Jaunākais izdevums

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Pēc dažiem viegli gūtiem groziem Lietuva pēc Jokubaiša tālmetiena 75 sekundes pirms ceturtdaļas beigām pietuvojās līdz astoņu punktu deficītam (20:26), bet ceturtdaļu ar divpunktu metienu pēdējā sekundē pabeidza Andrejs Gražulis - 28:20.

Pēc Artūra Strautiņa diviem gūtiem punktiem Latvija panāca tobrīd lielāko pārsvaru - 34:22, bet Šmits ar divpunktu metienu 42 sekundes pirms pārtraukuma panāca 49:36 pārsvaru, uz ko Valančūns atbildēja ar diviem precīziem soda metieniem.

Puslaikā 11 punktus bija guvis A.Kurucs, desmit - Šmits, bet lietuviešiem 15 punktus bija sakrājis Jokubaitis, 12 punktus un piecas atlēkušās bumbas - Valančūns.

Savukārt Žagara kontā bez trim gūtiem punktiem bija jau desmit rezultatīvas piespēles.

Otrā puslaika sākumā ceļa traumu zem Latvijas izlases groza guva Brazdeikis, atstājot laukumu.

Turpretī latvieši realizēja četrus no pieciem tālmetieniem, pēc A.Kuruca trīspunktnieka Latvijai izvirzoties vadībā ar 61:39, bet pēc diviem precīziem Šmita soda metieniem punktu pārsvars pārsniedza 30 punktu robežu - 74:42.

Rezultāta starpība lēnām tika palielināta, 33.minūtē pēc Aigara Šķēles tālmetiena panākot 89:52.

Trīs minūtes un 11 sekundes pirms mača beigām Žagars ar piespēli Anžejam Pasečņikam 16.reizi spēlē rezultatīvi piespēlēja, pārspējot Pasaules kausa rekordu, kas kopš 1994.gada piederēja horvātam Tonijam Kukočam, kurš mačā ar Ķīnu sakrāja 15 rezultatīvas piespēles. Līdz mača beigām Žagars sakrāja vēl vienu rezultatīvu piespēli.

Trešdien ceturtdaļfinālā Pasaules kausa debitante Latvija dramatiskā cīņā ar rezultātu 79:81 zaudēja Vācijai, finālturnīrā neizcīnot ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Ceturtdien mazajā pusfinālā Latvijas basketbolisti ar rezultātu 87:82 uzvarēja Itāliju. Lietuva ceturtdaļfinālā ar 68:87 atzina Serbijas pārākumu, bet mazajā pusfinālā ar 100:84 uzvarēja Slovēniju.

Latvijas izlases rindās rezultatīvākais šajā turnīrā līdz sestdienas spēlei bija bijis Andrejs Gražulis, kurš vidēji vienā spēlē guvis 14,7 punktus un iekrājis efektivitāti 19,3. Īpaši teicami Gražulis spēlēja mačā par iekļūšanu ceturtdaļfinālā un mazajā pusfinālā. Artūrs Žagars bija guvis 13,6 punktus un sakrājis 6,0 rezultatīvas piespēles, izceļoties ar daudzām spilgtām epizodēm. Daudzpusīgi bija spēlējis Rodions Kurucs - viņam caurmērā vienā mačā bija 7,4 punkti, 6,1 atlēkusī bumba un 3,0 rezultatīvas piespēles, kā arī 1,4 pārtverta bumba. Atsevišķos mačos rezultatīvi bija spēlējis arī Dāvis Bertāns, Rolands Šmits un Dairis Bertāns, kuram traumas dēļ meistarsacīkstes noslēdzās jau otrajā spēlē.

Lietuvas valstsvienībā lielāko ieguldījumu rezultātā bija devis Jons Valančūns, kuram caurmērā vienā cīņā izdevās sakrāt 14,7 punktus, 8,9 atlēkušās bumbas un 1,1 bloķēts metienu, produktīvi spēlējot arī Rokam Jokubaitim, kuram vidēji mačā bija 12,1 punkts un 6,4 rezultatīvas piespēles. Lietuvas izlases rindās finālturnīrs jau bija noslēdzies spēka uzbrucējam Eimantam Bendžum, kurš guva kājas savainojumu.

