Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Darbaspēka trūkums gan individuāliem uzņēmumiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā iezīmējas kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai noturētu attīstības un inovāciju tempus. Augstskolas ir tās, kas sagatavo kvalificētus speciālistus darba tirgum, tāpēc nozaru uzņēmumu un augstāko izglītības iestāžu daudz ciešāka sadarbība ir kritiski svarīga, lai darba tirgū nonāktu speciālisti ar uzņēmējiem aktuālām zināšanām un prasmēm.

To var panākt tikai ciešā ikdienas sadarbībā starp uzņēmumiem un mācību iestādēm. Mēs Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ļoti labi apzināmies, ka mums ir jāspēj nodrošināt zināšanas un prasmes, kas jaunajam speciālistam palīdzēs atrast darbu un nodrošinās, ka viņš šajā darbā spēj paveikt no viņa prasīto. Tieši tāpēc nesen noslēdzām arī sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem farmācijas uzņēmumiem AS “Olainfarm”, lai pie šiem jautājumiem varam kopīgi strādāt un veidot abpusēji produktīvu sadarbību. “Olainfarm” no savas puses apņemas ne vien līdzdarboties studiju programmu uzlabošanā, bet arī nodrošināt praksi un bāzes vietas mūsu studentu zinātniskajiem pētījumiem.

Būtiski apsvērt, kā vislabāk pielāgot nodokļu struktūru drošai nākotnei, šodien parlamentā notiekošajās debatēs par ekonomiskās attīstības jautājumiem pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV)

Ašeradens atzīmēja, ka parlaments šodien notur otrās debates par Latvijas Stabilitātes programmu.

Pēc ministra vārdiem, vadot nodokļu grupas darbu, ātri kļuva skaidrs, ka fiskālā politika ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko politiku, tādēļ šodien ar ziņojumu piedalās gan finanšu ministrs, gan ekonomikas ministrs.

''Esmu pārliecināts, ka tieši šobrīd, kad dinamiski mainās ģeopolitiskā situācija pasaulē un strauji fragmentējas ekonomiskā sistēma tāda, kā mēs to pazīstam, Latvijai, ņemot vērā daudzos faktorus, ir jāizvēlas savs ilgtspējīgs labklājības izaugsmes modelis,'' pauda finanšu ministrs.

Ašeradens norādīja, ka šogad Stabilitātes programmas izstrādē vairāk nekā iepriekš bija jādomā par norisēm ārpus Latvijas. ''Maza, atvērta ekonomika ir vienmēr atkarīga no ārējās vides faktoriem, tomēr karš Ukrainā, izmaiņas globālās tirdzniecības kārtībā un Ķīnas ekonomiskā ietekmes pieaugums, kā arī nenoteiktība Eiropas un ASV attiecībās pēc prezidenta vēlēšanām liek skaidri apzināties mūsu nacionālās intereses,'' teica ministrs, paužot, ka galvenais jautājums ir par Eiropas konkurētspēju.

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam?

Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.

Raugoties uz tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā, var teikt, ka šobrīd esam zināmā viduspunktā – starts ir bijis labs, jau vēsturiski mums bijuši cilvēki ar kvalitatīvu izglītību matemātikā un fizikā, tāpat jāmin arī interneta infrastruktūras attīstība (Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 91,4% Latvijas iedzīvotāju internetu ikdienā lieto regulāri). Un, lai gan sabiedrībā ik pa laikam var dzirdēt pārmetumus valsts sektora digitalizācijā, tomēr publisko pakalpojumu digitalizēšanā esam apsteiguši citas valstis. Tāpat ir arī virkne uzņēmumu, kas ir gan izmantojuši digitalizāciju izaugsmei, gan arī IT uzņēmumi, kas sekmīgi strādā visā pasaulē. Šobrīd mums jāatbild uz jautājumu – kā izmantot šīs iespējas un spert nākamos attīstības soļus, vienlaikus risinot tos aspektus, kas mūs kavē?

