Visā Eiropas Savienībā šī gada 12. oktobrī stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, kas paredz vienota papildu degvielas marķējumu ieviešanu Eiropā.

Jaunās etiķetes būs gan uz degvielas bākas vāciņa transportlīdzekļiem, kuri tiks ražoti sākot no šī gada oktobra, gan transportlīdzekļa rokasgrāmatās, kā arī degvielas uzpildes stacijās un automašīnu tirdzniecības vietās.

Tā kā jaunā direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu stāsies spēkā šī gada 12. oktobrī, transportlīdzekļu ražotāji un degvielas uzpildes stacijas sāks izvietot etiķetes pārejas periodā pirms šī datuma.

AS Virši-A Biznesa attīstības vadītājs Lauris Kalve norāda, ka degvielas uzpildes stacijās etiķetes būs redzamas gan uz pistoles, gan uz degvielas sūkņa, un etiķešu dizains būs tāds pats kā tām, kas atrodas uz jaunajiem transportlīdzekļiem un to rokasgrāmatās – vienīgi izmēri atšķirsies. «Jaunās etiķetes būs kā papildinājums jau esošajai informācijai uz degvielas sūkņiem un pistolēm – degvielas mazumtirgotāju izmantotie un ieviestie degvielu nosaukumi vai zīmoli saglabāsies,» stāsta L. Kalve.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

Neskatoties uz sarežģīto situāciju Krievijas tirgū, pārdošanas izmaksu un darba algu izmaksu kāpumu, pagājušajā gadā poligrāfijas uzņēmums AS Liepājas papīrs ir strādājis ar peļņu. Proti, tā apgrozījums bija 6,1 milj. eiro, bet peļņa - 46 tūkst. eiro, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcē izskatītais gada pārskats. Pozitīvu tendenci pērn uzrādīja arī uzņēmuma likviditātes rādītājs, pieaugot par 13% pret iepriekšējo gadu un sasniedzot 1,7.

AS Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis uzsver, ka 2017. gads uzņēmumam bijis izaicinājumiem bagāts. Tas saistīts gan ar eksporta apjomu pārstrukturizāciju no Austrumeiropas uz Rietumeiropas tirgiem, gan ar pārmaiņām akcionāru struktūrā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka pagājušajā gadā eksports uz Krieviju bijis 19,84%, kas ir par 4,15% mazāk nekā 2016. gadā un ko kompensē eksporta apjoma pieaugums uz tādām Rietumvalstīm kā Vācija, Dānija un Zviedrija.

Tāpat pērn uzņēmums uz divdesmit pasaules valstīm ir eksportējis gandrīz pusi no saražotā produkcijas kopapjoma. Tā kā eksporta apjomu kāpināšana ir būtisks darbības virziens, tieši rietumu tirgu apgūšana un starptautisko izstāžu apmeklēšana līdztekus iekārtu iegādei un pozīciju stiprināšanai vietējā tirgū ir arī viens no šā gada mērķiem.

Ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, laikrakstam Dienas Bizness stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir rūpniecisko ražotāju kā Forevers konkurence ar mājražotājiem? Īpaši Rīgas Centrāltirgū vērojams, ka pircēji ļoti labprāt izvēlas mājražotāju preci.

Es uzskatu, ka mājražotāji ir nekonkurētspējīgi. Tie var nopelnīt izdzīvošanai, bet ne vairāk. Problēma ar mājražotājiem ir tā, ka daudzi pārkāpj sanitāri higiēniskās normas savu produktu ražošanā, proti, tie neievēro tos standartus, kas rūpnieciskajiem ražotājiem ir obligāti. Vēl jāuzsver, ka ir mājražotāji, kas iepērk mūsu produkciju un pēc tam to pārdod tālāk kā savu, tikai jau ar atbilstošu uzcenojumu. Es uzskatu, ka mājražotāji lielā mērā ir skaista ilūzija cilvēkiem, kam ir nauda, lai pirktu dārgus produktus.

