Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Patlaban Latvijas konservu ražotāji apmēram 60% ārvalstīs realizētās produkcijas pārdod Eiropas Savienības (ES) tirgos, intervijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Viņš pastāstīja, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos, kam iepriekš Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumu eksporta bilancē bija liels īpatsvars, situācija ir mainījusies, eksportēts tiek uz citiem tirgiem. «Mēs varbūt nesasniedzam iepriekšējos apjomus, bet svarīgi, ka nav arī krituma. Pagājušā gada deviņos mēnešos bija vērojams eksportētās produkcijas apjomu pieaugums. Skaitot visu kopā - konservus un citu produkciju, 2018.gada deviņos mēnešos pret 2017.gada deviņiem mēnešiem eksporta kāpums tonnās ir 27%, bet naudas izteiksmē – par 16,6%. Tikai konservi pērn deviņos mēnešos ir eksportēti tonnās par 8,3% vairāk un 7,2% vairāk naudas izteiksmē. Tirgi tiek meklēti un arī atrasti,» sacīja Riekstiņš.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Latvijā pārtikas ražotājiem un tirgotājiem nav vienlīdzīgs tirgus spēks, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, komentējot Konkurences padomes (KP) konstatēto, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm tirgotāji piemēro lielāku uzcenojumu.

Viņa norādīja, ka Latvijā pārtikas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā, runājot ar tirgotāju, un tā nav tikai Latvijas problēma.

"Ražotājs vienmēr ir ne tik vienlīdzīgs sarunās ar tirgotāju, jo ražotāju ir daudz un, ja kāds tirgotājam nepatīk vai viņš var atrast labākus piegādes nosacījumus, produkcija netiek ņemta vai arī ir jāpiekāpjas nosacījumiem. Savukārt tirgotāju nav tik daudz, un Latvijā šī situācija ir vēl izteiktāka nekā citās valstīs - mums praktiski ir tikai divas ļoti nopietnas ķēdes," teica Gulbe.

Viņa pauda viedokli, ka šajā gadījumā būtu nepieciešama valsts iesaiste, veidojot labvēlīgus nosacījumus biznesa videi visā valstī, kā arī būtu nepieciešams atbalstīt vietējos ražotājus, taču to nevarētu paveikt tikai Zemkopības ministrija.

Kopā Vācijas biznesa partneri zivju pārstrādes uzņēmums Karavela šogad veicis ieguldījumus preču zīmes Larsen atjaunošanā (reberndingā), izmainot esošo zīmolu un tā komponentus, pirms tam veicot tirgus izpēti. Tika veikta arī apjomīga Vācijas patērētāju vērtību izvērtēšana, fokusējoties uz zivju konservu tēmu.

2019. gadā SIA Karavela iegādājās Vācijas zivju konservu ražotāju Larsen Danish Seafood, un šī zīmola produkcijas ražošana tika pārcelta uz Karavelas ražotni Rīgā. Kopš šī notikuma ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai uzņēmums un sadarbības partneris Vācijā būtu guvuši pirmās būtiskās atziņas par to, kā darbojas Vācijas pārtikas produktu tirgus.

Kopējā investīcija Larsen zīmola atjaunošanā ir vairāki simti tūkstoši eiro, un uzņēmuma galvenais uzdevums nākošajos 3 - 5 gados ir pacīnīties par būtisku tirgus daļas iegūšanu konservētā tunča pārdošanā Vācijā, kur ar dažādiem zīmoliem gada laikā tiek pārdots vairāk kā 200 miljoni kārbu, no kuriem tikai 25% ir zīmolu (brendu) produkti un pārējie 75% ir veikalu preču zīmju produkti.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda’’ sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un Lauku atbalsta dienestu pagājušā gada izskaņā uzsācis apjomīga saules paneļu projekta realizāciju Engurē.

Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 630 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās tuvu 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa. Darbs pie saules paneļu projekta realizācijas ir jau uzsākts. Uzņēmums ir apņēmības pilns saules paneļu parku pabeigt jau šā gada pavasarī, aktīvajā saules paneļu ražošanas sākuma posmā, lai jau pilnvērtīgāk savos ražošanas procesos izmantotu zaļo enerģiju.

Zivju konservu ražošana Engurē notiek jau kopš 1907. gada. Pārņemot tradīcijas, 1992. gadā tika nodibināts zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA “Unda”. 2020. gadā SIA “Unda” veica pāreju uz sašķidrināto dabasgāzi, kas ļāva būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Pēdējos pāris gadus uzņēmums veicis virkni energoefektivitāti veicinošu uzlabojumu ražošanas cehā. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis, kā arī viens no 2021. gada stratēģiskajiem investīciju projektiem.

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Topošā ēdināšanas pilsētiņa atjaunotajā Centrāltirgus paviljonā būs kā flagmanis tirgus nākotnes vīzijai par vietu, kur ne tikai iepirkties, bet arī labi pavadīt laiku, atpūsties un pavakariņot, teic AS Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadītājs Artis Druvinieks.

«Ēdināšanas daļu nevērs ciet līdz ar RCT darbalaiku. Šī paviljona daļa strādās ilgāk. Proti, ja RCT strādā līdz sešiem, tad šī daļa strādās ikdienā līdz 22:00, bet piektdienās un sestdienās līdz diviem naktī. Šādā veidā arī gribam mainīt cilvēku uztveri. Vēsturiski cilvēkiem ir izveidojies priekšstats, kas RCT teritoriju vakara stundās vairs neuztver kā pozitīvu vidi. Mēs strādājam pie tā, lai mainītu domāšanu, un mums ir labi piemēri, uz ko atsaukties, - Barselonas, Madrides tirgus, Eiropas tirgus etalons – Roterdamas tirgus, kam mēs mēģinām līdzināties ar šo ēdināšanas pilsētiņas konceptu,» intervijā stāsta A.Druvinieks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.

Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.

"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.

Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.

"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.

AS Brīvais vilnis 2017.gadā ir strādājusi ar zaudējumiem 1,122 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Pārskata gada ieņēmumi ir 6,8 miljoni eiro. Apgrozījums 2017.gadā palielinājies par 25%, salīdzinot ar 2016.gadu. Sabiedrības darbības rezultātus ir ietekmējusi ekonomiskā situācija NVS valstīs un Krievijas noteiktais ekonomiskais embargo, uzkrājumu izveidošana šaubīgajiem debitoriem, kā arī konkurentu aktivitātes tirgus segmenta saglabāšanai.

2017.gadā saražoti 12,8 miljoni kārbu dažāda (159) sortimenta zivju konservu, no tā 4,6 milj. kārbu šprotes, saražoti arī 2 veidi zivju preservu un 3 veidi kaltēto brētliņu. Pārdots 13,1 miljons kārbu par 6,8 miljoniem eiro, kas ir par 30% kārbu vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Sabiedrība 2018.gadā strādā pie papildus noieta tirgus apgūšanas, inovatīvu iepakojuma veidu izmantošanas un jaunu produktu izstrādes, kā arī izmaksu optimizēšanas. AS Brīvais vilnis komercdarbības veidi ir zivju un zivju produktu pārstrāde un konservēšana, pārtikas produktu vairumtirdzniecība, kā arī pārējā citur nekvalificētā komercdarbība.

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen Danish Seafood (LSD) iegādi un ražošanas, tirdzniecības, preču zīmes integrāciju esošajā Karavelas sitēmā.

Uz Karavelas ražotni Rīgā jau ir pārvestas un uzstādītas ražošanas iekārtas, kas nodrošinās Larsen esošā sortimenta pilnu ražošanas ciklu. Līdzās Kaijas un Arnold Sorensen preču zīmēm, turpmāk būs atrodama arī Larsen preču zīme.

Uzņēmums Larsen Danish Seafood bija trešais lielākais Vācijas zivju konservu ražotājs,kurš Vācijas tirgū patērētājam ir pazīstams kā Larsen zīmols. Lielākās produktu grupas, kuras tiek piedāvātas klientiem - Atlantijas skumbrija, siļķe, lasis, kūpināta siļķe un forele. Larsen zīmols ir labi atpazīstams un spēcīgs Vācijas un Dānijas tirgos, un šobrīd ir pārstāvēts visos veikalu tīklos, izņemot LIDL un Aldi.

