ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi, ka pirmais privātais pasažieris, kas dosies ceļojumā ap Mēnesi, būs japāņu miljardieris Jusaku Maedzava.

Plānots, ka 42 gadus vecais Maedzava dosies šajā ceļojumā 2023.gadā ar raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), ko «SpaceX» pašreiz būvē.

«Tas ir mans mūža sapnis. Es jau no bērnības mīlu Mēnesi,» sacīja japāņu miljardieris.

Taču Maedzava negrib doties ceļojumā ap Mēnesi viens. Viņš plāno uzaicināt līdzi sešus līdz astoņus māksliniekus no visas pasaules, lai iedvesmotu viņus radīt jaunu mākslas projektu.

Interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, kurš vada «SpaceX», sacīja, ka Maezava par šo iespēju samaksājis lielu naudu, kas palīdzēs uzbūvēt BFR raķeti. Taču par kādu summu ir runa, Masks neatklāja.

LASI ARĪ:

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Pasaulslavenais uzņēmējs Īlons Masks (Elon Musk) atklājis, ka viņa kompānijas SpaceX un Tesla bijušas par mata tiesu no bankrota, vēsta BBC.

Uzņēmējs atklājis, ka abas kompānijas gandrīz bankrotējušas 2008. gadā.

«Es gan SpaceX, gan Tesla devu mazāk kā 10 procentu iespējamību, ka tās izdzīvos,» atmiņās dalījies Ī. Masks. «2002. gadā es pat neuzdrošinājos ļaut saviem draugiem investēt, jo negribēju, lai viņi zaudē savu naudu,» viņš stāstījis.

Ī. Masks teicis, ka viņš nopelnījis 180 miljonus ASV dolāru, kad eBay pārņēma PayPal 2002. gadā, un viņš sākotnēji SpaceX un Tesla ieguldījis 90 miljonus ASV dolāru, bet izmaksas turpināja pieaugt. 2008. gads bijis neticami grūts - SpaceX Falcon 1 raķete trešo reizi cieta neveiksmi un Tesla gandrīz bankrotēja divas dienas pirms Ziemassvētkiem.

Šajā brīdī viņam bija atlikuši apmēram 40 miljoni ASV dolāru. «Es varēju to visu ielikt vienā no kompānijām un otra pilnīgi noteikti mirtu, bet, ja es to sadalītu starp SpaceX un Tesla, tās abas varētu aiziet bojā. Kad tu ieliec enerģiju, lai kaut ko izveidotu, tas ir tavs bērns, es nevarēju izvēlēties. Tāpēc es ieliku naudu abās un, paldies Dievam, tās abas izdzīvoja,» savā pieredzē dalījies uzņēmējs.

Pasaules lielākie publiski kotētie uzņēmumi jau kādu laiku sākuši informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu.

Šonedēļ kārta sniegt šādu informāciju pienāca elektroauto ražotājam Tesla, kas kļuvis par vienu no Rietumvalstu mazo investoru vispopulārākajiem uzņēmumiem saviem ieguldījumiem (arī Latvijas gadījumā). Šīs kompānijas akcijas cena pagājušogad pandēmijas apstākļos septiņkāršojās. Tāpat ar kolorītiem paziņojumiem interneta vidē visai regulāri klajā nāk uzņēmuma vadītājs Īlons Masks. Arī tas palīdz celt kompānijas popularitāti.

Peļņa no citiem laukiem

Lai nu kā – palīdz arī tas, ka Tesla sākusi ziņot par peļņu. Kompānija nupat atklājusi, ka tā tai iepriekšējā ceturksnī sasniegusi 438 miljonus ASV dolārus, kas tai ir jauns rekords. Tikmēr uzņēmuma apgrozījums minētajā periodā bijis 10,4 miljardu ASV dolāru apmērā. Kompānija arī ziņoja par saviem plāniem, kas paredz šogad pasaulē piegādāt uz pusi vairāk spēkratus nekā pagājušajā gadā (tādējādi tie varētu būt aptuveni 800 tūkstoši).

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

ASV kosmosa transporta kompānija «SpaceX» paziņojusi par jaunu plānu tūrista nosūtīšanai ceļojumā ap Mēnesi, izmantojot savu raķeti «Big Falcon Rocket» (BFR), kas tiek izstrādāta cilvēku nogādāšanai tālu kosmosā.

««SpaceX» ir pierakstījusi pasaulē pirmo privāto pasažieri lidojumam ap Mēnesi ar mūsu starta raķeti BFR – tas ir svarīgs solis uz to, lai dotu piekļuves iespēju ikvienam cilvēkam, kas sapņo par ceļošanu kosmosā,» kompānija paziņoja tviterī.

«SpaceX» neminēja sīkākas detaļas, bet solīja pirmdien sniegt vairāk informācijas.

Šī nav pirmā reize, kad Kalifornijā bāzētā kompānija, kuru vada interneta uzņēmējs un elektromobiļu ražotājfirmas «Tesla» ģenerāldirektors Īlons Masks, ir izteikusies par plāniem sūtīt tūristus ceļojumos ap Mēnesi.

2017.gada februārī «SpaceX» paziņoja, ka tā 2018.gada beigās nosūtīs pasaulē pirmos divus kosmosa tūristus ceļojumā ap Mēnesi ar šīs kompānijas kosmosa kuģi «Crew Dragon», kuru izplatījumā nogādātu raķete «Falcon Heavy».

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" nogādājis kosmosā trešo 60 satelītu partiju projektā "Starlink", kura mērķis ir izvietot orbītā desmitiem tūkstošiem satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz Zemes.

Nesējraķete "Falcon 9" ar satelītiem startēja otrdien plkst.4.19 pēc Latvijas laika no Kanaveralas zemesraga kosmodroma Floridā. Stundu pēc starta raķete nogādāja orbītā satelītus.

Pirmie 60 projekta satelīti tika nogādāti kosmosā pagājušā gada maijā, bet otrā partija - pērnā gada novembrī.

Kādudien nākotnē satelītu skaits var sasniegt 42 000, kas astronomu vidū raisījis bažas, ka spožie metāliskie satelīti var aizēnot skatu uz kosmosu.

Taču "SpaceX" apgalvo, ka sperti soļi, lai mazinātu satelītu atspīdumu, un ar vienu no satelītiem pašreiz tiek pārbaudīta aptumšošanas tehnika.

Kopš pirmā satelīta palaišanas 1957.gadā cilvēce kosmosā ir nosūtījusi nedaudz vairāk par 8000 objektu, liecina ANO dati. Tiek lēsts, ka puse vai ceturtā daļa no tiem vēl darbojas.

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Jau pirms divām nedēļām, kad elektroauto ražotāja "Tesla" tirgus vērtība pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru, izskanēja skeptiski viedokļi, bet otrdien, akciju cenai turpinot kāpumu, tā pārsniedza 150 miljardus ASV dolāru. Tas nozīmē, ka "Teslas" akciju cena pēdējos trīs mēnešos ir vairāk nekā trīskāršojusies, pārspējot pat visoptimistiskākās prognozes.

Biznesa portāla db.lv uzrunātie analītiķi pauž viedokli, vai elektroauto ražotājs "Tesla" patiešām ir 150 miljardus dolāru vērts, kā tas izskatās uz kopējā auto nozares fona, kādas ir nākotnes prognozes un iespējamie attīstības scenāriji.

Pārsteidzoši, bet riskanti

"Auto ražotāja "Tesla" akciju cenu kāpums tiešām ir bijis pārsteidzošs," atzīst "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš. "Pats svarīgākais - šobrīd ļoti riskanta ir gan šo akciju pirkšana, gan pretēja rīcība, ko sauc par "short selling" jeb īsā pārdošana, kas būtībā ir akciju aizņemšanās cerībā uz to cenas kritumu. Ja vien investoru riska tolerance nav ārkārtīgi augsta, viņiem nevajag darīt ne vienu, ne otru, zaudējumi var būt lieli," viņš brīdina.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

47 gadus vecais uzņēmējs Īlons Masks, kuram pieder ASV kosmosa kompānija SpaceX, pavēstījis, ka pastāv septiņdesmit procentu varbūtība, ka viņš pats varēs doties ceļojumā uz Marsu, vēsta ārvalstu mediji.

Kā vēstīts, SpaceX septembrī paziņoja, ka pirmais pasažieris, kas dosies ceļojumā ap Mēnesi, būs japāņu miljardieris Jusaku Maedzava.Plānots, ka 42 gadus vecais Maedzava dosies šajā ceļojumā 2023.gadā ar raķeti, kas šobrīd tiek būvēta.

«Es runāju par pārcelšanos uz dzīvi tur [uz Marsa],» sacījis Ī. Masks.

Lai gan daudzi tās uzskata par fantāzijām, Ī. Masks prognozē šo lidojumu pēc septiņiem gadiem. Biļete maksāšot pāris simtus tūkstošus dolāru.

Jautāts par iespējamību neizdzīvot, Ī. Masks atbildējis, ka ir daudz cilvēku, kuri kāpj kalnos. «Cilvēki Everestā mirst visu laiku. Viņi kāpj kalnos, jo viņiem patīk izaicinājumi.»

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums "SpaceX" parakstījis līgumu ar kompāniju "Space Adventures" par četru tūristu nosūtīšanu kosmosā.

Tūristi tiks nogādāti tālāk orbītā nekā jebkurš privāts astronauts līdz tam, misija varētu notikt 2022.gadā un izmaksāt vairāk nekā 100 miljonus dolāru.

Vašingtonā bāzētā "Space Adventures" bija starpnieks astoņu kosmosa tūristu nosūtīšanā uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS) ar Krievijas raķetēm "Sojuz". Pirmais no tiem bija Deniss Tito, kurš 2001.gadā par astoņām stundām uz SKS samaksāja 20 miljonus dolāru, bet pēdējais - pasaulslavenās cirka trupas "Cirque du Soleil" dibinātājs Gijs Lalibertē 2009.gadā.

Jaunie kosmosa tūristi tiks vesti ar "SpaceX" kapsulu "Crew Dragon", kas izstrādāta NASA astronautu transportēšanai un kuras pirmais pilotējamais lidojums paredzēts tuvākajos mēnešos.

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania", liecina Lietuvas Reģistru centra dati.

"Starlink" ir ASV kompānijas "SpaceX" satelītu sistēmas projekts, kura mērķis ir izvietot Zemes orbītā 12 000 satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz planētas. Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 1700 "Starlink" pavadoņu.

"Starlink" ienākšanu Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" apliecinājis arī satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Varu apstiprināt, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai "Starlink" sāktu sniegt pakalpojumus Lietuvā," viņš norādījis. "Lietuvai tas nozīmēs inovatīvākus interneta pakalpojumus. Mūsu intereses ir vienkāršas - lai Lietuvas interneta lietotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks pakalpojumu klāsts un izvēles iespējas. Turklāt mēs gribētu, lai šādi pakalpojumi Lietuvā būtu pieejami iespējami drīz."

ASV nedēļas žurnāla "Time" tituls "Gada cilvēks" šogad piešķirts elektromobiļu ražotāja "Tesla" dibinātājam un kosmosa tūrisma attīstītājam Īlonam Maskam, pirmdien paziņoja "Time".

Titulu "Gada cilvēks" žurnāls "Time" piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas - pozitīvi vai negatīvi - visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts tobrīd jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai.

""Gada cilvēks" ir ietekmes rādītājs, un reti kurš vairāk ir ietekmējis dzīvi uz Zemes - un iespējams arī ārpus Zemes - nekā Īlons Masks," tviterī rakstīja "Time" galvenais redaktors Edvards Felzentāls.

50 gadus vecais Dienvidāfrikas Republikā dzimušais Masks šogad kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku, apsteidzot tiešsaistes tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāju Džefu Bezosu.

Kompānijas vēlas gūt kosmosa sniegtās priekšrocības

Uzņēmumi un investori vienmēr ir kādu jaunu iespēju meklējumos, un lielas ambīcijas saistās ne tikai ar lietām, kas atrodamas uz mūsu zemeslodes. Šajā ziņā daži cer, ka jaunu grūdienu korporatīvajai videi un visai pasaules ekonomikai kopumā sniegs kosmosa iespēju apgūšana. Jāņem gan vērā, ka šajā ziņā vismaz pagaidām investīcijas ir visai riskantas, jo daudzas kompānijas ir savā šādu ieguldījumu sākuma posmā un nav izkristalizējušies kādi nozīmīgākie ieguvēji.

Kosmosa iespēju apgūšanā gan iesaistījušies vairāki mūsdienās pašu populārāko tehnoloģiju kompāniju vadītāji, kas, pēc daudzu ekspertu uzskatiem, šajā jomā novedis pie ātrākajām pārmaiņām desmitiem gadu laikā. Piemēram, Tesla dibinātājs Elons Musks īsteno projektu SpaceX, kas strauji kļuvis par vadošo spēlētāju komerciālo satelītu palaišanas tirgū un šajā ziņā pārspējis Eiropas konkurentu Arianespace. Tesla vadītāja tālāks mērķis ir kolonizēt Marsu, ziņo finanšu portāls Barron’s. Tāpat, piemēram, Amazon.com vadītājs Džefs Bezoss īsteno projektu Blue Horizon, kas arī grib iesaistīties satelītu palaišanas tirgū un galu galā no zemes uz kosmosu pārvest smago rūpniecību. Amazon.com šefs norāda, ka zemes orbītā būs pieejams milzīgs apjoms saules enerģijas. Tāpat ilggadējs kosmosa entuziasts ir arī, piemēram, Virgin Group vadītājs Ričards Brensons, kas grib šajā virzienā atvērt komerciālas tūrisma līnijas. Līdzīgas ambīcijas ir arī Microsoft līdzdibinātājam Polam Alenam. Tiek ziņots, ka, piemēram, tāda kompānija kā OneWeb (to balsta tādu uzņēmumu kā Virgin Group, Qualcomm un SoftBank Group finansējums) saņēmusi regulatoru apstiprinājumu par 720 satelītu palaišanu, ko tā plāno sākt darīt nākamajā gadā. Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt lētu, ātru internetu visā pasaulē. Savukārt jau pieminētā SpaceX projekta ietvaros cerēts zemes orbītā līdz 2024. gadam palaist vēl 4 tūkst. mazu satelītu. Līdzīgi grandiozi projekti ir jau pieminētajam Džefam Bezosam, kurš norādījis, ka viņa biznesa modelis ir – katru gadu pārdot Amazon.com akcijas aptuveni miljarda vērtībā un šo summu ieguldīt savā kosmosa iespēju apgūšanas Blue Origin projektā.

ASV elektroautomobiļu ražotāja «Tesla» aiziešanā no biržas ir ieinteresēts Saūda Arābijas valsts investīciju fonds, kurš nesen iegādājies gandrīz 5% «Tesla» akciju, pirmdien paziņojis «Tesla» vadītājs Īlons Masks.

«Pēdējos gandrīz divos gados Saūda Arābijas valsts investīciju fonds daudzkārt vērsies pie manis saistībā ar «Tesla» aiziešanu no biržas,» savā blogā raksta Masks, kurš 7.augustā pārsteidza investorus, tviterī paziņojot, ka apsver iespēju pārtraukt «Tesla» akciju kotēšanu biržā.

«Nesen, pēc tam, kad Saūda Arābijas fonds biržā iegādājās gandrīz 5% «Tesla» akciju, viņi lūdza vēl vienu tikšanos. Šī tikšanās notika 31.jūlijā. (..) Pēc 31.jūlija tikšanās man nebija šaubu, ka vienošanos ar Saūda Arābijas fondu ir iespējams noslēgt,» norāda «Tesla» vadītājs.

«Acīmredzami, ka Saūda Arābijas valsts investīciju fondam kapitāla ir vairāk nekā pietiekami, lai īstenotu šādu darījumu,» savā blogā piebilst Masks.

ASV kompānija SpaceX ceturtdien no Kenedija kosmosa centra Floridā palaidusi kosmosā pirmajā komerciālajā lidojumā savu jaunāko un lielāko raķeti Falcon Heavy.

Raķete Falcon Heavy nogādājusi orbītā Saūda Arābijas satelītu Arabsat-6A, kas sniegs TV, interneta un mobilo sakaru pakalpojumus Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Eiropā.

Pēc starta visas trīs nesējraķetes veiksmīgi veikušas atgriešanos uz Zemes. Abas sānu nesējraķetes teju vienlaicīgi stateniski piezemējās bāzē Kanaveralas zemesragā Floridā, bet centra nesējraķete nolaidās uz peldošas platformas Atlantijas okeānā.

Pašlaik pasaulē spēcīgākā raķete Falcon Heavy pagājušā gada februārī devās pirmajā izmēģinājuma lidojumā, nogādājot kosmosā SpaceX dibinātājam un vadītājam Īlonam Maskam piederošu sarkanu sporta automašīnu Tesla Roadster.

Kosmosa transporta uzņēmums "SpaceX" ceturtdienas rītā pirmoreiz nosūtīja Zemes orbītā kosmosa kuģi ar pilnīgi civilu apkalpi, kurā ir divi vīrieši un divas sievietes.

Piecu stundu logs misijas “Inspiration4” startam sākās plkst.3.02 pēc Latvijas laika. Saskaņā ar oficiālām sinoptiķu prognozēm laikapstākļi Kenedija Kosmosa centrā bija labi un starta iespējamība bija 80%.

Pēc tikšanās ar “SpaceX” īpašnieku miljardieri Īlonu Masku apkalpes locekļi iekāpa baltos elektromobiļos “Tesla” un devās uz Kenedija Kosmosa centru, kur viņi uzvilka skafandrus.

Nesējraķete “Falcon 9” ar kosmosa kuģi “Dragon” tika palaista no leģendārā starta kompleksa 39A Kenedija Kosmosa centrā, no kura savulaik uz Mēnesi devās “Apollo 11” misija.

"Dragon" ar četriem kosmosa tūristiem atdalījās no "Falcon 9" otrās pakāpes 12 minūtes pēc starta un tagad atrodas orbītā ap Zemi.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks trešdien apsteidzis sociālā tīkla "Facebook" dibinātāju un vadītāju Marku Zakerbergu, kļūstot par pasaulē ceturto bagātāko cilvēku, vēsta žurnāls "Forbes".

Pateicoties "Tesla" akciju cenas kāpumam, Maska bagātība sasniegusi 105,4 miljardus dolāru (89,08 miljardus eiro), apsteidzot Zakerbergu, kura bagātība tiek lēsta 100,6 miljardu dolāru (85,02 miljardu eiro) apmērā, norāda žurnāls.

"Tesla" akcijas vērtība šogad pieaugusi par vairāk nekā 460%, ievērojami palielinot Maska bagātību, kas kopš marta, kad "Forbes" publiskoja jaunāko ikgadējo pasaules bagātāko cilvēku sarakstu, pieaugusi par gandrīz 76 miljardiem dolāru.

Maskam pieder 21% "Tesla" akciju, bet viņa izveidoto uzņēmumu "SpaceX" investori augustā novērtēja 46 miljardu dolāru apmērā.

"Tesla" akcijas cenas kāpumu veicinājušas arī ziņas, ka tas 21.decembrī tiks iekļauts biržas indeksā "Standard & Poor's 500".

Apvienojoties jauniem uzņēmējiem, Latvijā izveidota pirmā Tesla automašīnu koplietošanas platforma OX DRIVE), kas savu darbību uzsāks šī gada 1. jūlijā un līdz gada beigām plāno Latvijā nodrošināt koplietošanas pakalpojumu ar vismaz 130 Tesla markas automašīnām Rīgā un Jūrmalā.

Jaunizveidotās Tesla platformas sākotnējais finansējums veidos 2,5 miljonus eiro.

“Latvijā un pasaulē Tesla ir simbols augstam mūsdienu tehnoloģiju sniegumam un nākotnes perspektīvai. Tāpēc arī jau idejas pirmsākumos nolēmām fokusēties uz šī zīmola automašīnām un balstīt pakalpojumu uz tā augsto kvalitāti. Pāreja uz elektromobiļiem Latvijā notiek mērķtiecīgi, tomēr automašīnu augsto cenu dēļ un ierobežotā valsts atbalsta dēļ sabiedrības vēlme pēc tām ir augstāka, nekā reāli lēmumi par pirkumu. Mūsu misija ir padarīt elektromobiļus visiem pieejamus. Mēs paredzam, ka elektromobiļu koplietošanas platforma būs ērts risinājums šai sabiedrības daļai – var lietot elektromobili ikdienā vai brīvdienās, atsakoties no tradicionālo dzinēju transportlīdzekļiem. Tesla nav standarta “auto”, bet gan zaļās domāšanas viens no simboliem, tāpēc arī prognozējam augstu pieprasījumu šai pakalpojuma un biznesa nišai,” stāsta Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja.

ASV elektrisko automašīnu ražošanas uzņēmuma «Tesla Motors» vadītājs Īlons Masks otrdien pārsteidza investorus, savā tvitera kontā paziņojot, ka apsver iespēju pārtraukt «Tesla» akciju kotēšanu biržā.

Masks vispirms tviterī norādīja, ka ir nodrošināts finansējums akciju atpirkšanai no tiem akcionāriem, kas tās vēlēsies pārdot, un piedāvātā cena plānota 420 dolāru (363 eiro) par akciju.

Ja «Tesla» aizietu no biržas, tad pašreizējie investori varētu saglabāt savas uzņēmuma akcijas, izmantojot īpašu fondu, vai arī tās pārdot par 420 dolāriem par akciju, pavēstīja Masks.

«Tesla» akcijas fondu biržā sāka tirgot 2010.gadā, un uzņēmuma pašreizējā tirgus vērtība ir 61 miljards dolāru. Ja kompānijas akcijas cena tiktu noteikta 420 dolāru apmērā, uzņēmuma tirgus vērtība veidotu 71,3 miljardus dolāru.

Lai arī savā sākotnējā tvitera ierakstā Masks minēja finansējumu, turpmākajā «Tesla» bloga ierakstā nav ietverta informācija par finansējumu. Telekanāls CNBC arī sazinājies ar vairākām Volstrītas bankām, un neviena no tām nav informēta par jebkādu darījumu un nav apņēmusies nodrošināt finansējumu.

ASV privātā kosmisko lidojumu uzņēmuma «SpaceX» bezpilota kosmosa kravas kuģis «Dragon» trešdien pēc divu dienu lidojuma veiksmīgi savienojies ar Starptautisko kosmosa staciju (SKS).

«Dragon» 2600 kilogramus smagajā kravā atrodas pārtika, tehniskais aprīkojums un citas lietas.

Šis kosmosa kuģis tiek izmantots jau otro reizi, lai SKS nogādātu kravu. Pirmo reizi šādam nolūkam tas tika izmantots pirms diviem gadiem. Arī «Dragon» kosmosā nogādājusī nesējraķete «Falcon» tika izmantota atkārtoti. Pirmo reizi tā tika palaista pērnā gada vasarā.

«SpaceX» jau vienreiz ir vienlaicīgi palaidusi jau izmantotu kravas kuģi un nesējraķeti.

SKS šobrīd atrodas astronauti no ASV, Japānas un Krievijas.

ASV privātais kosmisko lidojumu uzņēmums «SpaceX» pirmdien veiksmīgi palaida jau izmantoto nesējraķeti «Falcon» un jau izmantoto bezpilota kosmosa kravas kuģi «Dragon», lai Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS) piegādātu pārtiku, tehnisko aprīkojumu un citas lietas.

«Dragon» ar tā 2600 kilogramus smago kravu SKS sasniegs trešdien.

Šis kosmosa kuģis tiek izmantots jau otro reizi, lai SKS nogādātu kravu. Pirmo reizi šādam nolūkam tas tika izmantots pirms diviem gadiem. Arī «Falcon» tiek izmantota atkārtoti. Pirmo reizi tā tika palaista pērnā gada vasarā.

«SpaceX» jau vienreiz ir vienlaicīgi palaidusi jau izmantotu kravas kuģi un nesējraķeti.

SKS šobrīd atrodas astronauti no ASV, Japānas un Krievijas.

ASV uzņēmuma "SpaceX" dibinātājs miljardieris Īlons Masks izsaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz dueli par Ukrainu, Kremļa saimniekam adresētu izaicinājumu publicējot sociālajā tīklā "Twitter".

"Ar šo paziņojumu es izaicinu Vladimiru Putinu uz dueli. Likme ir Ukraina," savā oficiālajā tvitera profilā ierakstījis uzņēmējs.

"Vai jūs piekrītat šai kaujai, Kremli?" nākamajā ierakstā jau vaicāja Masks, ierakstā iekļaujot Kremļa oficiālā tvitera profila vārdu.

Jau 5.martā Masks dalījās ar video, kurā viņš sarunājas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Tajā pašā dienā viņš ierakstīja tviterī: "Turies stingri, Ukraina."

Viņš arī piebilda: "Jūtu līdzi dižajiem Krievijas cilvēkiem, kas to nevēlas."

Pēc Krievijas 24.februāra iebrukuma Ukrainā Masks nodrošināja Ukrainai piekļuvi "SpaceX’ satelītu interneta sistēmai.

Zelenskis pateicās Maskam tviterī: "Esmu pateicīgs viņam par atbalstu Ukrainai vārdos un darbos."