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Viens no būvmaisījumu ražotāja AS “Sakret Holdings” ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA “Sakret” izvirzījis mērķi iepirktās elektroenerģijas apjomu samazināt par 38% jau pirmajā saules paneļu darbības gadā. Saules paneļu parks kopš pavasara rūpnīcai nodrošina vidēji pusi no ražošanas procesiem nepieciešamās enerģijas. Līdz ar to jau patlaban tiek plānoti līdzīgi projekti arī pārējās Sakret ražotnēs Igaunijā un Lietuvā.

Lai iepazītos ar AS “Sakret Holdings” attīstības plāniem un īstenotajiem ilgtspējas projektiem, 30. maijā Sakret rūpnīcu Rumbulā apmeklēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis un nesen īstenotā saules paneļu parka projekta partneri – attīstības finanšu institūcijas “Altum” un AS “Latvenergo” vadītāji.

“Apsveicami, ka Sakret ir izmantojis “Altum” atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, lai uzlabotu uzņēmuma produktivitāti un konkurētspēju, vienlaikus piedaloties arī Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā. Tas pilnībā atbilst Ekonomikas ministrijas izstrādātajai Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģijai, kur būtiski akcenti tiek likti uz produktivitātes paaugstināšanu, inovāciju un jaunāko tehnoloģiju pielietošanu, kā arī izcilību zaļās ekonomikas un atjaunojamās enerģijas jomās,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas pievienošanās ES. Šajā laikā mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus “rietumu” dzīves līmeņa virzienā, taču joprojām esam tālu no attīstītākajām ES valstīm. Turklāt, turpinot pašreizējo ekonomisko politiku, ko es sauktu par “stabilizācijas politiku”, mēs riskējam, ka nekad tās nesasniegsim.

Esmu pārliecināta, ka Latvijai ir nepieciešama drosmīgāka un, labā nozīmē, radikālāka pieeja ekonomikai, kas nodrošinātu strauju labklājības izaugsmi. Šim nolūkam varam izmantot “receptes” no citu pasaules valstu pieredzes, kas liecina, ka tā ir reāli sasniedzama.

Analizējot vidējo reālā IKP pieaugumu gadā, pirmajā brīdī situācija Latvijā izskatās labi. Saskaņā ar Eurostat datiem no 2014. līdz 2022. gadam šis pieaugums mūsu valstī bija 2,52 %, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1,82 %, bet Eirozonā - tikai 1,61 %. Tomēr jāņem vērā, ka sākām no ļoti zemas bāzes, un ar katru nākamo gadu būs arvien grūtāk augt straujāk par Eiropas vidējo rādītāju - un tas ir vienīgais veids, kā panākt vai pat apsteigt pašreizējos līderus.

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

10. aprīlī norisinājās izdevniecības “Dienas Bizness” rīkotā konference, kurā jautājumi par valsts gatavību iespējamām krīzēm tika uzdoti no Latvijas iedzīvotāju skatupunkta - kā pasargāt sevi un savus tuvākos.

Īpašu uzmanību bija jautājumiem par:

Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Aizvien biežāk tiek diskutēts par to, cik gatava ir veselības nozares kritiskā infrastruktūra, īpaši attiecībā uz zāļu pieejamību reģionos plaša mēroga krīzēs. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?

“Eleport”, elektroauto uzlādes staciju operators Centrāleiropā un Austrumeiropā, par uzņēmuma jauno izpilddirektoru ieceļ Jakubu Mileru (Jakub Miler), informē uzņēmums.

“Eleport” dibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Rauls Potiseps (Raul Potisepp) turpinās darbību uzņēmuma valdē un turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma izaugsmi.

“Eleport” šobrīd Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārvalda vairāk nekā 800 uzlādes punktu, un līdz šī gada beigām plāno palielināt to skaitu līdz pat 1350 uzlādes punktiem. Jakubam Mileram pievienojoties komandai, “Eleport” plāno veicināt savu izaugsmi jaunos Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgos. “Ilgtspējīga enerģētika ir izcila uzņēmējdarbības iespēja, jo tā strauji attīstās un piedāvā maziem uzņēmumiem iespēju īsā laikā piedzīvot ievērojamu izaugsmi. Papildu nozares ekonomiskajam potenciālam tā pozitīvi ietekmē gan cilvēkus mums apkārt, gan planētu kopumā,” norāda J.Milers.

