Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka sāk izmeklēšanu saistībā ar darījumu, kurā ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" par 1,7 miljardiem dolāru plāno iegādāties robotu putekļsūcēju ražotāju "iRobot".

EK šajā izmeklēšanā centīsies noskaidrot, vai šis darījums ļaus "Amazon" ierobežot konkurenci un nostiprināt savas pozīcijas kā interneta tirdzniecības uzņēmumam.

"Mēs satraucamies, ka "Amazon" var izmantot "iRobot" iegādi, lai "iRobot" konkurentiem liegtu piekļuvi savam tirgum," norāda Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere. "Mūsu padziļinātajā izmeklēšanā mēs arī noskaidrosim, vai "Amazon" varētu izmantot "iRobot" ievāktos datus sava tirgus stāvokļa stiprināšanai."

Kā ziņots, Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūnijā jau atļāva "Amazon" iegādāties "iRobot".

CMA secinājusi, ka šis darījums Lielbritānijā neradīs konkurences bažas.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Pasaules lielākais tīmekļa veikals "Amazon" apturējis preču piegādes privātiem klientiem uz Krieviju un Baltkrieviju, šādi reaģējot uz karu Ukrainā.

Lietotājiem Krievijā līdz turpmākiem paziņojumiem tiek bloķēta piekļuve "Amazon" straumēšanas platformai "Prime Video".

"Amazon" arī nepieņems pasūtījumus videospēlei "New World" - vienīgajai, ko uzņēmums tirgo tiešā ceļā Krievijā.

Uzņēmums arī nepieņems jaunus Krievijā un Baltkrievijā bāzētus klientus mākoņdatošanas platformu meitas uzņēmumam AWS un trešās puses pārdevējus.

"Amazon" uzsvēra, ka tam Krievijā nav datu centru, infrastruktūras un biroju, turklāt atbilstoši jau labu laiku ievērotai politikai uzņēmums "neiesaistās darījumos ar Krievijas valdību".

ASV regulatori veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" izmantojis tā platformā esošo tirgotāju informāciju savu produktu radīšanā, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) pieprasa uzņēmuma vadītāju e-pastu un citas korespondences kopijas attiecībā uz to, kā pārdevēju informāciju izmantojuši kompānijas darbinieki, raksta "Wall Street Journal".

Nedz SEC, nedz "Amazon" komentārus šajā jautājumā šobrīd nesniedz.

Laikraksts gan iepriekš vēstīja, ka "Amazon" izmanto citu tā platformā esošo pārdevēju datus bez to piekrišanas. Uzņēmums apkopo informāciju par trešo pušu tirdzniecības tendencēm tā mājaslapā, lai izstrādātu sava zīmola produktus.

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss pārdevis ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, liecina nesen publiskotā fondu biržas regulatoru informācija.

Bezoss pārdevis aptuveni 12 miljonus "Amazon" akciju. Iepriekš publiskota informācija liecināja, ka Bezoss nākamā gada jūlijā plāno pārdot 50 miljonus uzņēmumu akciju.

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Bezoss ir trešais turīgākais cilvēks pasaulē ar 195,5 miljardu dolāru bagātību. Otrajā vietā šajā sarakstā ir Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet pasaulē turīgākā cilvēka statuss pieder ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašniekam un vadītājam Īlonam Maskam.

Jau vēstīts, ka "Amazon" peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieauga līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien atguvis pasaulē turīgākā cilvēka statusu, ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašnieku un vadītāju Īlonu Masku pasaules bagātāko cilvēku sarakstā "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss") nobīdot uz otro vietu.

"Bloomberg" norāda, ka Bezosa bagātība veido 200 miljardus dolāru, pārsniedzot Maska bagātību 198 miljardu dolāru apmērā.

Maska bagātība pēdējos mēnešos samazinājusies par vairāk nekā 30 miljardiem dolāru, ņemot vērā "Tesla" akcijas cenas kritumu par 25%.

Turklāt tiesa janvārī apstiprināja, ka tiek anulēts viņa vērienīgais "Tesla" atlīdzības līgums 55,8 miljardu dolāru vērtībā, kas sākotnēji tika noslēgts 2018.gadā.

