Šā gada vidējā inflācija būs 2,5-3% robežās un sagaidāms, ka nākamajā gadā cenas augs līdzīgā tempā, prognozē eksperti.
2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekonomistu komentārus un prognozes par jaunākajām patēriņa cenu izmaiņām!
Lasi Vēl:
FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās
#1/6
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Septembrī pirmo reizi pēdējā gada laikā inflācija Latvijā atkal pārsniegusi 3% un šī gada septembrī patēriņa cenas Latvijā augušas par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir jūtami straujāks cenu kāpums nekā gada sākumā, kad inflācija Latvijā svārstījās ap 2%, taču lielā mērā saistīts ar ārējiem faktoriem, it īpašu naftas cenu pieaugumu, un šobrīd nav pamata domāt, ka inflācija Latvijā varētu kļūt vēl straujāka. Drīzāk nākošajos mēnešos patēriņu cenu kāpums Latvijā stabilizēsies un līdz gada beigām inflācija saglabāsies ap 3%, savukārt gada vidējā inflācija šogad varētu būt ap 2,5%.
Pēdējos mēnešos visvairāk patēriņa cenas Latvijā ir ietekmējis naftas cenu kāpums pasaulē. Pēc četru gadu pārtraukuma naftas cenas pasaulē atkal pārsniegušas 80 ASV dolārus par barelu un līdz ar to degvielas cenas Latvijā septembrī palielinājušās par 17,2%. Lai gan naftas cenas pasaulē šobrīd vēl ievērojami atpaliek no iepriekšējiem augstumiem, degvielas cenas Latvijā šobrīd jau ir gandrīz sasniegušas savu vēsturiski augstāko vērtību. Tas gan saistīts ar nodokļu politiku un akcīzes likmju kāpumu iepriekšējos gados. Papildus degvielas cenām septembrī par 17,3% augušas arī cietā kurināmā cenas, kas saistīts ar koksnes cenu kāpumu reģionā šī gada sākumā. Šobrīd gan pasaules biržās koksnes cenas sākušas samazināties un tādēļ arī malkas cenām Latvijā nākošajos mēnešos vajadzētu sākt mazināties.
Papildus spiedienu uz inflāciju Latvijā septembrī radījuši arī šīs vasaras nelabvēlīgie laika apstākļi. Pat neskatoties uz samazināto PVN likmi septembrī par 9,4% augušas dārzeņu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat par 2,3% palielinājušās maizes un graudaugu cenas. Taču kopumā pārtikas cenu inflācija Latvijā pašlaik ir ļoti mērena un pārtikas cenas kopumā Latvijā septembrī augušas vien par 1,2%. Tas lielā mērā saistīts ar globālajām tendencēm, jo, izņemot graudus, pārtikas cenas pasaulē kopumā pēdējos mēnešos ir mazinājušās. Arī nesenais naftas cenu pieaugums pārtikas cenas pagaidām vēl nav ietekmējis. Visstraujāk šogad pasaulē kritušās cukura, kā arī dažādu augu eļļu cenas un to redzam arī Latvijas veikalos un , piemēram, cukura cenas Latvijā septembrī sarukušas par 22%.
Savukārt iekšējo cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila un salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu cenas septembrī augušas par 2,9%. Tas ir lēnāks cenu kāpums kā šī gada pirmajā pusē, pat neskatoties uz vairāk nekā 8% vidējās darba samaksas pieaugumu un arvien izteiktāko darbaspēka deficītu. Tas nozīmē, ka patēriņu cenu pieaugums Latvijā saglabāsies pietiekami mērens un ja vien nav kādi negaidīti ārējie šoki inflācija Latvijā nākamgad tā varētu būt līdzīga kā šogad, aptuveni 2,5% līmenī.
#2/6
Finanšu ministrija
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām 2018. gada septembrī, patēriņa cenas, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 0,6%, tādējādi gada inflāciju palielinot līdz 3,2%, sasniedzot augstāko pieaugumu gada griezumā kopš pērnā gada maija. Septembrī, kā arī iepriekšējos šī gada mēnešos noteicošo lomu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja ar energoresursiem saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums – degvielai, gāzei, apkurei un cietajam kurināmajam. Straujāks cenu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem bija vērojams pārtikai, izglītības pakalpojumiem, mājokļa iekārtai un tabakas izstrādājumiem, kas paātrināja vidējās inflācijas pieaugumu septembrī. Šā gada deviņos mēnešos patēriņa cenas bija par 2,4% augstākas nekā attiecīgajā periodā pērn.
Lielāko ietekmi uz patēriņa cenu kāpumu septembrī radīja degvielas cenu pieaugums. Dīzeļdegvielas cenu kāpums bija nedaudz straujāks nekā benzīnam, taču kopumā degviela bija par 17,2% dārgāka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 0,9 procentpunktus no vidējās gada inflācijas septembrī. Svārstīgumu degvielas cenu izmaiņās no mēneša uz mēnesi galvenokārt noteica naftas cenu izmaiņas. Lai arī naftas cena pasaules biržās šogad ir svārstīga, taču kopumā uzrāda augšupejošu dinamiku, tādējādi ieviešot zināmu svārstīgumu inflācijas datos arī Latvijā.
Šā gada septembrī bija sasniegta augstākā naftas cena kopš 2014. gada decembra. Brent markas jēlnaftas vidējā cena pasaules biržās palielinājās līdz 79,0 ASV dolāriem par barelu, pretstatā 55,5 ASV dolāriem iepriekšējā gada septembrī. Tas pamatā arī noteica degvielas cenu kāpumu Latvijā. Jāatzīmē, ka naftas produkti pasaules biržās tiek tirgoti ASV dolāros, līdz ar to kā papildu faktors, kas ietekmē degvielas cenu gan eirozonā kopumā, gan Latvijā, ir ASV dolāra kursa svārstības attiecībā pret eiro. Ņemot vērā, ka šā gada septembrī ASV dolārs bija spēcīgāks nekā pirms gada, tas arī negatīvi ietekmēja degvielas cenas Latvijā, nedaudz tās palielinot.
Pašreiz naftas cenu ietekmē gan piedāvājuma, gan pieprasījuma faktori, līdz ar to sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos Brent markas jēlnaftas vidējā cena svārstīsies ap 80-85 ASV dolāriem. Sagaidāms, ka degvielas cenu kāpums Latvijā būs arī turpmākajos rudens mēnešos, taču noteikti mazāks nekā reģistrētais pieaugums septembrī.
Būtisks devums patēriņa cenu kāpumā (0,8 procentpunkti) bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem. Ja gāzes, siltumenerģijas un cietā kurināmā cenu pieaugums attiecīgi par 9,4%, 3,2% un 17,3% galvenokārt ir saistīts ar naftas cenu pieaugumu, tad ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu par 6,9% gada laikā galvenokārt noteica ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi SIA “Rīgas ūdens”. Tarifi stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, līdz ar to bāzes efekta dēļ līdzīgu cenu pieaugumu redzēsim vismaz līdz nākamā gada maijam.
Gandrīz pēc pusgada pārtraukuma septembrī fiksēts vērā ņemams pārtikas produktu cenu pieaugums – kopumā par 1,1%, salīdzinot ar pērna gada septembri. Iepriekšējos piecos mēnešos vidējais pārtikas cenu pieaugums bija vien 0,1%, ko galvenokārt ierobežoja iepriekšējā gadā sasniegtais augstais pārtikas cenu līmenis, kad pārtikas cenas palielinājās par 6,0%. Taču slikta graudauga raža gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs negatīvi ietekmēja graudaugu cenas. Tādējādi īpaši jāizceļ maizes cenu kāpumu 6,0% apmērā gada griezumā septembrī. Iepriekšējos mēnešos vidējais maizes cenu kāpums bija tikai nedaudz virs 2%. Papildus tam būtiski sadārdzinājās arī svaigo un atdzesēto zivju (+12,0%), kā arī svaigo dārzeņu cenas (+16,3%). Tajā pašā laikā cukura un kafijas cenas bija zemākas nekā pirms gada.
Septembrī strauji pieauga izglītības pakalpojumu cenas. Ja šā gada pirmajos astoņos mēnešos izglītības pakalpojumu cenas pieauga par 0,1% tad septembrī jau par 1,4%, ko noteica tieši sākumskolas izglītības pakalpojumu cenu sadārdzinājums. Pārējiem komerciālajiem pakalpojumiem fiksēts stabils cenu kāpums. Telekomunikāciju pakalpojumi bija dārgāki par 1,5%, restorānu un viesnīcu, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumi par 3,6% salīdzinot ar pērnā gada septembri.
Sagaidāms, ka turpmākajos rudens mēnešos inflācija būs tuvu 3%, ko apliecina Latvijas mājsaimniecību aptauju dati par inflācijas gaidām un izejvielu cenu dinamika pasaules tirgos.