Izvēloties biroju ēku, 68% aptaujāto uzņēmēju svarīgākais kritērijs ir tās atrašanās vieta pilsētā, secināts Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītāja “Realco” veiktajā aptaujā. Savukārt, lai veicinātu darbinieku labbūtību birojā, svarīgākie faktori ir ērta darba vieta (70%), optimāls iekštelpu mikroklimats (64%) un dabiskā dienas gaisma (55%).

Lai atbilstu šīm un citām augstākās klases biroja prasībām, “Hero” biznesa centrs ir projektēts un tiek būvēts Viļņas Centrālajā biznesa rajonā.

Papildus tam, 74% aptaujāto respondentu norādīja, ka biznesa centrs ir ļoti svarīgs aspekts uzņēmuma tēlam, bet 26% aptaujāto norādīja, ka tas ir vidēji svarīgs. Tai pat laikā neviens respondents nenorādīja, ka biznesa centrs, kurā atrodas uzņēmumi, neietekmētu tā tēlu.

Centrālais biznesa rajons (CBR) ir Viļņas prestižākā biroju lokācija, kur pēdējo 20 gadu laikā gan pilsēta, gan uzņēmumi veikuši ievērojamas investīcijas. Šaiā rajonā būvētie biznesa centri ir premium klases līmeņa un nodrošina infrastruktūru plašai uzņēmumu kopienai.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Tā kā ik gadu uz Eiropas Savienības (ES) autoceļiem vairāk nekā 20 000 cilvēku zaudē dzīvības, Eiropas Parlaments (EP) atbalsta ES vadītāja apliecību noteikumu reformu, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un vienlaikus veicinātu ES zaļo un digitālo pāreju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš.

EP deputāti vēlas, lai autovadītāji būtu labāk sagatavoti reālām braukšanas situācijām un apzinātos riskus, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, gājējiem, bērniem, velosipēdistiem un e-skrejriteņu lietotājiem. Tāpēc apliecības iegūšanas eksāmenos būtu jāiekļauj arī braukšana sniegā un slidenā laikā, droša telefona lietošana braukšanas laikā, ekonomiskas un ekoloģiskas braukšanas principi, aklās zonas, vadītājam asistējošās sistēmas un transportlīdzekļa durvju droša atvēršana, viņi piebilst.

EP deputāti piekrīt, ka motociklu un vieglo automašīnu vadītāja apliecībām jābūt derīgām vismaz 15 gadus, bet kravas automašīnām un autobusiem - piecus gadus. Viņi neatbalstīja Eiropas Komisijas ierosināto vadītāja apliecību derīguma samazināšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai nepieļautu diskrimināciju un nemazinātu vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz pārvietošanās brīvību un dalību ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

Jebkurš mazais uzņēmējs piekritīs, ka neparedzētas situācijas var pamatīgi iedragāt ikdienas procesus un kaitēt biznesam. Lai viss noritētu bez liekas aizķeršanās, ir svarīgi parūpēties par drošības spilvenu. Uzņēmuma autoparks nav izņēmums – kādai automašīnai izkrītot no ierindas, var iestāties dīkstāve. Šādās situācijās var paglābt KASKO apdrošināšana, kuru mazajiem uzņēmējiem “If” piedāvā iegādāties ar dažādiem izdevīgiem nosacījumiem.

Ātri un vienkārši

“If” ir būtiski atvieglojis KASKO iegādes procesu uzņēmējiem. Arī mazie uzņēmumi apdrošināšanu saviem auto (līdz piecām vienībām) tagad var iegādāties tīmeklī. Šis process ir gan drošs, gan arī ērts visos posmos, sākot no cenas aprēķina līdz polises izdošanai.

