām arī tādus, taču tikai gadījumā, ja tie saskan ar mūsu stratēģiju. Līdz ar to, runājot par jūsu piemēru, mēs nebūsim tie, kas atbalstīs tautas mākslu. Cita lieta, ja šādi lūgumi skar digitālās prasmes un jaunākās tehnoloģijas. Taču vairāk mēs darbojamies ar ilgtermiņa projektiem.

Tas nozīmē, ka, piemēram, skolēna, kas ir Latvijas olimpiādes uzvarētājs, došanos uz starptautisku olimpiādi jūs varētu atbalstīt?

R. Strazdiņa: Jā, un mēs jau to esam darījuši. Taču atkal tās būs olimpiādes mūsu nozarē.

Z. Zilgalve: Mēs arī atbalstām un strādājam savās definētajās jomās. Līdz ar to Labdarības fonds jau laicīgi izsludina grantu konkursus, jo visgrūtāk ir vasaras izstādi sākt rīkot februārī. Tam ir vajadzīgs ilgāks laiks. Līdztekus mākslas atbalstam mums ir arī programma 21/11, kurā sniedzam atbalstu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, tajā pieprasījumi nāk nemitīgi. Daudz pieprasījumu ir arī programmā Palīdzēsim dzirdēt, kuru mēs īstenojam sadarbībā ar Latvijas Dzirdes centru. Pateicoties mūsu dzirdes aparātiem, vājdzirdīgie bērni var mācīties parastās skolās, dziedāt un dejot. Tā ka mūsu programmas ir atvērtas pieprasījumiem visu gadu.

A. Kauliņa: Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka atbalsts nav izkaisīts, bet tas ir koncentrēts, jo tādējādi var sasniegt vislielāko efektu. Lai spētu saprast, kam sniegt atbalstu, ir jābūt stratēģiskai prioritāšu noteikšanai, tādējādi arī atbalsts ir mērķtiecīgs, ilglaicīgs un prognozējams. Mēs daudz strādājam partnerībā, un mums ir arī atbildība pret partneriem. Tomēr katru gadu ir arī kādi jauni atbalsta projekti, tomēr tie ir saskaņā ar noteiktajām stratēģiskajām prioritātēm.

L. Ribkinska: Mūsu atbalstītais projekts piedāvā palīdzību visiem tiem, kuriem tas varētu būt vajadzīgs, līdz ar to – nevienu neizslēdzam. Tas ir ļoti būtiski. Tajā pašā laikā holdings ir iesaistījies arī citos projektos, piemēram, jau pieminētajā Iespējamajā misijā. Atbalstām arī kultūras projektus. Tā kā uzņēmums darbojas visos Latvijas reģionos, raugāmies, kāds projekts būtu atbalstāms katrā konkrētajā vietā, ņemot vērā vietējās vajadzības. Mums ir arī konkrēti palīdzības lūgumi gan no privātpersonām, gan sportistiem, gan senioru organizācijām. Savu iespēju robežās atbilstoši savām definētajām prioritātēm atbalstām arī šādus lūgumus.

Nereti tiek uzsvērts, ka ziedotāji pilda valsts funkcijas. Cik lielā mērā tas tiešām tā ir? Vai jūsu mecenātisma stratēģija būtu citāda, ja valstij būtu vairāk finansējuma savu tiešo funkciju nodrošināšanai?

R. Strazdiņa: Mūsu mecenātisma stratēģija būtu tāda pati, vienīgais – mēs vairāk varētu iet «dziļumā» un būt specifiskāki. Arī globāli mūsu korporācija visās valstīs atbalsta tieši digitālās prasmes un pieeju jaunajām tehnoloģijām. Protams, atbalsts attīstītajās valstīs ir cits nekā attīstības valstīs. Latvijā mums ir laba sadarbība ar valsti, ar izglītības iestādēm. Mēs strādājam papildinoši, sniedzot specifiskākas prasmes un izglītību. Proti, mēs redzam, ka pievienojam papildu pievienoto vērtību.