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

"Mēs sekojam līdzi produkcijas kvalitātei, kas šeit tiek tirgota. Varu likt roku uz sirds, ka zem Latvijas karoga netiek tirgoti poļu kartupeļi un beļģu gaļa, to mēs esam izslēguši," db.lv komentēja SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Tirgus tika atklāts šā gada maija beigās bijušajās lielveikala Prisma telpās Kurzemes prospektā 3.

SIA "Imantas Tirgus" valdes loceklis pastāstīja, ka tā kā blakus atrodas lielie tirgus spēlētāji - gan Rimi, gan Maxima, tad trešajam lielveikalam īsti vairs vietas nebija. "Ņemot vērā, ka attīstām tirdzniecības un izklaides parku, tad mums vajadzēja atrisināt jautājumu ar pārtikas operatoru. Izveidojām "Imantas Tirgus" konceptu, lai nodrošinātu gan cilvēku plūsmu, gan lai piedāvātu kaut ko alternatīvu, jaunu, nebijušu. Strādājam pie tirgus attīstības, jauniem konceptiem, interesantiem produktiem, mājražotāju piedāvājumu, uzrunājam dažādus tirgotājus, papildinām produktu tirgotāju rindas, priekšroku dodot Latvijas ražotājiem, audzētājiem," komentē Ē.Ertmanis.

Apzinoties, ka autostāvvietu jautājums Rīgas Centrāltirgū ir sarežģīts, jau jūnija beigās pircējiem būs pieejama plaša stāvvieta tirgus teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus.

Tikpat kā neizmantotās ielas starp Spīķeriem (Nakts tirgus teritorijā) dienas laikā turpmāk tiks atvēlētas autostāvvietām.

Tāpat norit pēdējie sagatavošanās darbi pirms Informācijas centra atvēršanas, kas atradīsies pašā tirgus centrā, Nēģu laukumā uz Prāgas ielas – starp administrācijas ēku un Gaļas paviljonu. Informācijas centrā tiks sniegtas atbildes uz tirgus apmeklētāju interesējošajiem jautājumiem, kā arī tajā varēs rezervēt ekskursijas un iegādāties kādu suvenīru par Rīgas Centrāltirgus tematiku.

Nākamais lielais projekts ir saistībā ar Zivju paviljona rekonstrukciju – tā nomnieku pārcelšana rekonstrukcijas laikā uz Piena paviljonu. Šobrīd ir noslēdzies konkurss Zivju paviljona projekta izstrādei. Projektēšana aizņems aptuveni 7–9 mēnešus. Rekonstrukcijas darbi aizņems vismaz gadu. Iecerēts, ka jaunais Zivju paviljons būs modernākais Ziemeļeiropā. Paralēli tiek īstenoti arī jau iesākti mazāki projekti, piemēram, vitrīnu nomainīšanu Gaļas paviljonā.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu, izmeklējot iespējamu krāpšanu saistībā ar trim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotiem inovāciju projektiem, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

«Ir sākts kriminālprocess par iespējamo krāpšanu, saņemot atbalstu - Eiropas Savienības līdzekļu izlietojumam vairākos projektos. Kriminālprocess pagaidām ir uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas: Noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu. Un ar kriminālprocesā noteiktām metodēm tiks vākti pierādījumi, pētīti materiāli,» saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

LLU 2017. un 2018.gadā ieguva Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu - kopumā pusotru miljonu eiro (1 475 829 eiro) trim inovāciju projektiem. Projektu vadītāja bija LLU rektore Irina Pilvere. Pērn rudenī jau tika pabeigts pētījums, kā no Baltijas jūras zivīm iegūt malto masu un to izmantot dažādos produktos. Bet šogad vēl turpinās divi pētījumi par ātri pagatavojamu zivju produktu radīšanu, kā arī par anšovu produkcijas analoga radīšanu no Baltijas brētliņām.