Uzņēmējiem un ne tikai iespējams apdrošināt vieglos transportlīdzekļus, kravas auto, piekabes, furgonus u. c. Atkarībā no transportlīdzekļa specifikas katram individuāli tiek piemeklēts uzņēmuma vajadzībām piemērotākais apdrošināšanas risinājums.

“Līdzīgi kā privātpersonas, arī mazie uzņēmēji jebkurā brīdī var doties uz “If” mājaslapu un ne tikai aprēķināt sava uzņēmuma auto KASKO polises cenu, bet arī izvēlēties sev atbilstošāko segumu. Tas viss ir izdarāms ar pāris klikšķiem, galvenais, pie rokas ir jābūt transportlīdzekļa tehniskajai pasei, lai var ievadīt visu nepieciešamo informāciju likumā noteiktajā kārtībā,” stāsta “If Apdrošināšanas” transportlīdzekļu risku vadītājs Roberts Skrupskis.

RIX Rīgas lidosta pērn strādājusi ar būtisku apgrozījuma, apkalpoto pasažieru un lidojumu skaita pieaugumu un finanšu gadu noslēgusi ar 1,6 miljonu eiro peļņu, liecina uzņēmuma auditētais gada pārskats par 2023. gadu.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2023. gadā sasniedza 72,5 miljonus eiro – par 25 % vairāk nekā 2022. gadā. Neto apgrozījuma pieaugumu sekmējis kopējais pasažieru skaita kāpums un jo īpaši tiešo pasažieru skaita pieaugums par gandrīz piekto daļu jeb 19 %. Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 43,3 miljonus eiro, savukārt no neaviācijas pakalpojumiem – 29,2 miljonus eiro.

Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā pērn sasniedza 6,6 miljonus ceļotāju jeb par 23 % vairāk nekā 2022. gadā. Vairāk nekā 78 % no visiem ceļotājiem bija tiešie pasažieri. Arī lidojumu skaits no un uz Rīgas lidostu pieaudzis par 12 %, – kopā apkalpoti 61,3 tūkstoši lidojumu.

“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.

Neviena nozare Baltjas mērogā nav radījusi tik daudz inovācijas kā Fintech. Tā ne vien veicina ekonomikas izaugsmi, bet arī ieviesusi darba tirgū jaunas profesijas, sākot no blokķēdes izstrādātājiem līdz mākslīgā intelekta ētikas speciālistiem.

Sarunās ar Baltijas Fintech nozares pārstāvjiem, sniedzu ieskatu par speciālistu pieprasījumu un pieejamību šajā strauji augošajā un investoriem pievilcīgajā nozarē.

Finanšu pakalpojumu nozare Latvijā šobrīd veido 3% no pievienotās vērtības ekonomikā un pakalpojumu eksportā, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem. Šis sektors ir īpaši pievilcīgs darba ņēmējiem, piedāvājot vidējo mēneša bruto darba algu 2437 eiro. Turklāt pērn Latvijā pieņemtā Fintech nozares stratēģija vēl vairāk nostiprina Latvijas valdības apņemšanos veicināt labvēlīgu vidi Fintech nozares uzņēmumu inovācijām un attīstībai.

Fintech nozarē ir pārstāvētas daudzveidīgas profesijas, piemēram, datu analītiķi un zinātnieki, biznesa analītiķi, AML speciālisti, riska speciālisti, atbilstības speciālisti, krāpšanas analītiķi, Reg-tech speciālisti, informācijas drošības analītiķi un projektu vadītāji un daudzas citas. Būtiski pieminēt, ka Fintech uzņēmumiem ir pieprasījums pēc speciālistiem, kuriem ir gan tehniskās zināšanas, gan izpratne par finanšu nozari. Man bija iespēja iedziļināties Fintech nozares niansēs, sarunājoties ar šīs nozares uzņēmējiem un noskaidrot, kuras no Fintech profesijām patreiz ir pieprasītas nozarē.

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.