Savukārt Bezoss savu bagātību palielinājis, pateicoties "Amazon" akcijas cenas pieaugumam. Bezoss februārī pārdeva "Amazon" akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, taču joprojām ir uzņēmuma lielākais akcionārs.

Tikmēr "Bloomberg Billionaires Index" sarakstā trešo vietu ar 197 miljardu dolāru bagātību ieņem Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" vadītājs Endijs Džasijs pirmdien paziņoja, ka kompānijā tiks likvidēti vēl 9000 darbavietu, ņemot vērā neskaidro ekonomisko situāciju.

Uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka likvidēs vairāk nekā 18 000 darbavietu.

Džasijs darbavietu likvidēšanu skaidro arī ar nepieciešamību restrukturizēt "Amazon" darbību pēc koronavīrusa pandēmijas, kuras laikā uzņēmums bija strauji palielinājis strādājošo skaitu pieprasījuma kāpuma dēļ.

Uz pērnā gada decembri "Amazon" nodarbināja 1,54 miljonus cilvēku.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" un sociālais tīkls "Twitter".

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" Francijā investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, valstī radot vairāk nekā 3000 jaunu darbavietu, paziņojis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs.

Šīs investīcijas palīdzēs attīstīt uzņēmuma struktūrvienības "Amazon Web Services" mākoņdatošanas infrastruktūru, tostarp mākslīgā intelekta iespējas, un sūtījumu piegādes pakalpojuma loģistikas infrastruktūru.

"Amazon" komentārus saistībā ar šādu Makrona biroja paziņojumu šobrīd nesniedz.

Uzņēmums jau iepriekš pavēstīja, ka Francijā šogad radīs 2000 jaunu darbavietu, kopējam kompānijas darbavietu skaitam Francijā pieaugot līdz 24 000, galvenokārt loģistikas centros.

Inženiera Gata Gaiļa un viņa tēva, ekspremjera un uzņēmēja Māra Gaiļa izveidoto televīzijas satura straumēšanas mākoņpakalpojumu jaunuzņēmumu SIA Veset iegādājies Japānas lielākā televīzijas operatora Nippon meitasuzņēmums PLAY.

Kopīgiem spēkiem iecerēts Latvijā radīto mākoņpakalpojumu izplatīt daudz plašāk nekā līdz šim. Darījuma summa ir konfidenciāla un netiek atklāta.

"Mēs jau vairākus gadus strādājām kopā, tāpēc zinājām, ka starp abiem uzņēmumiem pastāv laba sinerģija, tostarp kopīga misija nodrošināt digitālo transformāciju mediju un izklaides nozarē. Uzņēmuma iegāde palīdzēs attīstīt piedāvājumu un mērogot uzņēmumu, īpaši palielinot mūsu klātbūtni Āzijā," saka SIA Veset līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Gailis.

Bijušais premjers Gailis ar dēlu prezentē TV «mākoņa» pakalpojumu 

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV...

Ar jauno īpašnieku Veset dibinātāji iepazinās 2019. gadā, kad Latvijas uzņēmums Japānas partnerim nodrošināja pirmo četru kanālu satura pārraides mākoņpakalpojumu. Šogad PLAY nolēma iegādāties Veset. "Pēdējos gados, strādājot ar Veset, mūs ir pārliecinājusi ne tikai radītās tehnoloģijas kvalitāte, bet arī visa komanda, kurai ir tādas pašas vērtības kā mums. Esmu pārliecināts, ka apvienošanās būs ieguvums ne tikai abiem uzņēmumiem, bet arī mūsu klientiem un viņu skatītājiem," norāda PLAY vadītājs Kazumichi Kuroda.

G. Gailis norāda, ka šis ir labs darījums, jo Veset iegūst papildu finansiālās iespējas strādāt ar lielākiem klientiem. "Ar mūsu tehnoloģiju PLAY saredz labu iespēju iziet no Japānas tirgus un piedāvāt savus pakalpojumus globāli. Tāpat PLAY ir lielākais "Amazon" mākoņpakalpojuma AWS (Amazon Web Services) klients Japānā, kas ļaus arī mums iegūt labākas cenas par pakalpojumiem un piekļūt AWS pārdošanas tīklam visā pasaulē," saka G. Gailis.

200 televīzijas kanāli visā pasaulēIdeja par satura pārraides mākoņpakalpojumu radās 2011. gadā. Tolaik uzņēmējam un bijušam premjerministram Mārim Gailim viņa draugs Jānis Vaišļa ierosināja atgriezties televīzijas biznesā – viņš jau astoņdesmito gadu beigās darbojās televīzijā. M. Gailis par šo ieceri izstāstīja savam dēlam Gatim Gailim un viņi nolēma kopīgi veidot uzņēmumu, piesaistot arī Jāni Krampānu. "Tolaik Baltijas valstīs bija 20 televīzijas kanāli, tāpēc uzreiz bija skaidrs, ka jāpiedāvā tāds risinājums, kas būs noderīgs plašākā mērogā, ne tikai mūsu reģionā. Kā IT inženieris biju strādājis ar mākoņtehnoloģijām, tāpēc nolēmām izstrādāt risinājumu mākonī," stāsta G. Gailis.

Piedāvāt mākoņpakalpojumus šajā nozarē ir sarežģīti. Televīzija ir konservatīva un lēna nozare, vienlaikus tajā ir augstas pieejamības prasības. Piemēram, ja grāmatvedības sistēma nedarbosies vienu minūti, iespējams, neviens to pat nepamanīs, bet, ja televīzijas kanāls nebūs pieejams piecas sekundes, piegādātājs saņems sodu.

Veset ieguva pirmos klientus pašu spēkiem, tomēr kļuva skaidrs, ka izaugsmei būs vajadzīgi papildus resursi. Tāpēc 2014. gadā uzņēmums piesaistīja 700 tūkstošu eiro investīcijas un izveidoja mātesuzņēmumu "Veset International" Londonā. "Londonā ir Eiropas televīzijas centrs – tur atrodas BBC un visi citi lielākie televīzijas kanāli. Lai būtu viņiem interesanti, mums vajadzēja būt Londonā," saka G. Gailis.

Šobrīd Veset ir klienti 20 valstīs – vairāk nekā 200 televīzijas kanāli izmanto Latvijā radīto satura pārraides programmatūru. 70% klientu ir Eiropā, pārējie ir ASV, Japānā, Meksikā, Brazīlijā u.c. "Šis bizness ir tīrs eksports. Mūsu tehnoloģiju izmanto arī kāda informāciju tehnoloģiju kompānija, kuras tirgus vērtība ir vairāki triljoni dolāru, bet kuras nosaukumu izpaust nedrīkstam," saka G. Gailis.

Veset strādā 16 darbinieki, no kuriem lielākā daļa atrodas Rīgā. Plānots palielināt programmētāju skaitu.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

ASV akciju cenas pieauga līdz jauniem rekordiem, investoriem gaidot tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rezultātus un priecājoties par elektromobiļu ražotājfirmas "Tesla" tirgus vērtības palielināšanos, pārsniedzot 1 triljonu ASV dolāru.

Arī Eiropas akciju tirgos pārsvarā bija kāpums, tirgu dalībniekiem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par procentlikmēm un Lielbritānijas valsts budžetu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga līdz jauniem rekordiem.

Indekss "Standard & Poor's 500" pēdējās trīs nedēļas ir palielinājies, jo negaidīti laba uzņēmumu peļņa ir vairojusi investoru ticību ekonomikas atveseļošanai. Šonedēļ ir gaidāma "Apple", "Amazon" un citu uzņēmumu peļņas rezultātu publicēšana.

Lai gan ziņojumi par peļņu ir apstiprinājuši bažas par augstākām izmaksām, uzņēmumu administratori ir uzmundrinoši izteikušies par spēcīgu patēriņa pieprasījumu, kas ļauj daudziem uzņēmumiem palielināt cenas.

Lai gan šis gads uz dažu iepriekšējo gadu fona finanšu tirgos aizritējis mierīgi – ar salīdzinoši nelielām svārstībām – kopumā tas bijis interesantiem notikumiem bagāts.

Vēlos tuvāk aplūkot vienu no šiem interesantajiem notikumiem vai drīzāk fenomeniem, ko šogad cita starpā novērojām un izjutām finanšu tirgos, – “lielisko septītnieku”. To veido septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kuru kopējā vērtība ir tik liela, ka pat spēj radīt ietekmi finanšu tirgos pasaulē.