Z. Zilgalve: Mums ir esošā sadarbība ar valsti un vēlamā sadarbība. Esošajai sadarbībai labs piemērs ir topošais Laikmetīgās mākslas muzejs. Savukārt vēlamā sadarbība būtu programmā «Palīdzi dzirdēt». Pašlaik valsts par saviem līdzekļiem iepērk samērā vecus ne augstākās kvalitātes dzirdes aparātus. Mēs par ziedotāju naudu braucam uz rūpnīcu, slēdzam vienošanos un par pašizmaksu pērkam pašus jaunākos modeļus. To varētu darīt arī valsts. Tad mēs varētu pievienot trūkstošo, jo valsts bērnam nodrošina tikai vienu dzirdes aparātu, bet ir bērni, kam būtu vajadzīgs katrai ausij savs. Pašlaik situācija ir tāda, ka valsts nodrošina salīdzinoši vecus dzirdes aparātus, kurus bērns nevar normāli izmantot, un mēs tad piedāvājam jaunāko modeli.

Iznāk absurda situācija – valsts tērē naudu, lai nopirktu to, kam nav pielietojuma.

Z. Zilgalve: Jā, te mēs tiešām redzam lielu sadarbības potenciālu. Ja valsts no savas puses nodrošinātu vienu, bet labu aparātu, tad mēs varētu pievienot vēl vienu, lai izveidojas komplekts.

A. Kauliņa: Ir divi atslēgas vārdi: pievienot trūkstošo un dot jaunu impulsu attīstībai. Ja raugāmies uz izglītību, tad šķiet, ka tā galvenokārt ir ministrijas atbildība. Taču pārmaiņas var notikt tikai atvērtā vidē, atvērtā sabiedrībā. Pašlaik projektā «Skola 2030» notiek darbs pie kompetencēs balstīta satura izstrādnes, un mūsu pievienotā vērtība ir veidot izpratni uzņēmēju un vecāku vidū par to, ko tas nozīmē. Nozīmīgs pārmaiņu katalizators ir jau minētā Iespējamā misija.

Ribkinskas kundze, kā mainītos Repharm ziedošanas stratēģija, ja valsts varētu vairāk atvēlēt veselības aprūpei?

L. Ribkinska: Tas ir neatbildams jautājums, jo pašlaik finanšu pieejamība ir ļoti nepietiekama. Turklāt ziedošana veselības aprūpē vienmēr ir bijis pietiekami sensitīvs jautājums. Ja runājam par programmu «Dzīvo tālāk», tad tā patiešām pašlaik pilda valsts funkciju. Tāds bija arī sākotnējais mērķis, jo budžetā naudas nekad nebūs pietiekami daudz. Tas arī sniedz atbildi, kāpēc mēs ziedojam tieši tam un nevis kam citam. Pašlaik Repharm apmaksāto pakalpojumu nodrošina tikai RSU Nukleārās medicīnas centrā, taču ceram, ka drīzumā pievienosies vēl kāda iestāde, konkrēti, Jūras medicīnas centrs. Būtu liels gandarījums, ja par šo limfomas pacientiem tik nepieciešamo un ekonomiski pamatoto mūsdienīgo pakalpojumu varētu samaksāt valsts.

A. Kauliņa: Es vēl gribēju piebilst, ka privātais vienmēr var ātrāk un elastīgāk notestēt, kā darbojas jauni modeļi un inovatīvas idejas.

R. Strazdiņa: Es tam pilnībā pievienojos, mēs tiešām varam ātrāk pārbaudīt, kā viens vai otrs instruments strādā praksē. Un ir gadījies, ka izmēģinot saprotam – tas, kas uz papīra izskatījās izcili, praksē nestrādā. Ir labi, ja to izmēģina un saprot privātais, tas nebūtu jādara valstij par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Zilgalves kundze, nereti nākas saskarties ar to, arī simtgades kontekstā, ka tiek konfrontēta kultūra un, piemēram, veselība. Kā jūs uz to raugāties savu atbalstīto projektu kontekstā?