#3/6
Swedbank ekonomiste Linda Vildava
Gada inflācija septembrī sasniedza 3.2%, uzrādot straujāko gada inflācijas tempu pēdējā gada laikā. Inflācijas galvenie paaugstinošie faktori jau vairāku mēnešu garumā galvenokārt ir preču cenas. Kategorijas ar vislielāko devumu gada inflācijā bijušas transports un mājoklis, kuras lielā mērā atkarīgas no ārējiem faktoriem, piemēram, energoresursu cenām. Brent jēlnaftas cena par barelu dolāru izteiksmē vidēji šī gada deviņos mēnešos bijusi par 40% augstāka nekā pērn, kas neapšaubāmi atspoguļojas un arī turpinās atspoguļoties vietējo cenu kāpumā. Tāpat būtisks devums gada inflācijā bijis alkohola un tabakas cenām, ko ietekmējusi akcīzes nodokļa paaugstināšana šogad. Bez šaubām arī pakalpojumu cenas veicinājušas kopējo cenu izaugsmi, īpaši ēdināšanas, veselības un apdrošināšanas pakalpojumu cenas.
Savukārt gada inflācijas lēcienu septembrī, salīdzinot ar 2.8% augustā, galvenokārt noteica pārtikas, īpaši dārzeņu, cenu pieaugums. Dārzeņu cenu pieaugums septembrī mēneša griezumā bijis netipiski straujš. Cenas pieaugušas par 13%. Visticamāk, gan šīs, gan pērnās sezonas laikapstākļi sāk spēlēt negatīvu lomu. Tādējādi pirmo mēnesi šogad dārzeņi ir dārgāki nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tāpat cenu straujāku kāpumu sekmēja sezonāls apģērbu un īpaši apavu cenu pieaugums, noslēdzoties izpārdošanu periodam.
Septembrī gada inflācija pirmo reizi šogad pārsniegusi psiholoģisko 3% barjeru. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā gada inflācijas temps trīs vai vairāk procentu apmērā bijis piecos mēnešos. Turpmākajos mēnešos varam gaidīt, ka gada inflācijas temps svārstīsies tuvu 3% atzīmei, ko lielākoties ietekmēs tie paši faktori, kas līdz šim. Tomēr, ņemot vērā inflācijas gauso kāpumu šī gada sākumā, vidējā gada inflācija šogad kopumā būs mērena, proti, ap 2.6%.
#4/6
Ekonomikas ministrija
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%. Precēm tas palielinājās par 1%, bet pakalpojumiem tas samazinājās par 0,3 procentiem.
Septembrim ir raksturīgs cenu kāpums, ko parasti nosaka apģērbu un apavu cenu pieaugums saistībā ar jauno sezonas preču pārdošanu. Šogad cenu pieaugums septembrī bija straujāks kā iepriekšējos gados. To galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai un straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kam bija lielākā palielinošā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu. Mēneša laikā cenas apģērbiem un apaviem pieauga par 6,2%, kas kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu ietekmēja par 0,4 procentpunktiem.
Pārtikai septembrī bija straujākais cenu kāpums šajā mēnesī kopš 2010. gada. Mēneša laikā pārtikas preču cenas pieauga par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās par 1,4%. Cenas samazinājās visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot cukuru. galvenokārt ņemot vērā sagaidāmo ļoti lielo ražu ASV. Savukārt sausuma apstākļi Brazīlijā ir negatīvi ietekmējuši cukurniedru ražu, kas ietekmēja cenu kāpumu cukuram.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,6%,Straujākais cenu kritums bija graudaugiem, ko vairāk ietekmēja cenu samazināšanās kukurūzai, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenām septembrī bija vērojams būtisks kāpums – mēneša laikā tās pieauga vidēji par 9%. Naftas cenas pieauga līdz pēdējo četru gadu augstākajam līmenim – 84 USD par barelu, kas saistīts ar bažām par naftas piegāžu samazināšanos ASV sankciju pret Irānu dēļ.
Lielākā pazeminošā ietekme septembrī bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Straujākais kritums bija pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem.
2018. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 2,4 procenti.
Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
#5/6
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
Septembrī gada inflācija sasniedza 3.2%. Precēm cenas pieauga par 3.3%, pakalpojumiem par 2.9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un dažādu preču un pakalpojumu grupai.