“Lielisko septītnieku” veido tehnoloģiju nozares milži: Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft. Kopumā finanšu tirgi ir visnotaļ komplekss mehānisms, ko ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, un “lieliskais septītnieks” ir vien neliela daļa kopainas. Taču tam ir vērts pievērst uzmanību, jo – ja šiem uzņēmumiem sokas labi, tas mēdz pozitīvi atsaukties arī finanšu tirgos. Savukārt, ja finanšu tirgos redzam pozitīvas tendences, tad, visdrīzāk, augšupeju varam novērot āri savu pensiju plānu rezultātos.

Sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem Eiropā būs lielāka kontrole pār to, kā viņi aplūko saturu, otrdien paziņojusi šo tīklu māteskompānija "Meta".

"Meta" šādu soli spērusi, pielāgojoties jaunajiem Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, kas liks sociālo mediju gigantiem agresīvāk uzraudzīt saturu tiešsaistē, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši pret naida runu un dezinformāciju.

19 lielākajiem tirgus dalībniekiem, tai skaitā "Meta", "Amazon", "Apple", "Google", "Microsoft", "TikTok" un "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", no nākamās nedēļas būs jāievēro jaunie noteikumi, pretējā gadījumā tām draud lielas sodanaudas.

Pašreiz visa uzmanība pievērsta miljardierim Īlonam Maskam, kurš kopš tvitera iegādes bieži pēkšņi mainījis noteikumus par sociālajā tīklā atļauto valodu, un nereti viņa lēmumi bijuši tiešā pretrunā ar ES jaunajiem noteikumiem.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.

Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.

Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, un kāpa arī naftas cenas pēc tam, kad rietumvalstis plānoja noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

Mikroblogošanas vietnes "Twitter" uzņēmuma akcijas cena pieauga par vairāk nekā 25% pēc ziņām, ka ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks iegādājies 9,2% jeb aptuveni 73,5 miljonus "Twitter" akciju.

Lai gan "Twitter" nav pietiekami liels kapitalizācijas ziņā, lai ietekmētu plašāku akciju tirgu, Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs konstatēja, ka Maska pasīvā investīcija uzlabojusi noskaņojumu akciju tirgos.

"Tirgus tiešām atbild uz laiku, kad Masks veicis šo pirkumu, un pieņēmumu, ka tas ir iedrošinošs signāls par to, ka ilgtermiņa investīciju iespējas var kļūt pieejamas," sacīja O'Hērs.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga par gandrīz 2%, ko sekmēja "Amazon", "Apple" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka paaugstināja procentlikmes, lai ierobežotu inflāciju.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņa, kas pārspēja prognozes, veicināja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanos, kas noteica Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" kāpumu par 3,3%.

Interneta tirdzniecības milža "Amazon" ceturkšņa apgrozījums pārsniedza gaidīto, bet "Alphabet" un "Apple" apgrozījums nesasniedza prognozēto līmeni.

Investoru noskaņojumu ASV uzlaboja cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz izbeigs procentlikmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc tam, kad ECB un Anglijas Banka paziņoja par jau gaidīto procentlikmju paaugstināšanu par 0,5 procentpunktiem. Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,2%, sasniedzot 11 mēnešu augstāko līmeni.

Augot pieprasījumam pēc preču un pakalpojumu abonēšanas, Baltijas reģionā labus rezultātus uzrādījuši šī tirgus jaunpienācēji - auto abonēšanas platforma MyBee.

Pēdējos gados abonēšanas biznesa modeļa attīstību strauji veicinājuši tādi tehnoloģiju un straumēšanas milži kā Microsoft, Netflix, Spotify un Amazon, kā rezultātā šobrīd savus produktus un pakalpojumus abonēt piedāvā ļoti dažādu nozaru uzņēmumi. Jaunpienācējs šajā biznesā ir auto abonēšana. Līdz šim pierasts, ka, izmantojot dažādu uzņēmumu veidotās aplikācijas telefonā, automašīnas iespējams lietot īstermiņā, taču kopš marta, kad darbu Latvijā sāka platforma MyBee, kas ietilpst Modus grupas saimē, arī pie mums, ar pāris klikšķu palīdzību, var iegūt tiesības braukt ar pilnīgi jaunu mašīnu arī ilgtermiņā.

