“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

DB.lv jau rakstīja par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) pēkšņo aktivitāti pēc Valsts kontroles rekomendācijām visiem spēkiem atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, kas iznomāts SIA Arsan uz 40 gadiem, sākot no 1998. gada.

Nupat SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa saņēmis vēstules no VAMOIC, ka 5. novembrī objektu un tajā esošos nomniekus apciemos pārbaudes komisija, kurā noteikti būs vairāk nekā 8 cilvēki, kas acīmredzami ir pretrunā ar pašreizējiem mājsēdes noteikumiem.

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju 

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu...

VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja darbinieki, neievērojot valstī noteiktās rekomendācijas un normatīvos aktus, iecerējuši nākt apsekošanā vienlaikus, paredzot iekļūšanu visas telpās, sākot no 7m2 līdz 300m2. Kopā būs vismaz astoņi cilvēki no VAMOIC un vēl vairāki no Būvniecības valsts kontroles biroja, iespējams, vismaz padsmit dažādu mājsaimiecību pārstāvji vēlas satikties paši un tad vēl visi kopā iekļūt telpās, kur gandrīz nevienā nav iespējams nodrošināt ne 15m2 ne 25m2 uz vienu personu.

"Laikā, kad pat divām mājsaimniecībām ir liegts tikties, ja nav kādi ļoti īpaši izņēmuma gadījumi, šajās telpās daudzās amatpersonas vēlas tikties ar vairāku citu desmitu mājsaimniecību locekļiem, kas, ja nestrādā attālināti, piemēram, vairākas ražotnes, arī atradīsies telpās. Tādējādi tiks apdraudēta gan komisijas locekļu, gan nomnieku, viņu tuvinieku un līdzcilvēku veselība. Es uzskatu, ka nevar būt pamatojums par kādu iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanu vai citi pamatoti izņēmuma iemesli, kas pieļautu šādu vairāku, pat daudzu mājsaimniecību pulcēšanos, jo vairāk, ņemot vērā to, ka VAMOIC ir bijis šādās apsekošanās jau sešas reizes sešu pēdējo mēnešu laikā. Pēdējo reizi VAMOIC telpas inspicēja 5. oktobrī un nevar būt ne kāda steidzamība vai īpaša neatliekama nepieciešamība,” vēstulē DB.lv pauda E. Lapsa.

Jau rakstījām, ka VAMOIC intesīvas kontroles sākās pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs?” publiskošanas šā gada februārī. Pusgada garumā, ik mēnesi VAMOIC darbinieki ik mēnesi apciemojuši Krustabaznīcas ielas 11 nomas teritoriju, lai apsekotu iznomājamo objektu.

Visticamāk, ka tieši šādā veidā tiek pildīta VK rekomendācijā teiktais: “...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11 aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta.”

Jau rakstījām, ka Uzņēmuma SIA Arsan valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības un uzrakstījis vēstuli premjeram un Aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi, turpat divu mēnešu laikā, tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiekošās kontroles savā veidā var pielīdzināt reiderismam.

E. Lapsa jau sniedza plašu interviju skaidrojot lietas apstākļus, bet šobrīd saņēmis vēstules no VAMOIC un Būvniecības valsts kontroles biroja, par to, ka iznomātajā objektā ikmēneša pārbaude neizpaliks arī mājsēdes laikā, 5. novembrī. Vēl vairāk, šoreiz viesu, iespējams, būs vēl vairāk nekā parasti.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis iepirkumu konkursu par komandējumu pakalpojumu nodrošināšanu uz diviem gadiem. Šim mērķim tiks atvēlēti 3,8 miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

VAMOIC ir šī iepirkumu rīkotājs, savukārt iepirkuma pasūtītāji ir aizsardzības ministrija, VAMOIC, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos, Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Konkursā, kurā pieteicās deviņi pretendenti, par uzvarētāju tika pasludināta SIA Averoja, kurai komandējumi minēto struktūru pārstāvjiem būs jānodrošina 48 mēnešus jeb četrus gadus. Konkursā par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika noteikta zemākā cena.

VAMOIC ir atbildīgs par Aizsardzības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma, valsts militārās aizsardzības objektu un valsts militārās aizsardzības vajadzībām nomātā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un vides aizsardzības pasākumu veikšanu tajos, kā arī valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu, centralizēto iepirkumu veikšanu ministrijas un NBS vajadzībām, materiāltehnisko līdzekļu apgādi.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis atklātu konkursu par kuģu remontu veikšanu un rezerves daļu piegādi, par uzvarētājiem pasludinot uzņēmumus Sol S un Motors grupa & Ko, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā par kuģu dzinēju remontu, kuģu remontu dokos un rezerves daļu piegādi ar uzņēmumiem tiks slēgti līgumi par kopējo summu vairāk nekā 1,024 miljonu Ls apmērā. Slēgto līgumu apjoms pilnībā sakrīt ar VAMOIC iepriekš prognozētajām izmaksām.

Par atklātā konkursa uzvarētāja galveno izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena.

SIA Sol S bija vienīgais komersants, kas iesniedza savu piedāvājumu līguma daļā par kuģu remontu veikšanu dokos, un par šo darbu veikšanu paredzēts slēgt līgumu vairāk nekā 413,2 tūkst. Ls apmērā.

Savukārt SIA Motors grupa & Ko bija vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu veikt kuģu dzinēju remontu, un ar šo uzņēmumu VAMOIC plāno slēgt vairāk nekā 611,4 tūkst. Ls līgumu.

Aizsardzības ministrijas valdījumā esošo ēku atjaunošanā tiks ieguldīti divi miljoni eiro, liecina informācija par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) izsludināto konkursu.

Kopumā remontdarbi tiks veikti visos 150 VAMOIC apsaimniekošanā esošajos nekustamajos īpašumos, Db.lv informēja Aizsardzības ministrijas pārstāve Dace Ankipāne.

Pretendentiem, kas vēlas piedalīties konkursā, ir jāpiedāvā cenas tehniskajā specifikācijā iekļautajiem darbu veidiem, piemēram, flīžu pielīmēšanai, sienu krāsošanai, sanitārtehnisko darbu veikšanai utt.

Pieteikties konkursā varēs uz piecām atsevišķām daļām atbilstoši nekustamo īpašumu pārvaldības reģioniem. Tādējādi iespēja pieteikties konkursam būs arī reģionālajiem uzņēmējiem, skaidroja D. Ankipāne.

Viņa norādīja, ka iepirkuma mērķis ir efektīvāk pārvaldīt veicamos remontdarbus un, cerams, samazināt arī to izmaksas. Plānoto būvdarbu iepirkumi tiks īstenoti, izsludinot iepirkumu procedūras atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Ja saglabāsies kritiskā situācija ar individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību mediķiem, pāris nedēļu laikā būs jālemj par veselības aprūpes pakalpojumu samazināšanu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre norādīja, ka pašreizējie respiratoru krājumi varētu drīzumā beigties, tāpat līdzīga situācija ir ar atsevišķiem citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem mediķiem.

Viņa arī norādīja, ka tiek strādāts pie risinājuma rašanas šajā situācijā.

"Mēs šobrīd atrodamies ļoti nopietnā situācijā ar individuālo aizsarglīdzekļu pieejamību veselības aprūpes iestādēm. Krājumi ir kritiski zemi," sacīja ministre.

Īpaši tas attiecoties uz respiratoriem. Pēc pieejamiem datiem ārstniecības iestādēm respiratori ir nodrošināti ar pusotras dienas rezervi.

Tikpat sarežģīta ir situācija ar vienreizlietojamiem halātiem un aizsargkombinzoniem, kuri nelielā krājumā ir slimnīcu rezervēs, bet faktiski tas nozīmē, ka kuru katru brīdi var tikt pārtraukts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbs, sacīja Viņķele.

Jūnijā Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt būvniecības uzņēmumus SIA Belss un SIA Jaunmāja, informēja KP.

Uzņēmumiem piemērots naudas sods attiecīgi 43,6 tūkstošu latu un 21,2 tūkstošu latu apmērā.

Uzņēmumu aizliegtā vienošanās izpaudās kā savu piedāvājumu saskaņošana Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) iepirkumam, kurā tika pasūtīta pirmās kārtas tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība Nacionālo bruņoto spēku bāzes rekonstrukcijai Jēkabpilī. Kad kļuva zināmi iepirkuma rezultāti un atklājās, ka abi uzņēmumi piedāvājuši zemākās cenas, tad, lai pasūtītājs neslēgtu līgumu par lētāko piedāvājumu (SIA Jaunmāja), tas tika atsaukts. Rezultātā pasūtītājs bija spiests izvēlēties piedāvājumu ar nākamo zemāko cenu, ko piedāvāja SIA Belss). Tādējādi SIA Belss un SIA Jaunmāja rīcība iepirkumu sadārdzināja par 43%.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

"ADDI Trading" ("ADDI") marta beigās atsaucās Latvijas valsts iestāžu aicinājumam būt sociāli atbildīgam uzņēmumam un pārdot tam pieejamās medicīniskās maskas Latvijas valsts vajadzībām. "ADDI" piegādāja tieši tāda tipa maskas, kādas Latvijas valsts pasūtīja, atsakoties no izdevīgāka piedāvājuma.

Pieprasījums pēc medicīniskajām maskām

Šā gada marta beigās Eiropā, tai skaitā Latvijā, pēc medicīniskajām un ķirurģiskajām maskām, respiratoriem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem bija milzīgs pieprasījums, kamēr piedāvājums bija ierobežots.

"ADDI Trading" piedāvājums

"ADDI" spēja nodrošināt masku piegādi, tādēļ uzņēmums sazinājās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), piedāvājot masku piegādi īsos termiņos. NVD jau bija noslēgusi vairākus līgumus ar citiem piegādātājiem. "ADDI" gadījumā puses vienojās, ka vajadzība pēc maskām būs atkarīga no citu piegādātāju spējas pakalpojumu realizēt termiņos, kas, kā publiski zināms, atsevišķiem piegādātājiem diemžēl neizdevās.

Gaisa kuģu būvē un apkalpošanā izaicinājumu netrūkst.

Grūtības saņemt finansējumu, nepilnības valsts izglītības sistēmā, darbaspēka trūkums – tie ir tikai daži no problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras Latvijas gaisa kuģu būvētāji un apkalpotāji, kuri Latvijas aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs diskutēja gan par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, gan par eksporta tirgu paplašināšanu.

Pirms neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros šeit tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana un tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze, norāda LAD. Kaut arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, tomēr Latvijā ir vairāki piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu, norāda Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

2015. gadā a/s Rīgas kuģu būvētava sākusi atgūt agrāko gadu jaudu kuģu remontā un jaunu kuģu būvniecībā, vienlaikus paralēli ražojot industriālos metālapstrādes produktus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2014. gads uzņēmumam bija krīzes gads, bet 2015. gads ir izaugsmes un pat sava veida jauna kursa pirmais gads,» situāciju raksturo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Šogad salīdzinājumā ar pērno gadu uzņēmums strādā ar peļņu, spējis veikt daudz vairāk kuģiem remonta pakalpojumu, uzbūvēt vairāk zvejas kuģu un kuģu korpusu, turklāt šajā jomā neizmantotās metāl- apstrādes jaudas izmanto specifisku metāla spoļu ražošanā. «Būtisks darbs šogad ir veikts, lai 2016. gadā varētu strādāt vēl sekmīgāk nekā šogad. Pamati ir ielikti, gan startējot kuģu remonta pakalpojumu, zvejas kuģu, kuģu korpusu būves iepirkumu konkursos, gan arī pie dažādu uzņēmumam jaunu produktu ieviešanas,» uzsver J. Skvarnovičs.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

Pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības vidū. Regulāri tiek organizētas darba grupas un spriests, kā sakārtot ielu tirdzniecību, valsts un pašvaldību iepirkumus un visatļautību tirgos, tomēr rezultāts - tuvu nullei. Kāpēc joprojām Latvijā budžeta līdzekļi ar vieglu roku tiek atdoti citu valstu lauksaimniekiem un starpniekiem, un pašmāju ražotāji novirzīti otrā plāna lomā? Kāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem par izdzīvošanu ir jācīnās ar nodokļu maksātāju uzturētiem ierēdņiem?

Pēdējo nedēļu laikā biedrībā «Zemnieku saeima» tiek saņemti dārzeņu audzētāju sašutuma pilni zvani par iepirkumu konkursu: «Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām», identifikācijas Nr. VAMOIC 2018/038. Vietējie dārzeņu audzētāji labprāt piedalītos konkursā un spētu izpildīt visas nepieciešamās prasības, ja pozīcijā netiktu iekļautas tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē. Ja piegādātājs nespēj piedāvāt pilnu pozīcijas apjomu, un šajā gadījumā vietējie lauksaimnieki nespēj izpildīt, jo Latvijā neaudzē šampinjonus un ingveru, viņš konkursā nav tiesīgs piedalīties! Ja ierēdņiem - pasūtītājiem būtu vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, tad viens, divi zvani nozares ekspertiem nepieļautu tik rupjas kļūdas, kā tas ir šajā gadījumā.

Ādažu bāzē atklātas divas jaunuzceltās kazarmas, kas paredzētas Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīru izvietošanai.

Būvniecības projekta kopējās izmaksas ir 15,5 miljoni eiro (bez PVN), kurā ietilpst gan kazarmu izbūve, gan mēbeļu iegāde. Aptuveni 4,8 miljonus eiro no izmaksām sedza NATO Drošības investīciju programmas (NSIP) finansējums.

Izmantojot NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras (NSPA) starptautisko iepirkuma procedūru, projekta īstenošana 2019.gada aprīlī tika uzticēta uzņēmumam AS "UPB".

Daudzfunkcionālo kazarmu būvniecības projektā izmantots Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) izstrādātais standarta kazarmas dizains, kurš papildināts un uzlabots, izmantojot karavīru atsauksmes un ierosinājumus.

Katrā kazarmā tiek nodrošinātas noliktavas ekipējuma uzglabāšanai, mācību klases, darba kabineti, sanitārās telpas un izmitināšanas telpas. Katra no kazarmām paredzēta līdz 450 karavīru izvietošanai.

2017.gadā būvniecības uzņēmums SIA «Arčers» sasniedzis apgrozījumu 59,194 miljonu eiro apmērā, kas bija divas reizes vairāk nekā 2016.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 27,490 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Arčers» apgrozījuma kāpums skaidrojams gan ar veiksmīgu jaunu projektu apguvi, gan to, ka pērn uzsākās būvdarbi virknei objektu, kuriem 2016.gadā uzsākti projektēšanas darbi.

2017.gadā būvuzņēmums veica vairākus liela apjoma būvdarbus, kuri tika realizēti, piesaistot gan ES fondu, gan arī valsts un pašvaldību, kā arī NATO un privāto finansējumu. «Uzņēmums ieguva tiesības papildus realizēt projektus, kas saistīti ar militāro infrastruktūru Ādažu poligonā, kurus finansēja gan NATO uzturēšanas un apgādes aģentūra (NAMSA), gan Kanādas armija, gan Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC),» sacīts SIA «Arčers» vadības ziņojumā.

Aizsardzības ministrijas (AM) Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) noslēdzis 128 tūkstošus latu iepirkumu konkursu par Latvijas teritorijas aerofotografēšanas pakalpojumiem, kas paredzēti kartogrāfiskās bāzes materiālu atjaunošanai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā par aerofotografēšanas pakalpojumu sniegšanu pieteicās četri pretendenti, no kuriem par uzvarētāju tika atzīts Polijas uzņēmums MGGP Aero Sp. z o.o, kas piedāvāja saimnieciski izdevīgāko variantu, liecina informācija par noslēgto konkursu.

Visas Latvijas teritorijas aerofotografēšanu plānots veikt trīs gadu laikā.

Valsts teritorijas aerofotografēšana – fotografēšana ar lidmašīnā uzstādītu kameru, ir sākums karšu izveides procesam, skaidroja Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne. Ortofotokartes, kas tiek izgatavotas no aerofotografēšanas laikā iegūtajām fotoainām, ir galvenais izejmateriāls topogrāfisko karšu izgatavošanai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā (LĢIA), kuras kartes izmanto arī, piemēram, Lauku atbalsta dienests, kas gatavo kartes ES platību tiešmaksājumu administrēšanai, Valsts zemes dienests, kas kontrolē nekustamā īpašuma valsts kadastra datu kvalitāti, un vietējās pašvaldības, kas kartes izmanto teritorijas attīstības plānošanai, skaidro D. Ankipāne.

Darījums par maksātnespējīgās "Tosmares kuģubūvētava" pārdošanu SIA "LZK" varētu noslēgties līdz augusta vidum, aģentūrai LETA sacīja "Tosmares kuģubūvētavas" maksātnespējas procesa administrators Ivars Meļķis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru lēmumam ir novērsti šķēršļi minētajam darījumam un līdz augusta vidum tiek gaidīta samaksa no pircēja.

LETA jau ziņoja, ka 23.jūlijā notika "Tosmares kuģubūvētavas" kreditoru sapulce, kuras darba kārtībā bija jautājums par maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, mantas pārdošanas termiņa noteikšanu un administratora atlīdzības noteikšanu. Jau iepriekš Meļķis minēja, ka "Tosmares kuģubūvētavas" mantas pirkuma-pārdevuma darījums varētu tik noslēgts vēlākais līdz 2020.gada 15.augustam, ja ar kreditoriem tiks saskaņoti mantas pārdošanas plāna precizējumi.

Pēc administratora rīcībā esošās informācijas, "Tosmares kuģubūvētavas" pircējs nākotnē plāno darbību teritorijā veikt divos virzienos - viens ir saistīts ar kuģu remontu, iespējams, arī ar kuģu būves atjaunošanu, bet otrs ir ar transportu, kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saistīta darbība. "Firmas.lv" informācija liecina, ka "LZK" reģistrēta 2019.gada maijā.

Lai modernizētu AS Latvijas kuģniecība (LK) floti, laikā no maija līdz jūlijam Rīgas kuģu būvētavā tiks atjaunoti astoņi tankkuģi, veicot to tehnisko remontu, krāsošanas darbus un jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu.

Kuģu remontdarbos investēs 3,6 miljonus ASV dolāru, vidēji tie būs no 450 līdz 500 tūkstoši ASV dolāru vienam kuģim, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šobrīd esam fokusējušies uz to jomu stiprināšanu, kas saistīti ar tiešo uzņēmumu darbību un turpinām atbrīvoties ar pamatbiznesu nesaistītiem aktīviem. Kuģu remontā Latvijā tiks ieguldīts 1,6 miljoni ASV dolāru, neskaitot rezerves daļas un materiālus, kurus iepērkam no dažādām pasaules malām. Latvijas kuģniecības kuģu modernizācija veicinās to konkurētspēju pasaules ķīmisko kravu, naftas un tās produktu pārvadāšanas tirgū,» stāsta Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, uzsverot, ka tik apjomīgi kuģu remontdarbi LK vēsturē notiek pirmo reizi.

Liepājas tiesa 23.janvārī ierosinājusi kuģu būves un remonta uzņēmuma AS «Tosmares kuģubūvētava» maksātnespējas procesa lietu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lieta ierosināta, balstoties uz SIA «KHL-COMPANY» iesniegumu. Liepājas tiesa lūgusi Maksātnespējas administrācijai ieteikt maksātnespējas administratora kandidātu.

AS «Tosmares kuģubūvētava» dibināta 2000.gadā, un tās pamatdarbība ir kuģu un laivu remonts un būve, kā arī speciālās aparatūras remonts.

Tās pamatkapitāls ir 4 484 755.80 eiro un tās akcijas tiek kotētas Nasdaq Rīga fondu biržā. Viens no uzņēmuma lielākajiem akcionāriem ir AS «Rīgas kuģu būvētava», kurai pieder 49,72% uzņēmuma akciju, bet 31,04% akciju pieder Apvienotajā Karalistē reģistrētajam uzņēmumam «Seletrade Impex LLP».

2016.gadā AS «Tosmares kuģubūvētava» strādāja ar apgrozījumu 5,112 miljonu eiro apjomā un tās peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 219 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 170 darbiniekus.

Pagājušajā gadā AS Tosmares kuģubūvētava apgrozījums 6,5 miljonus kas ir par 28% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma gada pārskats.

Savukārt ražošanas peļņa veido 2,4% no apgrozījuma jeb 159,3 tūkstošus eiro. Kopējie uzņēmuma zaudējumi pērn sasnieguši 97 tūkstošus eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kompānija norāda, ka tā eksportē produkciju uz Krieviju - 27,2% no kopējā apgrozījuma, Lietuvu - 18,2%, Belīzi - 12,8% , Nīderlandi - 4,5%.

Eksporta daļa uzņēmuma apgrozījumā pērn veidoja 82,3%. No tiem kuģu remonts bija 68,5%, kuģu būve - 28,7% un mazie pasūtījumi - 2,8%.

Pērn uzņēmuma valde strādāja ne tikai , lai saglabātu kuģu remonta darbu tirgu, bet piesaistīja arī jaunus pasūtītājus kuģu būves nozarē, skaidro kompānijas pārstāvji.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2012. gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās samazinājās par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Elektroenerģijas un gāzes apgādē apjomi saruka par 7,1%, vienlaikus pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2%, kā arī apstrādes rūpniecībā – par 0,8%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums no apstrādes rūpniecības nozarēm bija citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē (kuģu un laivu būve un dzelzceļa lokomotīvju un to ritošā sastāva ražošana) – 2,9 reizes, mēbeļu ražošanas nozarē – par 13,9% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 13,5%.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 1,7%. Apstrādes rūpniecībā auga par 1% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 0,5%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 1,4%.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2013.gada jūlijā, salīdzinot ar 2013.gada jūniju, samazinājās par 0,3%, tai skaitā vietējā tirgū – par 0,6%, bet eksportā bija pieaugums par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums raksturo ikmēneša rūpniecības preču un pakalpojumu tirgus pieprasījuma attīstību.

Lielākais apgrozījuma samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (kuģu un laivu remonts un apkope, visāda veida iekārtu un ierīču remonts un apkope, ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana) – par 10,9% (vietējā tirgū samazinājums par 15,1%, bet eksportā pieaugums par 23%), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 9% (samazinājums eksportā par 11,7%, bet vietējā tirgū pieaugums par 2,6%) un dzērienu ražošanas nozarē – par 6,6% (samazinājums vietējā tirgū par 8,9%, bet eksportā bija pieaugums par 1,4%). Apgrozījuma kritums gan vietējā tirgū, gan eksportā bija vērojams arī pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: kokapstrādē (par 5,8%) un metālapstrādē (par 5,4%). Pārtikas produktu ražošanas nozare palika iepriekšējā mēneša līmenī.