Būtisks negadījumu un apdrošināšanas atlīdzību izmaksu skaita pieaugums melnajās piektdienās netiek reģistrēts, norāda apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāvji, paužot, ka šodien nevajadzētu satraukties par lielāku iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā vai gūt traumu.

Negadījumu skaita palielināšanās piektdienās vairāk esot saistīta ar laika apstākļu pasliktināšanos, nevis 13. datumu, uzskata Balta pārstāvji. Darba nedēļas pēdējās dienās, kurās ir nelabvēlīgi laika apstākļi, ceļi kļūst slideni, ir apgrūtināta redzamība utt., atlīdzību pieteikumu skaits palielinās vidēji par septiņiem procentiem. Lielākoties tas notiek uz pieteikumu rēķina par avārijās cietušiem transportlīdzekļiem. Turpretī labos laika apstākļos piektdienas trīspadsmitajā datumā mēdz būt pat veiksmīgākas nekā citas piektdienas,» māņticību kliedē Balta pārstāvji.

«Nedēļas beigās parasti būtiski pieaug satiksmes intensitāte un, ja vēl šajās dienās ir putenis, atkala, stiprs lietus vai migla, šādi laika apstākļi palielina iespēju iekļūt satiksmes negadījumā. Tāpat pilnīgi iespējams, ka tajās piektdienās, kas ir 13. datumā, daudzi ceļu satiksmes dalībnieki ir krietni uzmanīgāki un piesardzīgāki kā parasti un, ja vien ar laika apstākļiem viss ir kārtībā, negadījumu ir pat mazāk nekā vidēji, darba nedēļai beidzoties,» uzskata Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Savulaik Dāvis Suneps ar konsultācijām par to, kā reģistrēt uzņēmumu, izpalīdzēja paziņām, bet tagad to attīstījis kā atsevišķu biznesa projektu registeracompany.lv

SIA Expedience īpašnieks Dāvis Suneps nodarbojas ar pasākumu organizēšanu; 2015. gada janvārī viņam bija jāizvēlas, kā nokārtot attiecības ar valsti, lai maksātu nodokļus, un viņš izvēlējās dibināt SIA, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Uzņēmuma dibināšanas process viņam prasīja nedēļu, viņš visu nokārtoja gandrīz ar pirmo reizi, bet nācās vēlreiz doties pie notāra un uz Uzņēmumu reģistru (UR), jo juridiskās adreses īpašniecei iesniedzamajos dokumentos nebija pierakstīts viņas otrais vārds. Dāvis ir dzirdējis, ka ir gadījumi, kad uzņēmēji pat desmit reizes labo dokumentus pirms iesniegšanas. «Tolaik strādāju Latvijas Universitātes Studentu biznesa inkubatorā, un tur daudziem uzņēmējiem bija jautājums par to, kāda veida juridisko struktūru dibināt. Tā nu sanāca, ka visi, kam vajadzēja dibināt uzņēmumu, prasīja man padomu, jo es tam visam jau biju gājis cauri. Visu izpētīju tiktāl, lai varētu palīdzēt reģistrēt uzņēmumu. Pamazām tas attīstījās līdz tādam līmenim, ka arvien biežāk man vaicāja pēc konsultācijas, un pērn oktobrī izveidoju vietni internetā, kur piedāvāju savus pakalpojumus. Tagad, sešus mēnešus vēlāk, aprīlis bija pirmais mēnesis, kad varēju nomaksāt savus rēķinus, pateicoties konsultācijām par to, kā dibināt uzņēmumu. Līdz Jāņiem līdzdarbojos vēl divos citos projektos, bet jūnija beigās plānoju šajā projektā iesaistīties pilnībā,» viņš stāsta.

Izmeklētāji nav atraduši nekādas kļūdas Maskavas Vnukovas lidostā avarējušās Francijas naftas uzņēmuma Total prezidenta Kristofa de Maržerī lidmašīnas pilotu rīcībā, vēsta telekanāls NTV, atsaucoties uz izmeklēšanai tuvu stāvošu avotu.

Melnajās kastēs ierakstītās pilotu sarunas liecina, ka viņi nav redzējuši uz skrejceļa sniega tīrāmo mašīnu un attiecīgi nav varējuši veikt manevru, lai izvairītos no sadursmes ar to.

Ceturtdien no amata atkāpās Vnukovas lidostas vadītājs Andrejs Djakovs un viņa vietnieks Sergejs Solncevs, šādi reaģējot uz notikušo traģisko lidmašīnas avāriju.

Trīs darbinieki, kas naktī uz otrdienu veica savus pienākumus, no amata atbrīvoti.

Vnukovas lidosta pieder valstij, un valdības pārstāvji to izmanto oficiālajiem lidojumiem.

Total prezidenta lidmašīnas avārijas lietā aizturēti četri Maskavas Vnukovas lidostas darbinieki, pavēstīja Krievijas Izmeklēšanas komiteja. Aizturētie nopratināti aizdomās turamo statusā.

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Mazajos uzņēmumos ar nodarbināto skaitu līdz 20 strādājošajiem darbiniekiem aptuveni 64% saņem dažādas neoficiālas piemaksas, secināts Latvijas Bankas pētījumā, kuru pirmdien diskusijā "Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz" prezentēja Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis.

Savukārt vidēja izmēra uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos - tikai par 8,2% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām, stāstīja Beņkovskis.

Izsakot aplokšņu maksājumus pret oficiālo neto darba algu jeb algu, ko darbinieks saņem "uz rokas", Latvijas Bankas pētījumā secināts, ka mazajos uzņēmumos aplokšņu maksājumi veido aptuveni 21% no oficiālās algas. Liela un vidēja izmēra uzņēmumos šis rādītājs ir būtiski zemāks.

Sekas augstai aplokšņu algu sastopamībai neaprobežojas ar nenomaksātajiem nodokļiem vien, teica Beņkovskis, norādot, ka vēl viena aplokšņu algu blakne ir konkurences kropļošana. Izvairīšanās no nodokļiem ļauj uzņēmumam samazināt ražoto preču un sniegto pakalpojumu cenas un iegūt priekšrocību pār konkurentiem, kas no nodokļu nomaksas neizvairās.

Lielākā daļa (76%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās dēļ uzturā nelieto mazāk cūkgaļu. To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktais pētījums.

Desmitā daļa (10%) Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā Āfrikas cūku mēra izplatīšanās dēļ uzturā mazāk lieto cūkgaļu. Vēl 1/10 jeb 10% aptaujāto atzīst, ka jau iepriekš cūkgaļu uzturā nav lietojuši.

4% iedzīvotāju nav spējuši norādīt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

6% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās dēļ iespēju robežās izvairās braukt uz mēra skartajām teritorijām. Tomēr 1/3 jeb 33% aptaujāto iedzīvotāju neizvairās braukt uz mēra skartajām teritorijām.

57% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka līdz šim nav bijis jādodas vai nav apsvēruši doties uz Āfrikas cūku mēra skartajām teritorijām.

Pieeja vienotajam Eiropas tirgum veicinājusi transporta un loģistikas jomas attīstību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kādas iespējas transporta pakalpojumu un loģistikas risinājumu jomā Latvijas uzņēmējiem pavēris vienotais tirgus, kā arī ar kādiem izaicinājumiem līdz šim un arī nākotnē nāksies saskarties, DB aptaujāja vairākus nozares ekspertus gan no valsts pārvaldes, gan komersantu vidus. Taču vispirms daži skaitļi, kas ieskicē to, ka pieeja vienotajam Eiropas tirgum līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un vēlāk arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijā) nesusi labumu tranzīta, transporta un loģistikas jomai.

Piemēram, autopārvadājumu kravu apgrozība sākotnēji saruka no 5,85 miljardiem tonnkilometru (tkm) 1990. gadā līdz 1,25 miljardiem tkm 1993. gadā, taču zaudētie apjomi jau 10 gados tika pārsniegti (6,16 tkm), bet 2004. gadā pieauguši līdz 7,32 miljardiem tkm, savukārt 2014. gadā – līdz 13,67 miljardiem tkm. Tostarp starptautiskajos pārvadājumos kravu apgrozības kāpums bijis daudzkārtējs no 2,16 miljardiem tkm 1997. gadā (kad mainījās statistikas datu ievākšanas kārtība) līdz 4,98 miljardiem tkm 2004. gadā un 10,93 miljardiem tkm 2014. gadā.

Ungārija nepadosies Eiropas Savienības (ES) spiedienam saistībā ar pērn izdarītajiem tiesību aktu grozījumiem, bet Eiropas birokrāti ir līdzīgi Padomju nomenklatūrai, pavēstījis valsts premjerministrs Viktors Orbāns.

Uzrunājot cilvēkus, kas pulcējās lai atzīmētu ungāru sacelšanās gadadienu pret Hābsburgu valdību 1848. gadā, V. Orbāns pavēstīja, ka Ungārija atkal izcīna cīņu par savu brīvību, raksta Euobserver.

«Mēs nebūsim kolonija. Ungāri nedzīvos saskaņā ar ārvalstu noteikumiem un neatteiksies no savas neatkarības vai brīvības,» klāstīja V. Orbāns. «Kā Eiropas nācija mēs pieprasām vienlīdzīgu attieksmi. Mēs nebūsim otršķirīgi Eiropas pilsoņi. Mēs pieprasām, ka standarti, kas tiek piemēroti vienām valstīm, tiek piemēroti arī mums,» sacīja Ungārijas premjers.

V. Orbans salīdzināja ES darbības ar Padomju režīmu. «Mēs esam vairāk nekā pazīstami ar nelūgtu biedru palīdzības raksturu, pat ja tā tiek sniegta smalki pielāgotā uzvalkā, nevis uzplečotā uniformā,» klāstīja premjers. Viņš arī pauda savu pārliecību, ka Eiropas birokrāti lūkojas uz Budapeštu ar aizdomām, jo Ungārija izvēlas «jaunus ceļus» kā samazināt valsts parādu un neizvairās no nacionālu valstu pārākuma sludināšanas.

Glābēji ir inovatori un problēmu risinātāji un neizvairās no izsaicinājumiem, bet grūtības, ar kādam var nākties sastapties milzīgu kuģu glābšanas gadījumos, var izrādīties neatrisināmas, brīdina Starptautiskās glābēju apvienības (SGA) prezidents Andreass Tsavliris, vēsta Bimco.org.

Pērn apvienībā ietilpstošās kompānijas kopumā savākušas 810,1 tonnu piesārņojuma, bet 2011. gadā šis apjoms bija 496,3 tonnas, liecina SGA dati. 18 gadu laikā uzkrātie statistikas dati gan liecina, ka piesārņojuma apjomi krītas, tāpat samazinās nelaimes gadījumu skaits, pateicoties uzlabojumiem gan pašos kuģos, gan to ekspluatācijas drošības jomā pēdējo 20 gadu laikā.

Ikgadējā SGA tikšanās laikā Londonā vairāki profesionāli glēbēji izteica bažas par savu spēju novērst problēmas, kas radušās ļoti lieliem kuģiem, īpaši jau «mega» konteinerkuģiem, kas lielā skaitā uzsāk darbību. Tika uzsvērtas grūtības atrast aprīkojumu, ko izmantot šādos gadījumos, piemēram, celtņus, kuri spētu nocelt kravu no šādiem kuģiem atklātā jūrā. Jāpiebilst, ka nepieciešamā tehnika tiek attīstīta, un Ziemeļjūrā testētais prototips parādījis, ka pie divu metru augstiem viļņiem uz baržas nostriprināts celtnis var tikt droši lietots.

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Dibināt mikrouzņēmumu varētu liegt grāmatvedības, juridisko un biznesa konsultāciju nozarēm, trešdien sprieda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Deputāts Kārlis Šadurskis (V) rosināja izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu nosauktas tās nozares, kurās varētu dibināt mikrouzņēmumu. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) atzina, ka vieglāk būtu noteikt to nozaru sarakstu, kurām būtu liegts dibināt mikrouzņēmumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrita šādai idejai, tajā pašā laikā rosinot noteikt juridiski pamatotus kritērijus ierobežojumiem, lai tie nebūtu pretrunā ar Satversmi. «Nedrīkst būt situācija, ka cilvēkiem tiek aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, » sacīja Endziņš. Savukārt Šadurskis LTRK vadītāja bažas kliedēja, uzsverot, ka minētajā gadījumā netiek noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet gan tiek noteikts, ka valsts ar atvieglojumiem neatbalsta konkrētas uzņēmējdarbības jomas.

Tā dēvētajos «Panamas dokumentos» atrodama virkne pazīstamu Latvijas cilvēku vārdi, tostarp, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzņēmējs Ainārs Gulbis un viņa dēls, tenisists Ernests Gulbis, lidsabiedrības airBaltic jaunas investors, vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons un citi, vēsta Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Kā norāda Re:Baltica, par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts. Liela daļa tāpēc, ka Panamas juristu firmas Mossack Fonseca (MF) klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, bet ne tikai - arī skandināvu Nordea aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi. Daļa ir plašāk nepazīstami cilvēki, kuru vārdu publiskošanai nav pamata, jo ārzonu izmantošana pati par sevi nav noziegums, secina Re:Baltica.

Saskaņā ar Re:Baltica informāciju, «Panamas dokumentos» atrodama informācija par 10 juristu biroja MF klientiem no Latvijas, 1380 Latvijas uzņēmumiem, 21 patiesā labuma guvēju un 81 akcionāru no Latvijas.

Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem visvairāk notiek piektdienās, liecina Valsts policijas dati.

Savukārt AAS Balta statistika par KASKO liecina, ka pirmdienās nelaimes gadījumi ar auto notikuši visbiežāk.

To apstiprina arī Baltas māsas kompānijas Lietuvā Lietuvos Draudimas dati, liecinot, ka lietuviešiem neveiksmīgākās dienas ir tieši piektdienas, kā arī brīvdienas nedēļas nogalē.

Pēc AAS Balta datiem, kopš 2011.gada līdz šī gada maijam vērojama tendence, ka Latvijas autovadītāji visbiežāk nelaimes gadījumus izraisa pirmdienās. Apdrošinātāja dati liecina, ka vidēji 18% no visiem pieteiktajiem nelaimes gadījumiem notiek pirmdienās, kamēr 15% - piektdienās, bet sestdienās notikuši 9% no visiem negadījumiem.

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga reģistrējusi savu vārdu un protesta kustību "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes, lai nepieļautu to izmantošanu komerciāliem mērķiem.

"Mans vārds un kustība #FridaysForFuture tiek nemitīgi izmantots komerciāliem nolūkiem bez jebkādas piekrišanas," sociālajā tīklā "Instagram" pavēstīja 17 gadus vecā aktīviste. "Es jums apliecinu, ka man un citiem skolu streikotājiem absolūti nav intereses preču zīmēs. Taču, diemžēl, tas ir jādara."

Viņa sūdzējās, ka "joprojām ir cilvēki, kas mēģina izlikties par mani vai nepatiesi apgalvo, ka "pārstāv" mani, lai komunicētu ar plaši pazīstamiem cilvēkiem, politiķiem, medijiem, māksliniekiem utt."

Bijuši arī gadījumi, kad veikts mārketings, pārdoti produkti un vākta nauda "manā un kustības vārdā", raksta Tūnberga. "Tāpēc es pieteicos reģistrēt manu vārdu, "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes. Tā ir rīcība, lai aizsargātu kustību un tās darbības."

Aizvien lēts veids, kā tikt pie uzturēšanās atļaujām Latvijā ir - biznesmeņi no Krievijas un Ķīnas sadibina firmas, taču investīcijas ir tikai uz papīra, ziņo raidījums Nekā personīga.

Septembrī stājās spēkā stingrāka kārtība, lai ārvalstnieki iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Viņiem jāpērk dārgāki īpašumi un jāveic papildus maksājumi. Tomēr pret ieguldījumiem firmās kārtība īpaši nav mainīta un šis ir lētākais veids kā ārvalstniekiem atļauju saņemt.

Apkopojot datus, no kādām valstīm nākušas investīcijas uzņēmumos, uzkrītošas ir apaļās summas, ko firmās iemaksājuši iebrucēji no Krievijas un Ķīnas. 35 tūkstoši eiro ieguldītāji pārsvarā savas firmas reģistrējuši ar juristu un grāmatvežu palīdzību un ir uzņēmēji uz papīra. Migrācijas lietu uzraugi saka – kamēr tiek ievērots likums un maksāti prasītie nodokļi – iemeslu atņemt uzturēšanās atļauju šādiem iebraucējiem nav.

Stretēģiski nozīmīgākie tirgi Latvijas uzņēmēju biznesa attīstībai 2015. gadā ir Krievija, ko norādījuši 53% aptaujāto uzņēmēju, Igaunija (24%) un Vācija (21%). Par būtiskiem Latvijas uzņēmēji uzskata arī Ķīnas, Ukrainas, Somijas, ASV un Baltkrievijas tirgus, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Latvijas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā uzņēmēji Centrālajā un Austrumeiropā (CAE), uzskata, ka globālā ekonomikas izaugsme nākamā gada laikā saglabāsies līdzšinējā apmērā vai samazināsies, liecina vispasaules uzņēmumu vadītāju aptauja, ko Latvijā veica auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC).

Tikai 9% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ekonomiskā izaugsme uzlabosies.

Neskatoties uz to, uzņēmēji saglabā pārliecību par sava uzņēmuma izredzēm palielināt ieņēmumus, sevišķi īstermiņā. 71% Latvijas uzņēmumu vadītāju ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvākajos 12 mēnešos.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju, tāpat kā uzņēmēji CAE reģionā, vēlas palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt 41% Latvijas respondentu un 42% CAE reģiona uzņēmumu vadītāju. Tikai 15% vadītāji Latvijā ir izteikuši viedokli par štatu samazināšanu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Aizvadītajā gadā firmas, kas izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai valstij nav samaksājušas 142 miljonus pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Šogad vien policija jau saņemusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocresa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.

Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9 ir visvairāk fiktīvo firmu – vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz finanšu policiju un ieņemumu dienestu.

Raidījums atgādina, ka nu jau gadu kā mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses - Uzņēmuma reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu uzņēmumu reģistrs nepārbauda.

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.

Latvijas kokrūpniekiem nepieciešams ciešāk kooperēties ar nozares uzņēmējiem Igaunijā, sekmējot produkcijas realizācijas apmēru pieaugumu, piemēram, Skandināvijā, uzskata mēbeļu ražošanas uzņēmuma «Urbix 2» īpašnieks Normunds Štefenhagens.

Viņš pieļāva, ka kooperāciju vislabāk var izdoties attīstīt, kādai no nevalstiskajām organizācijām uzņemoties iniciatīvu organizēt regulāras uzņēmēju tikšanās, lai līdzīgi domājoši uzņēmēji abās valstīs savstarpēji iepazītos.

«Kādam vajadzētu uzņemties tādu kā mazo šefību, konkrēti bikstot Latvijas «kociniekus» dibināt saikni ar igauņiem,» sacīja Štefenhagens, norādot, ka kopīgiem spēkiem iespējams realizēt lielākus pasūtījumus un attīstīt eksportu.

Komentējot to, kāpēc vajadzētu dibināt saikni tieši ar uzņēmējiem Igaunijā, nevis kādā citā valstī, viņš sacīja, ka igauņiem ir laba slava biznesa vidē, kā arī šī valsts atrodas ģeogrāfiski tuvu Latvijai un arī Skandināvijas valstīm, kurās ir iespējams atrast pirktspējīgus klientus.

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Sākusies raidījuma televīzijas spēles Firmas noslēpums otrā sezona, kurā dalībnieki prezentē savas biznesa idejas, cenšoties pārliecināt žūriju par to potenciālu. Veiksmīgākie spēlētāji finālā sacentīsies par galveno balvu - desmit tūkstošiem latu uzņēmējdarbības attīstībai.

Pirmajā otrās sezonas Firmas noslēpuma raidījumā skatītāji varēja iepazīties ar idejām par divām jaunām galda spēlēm, diviem mēģinājumiem biznesā pārvērst koka amatniecības idejas, sapni par jaunu restorānu, inovatīvu drošības aprīkojumu velosipēdiem, vairākiem IT risinājumiem un citām biznesa iecerēm.

Televīzijas spēle Firmas noslēpums astoņu raidījumu ciklā atspoguļos biznesa uzsākšanas procesu no idejas līdz gatavam biznesa plānam. Pirmajos trijos raidījumos žūrijas priekšā stāsies 31 biznesa idejas autors, kas izturēja atlases kārtu. Trešā raidījuma beigās skatītājiem kļūs zināms, kuri deviņi dalībnieki spēli turpinās. Sacensību gaitā topošie uzņēmēji varēs konsultēties ar mentoriem, uzņēmējdarbības un finanšu ekspertiem, lai pilnveidot savus biznesa plānus un attīstītu sava idejas. Arī turpmākajos raidījumos dalībniekiem nāksies pierādīt žūrijai spēju attīstīt jaunu biznesu, tāpēc līdz Firmas noslēpuma fināla tiešraidei 28. februārī tiks tikai četri dalībnieki. Pēdējā raidījumā topošie uzņēmēji sacentīsies par Firmas noslēpuma atbalstītāja SEB bankas galveno balvu – 10 tūkstošiem latu.