Mazāk risku

Mūsdienās cilvēki arvien biežāk atsakās no īpašumtiesībām, tā vietā izvēloties dažādas preces vai pakalpojumus abonēt, atzīmē Arvis Enģelis, uzņēmuma MyBee vadītājs Latvijā, uzsverot, ka šādi pakalpojumi sniedz brīvību, elastību un iespēju efektīvāk plānot savas finanses. “Ja runājam tieši par auto abonēšanu, jāsaka, ka Baltijā tas ir salīdzinoši jauns pakalpojums. Lietuvā, kur MyBee šajā tirgū bija pirmais spēlētājs, auto ilgtermiņa abonēšana klientiem pieejama divus gadus, Igaunijā – gadu, bet Latvijā – gandrīz sešus mēnešus. Galvenā lieta, kas šajā gadījumā klientiem ir jāpārvar – pāreja no īpašumtiesībām uz lietošanas tiesībām.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Swisscom tuvāko trīs gadu laikā plāno Latvijā investēt aptuveni 20 miljonus eiro un nodarbināt 300 augsti kvalificētus speciālistus.

Tā intervijai DB norāda Swisscom Progammatūras attīstības departamenta direktors un Swisscom DevOps Center Latvia padomes loceklis Džons de Keizers (John de Keijzer). Viņš uzsver, ka biznesa vide mūsu valstī ir ļoti profesionāla, tāpēc Rīga ir laba vieta, kur attīstīt savu biznesu. Attīstības centra atvēršana Latvijā bija ļoti izsvērts un pārdomāts lēmums, kas noteikti nav saistīts tikai ar zemākām izmaksām, – Rīga ir ļoti jauka un dinamiska, mums patīk latviešu kultūra un cilvēki, tāpēc sapratām, ka šajā vietā ir vērts ieguldīt, teic Džons de Keizers.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums attīstīt biznesu Latvijā – biroju telpas un darbaspēks noteikti šeit ir lētāks?

Naftas cenas pirmdien kritās līdz ar akciju cenām Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par Covid-19 viļņa pastiprināšanos Ķīnā.

ASV akciju cenas pieauga pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks noslēdza vienošanos par mikroblogošanas platformas "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru.

Masks par 44 miljardiem dolāru nopērk Twitter 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" pirmdien apstiprināja, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru...

Jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 3%, pieaugot bažām par Ķīnā Covid-19 dēļ noteiktajiem lokdauniem. Naftas cenas, kas denominētas ASV dolāros, arī ietekmēja augstāks dolāra kurss.

Parīzes biržas indekss kritās par 2,0% pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja prezidents Emanuels Makrons. Viņam tagad jāapvieno dziļi sašķeltā nācija pirms parlamenta vēlēšanām, kurās viņš var zaudēt kontroli pār parlamentu.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu bija kritušās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu pēc tam, kad tika paziņots par "Twitter" pārdošanu Maskam. Pēc šī paziņojuma "Twitter" akcijas cena pieauga par 5,7%.

Investori ir piesardzīgi pirms gaidāmās tehnoloģiju milžu "Apple", "Amazon" un "Microsoft" peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 34 049,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4296,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 13 004,85 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 1,9% līdz 7380,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 1,5% līdz 13 924,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,0% līdz 6449,38 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien saruka par 3,5% līdz 98,54 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 4,1% līdz 102,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0790 līdz 1,0716 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2839 līdz 1,2744 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 128,50 līdz 128,15 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,04 līdz 84,05 pensiem par eiro.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, jo investoru noskaņojumu nomāca bažas par augstākām naftas cenām un iespējamām jaunām procentlikmju paaugstināšanām.

Pārsteidzoši labi dati par ASV pakalpojumu sektora aktivitāti augustā veicināja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, investoriem vērtējot šos datus kā atbalstu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) viedoklim, ka procentlikmēm jāsaglabājas augstā līmenī ilgāku laiku, atzina "Briefing.com" analītiķi.

Ir gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamnedēļ paziņos savu jaunāko lēmumu monetārās politikas jomā, bet nedēļu pēc tam to darīs arī Anglijas Banka un FRS.

Jēlnaftas cenas pasaulē turpināja pieaugt pēc Saūda Arābijas un Krievijas paziņojuma, ka tās pagarina naftas ieguves un eksporta apmēra samazinājumu līdz gada beigām.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.