Latvijas un Lietuvas basketbola izlases tieši pirms finālturnīra tikās pārbaudes spēlē Taivānā, latviešiem kapitulējot ar 69:93. Oficiālajās spēlēs Latvija ar Lietuvu bija tikusies septiņas reizes, vienīgo uzvaru izcīnot 2001.gada Eiropas čempionātā.

Pirmā tikšanās bija 1939.gada Eiropas meistarsacīkstēs, kad turnīra pirmajā kārtā latvieši piekāpās ar viena punkta deficītu, kas viņiem liedza atgriezties čempionu tronī, turpretī dienvidu kaimiņi izcīnīja savu otro titulu pēc kārtas. Zaudējums tika piedzīvots arī pēdējā savstarpējā mačā starptautiskajā arēnā, 2015.gada Eiropas meistarsacīkstēs Rīgā mājiniekiem ciešot neveiksmi ar 49:68.

Ieskaitot pārbaudes mačus, kopš 1991.gada Latvijas un Lietuvas komandas tikušās 27 reizes, un trešajā daļā no tām uzvarējusi Latvija.

Latvijas basketbolisti savu debijas finālturnīru sāka ar 109:70 uzvaru pār Libānu un 88:86 panākumu pār Franciju, pēdējā grupas spēlē ar 75:101 atzīstot Kanādas pārākumu. Otrā posma spēlēs Latvija ar 74:69 uzvarēja Spāniju un ar 104:84 - Brazīliju.

Lietuvieši vispirms ar 93:67 uzvarēja Ēģipti, pēc tam ar 96:66 guva virsroku pār Meksiku, bet noslēdzošajā cīņā par pirmo vietu apakšgrupā ar 91:71 pārspēja Melnkalni. Otrajā posmā vispirms ar 92:67 tika uzvarēta Grieķija, bet cīņā par pirmo vietu apakšgrupā ar rezultātu 110:104 pārspēta arī ASV.

Jau ziņots, ka mačā par septīto vietu Slovēnija ar 89:85 pieveica Itāliju.

Svētdien finālā tiksies Vācija un Serbija, bet par bronzas medaļām spēlēs ASV un Kanāda.

Labāko astoņniekā iekļuvušās izlases par medaļām spēkojas "SM Mall of Asia" arēnā Manilas ostas rajonā.

Pasaules kausa finālturnīrā tika noskaidrotas septiņas Parīzes olimpisko spēļu turnīra dalībnieces, kā arī vēl 19 valstsvienības, kuras kopā ar piecu reģionu priekškvalifikācijas sacensību uzvarētājām nākamvasar cīnīsies par pēdējām četrām ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm.

Latvijas izlases sastāvs Pasaules kausa finālturnīrā:

Rodions Kurucs (Mursijas UCAM, Spānija), Dāvis Bertāns (Oklahomasitijas "Thunder", NBA), Dairis Bertāns ("VEF Rīga"), Anžejs Pasečņiks ("Palencia", Spānija), Rolands Šmits (Kauņas "Žalgiris", Lietuva), Artūrs Strautiņš (Tortonas "Derthona", Itālija), Klāvs Čavars (Jokohamas "Exellence", Japāna), Aigars Šķēle (Lielpolijas Ostruvas "Stal", Polija), Andrejs Gražulis (Trento "Aquila", Itālija), Artūrs Kurucs (Patras "Promitheas", Grieķija), Artūrs Žagars (Ķēdaiņu "Nevežis", Lietuva), Kristers Zoriks (Izmiras "Petkim Spor", Turcija).

Lietuvas izlases sastāvs Pasaules kausa finālturnīrā:

Jons Valančūns (Ņūorleānas "Pelicans", NBA), Roks Jokubaitis ("Barcelona", Spānija), Vaids Kariņausks (Mažeiķu "M Basket"), Donāts Motiejūns ("Monaco", Francija), Tads Sedekerskis (Vitorijas "Baskonia", Spānija), Eimants Bendžus (Sasāri "Banco di Sardegna", Itālija), Mindaugs Kuzminsks (Karšijakas "Pinar", Turcija), Marģiris Normants (Viļņas "Rytas"), Igns Brazdeiķis, Tomass Dimša (abi - Kauņas "Žalgiris"), Deivids Sirvidis, Gabrieliuss Maldūns (abi - Panevēžas "Lietkabelis").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzvaras parkā vēlas redzēt kafejnīcu zonu, spēka trenažierus un košumkrūmus

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru