Investējot 10 miljonus eiro, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums VILIA rekonstruējis latviešu arhitekta Vilhelma Hofmaņa namu Klīversalā, Kuģu ielā, izveidojot dzīvojamo namu ar 60 dzīvokļiem.

20. gs. sākumā būvētajā neorenesanses stila namā pieejami 50 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Nama piektajā stāvā tiks izbūvēti septiņi plaši augšstāva apartamenti jeb penthouse dzīvokļi, kā arī trīs pārveidoti bēniņu apartamenti jeb lofti.

Pašlaik namā pieejami arī divi parauga jeb demo dzīvokļi, kurus, ievērojot epidemioloģiskos drošības noteikumus, iespējams aplūkot arī klātienē.

“Lai arī premium klases dzīvokļu tirgus Rīgā ir stabils, pēdējā laikā vērojama pieaugoša tendence, ka pircēji arvien biežāk novērtē augstas kvalitātes apdari un iegādājas tieši premium dzīvokļus. Statistikas dati liecina, ka, salīdzinot 2021. gada pirmā pusgada datus ar attiecīgo periodu 2020. gadā, premium dzīvokļu segments Rīgā ir pieaudzis par 33%, vidējai premium dzīvokļa cenai sasniedzot 242 000 eiro. Tostarp interesanti, ka premium dzīvokļiem cenu kategorijā no 300 000 līdz 500 000 eiro darījumu apjoms 2021. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pat dubultojies,” norāda “VILIA” vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”, izmantojot Rietumu Bankas finansējumu, Rīgā, Dainas ielā īstenos līdz šim lielākās dzīvokļu mājas celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta celtniecības izmaksas, ko finansēs Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Dainas ielas jaunbūves kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi.

Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas un nelielas noliktavas, kā arī apzaļumots pagalms ar iekārtotu zonu bērniem.

Būvniecības process sākās 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigta pagraba un pirmo stāvu sienu, kolonnu un griestu apdare. Pavasarī plānots pabeigt ēkas karkasu, sākt ārsienu mūrēšanu un logu likšanu. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mitekļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Ekspluatācijā nodots vērienīgais dzīvokļu nama projekts Dainas ielā, kas tapis piesaistot Rietumu Bankas finansējumu. Projektā pašlaik rezervēta jau gandrīz puse no kopumā pieejamajiem 112 dzīvokļiem.

Ekspluatācijā nodotā projekta “Dainas” kopējā platība ir 8926 m2 un ēkā pieejami 112 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Ēka atrodas vēsturiskajā centrā.

“Pastāvīgā un aktīvā interese par dzīvokļiem vēsturiskajā centrā liecina, ka dzīvošana galvaspilsētas centrā joprojām ir aktuāla un interesanti labprāt izvēlas tieši jaunos mājokļu projektus. Kā redzam pēc iepriekšējo rezervāciju un līdzšinējo dzīvokļu pārdošanas datiem, īpaši pieprasīti ir trīs un četru istabu dzīvokļi, kas apliecina, ka Rīgas centrā ilgstoši bijis vērojams šāda tipa dzīvokļu piedāvājuma trūkums,” norāda attīstītāja pārstāvis Reinis Sproģis.

FOTO: Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā projektā Dainas atzīmēti spāru svētki 

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā...

Projekta “Dainas” būvniecības process tika uzsākts 2021. gada vasarā. Būvniecības darbi noritēja kā plānots, neraugoties uz ekonomiskās un politiskās situācijas saasināšanos reģionā, ļaujot dzīvokļu īpašniekiem plānot ievākšanos jaunajā mājoklī jau šī gada aprīlī.

Pieejamo dzīvokļu pārdošanas cenas svārstās no 74 900 – 374 900 eiro.

Projekta arhitekts ir Viktors Valgums no “Zenico projekts”.

Projektu 2021.gada vasarā uzsāka nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”. Pašlaik projekta attīstītājs ir SIA “Kerdos Holding”, kura vienīgais akcionārs ir uzņēmējs Armands Broks. Projekta “Dainas” izmaksas, ko finansēja Rietumu Banka, ir 7,7 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniedza 14 miljonus eiro.

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilga būvniecības procesa ekspluatācijā nodota A klases biroju ēka Zeiss biroji, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Jaunā ēka atrodas Dēļu ielā, un par tās arhitektūras iedvesmas avotu kalpojusi kādreizējā Carl Zeiss optikas fabrika, kas reiz atradusies šajā pašā vietā. "Zeiss Biroju" projekta īstenošanā investēti aptuveni deviņi miljoni eiro.

Ēkas kopējā platība ir 5600 kvadrātmetri un tā ir sertificēta atbilstoši BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām, projektā iekļaujot A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un ilgtspējīgus un dabai draudzīgus apdares materiālus.

"Zeiss Biroju" ēkas oficiālā atklāšana ir plānota šoruden – kā stāsta projekta attīstītāji, pirms nomnieku uzņemšanas vēl jāveic iekšējie apdares darbi.

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Jaunas biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecībā Mūkusalas Biznesa Centra teritorijā plānots investēt aptuveni deviņus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Šī gada 14. maijā Mūkusalas Biznesa Centrs un būvfirma VELVE parakstījuši līgumu par jaunās A klases biroju ēkas Zeiss Biroji būvniecību. Projektu plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim.

Jaunā A klases biroju ēka tiks būvēta kādreizējās Karl Zeiss optikas fabrikas vietā, atjaunojot vēsturisko ēku un papildinot to ar jauniem un moderniem arhitektūras elementiem. Projekts apvienos šīs vietas vēsturisko auru ar mūsdienīgiem būvniecības risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Viena no galvenajām ēkas priekšrocībām ir tās stratēģiski izdevīgais novietojums – Mūkusalas ielas un Dēļu ielas stūrī, ar skatu uz Daugavu un vecpilsētas torņiem. Turklāt biznesa centra teritorija tiks papildināta ar jaunu daudzstāvu autostāvvietu.

Kā pandēmija mainījusi interjera tendences birojā: uzsvars uz mājīgumu un drošumu

Pandēmijas ietekmē mainījušās arī interjera tendences birojā. Darbiniekus vairs neapmierina atturīgi un formāli biroji. Atgriežoties birojā pēc ilgstoša darba mājās, daudzi vēlas arī darbā justies mājīgi un relaksēti. Tāpēc arvien būtiskākas kļūst atpūtas zonas. IKEA interjera dizainere, kas specializējas biznesa klientu telpu iekārtošanā, Auce Graudiņa pastāsta, kādas šobrīd ir tendences biroju interjera dizainā un ar ko sākt, lai tās ieviestu arī savā uzņēmumā.

• “No saņemtajiem pieprasījumiem redzam, ka pēdējā laikā uzņēmējiem kļūst būtiskāk, lai darba vide būtu droša un ergonomiska. Klienti vēlas, lai birojs būtu viegli kopjams, neradītu šaurības sajūtu un ļautu darbiniekiem justies brīvi un droši,” norāda IKEA interjera dizainere Auce Graudiņa.

Pandēmija un attālinātā darba popularitāte kalpojusi par milzīgu spērienu biroju plānošanas un veidošanas jomā

Biroji šobrīd piedzīvo līdz šim lielākās transformācijas. Līdz ar attālināta darba popularitāti un hibrīda darba modeļa nostabilizēšanos mūsu valstī mainījās darbinieku paradumi praktiski visās organizācijās, kas lieto birojus uzņēmējdarbības veikšanai. Darbinieki dodas uz biroju retāk, biežāk dodot priekšroku strādāt no mājām, un, dodoties uz biroju, sagaida no tā ko citu nekā pirms pandēmijas.

“Apstākļi, kuros biroju darbinieki var izvēlēties braukt uz biroju vai strādāt no mājām, lika aizdomāties par to, kas ir kvalitatīva darba vide, savukārt tas, ka darbinieki masveidā nesteidzas atgriezties birojos, liecina, ka mūsu biroji neatbilst tām jaunajām prasībām. Darbinieki nav gatavi tērēt savus resursus (laiku un naudu), lai brauktu uz biroju veikt darba uzdevumus, kurus tikpat labi var veikt no mājām. Efektu pastiprina tas, ka ļoti liela daļa darbinieku norāda, ka mājās savus darba pienākumus vai izpildīt labāk nekā birojā, tātad mājās darbiniekam ir viņam piemērotāka un kvalitatīvāka vide nekā birojā,” komentē Colliers Baltic darba vides risinājumu eksperte Olga Mihailova.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Īstenojot īpašumu attīstības stratēģiju, investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu biroju ēku “Upmalas Biroji BC”, “Vaiņodes 1” un “S27” (iepriekš “LNK Centrs”) apsaimniekotāju ir izvēlējies nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmumu “Colliers”.

No 1. februāra “Colliers” sniegs īpašumu apsaimniekošanas, grāmatvedības un nomas pakalpojumus.

“Baltijas lielākā galvaspilsēta Rīga šobrīd ļoti dinamiski attīstās. Organizāciju mainīgās vajadzības pēc nekustamajiem īpašumiem un mūsu piedāvājums nozīmē jaunas iespējas komercīpašumu tirgus straujai attīstībai. Īstenojot mūsu īpašumu attīstības stratēģiju, par savu partneri esam izvēlējušies “Colliers”, kas Latvijā ir neapšaubāms līderis biroju ēku segmentā. Uzņēmuma pieredze un zināšanas, kā arī mūsu fonda iespējas sniegs mūsu nekustamo īpašumu nomniekiem izcilu komfortu un attīstības perspektīvas," stāsta “Baltic Horizon Fund” vadītājs un atbildīgais par fonda biroju ēkām Latvijā Edvīns Karbausks.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

"Novira Capital" ir sācis jauna A klases biznesa centra būvniecību Rīgas centrā, un kopējās investīcijas pārsniegs 55 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Novira Plaza" tiks pabeigts līdz 2023. gada jūnijam.

Attīstītāja pārstāvis Arle Molders (Arle Mölder) ir pārliecināts par jaunā projekta panākumiem: “Šis ir Rīgas centrālais punkts, kura nozīmi ievērojami palielinās jaunā centrālā dzelzceļa stacija, kurā plānots ieguldīt 450 miljonus eiro. Mēs ticam šai vietai un veicināsim tās attīstību.”

“Novira Plaza” būs ilgtspējīga A klases biroju ēka, kas izstrādāta atbilstoši LEED zelta standartiem, un tās būvniecībā tiks izmantoti tikai augstas kvalitātes materiāli. Biroju telpu izstrādē tiks pielietoti visi modernie tehniskie risinājumi, nodrošinot ērtu un elastīgu telpu dizainu. Ēka būs mūsdienīga un energoefektīva, tai būs vairākas apzaļumotas zonas un attīstīta infrastruktūra, kas piemērota gan gājējiem, gan riteņbraucējiem un autovadītājiem.

Nākamos 12 mēnešus nekustamo īpašumu tirgus, visticamāk, turpinās lejupslīdi, ko veicinās gan augstās energoresursu cenas, gan naudas vērtības kritums.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums prognozē Andrjus Barštis (Andrius Barštys), Capitalica Asset Management ģenerāldirektors, biroju kompleksa Verde attīstītājs. Jebkurā tirgū mēs nemitīgi redzam gan kāpumus, gan kritumus, taču šobrīd prognozēt to, kad tirgus atkal stabilizēsies, ir ļoti sarežģīti, spriež A. Barštis, piebilstot, ka vieglās naudas laiki nekustamo īpašumu jomā ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

SIA “LNK Properties” ir iegādājies izsolē par 1,67 miljoniem eiro vēsturisko jūgendstila namīpašumu Vecrīgā, Audēju ielā 7. Pēc rekonstrukcijas ēkas pirmajos stāvos atradīsies komerctelpas un biroji, augšējie stāvi paredzēti premium klases dzīvokļiem.

“Vēlamies atjaunot nama sākotnējo vēsturisko veidolu un šarmu, tajā pašā laikā piešķirot tam jaunu funkcionalitāti”, novērtējot ēkas kultūrvēsturisko vērtību un tās attīstības potenciālu, norāda SIA “LNK Properties” valdes locekle, dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode.

Ēka Audēju ielā 7, kas pēdējo gadu laikā bijusi iznomāta, ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – dzīvojamo ēku kompleksa, kurā ietilpst arī ēkas Audēju ielā 9 un 11.

“Ar šī nama - jūgendstila pērles, rekonstrukciju LNK Properties papildina ne tikai savu dzīvojamo nekustamo īpašumu projektu portfeli, bet sniedz ieguldījumu Latvijas galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā pēc citu Eiropas valstu labā parauga. Ēka ar savu īpašo vēsturi un unikālo fasādi ir iekļauta Latvijas tūrisma maršrutos un ceļvežos. Mums jau ir plaša pieredze ēku rekonstrukcijā. Iepriekšējie LNK Properties projekti - jūgendstila dzīvojamā ēka Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, Hanzas iela 2A, tirdzniecības centrs “Draudzība” Tilta ielā 32 un citi, līdz ar to šis projekts ir mūsu profesionālās komandas darba likumsakarīgs turpinājums.”, uzsver A. Strode.

Investori tirgus atjaunošanās iespējas 2021. gadā lielākoties vērtē optimistiski. Gada otrā pusē rosība ieguldījumu tirgū pieaugs par 50%, un, ņemot vērā vakcīnas izveidi un valdības tiekšanos veicināt ekonomisko izaugsmi, investori līdzekļus ieguldīs galvenokārt nekustamajos īpašumos.

Tā secināts nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") jaunākajā "Global Capital Markets 2021 Investor Outlook" pētījumā.

Colliers eksperti uzskata, ka iespējas būs gan tiem, kuri vēlēsies veikt ieguldījumus piesardzīgi, gan tiem, kuri vēlas izmantot situāciju, lai iegūtu divkāršu peļņu. "Balstoties uz Colliers veikto pētījumu un analīzi, jāsecina, ka stratēģiskie plāni nekustamā īpašuma nozarē nemainīsies. Tā kā visā pasaulē tiek piesaistīts milzīgs kapitāla apjoms un ir pieaugusi vajadzība pēc nekustamajiem aktīviem, starptautiskie investori aktīvi vēlas izmantot globālo kapitāla trūkumu un gada laikā atrast veidus, kā gūt no tā labumu,” sacīja Angela Koļesņikova Colliers Baltics Investīciju departamenta vadītāja.

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Mūkusalas Biznesa centra teritorijā atklāta septītā Elektrum Drive īpaši ātrās uzlādes stacija.

Biznesa centra teritorijā uzstādītā Elektrum Drive uzlādes stacija nodrošina 150 kW jaudu, kas ļauj elektroautomobili uzlādēt 50 kilometru braucienam vien 4 minūšu laikā. Šogad MŪKU SALAS teritorijā uzsākta arī daudzstāvu autostāvvietas būvniecība, kurā 11 vietas tiks atvēlētas tieši elektroautomobiļu uzlādei. Kā stāsta biznesa centra vadība, palielinoties videi draudzīgo transportlīdzekļu skaitam pilsētvidē, šādu uzlādes staciju skaits tikai turpinās pieaugt.

"Kā komerciālā nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji mēs nodrošinām ne tikai pakalpojumus, bet arī vidi, un ir ļoti svarīgi, lai zaļākas vides radīšanā mēs ietu roku rokā ar saviem nomniekiem. Arvien vairāk uzņēmumu īpašu uzmanību pievērš CO2 izmešu daudzumam, ko uzņēmums rada savas darbības rezultātā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Mūkusalas Biznesa centrs kā biroju telpu iznomātājs spētu piedāvāt visus nepieciešamos instrumentus, lai mūsu nomnieki varētu sasniegt savu uzņēmumu klimata mērķus," stāsta Mūkusalas Biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Rīgas biroju tirgū šobrīd ir viens no lielākajiem biroju fondu apjomiem būvniecības stadijā - patlaban tiek būvēti vairāk nekā 134 000 kvadrātmetri jaunu biroju platību, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" pārstāvji.

Attīstītāji ir piesardzīgi attiecībā uz jaunu būvniecību augsto būvniecības izmaksu salīdzinājumā ar potenciāli sasniedzamo nomas maksu un pieaugošo finansējuma izmaksu dēļ, tāpēc pēdējo 12 mēnešu laikā nav sākti liela mēroga spekulatīvie projekti.

"Colliers Baltic" partneris un aģentūras vadītājs Ēriks Bergmans norāda, ka, lai gan priekšiznomāšanas aktivitāte Rīgas tirgū ir uzlabojusies un daži biroji ir nodoti ekspluatācijā ar noslogotību virs 70%, tomēr impulss tiek sasniegts tikai tad, kad ēka ir pabeigta.

Lielākā daļa pieprasījuma nāk no vietējiem uzņēmumiem, kas vēlas uzlabot savu biroju energoefektivitāti un darbinieku darba apstākļus, tirgū trūkst jaunpienācēju, izņemot kopstrādes operatorus, kas šobrīd ir nodrošinājuši atrašanās vietas gandrīz visos ievērojamākajos lielo biroju projektos, norāda Bergmans.