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) jau 2020. gadā parakstīja Eiropas alkohola nozares “spiritsEurope” memorandu par dzērienu uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu alkoholisko dzērienu marķējumā. E-etiķetes platforma “U-LABEL”, izmantojot QR kodu, ļauj patērētājiem visā Eiropas Savienībā iegūt informāciju valsts valodā par iegādātajiem vīna, aromatizētā vīna vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Etiķešu ieviešana Latvijā norit veiksmīgi; jau šobrīd 25% no Baltijas alkoholisko dzērienu ražotāja “Amber Latvijas balzams” saražotā dzērienu apjoma ir pieejami ar jauno marķējumu.

Eiropas alkohola nozares asociācijas “spiritsEurope” iniciatīva paredz, ka līdz 2021. gada beigām uz katras otrās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles ar QR koda starpniecību jābūt izvietotai informācijai par dzēriena uzturvērtību un dzērienā izmantotajām sastāvdaļām. Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvaram ir jāsasniedz pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

“Ar QR koda palīdzību patērētājiem tagad iespējams iegūt visaptverošu informāciju par produktu, piemēram, informāciju par uzturvērtību, izmantotajām sastāvdaļām un alkohola vienību skaitu iepakojumā, kā arī – īpaši svarīgi – palīdz sekot līdz atbildīga alkoholisko dzērienu patēriņa vadlīnijām,” norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Draudzīgāk, vienlīdzīgāk, neformālāk, efektīvāk – tā par «tu» lietošanas priekšrocībām iepretim «jūs» saka aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

«Priekšniek, šodien birojā būšu ar novēlošanos. No rīta aizskriešu pie viena klienta. Sazvanāmies!», «Tevi kā uzticamo klientu sveicam dzimšanas dienā!», «Piezvani un pastāsti mums, kā tev klājas!» – šādas frāzes uzņēmumu iekšējā un ārējā saskarsmē ikdienā nav retums. Vai «tu» un «jūs» lietojums ir mainījies pēdējos piecos vai desmit gados? Un ko nozīmē tas, ja mazpazīstams cilvēks otrajā tikšanās reizē saka «tu»?

«Lietišķā etiķete jeb sabiedrībā nerakstītās pieklājības normas paredz, ka pieauguši mazpazīstami cilvēki tiek uzrunāti ar «jūs». Ar «tu» uzrunā tuvākos cilvēkus – ģimenes locekļus, radiniekus, draugus, skolas un studiju biedrus, bērnības draugus, bērnus līdz 16 gadiem, kā arī tos, kurus gribas uzrunāt ar «tu» un kuri to ļauj. Ar «tu» lielākoties uzrunā kolēģus,» stāsta etiķetes pasniedzēja Aija Strautmane. Viņa uzsver – etiķete jeb pieklājības normas palīdz labi saprasties cilvēkiem, palīdz nenodarīt pāri sev un apkārtējiem.

Abavas vīna darītavas radītais dzirkstvīns «Ābols apiņos» ieguvis augstāko apbalvojumu lielākajā Japānas sidru konkursā «Japan Cider Awards» un uzņēmumu īpašnieku ieskatā tas sekmēs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā.

Dzēriens 3 zvaigžņu kategorijā novērtēts ar 2 zvaigznēm par garšu Medium sidru kategorijā un 3 zvaigznēm par etiķetes dizainu, kā arī uzvaru auditorijas balsojumā par labāko dizainu.

«Šogad konkursā 276 profesionālu žūrijas locekļu sastāvā tika vērtēti 80 vietējo un starptautisko sidru paraugi, tādēļ Abavas uzvara konkursā norāda uz patiesi augstu dzēriena kvalitāti un noformējumu. Aizvadītājos mēnešos esam uzsākuši arī eksportēt dzērienus uz Japānas tirgu. Esam pārliecināti, ka uzvara konkursā radīs lielāku atpazīstamību un pavērs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā,» norāda Abas vīna darītavas saimniece Liene Barkāne.

Strādājot individuāli, var sasniegt konkrētus rezultātus, taču daudz vairāk ir iespējams panākt, apvienojot spēkus dažādās disciplīnās.

Tā secina Indra un Normunds Cinkmaņi, kuri attīsta Normunda brāļa Ingmāra Cinkmaņa izstrādātos kosmētikas līdzekļus un izveidojuši zīmolu Oga7 (SIA Artunion). Ingmārs ir zinātņu doktors un pie krēmu ražošanas nonācis, vajadzības spiests. Kad sievai un bērniem nepalīdzēja veikalos nopērkamā produkcija, Ingmārs saprata, ka jārada pašam sava. Kā bioķīmiķis viņš bija vīlies produktu sastāvā, kas tika piesaukti kā ekoloģiski un dabīgi, jo to sastāvā atrada pat kaitīgas sastāvdaļas. Normunds ļoti ticēja brāļa izstrādātajam produktam, un viņam patika ideja par ražošanas izvēršanu.

No puslitra burciņas

2003. gadā, pēc tam, kad Normunds desmit gadus profesionāli nodarbojās ar riteņbraukšanu Vācijā, pēc draugu ieteikuma un apmācības sāka ražot dažādas ģipša figūras un eksportēja uz Vāciju, Itāliju un citām valstīm. Tieši ģipša figūriņas nodrošināja viņa iepazīšanos ar sievu Indru, kura krīzes laikā tirgoja toreiz tik populārās pērlīšu rotaslietas, tāpēc vajadzēja ģipša eņģeli kā dekoru. Vēlāk Indrai izveidoja manikīra salonu Nail Time, un viņas klientes bija pirmās krēma testētājas. «Mēs tolaik vēl nebijām precējušies, un es biju pārliecināta, ka man vispār dzīvē nekādus vīriešus nevajag. Tikko biju sākusi Nail Time, man ļoti labi gāja, beidzot bija nauda, biju iekārtojusies dzīvē. Pēkšņi zvana Normunds un piedāvā kopīgi attīstīt biznesa ideju. Man viss decembris un janvāris ir pilns ar pierakstiem uz procedūrām, es visu laiku vīlēju nagus – kāds vēl cits bizness? Pēc dažiem mēnešiem viņš atnāca ar pirmo krēma puslitra burciņu, ko izmantoju darbā ar klientēm, liku viņām līdzi mazos trauciņos,» stāsta Indra. Vairākus gadus krēms tika attīstīts, bet līdz plašākai tirdzniecībai netika.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

Vācijas alusdarītavas šogad sāks uz etiķetēm norādīt informāciju par patērēto kaloriju daudzumu, izdzerot pudeli alus.

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir draudējusi, ka varētu pieprasīt šādu informāciju uz etiķetēm, Vācijas Alusdarītāju federācija un Vācijas Privātās alusdarītavas abas piektdien paziņoja, ka šādu soli sper pēc savas brīvas gribas. Jaunās etiķetes tika pakāpeniski ieviestas 2019.gada laikā.

Šobrīd ES normas neprasa uz alkoholisko dzērienu etiķetēm norādīt kaloriju daudzumu. Taču socioloģijas institūta INSA pēc alusdarītavu pasūtījuma veiktā aptauja parādīja, ka 52% vāciešu priecātos par šādu informāciju.

Alusdarītāji izteikuši cerību, ka viņu piemēram sekos vīna un stiprā alkohola ražotāji.

Standarta Pilsner alus 100 mililitros satur ap 40 kaloriju.

Šis ir labs vīnogu ražas gads; novāks trīs līdz četras tonnas no gandrīz hektāra plaša lauka.

Ar tādu ražību lepojas viens no Latvijā lielākajiem jaunāko galda šķirņu vīnogu kolekcijas īpašniekiem Gatis Kužums. Kopumā viņa rūpals ir ap 400 galda un vīna vīnogu šķirņu aptuveni divu hektāru lauku platībā. Vēl arī piemājas mātes dārzs paša eksperimentiem un sešus metrus platā, 40 metrus garā siltumnīca.

Atšķirībā no pērnā, kas bija izcils ražas gads, šajā krietna daļa augu pavasarī apsala, kā arī pa dārzu plosījās īstā miltrasa un lapsenes, bites, mušas, putni. Tomēr pagājušās nedēļas beigās jau novākta pirmā tonna vienas šķirnes ogu. Vīnogu kvalitātes rādītāji šķiet labi. Skābes saturam sulā zelta vidusceļš – seši grami litrā.

Vīns – tikai no vīnogām

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Līdz ar Kokmuižas alus brūža atjaunošanu, Kokmuižas alus ieguvis jaunu dizainu un identitāti, informē Valmiermuižas alus darītava.

Jaunā dizaina izveidē investēti 10 000 eiro.

Pirmās no Kokmuižas garšām, kuras ietērps jaunā dizaina etiķetes, ir Kokmuižas Mozaīka APA un Biezoknis IPA. Tās pirmo reizi tiks prezentētas šajā nedēļas nogalē un pakāpeniski tās nomainīs pudeles ar esošā dizaina etiķetēm tirdzniecības vietās.

«Vēlamies ar jauno dizainu vēl izteiksmīgāk parādīt Kokmuižas garšu daudzveidību un atšķirību. Kokmuiža kļūs pamanāmāka, raksturā izteiksmīgāka, krāsaināka un atmiņā paliekošāka,» komentēja Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Pašlaik ar Kokmuižas zīmolu top eili Kaskādes krāces, Mozaīka APA, Trīs čiekuri, Biezoknis IPA, Kirasao Witbier, Tropu tango session IPA, kā arī bezalkoholiskie dzērieni - toniks ar pienenes sakni, citra kvass un mate tējas dzēriens.

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Pirmajiem 14 uzņēmējiem piešķirtas preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" un tās angliskās versijas "Origin - Valmiera Region" lietošanas tiesības, informē pašvaldības digitālās komunikācijas un mārketinga speciāliste Laura Moča.

Tas dod iespēju uzņēmumiem savas produkcijas popularizēšanā, proti, reklāmas materiālos, uz iepakojuma, izmantot preču zīmi, tādējādi norādot uz produktu izcelsmes vietu - Valmieras novadu.

Pirmie preču zīmes "Radīts Valmieras novadā" lietošanas tiesības saņēma 14 vietējie ražotāji: SIA "Naukšēni", SIA "Bauņu sēta", SIA "Trīs ozolzīles", SIA "Atspole", SIA "pesto.lv", zemnieku saimniecības "Mežmalas - 1", "Mežvijas", "Kaņepītes" un mājražotāji Tatjana Kotova, Sandriņas ievārījumi, Gundars Bergs, Alise Zariņa, Aiga Stiere, Dace Šulce.

Preču zīmes mērķis ir veicināt vietējo Valmieras novada ražotāju, mājražotāju un amatnieku atpazīstamību, pārdošanas apjoma pieaugumu, kā arī stiprināt Valmieras novada vietas tēlu vietējā un ārvalstu tirgū.

«Aldara» alus darbnīcā noslēdzies ikgadējais mājbrūvētāju konkurss «Mežpils prove», kurā šogad uzsvars tika likts uz kviešu alu. Konkursam «Mežpils prove» šogad tika iesniegti 35 darbi, no kuriem trīs tika izvirzīti fināla degustācijai.

Šogad par uzvarētāju tika atzīts Vents Bomis, kas savā īpašumā ieguva konkursa galveno balvu – dāvanu karti no lielveikalu tīkla «Rimi» 1000 eiro vērtībā, kā arī iespēju brūvēt savu alus partiju «Aldara» vēsturiskajā alus darītavā aptuveni 12 000 litru apjomā. Šis brūvējums būs pieejams «Rimi» veikalos 0,33 litra stikla pudelēs ar konkursa uzvarētāja vārdu, uzvārdu un parakstu uz etiķetes. Par jaunā brūvējuma nosaukumu ir aicināti balsot visi interesanti «Mežpils» sociālajos tīklos – patērētāju viedoklis tiks ņemts vērā gala lēmuma pieņemšanas posmā. Pēc uzvarētāja alus receptes brūvēšana tiks uzsākta šonedēļ, lai augustā tas būtu pieejams veikalu plauktos.

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.