Wunder Latvia jaunais Valmieras birojs atspoguļo uzņēmuma logo – «burkāna» vērtības – mājīgās telpas mudina darbiniekus vairāk strādāt visiem zem viena jumta, nevis attālināti.

Ikviens IT uzņēmuma SIA Wunder Latvia darbinieks pats var izlemt strādāt birojā vai kādā citā vietā, piemēram, mājās vai kafejnīcā. «Mums bija jārada vide, kurā ir papildu labumi, lai cilvēki vēlētos nākt uz darbu, nevis strādāt attālināti. Tas veicina komandas saliedēšanos, kā arī mudina darbiniekus apmainīties ar viedokļiem un zināšanām,» teic SIA Wunder Latvia vadītājs Ernests Gabrāns.

Wunder Latvia ir daļa no starptautiskā IT uzņēmuma Wunder, kas darbojas piecās Eiropas valstīs (Igaunijā, Latvijā, Lielbritānijā, Somijā un Vācijā), apvienojot vairāk nekā 165 tīmekļa ekspertus. Latvijā Wunder biroji ir trīs pilsētās, un Valmieras birojs bija pirmais, kuram pēc tam piepulcējās filiāle Rīgā un Rēzeknē. Valmieras filiāle uz jaunajām «mājām» pārcēlās šopavasar. Pirms tam astoņus gadus, kopš uzņēmuma dibināšanas, tā atradās Valmieras inkubatora telpās.

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu obligāta visām nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kā arī privātpersonām, kas ir reģistrētas kā nodokļu maksātāji, tagad tiek piedāvāts šo termiņu pagarināt līdz 2023. gadam.

To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas gan vēl jāpieņem Saeimai. Izmaiņu iesniedzēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumu anotācijā norāda, ka Uzņēmumu reģistra subjektiem reģistrēšanās e-adresei brīvprātīgā režīmā ir pieejama jau no 2019. gada 1. janvāra, taču līdz 1. oktobrim ir reģistrējušies tikai 470 no vairāk nekā 220 000 Uzņēmumu reģistra subjektiem. Tādējādi tiek secināts, ka pastāv pārāk liels risks Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktās normas par e-adreses kā obligāta saziņas kanāla starp valsti un UR subjektiem faktiskai ievērošanai no 2020. gada 1. janvāra. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2023. gadam tiek paredzēta, lai dotu UR subjektiem vairāk laika brīvprātīgi iesaistīties e-adreses izmantošanā, vienlaikus salāgojot termiņu, kad obligātās e-adreses izmantošanu būtu iespējams nodrošināt pilnīgi visiem UR subjektiem, t. sk. arī tiem, kuriem visas pārstāvēttiesīgās personas ir ārvalstnieki bez Latvijā izsniegta personas koda.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Ernests Gabrāns, SIA Wunder Latvia vadītājs:

«Man ir pārliecība, ka nākamais gads būs ne mazāk rosīgs un interesants, līdz ar to būs vēl lielāks izaicinājums noturēt darba un privātās dzīves līdzsvaru. To atrast un spēt noturēt novēlu ikvienam.

Savukārt uzņēmējiem būtu vērts apzināties un saprast, ka mūsu valsts «dīķis» ir patiesi ļoti maziņš. Mēs esam tik, cik mēs esam un vairāk mūs nekļūst. Līdz ar to ir jāsaredz iespējas sadarboties nozarēm, radīt kaut ko jaunu, skatīties plašāk un komunicēt savā starpā gan uzņēmumiem, gan ministrijām. Tas padarītu un pavērtu daudz lielākas iespējas visiem – katram indivīdam, sabiedrībai un Latvijai kopumā. Es novēlu ikvienam daudz vairāk paskatīties uz sevi un tikt galā ar saviem dēmoniem, un mazāk skatīties uz to, ko dara vai nedara citi. Vēlu būt atvērtākiem un labākiem cilvēkiem.»

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Šogad IT kompānijas "Wunder" apgrozījums būs par ceturtdaļu lielāks nekā 2018. gadā, kad tas bija aptuveni 1,5 miljoni eiro.

Šobrīd Latvijā strādā 46 darbinieki. Joprojām vismaz 78% no uzņēmuma apgrozījuma veido eksports, kas gan ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2018. gadā. "Wunder" eksporta valstis galvenokārt ir Somija, Zviedrija, Igaunija un Vācija.

"2019. gads kopumā ir bijis daudz aktīvāks vietēja mēroga projektos. Šobrīd jau noslēguma posmā ir Centrālās statistikas pārvaldes Oficiālās statistikas portāla izstrāde, novembrī tika palaists jaunais aizsardzības un drošības jomas portāls Sargs.lv. Lokālie projekti ir izaicinošāki, jo to mērķauditorija un ikdienas lietotāji esam mēs paši un cilvēki mums blakus. Savā ziņā tas uzliek gan papildus atbildības sajūtu, gan arī gūstam lielāku gandarījumu par labi padarītu darbu, ko var vērtēt ne tikai izstrādes fāzē, bet arī no gala lietotāja skatu punkta," biznesa portālam db.lv stāsta Ernests Gabrāns, "Wunder" vadītājs Latvijā.