Septembrī inflācija tomēr pārsita 3% atzīmi un turpmākajos mēnešos pie šīs atzīmes paliks. Galvenais iemesls inflācijas aktivizācijai ir cenu lēciens preču grupā, kas apsteidzis pakalpojumu cenu kāpumu. Pakalpojumos inflācijas temps saglabāsies, jo algu kāpums un citi faktori uztur inflācijas spiedienu. Primārais virzītājs šobrīd ir enerģijas cenas, kas izpaudīsies arī nākamgad, kad spēcīgāki var kļūt arī otrreizējie efekti. Klimatisko apstākļu dēļ turpināsies kāpums arī noteiktām pārtikas precēm. Preču cenu sadārdzināšanās tempa kāpums nozīmē, ka pamazām inflācijas temps paātrināsies. Līdz šim inflāciju no krasākām izmaiņām noturēja tieši ārējie faktori, kas nu kļūst arvien vairāk inflāciju veicinoši arī Latvijā. Šim gadam inflācijas prognoze ir 2.5%, nākamajam gadam 3.1%.
#6/6
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Septembrī patēriņa cenu līmenis salīdzinājumā ar augustu pieauga par 0,6 %, līdz ar to, gada inflācija sasniedza 3,2 %, kas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā gada aprīļa. Šoreiz ir mazāk cerību uz sekojošu inflācijas atslābumu, jo gan Latvijā, gan pasaulē izaugsmes resursu bāze kļūst arvien noslogotāka. Pasaules mērogā notiek cenu kāpums ekonomikai svarīgiem dabas resursiem, bet Latvijā arvien dārgāks kļūst cilvēku laiks. Vai tas ir labi vai slikti, lielā mērā ir interpretācijas jautājums. Savukārt, nākotnē vērtējumu šiem notikumiem noteiks politikas veidotāju spēja reaģēt, pārvaldot riskus un uzturot sabalansētas izaugsmes iespējas.
3. oktobrī Brent naftas barela cena sasniedza 86 dolārus, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra. Pakāpeniski paātrinās algu kāpums ASV, signalizējot par pārkaršanas riskiem pasaules lielākajā ekonomikā. Tas savukārt nozīmē augstāku naudas cenu jeb procentu likmes ASV dolāros un ar to saistītajās valūtās. Šis rezultāts novedīs pie investīciju finansēšanas izmaksu sadārdzināšanās.
Latvijā pusi gada inflācijas septembrī veidoja transports un mājoklis. Abos gadījumos tas ir galvenokārt enerģijas cenu kāpuma atspoguļojums. Turklāt ir runa ne tikai par importa enerģiju. Aizvadīto divu gadu laikā strauji kāpušas malkas un granulu cenas. Sākotnējo koksnes cenu grūdienu radīja applūdušie meži pērnā gada rudenī, bet cenas ir turējušās daļēji inerces dēļ, daļēji pateicoties ļoti augstām koksnes cenām Ziemeļvalstīs. Svarīgākā labā ziņa šodienas datos — līdzīgi kā augustā, arī septembrī pakalpojumu cenu inflācija bija zem 3 %, kas vēsta, ka pārkaršanas riski tuvākajā nākotnē mūsu ekonomikā ir mēreni. Taču, ja vien mūsu izaugsmi nepiebremzēs kāds ļoti nelabvēlīgs ārējais scenārijs, ar šiem riskiem varam saskarties jau diezgan tuvā nākotnē. Latvijas eksporta mašīna turpina radīt jaunus produktus un apgūt jaunus tirgus, bet kreditēšanas tendenču maiņa nodrošinās, ka patēriņš turpinās augt, arī pieprasījums vismaz pēc ēku celtniecības jaudām būs spēcīgs. Infrastruktūras būvniecības dinamiku noteiks spēja laicīgi sākt īstenot RailBaltica projektu.
Varam secināt, ka līdz ar to aug naudas aprite ekonomikā, bet darbaspēka rezerves tiek izsmeltas. To, ka cilvēkiem parādās lielāka izvēle un pievilcīgāks piedāvājums darba tirgū, pats par sevi ir apsveicami, taču darba devējiem un arī politikas veidotājiem tas sagādā izaicinājumus. Dārgāks darbaspēks un citi resursi nozīmē, ka būs kritiskāk jāvērtē ražojamie produkti un īstenojamie investīciju projekti. Taču pārāk straujas pārmaiņas var radīt jucekli uzņēmumu plānos.
Kas par daudz, tas par skādi. Kad Eiropas Centrālās bankas monetārā politika, kas tiek veidota, domājot par eirozonas kopējiem rādītājiem, kļūs Latvijas vajadzībām par pārāk “vaļīgu” jeb IKP pieaugumu veicinošu, atliks vien bremzēt ar fiskālās politikas palīdzību. Lai arī cik neiespējama vēlēšanu ēras atmosfērā varētu šķist doma, ka dzīve var kļūt pārāk laba pārāk ātri, šis jautājums var parādīties dienaskārtībā jau tikko ievēlētās Saeimas laikā.