No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu
Šādu ieceri tieslietu ministrs Jānis Bordāns prezentēja Tieslietu padomes sēdē. Ministrs vērš uzmanību uz to, ka vairumā attīstīto Eiropas Savienības dalībvalstu, kā, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāv viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide ir viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim – atlasīt un apmācīt tiesnešus un darbiniekus, kā arī nodrošināt tiesas telpu Rīgā ar nepieciešamo aprīkojumu.
Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji šo ideju vērtē pozitīvi, jo tādējādi varētu saīsināties strīdu izskatīšanas termiņu laiks tiesās. Pēc Pasaules Bankas pētījuma, 101 pasaules valstī darbojas specializētas komerctiesas, kuras komercstrīdu izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā ar parastajām tiesām. Arī Latvijā deviņdesmito gadu sākumā bija Saimnieciskā tiesa, kura skatīja saimnieciskos strīdus. DB jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju idejām, ka komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo paātrinājumu varot iegūt, ne tikai izdarot izmaiņas normatīvajos aktos, bet arī tiesu sistēmā – ieviešot speciālu Komerctiesu.
Pirms 25 gadiem jau bija
Vairāki DB aptaujātie atgādina, ka līdz ar šīs ieceres īstenošanu Latvija atgriezīsies pie specializētās saimnieciskās tiesas idejas, jo tā dēvētā Saimnieciskā tiesa Latvijā pārstāja darboties 1995. gadā. Ir arī viedoklis, ka savulaik īstenotā tiesu sistēmas reforma, saimniecisko lietu izskatīšanu pievienojot vispārējai civillietu jomai, dažādu iemeslu dēļ nav sevi attaisnojusi. Jautāts par 90. gadu sākuma situāciju, kad Latvijā darbojās Saimnieciskās tiesas, kas tika mantotas no Padomju Savienības tiesu sistēmas, J. Bordāns norādīja, ka šīs sistēmas likvidēšana tolaik bijusi pareiza, bet šobrīd atgriešanās esot tikpat pareiza. «Tolaik Latvija centās veidot savu tieslietu sistēmu, un tas bija vecais mantojums, tādēļ uzkatu, ka vēsturiski tas bija pareizs lēmums. Es zinu, Krievijas Federācijā šīs arbitrāžas tiesas, kas mantotas no PSRS, vēl aizvien darbojas, tomēr mums ir sava tieslietu sistēma un šobrīd ir nepieciešamība veidot ekonomisko lietu tiesu,» sacīja J. Bordāns. Savukārt vairāki aptaujātie uzskata, ka savulaik bijušās Saimnieciskās tiesas likvidēšanas pārmetumi nav adresējami pašreizējam tieslietu ministram, bet gan viņa tā laika amata priekštečiem, turklāt tieši J. Bordāns pašlaik uzsācis specializētās komercstrīdu tiesas atjaunošanu.
Visu rakstu lasiet 4. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
