Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Eksportē 90%

SIA Baltic Block ar presētu koka palešu bloku ražošanu nodarbojas jau vairāk nekā 11 gadus, kuru laikā ražošanas apjoms ir būtiski palielinājies, jo sākotnēji bija tikai viena ražošanas līnija, bet pašlaik tādas jau ir deviņas, kas ļauj ne tikai ātri, bet arī efektīvi saražot pircējiem nepieciešamo produkciju. „90% saražoto koka presēto bloku tiek realizēti ārvalstu noieta tirgos, kur lielākais ir Vācija ar aptuveni 25% īpatsvaru. Piegādājam arī uz Amerikas tirgu, Ķīnu, Kataru, kopumā eksportējam uz vairāk nekā 30 valstīm, kur dominē Eiropa,” noieta tirgu ģeogrāfiju atklāj A. Šķēle. Viņš atzīst, ka ļoti nozīmīgs ir bijis līgums par specifisku presēto koka palešu bloku piegādēm lielam palešu nomas uzņēmumam CHEP. „Īpašas fizikālas prasības noteiktas bloku izturībai, piemēram, tos 24 stundas noturot ūdenī, arī naglu noturības rādītājiem, un tikai pēc šādu testu prasību izpildes varējām noslēgt attiecīgu līgumu ar ļoti lielu un nozīmīgu produkcijas pircēju,” uz jautājumu, kādām prasībām produkcijai bija jāatbilst, lai varētu pretendēt uz piegāžu līguma noslēgšanu, atbild A. Šķēle. Viņš atzīst, ka Latvijā Baltic Block produkciju savu koka palešu ražošanā izmanto SIA Kronus un SIA Marko KEA. „Uzņēmuma konkurētspējas pamatā ir lielāka pretimnākšana klientu vēlmēm salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī augstāka fleksibilitāte,” tā A. Šķēle.

Par koksni konkurē ar enerģētiķiem

Presēto koka bloku ražošanai nepieciešamā koksne ik gadu apmēram 160 000 m3 tiek iepirkta no apkaimes mežsaimniekiem un tirgotājiem. Vienlaikus būtisku izaicinājumu joprojām sagādā enerģētiskās koksnes cenu līmenis Latvijā, jo īpaši, ja presēto koka palešu bloku realizācijas cenas pēdējo mēnešu laikā ir sarukušas līdz vēsturiski zemākajam līmenim. „Tā kā par koksnes izejvielu, ko izmantojam koka bloku ražošanā, konkurējam ar enerģētikas kompānijām, tad līdz ar to energoresursu cenu pieaugums ir būtiski palielinājis izejvielu izmaksas, jo koksne jāpērk par joprojām salīdzinoši augstu cenu, citādi tā kļūs par dedzināmo šķeldu vai malku, nevis par izejvielu bloku ražošanai,” skaidro A. Šķēle. Viņš norāda, ka koksnes un līmes izejvielas veido būtisku daļu no kopējām ražošanas izmaksām. „Ilgstoši iepriekš daudzu gadu garumā iekaroto tirgus segmentu noturēšanai līdz šim esam izmantojuši iepriekšējos gados nopelnīto, taču tas jau būs notērēts, tāpēc ceru uz ekonomisko izaugsmi,” uz jautājumu, kā izdevies saglabāt noieta tirgu situācijā, kad izejvielu cenas nav piedzīvojušas būtisku kritumu pretstatā produkcijas cenas sarukumam, atbild A. Šķēle.

Reciklētās koksnes iespēja

Baltic Block kā izejvielu presēto koka palešu bloku ražošanai sākusi arī izmantot reciklēto koksni. „Atkārtota koksnes produkta kā izejvielas izmantošana jauna izstrādājuma ražošanai ir jau plaši izplatīta Viduseiropas valstīs, kamēr Latvijā tā sper tikai pirmos soļus, jo ir iespējas izmantot koksnes resursus, kuri tiek iegūti mežā,” tā A. Šķēle. Viņš skaidro, ka pagaidām ražošanā var izmantot tikai nosacīti tīru reciklēto koksni, kurā ir metāls (naglas, eņģes un tamlīdzīgi ieslēgumi), - apšuvuma dēļus, brusas, vecās paletes u.tml., bet nav iespējams izmantot to koksni, kurai ir cementa, javas, smilšu vai kāds cits minerālais piemaisījums. „Ja gribam izmantot netīrāku izejvielu, tad jāinvestē tās attīrīšanas tehnoloģijās, tāpēc pagaidām reciklētās koksnes kā izejvielas izmantošana būs nelielos apmēros,” skaidro A. Šķēle.

Cita produkcija

Pašlaik Baltic Block neplāno koka presēto palešu bloku ražošanas apjomu palielināšanu. „Esam sasnieguši sava veida piesātinājumu, jo ražošanas apjomu palielināšanu neļauj īstenot infrastruktūras jaudas, proti, tad ir nepieciešams investēt jaunās āmurdzirnavās, kā arī koksnes kaltēs, tāpat ir jautājums par transporta iespējām lielāku apjomu apkalpošanai,” situāciju skaidro A. Šķēle. Viņš norāda, ka minēto apsvērumu dēļ uzmanības centrā ir ražotās produkcijas dažādošana un papildu produktu piedāvāšana klientiem. „Pašlaik top palešu ražošanai nepieciešamo zāģmateriālu ražotne – kokzāģētava, kas ļaus ārvalstu klientiem, kuri iegādājas presētos koka palešu blokus, piedāvāt pašu ražotos viņu prasītos palešu izejmateriālus, kuri tiek pirkti tirgū,” kokzāģētavas izveides nepieciešamību skaidro A. Šķēle. Viņš kā vēl vienu produkcijas dažādošanas iespēju min kokskaidu brikešu ražošanu. „Situācijā, kad ir recesija un pieprasījums pēc koka paletēm un līdz ar to arī to ražošanai nepieciešamajiem izejmateriāliem - presētajiem blokiem - ir sarucis, varam no tām pašām izejvielām ražot enerģētikas produktu — briketes, kam ir labs pieprasījums tirgū un arī ekonomiski izdevīgs cenu līmenis,” brikešu ražošanas nozīmi un lietderību skaidro A. Šķēle.

Sava elektroenerģija

Pašlaik ambiciozākais projekts, kura īstenošanai norit sagatavošanas darbi, ir uzņēmuma saules paneļu parka ar jaudu 2,4 MW izveide, kura atklāšana iecerēta 2024. gadā. „Ir sagatavots laukums, kur šis saules paneļu parks tiks izvietots, un tajā saražoto elektroenerģiju paredzēts izmantot presēto koka palešu bloku ražotnē,” uzsver A. Šķēle. Viņš atzīst, ka saulainu dienu Latvijā ir tik, cik ir, un tāpēc saules paneļu parks varētu ražotni ar elektroenerģiju ik gadu nodrošināt 10 līdz 15% no kopējā patēriņa. „Tas radīs sava veida drošības apziņu, taču tirgū tik un tā būs jāpērk 85- 90% no nepieciešamās elektroenerģijas,” investīcijas saules enerģijā pamato A. Šķēle.