Z. Zilgalve: Šādas manipulatīvas frāzes es dzirdu vairāk nekā desmit gadus. Nereti tās uzvirmo kampaņveidīgi. Jāuzsver – kultūra nekonkurē nedz ar veselību, nedz izglītību. Ja mēs, Latvijas iedzīvotāji, vēlamies dzīvot sakārtotā vidē, tad jāsaprot, ka garīgā veselība un labsajūta ir tikpat svarīga kā fiziskā. Tas ir stāsts par dzīves kvalitāti, par to, kāpēc mēs un mūsu bērni gribam šeit dzīvot. Esmu pārliecināta, ka arī kopējā sabiedrības fiziskā veselība uzlabosies, ja būs saliedēta, draudzīga un kultūras bagāta dzīves telpa. Daudzas fiziskas kaites rodas no nesakārtotas apkārtējās vides. Līdz ar to kultūru nedrīkst konfrontēt ar citām nozarēm.

A. Kauliņa: Līdztekus pamata lietām ir svarīga attīstība, iešana uz priekšu, izaugsme. Līdz ar to es teiktu, ka ir jābūt balansam starp bāzes vajadzībām un nākotni.

R. Strazdiņa: Ja mēs neraudzīsimies uz priekšu un domāsim tikai par šodienas vajadzībām, tad būs grūti runāt par izaugsmi. Tādēļ ir ļoti labi, ka ziedotāji ir tik dažādi. Tas rada nepieciešamo līdzsvaru, par kuru jau runājām.

Z. Zilgalve: Ļoti svarīgi, lai katrs ziedotājs strādā tajā jomā, kurā tam ir vislielākā kompetence. Tāpat kā fokusēties uz sev pazīstamu jomu un neaizmirst par savu filosofiju – kādēļ atbalstām to, ko atbalstām.

L. Ribkinska: Šāda nepamatota konfrontācija ir bīstama, tā var būt smagnēja runga, kas atsitienā trāpa mums pašiem atpakaļ. Esam uzņēmums ar Latvijas kapitālu, un mums ir svarīgi, kāda ir kopējā valsts attīstība. Svarīgi, lai ziedošanas kultūra mūsu valstī nostiprinās.

Vai labdarība tiek izmantota arī reklāmas un mārketinga mērķiem?

A. Kauliņa: To nevajadzētu konfrontēt, lai gan katrā uzņēmumā ar skaidru mecenātisma stratēģiju šīs lietas ir nodalītas. Tie ir dažādi mērķi un dažādi instrumenti. Protams, ja uzņēmums ir sociāli aktīvs, tas vairo tā atpazīstamību. Taču mūsu gadījumā ziedošana ir sirds aicinājums. Strādājot ar jauniešiem, mēs strikti nodalām izglītību no bankas biznesa, lai mūsu centieni netiktu diskreditēti.

R. Strazdiņa: Arī mums šīs lietas ir stingri nodalītas.

Z. Zilgalve: Labdarības fondam pat ir cita komanda nekā bankai, un būsim godīgi – programmās ieguldītos līdzekļus nav iespējams atpelnīt. Mums ir daudz ziedotāju ārpus Latvijas, kuri arī nevar izmantot nodokļu atlaides.

Pēdējais jautājums Nodokļu reformas kontekstā: kā jūs raugāties, cik svarīgas ir nodokļu atlaides ziedotājiem?

A. Kauliņa: Mēs visi esam lielie ziedotāji un ziedojam par tādām summām, uz kurām nodokļu atlaides nemaz netiek attiecinātas. Tā ka lielajiem uzņēmumiem tas nav svarīgi. Taču pieņemu, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem šīs nodokļu atlaides ir būtiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9. martā, vērtēs Tieslietu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025.gada 1.janvāri.

Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiks piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības.

“Jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunu pieeju kadastrālo vērtību noteikšanā Tieslietu ministrija (TM) vēlās būtiskas pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmā, potenciāli piedāvājot arī apspriest iespēju līdz 100 000 eiro vērtas iedzīvotāju dzīvojamās mājas ar nodokli neaplikt.

Tas izriet no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sacītā intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Viņš uzsvēra, ka ir izstrādāts precīzs kadastrālās vērtības modelis, bet tas tiks ieviests tikai ar noteikumu, ja tiks izstrādāta cita NĪN sistēma. Turklāt TM arī esot attiecīgs piedāvājums.

Pēc viņa paustā, attiecībā uz iedzīvotājiem un viņu dzīvojamām mājām modelis būs pilnīgi cits. «Lielā mērā tas nozīmē, ka vismaz lauku reģionos principā vispār iznāks, ka nav jāmaksā,» sacīja ministrs. Viens no priekšlikumiem paredzot līdz 100 000 eiro vērtus īpašumus ar NĪN neaplikt - tas būtu tā saucamais neapliekamais minimums, klāstīja Bordāns.

Plašāk viņš solīja informēt, kad būs panākta vienošanās valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei nepieciešami 32,302 miljoni eiro

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus

Māris Ķirsons, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz pārcelt jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu uz 2021.gadu, lai gan sākotnēji to bija plānots ieviest 2020.gadā.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atbalsta jauno kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņa pagarināšanu uz gadu

LETA, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi priekšlikumus Saeimā skatītajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai paredzētu nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

TM priekšlikums paredz, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad sāk piemērot šā likuma attiecīgā normā minēto kadastrālo vērtību bāzi, Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības.

Tā kā aktualizētā kadastrālā vērtība uz noteiktu laiku tiktu atsaistīta no nekustamā īpašuma nodokļa, lai skaidri noteiktu, kura kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļu un citu publisko maksājumu vajadzībām un kura tiek izmantota citām vajadzībām, tiktu paredzēts, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību, skaidro TM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Latvijas Nacionālais arhīvs nav izveidojis efektīvu elektronisko dokumentu pārvaldības sistēmu

Db.lv, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji: Jauno kadastrālo vērtību noteikšana nedrīkst palielināt nodokļu slogu

Žanete Hāka, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējiem jāsāk ieviest ilgtermiņa vērtības modeli

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs, 25.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski uzņēmumu darbības pamatvirzītājs ir bijusi peļņa – un faktiski visa finanšu uzskaite ir vērsta uz to, kā pareizi atspoguļot uzņēmuma dažādo aktīvu pielietojumu ceļā uz peļņas gūšanu. Taču šī pieeja šobrīd patiesi mainās.

Ilgtspējīgas investīcījas kļūst par arvien izplatītāku aktīvu veidu un no biznesa organizācijām tiek gaidīts, ka tās radīs ilgtermiņa vērtību visām iesaistītajām pusēm, ne tikai akcionāriem. Nesen notikušajā Pasaules Ekonomikas Forumā tika plaši runāts par jaunu, četru ambīciju pīlāriem, kas uzņēmējdarbību balstītu uz pārvaldības principu, planētas, cilvēku un pārticības pamatiem. Šis ir iekļaujoša kapitālisma modelis, kuru vēl pilnībā neatspoguļo nedz uzņēmumu darbības modeļi, nedz attiecīgi to finanšu pārskati. Šobrīd biznesa un pārvaldības līderi meklē veiksmīgākos risinājumus, kā pareizi salāgot jaunās sabiedrības gaidas ar tradicionālo uzņēmējdarbību. Arī no EY puses esam aktīvi iesaistījušies šajā procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai tās izstrādātos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Grozījumi likumā sagatavoti, pamatojoties uz valdības 18.februāra sēdē doto uzdevumu, ar kuru ZM sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju uzdots izstrādāt priekšlikumus attiecīgajā likumā, kas paredz no 2021.gada iesaldēt lauku zemes kadastrālās vērtības. Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZM rosina no nākamā gada uz nenoteiktu laiku iesaldēt nodokli lauksaimniecības zemēm, ņemot vērā zemes kadastrālās vērtības ievērojamo pieaugumu.

Pēc viņa skaidrotā, ZM piedāvā saglabāt nekustamā īpašuma nodokli pārskatāmu un saprotamu, lai pasargātu Latvijas lauksaimniekus no "neadekvāta" nodokļa sloga pieauguma. ZM nostāja ir, ka nodoklis nedrīkst pieaugt, ja vien ar zemi nenotiek kāds darījums. "Ja nekustamā īpašuma vērtība pieaug vairāk nekā trīs reizes, rodas jautājums, cik veikalos maksās maize. Tāpat jāvaicā, vai tādējādi Latvijas lauksaimnieks būs konkurētspējīgs ar Polijas, Lietuvas, Igaunijas un citu valstu zemniekiem," retoriski vaicāja Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru