Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Pēc vērienīgas renovācijas Rīgas centrā pieejams ekskluzīvs un tirgū pašlaik unikāls mājokļu projekts Benjamina romance – vēsturiskajā namā Dzirnavu ielā 53 iegādei pieejami 23 kvalitatīvi un labiekārtoti dzīvokļi.

Pēc ievērojamā arhitekta Edmunda von Trompoviska projekta 1898. gadā celtās ēkas fasāde apvieno eklektismu un jūgendstilu, bet savu nosaukumu – Benjamina romance – nams ieguvis, pateicoties vācu filozofam Valteram Benjaminam, kurš teju pirms 100 gadiem bija radis mājvietu šajā ēkā. Tagad sešstāvu nams, kurā savulaik mitinājušies arī citi slaveni rakstnieki, politiķi un filozofi, ieguvis jaunu elpu. Renovējot ēku un veidojot dzīvokļu interjeru, Benjamina romances attīstītājs DZ53 sadarbībā ar projekta ekskluzīvo pārstāvi un īpašumu pārdevēju 1 37 Digital Agency gaumīgi apvienojis vēsturisko mantojumu ar mūsdienu iespējām. Tostarp, piemēram, liftu apdares un citus dizaina elementus darinājuši galdnieki, iespēju robežās saglabāti vēsturiskie elementi.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Turpinoties ārkārtējai situācijai, iepirkšanās centrs "Olimpia" nodrošinājis 100% nomas maksas atlaidi tiem nomniekiem, kuru veikali ir spiesti palikt slēgti ierobežojumu dēļ. Vienlaikus notiek remontdarbi un gatavošanās centra atkalatklāšanai aprīlī, informē uzņēmums.

Tirdzniecības centrs norāda, ka gan sabiedrība kopumā, gan mazumtirgotāji ir satraukti un neziņā saistībā ar koronavīrusa pandēmiju. Situācijā, kad valdība nepiedāvā mērķētu atbalsta programmu komercplatību nomai, "Olimpia" turpina patstāvīgi atbalstīt savus nomniekus. Atbalsts ietver 100% nomas maksas atlaidi veikaliem, kuri valstī noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkst būt atvērti.

"Vīrusa izplatības novēršana ir absolūta prioritāte sabiedrībai. Stingri ierobežojumi ir vienīgais pārbaudītais veids, kā to nodrošināt, kamēr nav veikta plaša vakcinācija. Uzņēmumi, kuriem jāpaliek slēgtiem, ir visneaizsargātākie. Neatkarīgi no šīs situācijas juridiskajiem aspektiem mēs esam pieņēmuši lēmumu, kas ir gan ētisks, gan pragmatisks - atbalstīt Olimpia nomniekus visos iespējamos veidos," saka Toms Milašausks, partneris investīciju uzņēmumā "Grinvest", kurš pagājušā gada novembrī iegādājās iepirkšanās centru "Olimpia".

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Augusta Deglava ielas pārvada remonta pabeigšanai būs nepieciešams sludināt jaunu iepirkumu, taču pagaidām ir grūti prognozēt, kādas būs papildus veicamo darbu izmaksas, pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Viņš apstiprināja, ka Būvniecības valsts kontroles birojs ļāvis atsākt Deglava ielas pārvada remontdarbus, taču aktīvi remontdarbi uz tā joprojām nenotiek.

«Ir izstrādāti grozījumi būvprojektā, ņemot vērā atklātos papildus nepieciešamos darbus. Patlaban veicam cenu aptauju par šiem papilddarbiem un šīs nedēļas laikā ceram pabeigt saņemto piedāvājumu izvērtēšanu,» sacīja Reinbahs, norādot, ka cenu aptaujas uzvarētājam būs nepieciešams stiprināt tilta balstus, lai noņemtu turas, kas patlaban balsta tiltu. Otrs būvnieku uzdevums būs tilta balstus iekonservēt uz ziemas periodu, kas nozīmē, ka šogad, pretēji plānotajam, tilta remonts pabeigts netiks.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma ir uzsākti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma jeb BKRR dambja remontdarbi - daļa konstrukciju gada sākumā tika izskalota vētru un jūras līmeņa izmaiņu ietekmē.

"Tas pasargās ostas teritoriju no turpmākas krasta erozijas un iespējamiem pārplūšanas draudiem. Lai gan dambis ir ostas hidrobūve un celta ostas funkciju nodrošināšanai, esam ņēmuši vērā, ka iedzīvotāji šo vietu mēdz izmantot nokļūšanai uz netālu esošo Daugavgrīvas molu. Līdz ar to paredzēts, ka sakārtojot šobrīd bojātās, bīstamās krasta nostiprinājuma pamatnes konstrukcijas, būs atjaunota arī iespēja pa to brīvi pārvietoties", akcentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Veicot teritorijas tehnisko apsekošanu, tika konstatēts, ka krasta nostiprinājuma dambja, kas sastāv no smilts uzbēruma un dzelzsbetona plākšņu virsbūves, bojātajā posmā betona plāksnes vietām ir gandrīz pilnībā sabrukušas, vietām to iztrūkst, savukārt liela daļa no smilts uzbēruma ir izskalota.

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Uz Saulkrastu apvedceļa (A1) no Lilastes līdz Zvejniekciemam (21,030.-36,297. km) sākas seguma atjaunošanas darbi un jau šonedēļ tur būs viens ar luksoforiem regulēts posms un ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Luksoforu posmu skaits ar laiku pieaugs. Būvdarbu ietvaros veiks izlīdzinošo frēzēšanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu, informēVAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC). Būvdarbus veic SIA Via par līgumcenu 2,2 miljoni eiro (ar PVN), ko finansē valsts budžets. Plānots, ka darbs ilgs trīs mēnešus.

Savukārt Jūrmalas šosejas (A10) remontdarbu zonā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai satiksme ir pārslēgta uz Rīgas virziena brauktuvi pa divām joslām katrā virzienā. Tāpēc autobraucēji aicināti pievērst īpašu uzmanību ceļazīmēm pie divlīmeņu mezgla Jūrmalas šosejas krustojumā ar Rīgas apvedceļu, jo asfaltēšanas laikā satiksmes mezgla nobrauktuves būs slēgtas - satiksmes organizācija tur var tikt mainīta katru dienu.

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 43,8 miljonu eiro apmērā, informē LAU.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 298 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 68 800 km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota vairāk nekā 5000 kubikmetru apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 120 tūkstošu kubikmetru apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā vairāk nekā 18,5 miljoni eiro, kurā ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem, atputekļošana, savukārt autoceļu kopšanā teju 5,7 miljoni eiro – tajos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c., satiksmes organizēšanā vairāk nekā 1,1 miljons eiro, caurteku nomaiņā vai tīrīšanā ieguldīti vairāk nekā 651 tūkstoši eiro.

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Papildu 75 miljoni eiro, kurus valdība 28. aprīlī lēma novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai, tiks ieguldīti valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Par šiem papildu līdzekļiem būvdarbi plānoti 71 valsts ceļu objektā, kā arī atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos. Tiks sakārtoti kopumā 583 kilometri valsts autoceļu un astoņi tilti.

Posmi, kuros tiks veikti remontdarbi, tika atlasīti pēc vairākiem kritērijiem, informē uzņēmumā.

Pirmkārt, tiks uzsākti darbi, kas bija ieplānoti vairākos objektos 2021. gadā, taču to tehniskā dokumentācija jau ir gatava un remontdarbus var uzsākt jau šogad. Ņemot vērā to, ka papildu finansējums 75 miljonu eiro apmērā ir pieejams tikai līdz šā gada 31. decembrim, investīcijas tiks ieguldītas seguma atjaunošanā. Galvenais kritērijs posmu atlasē bija autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Seguma atjaunošanu var veikt tajos posmos, kas ir salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī, kuru būtiski var uzlabot, atjaunojot segumu. Kā otrs būtisks kritērijs tika ņemta vērā satiksmes intensitāte, lai ieguldījumi varētu kalpot maksimāli lielam ceļu lietotāju skaitam.

Covid-19 krīzes dēļ "outlet" ciemata "Via Jurmala Outlet Village" esošie un potenciālie nomnieki daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par biznesa attīstību situācijas nenoteiktības dēļ, atzina "outlet" ciemata vadītāja Annna Žigalova.

"Tas attiecas gan uz jau noslēgtajiem līgumiem, gan runājot par potenciālo sadarbību. Potenciālie nomnieki, kuri ir gatavi slēgt līgumus, nevar atbraukt. Veikalu remontdarbi, telpu pieņemšana, preču saņemšana arī ir apgrūtināta," sacīja Žigalova.

Viņa minēja, ka pašlaik kompleksā ir 70 veikalu, bet līdz gada beigām to skaits varētu palielināties līdz aptuveni 80.

Via Jurmala Outlet Village šogad plānots atvērt vēl 10 veikalus 

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls...

Pēc Žigalovas teiktā, Covid-19 pandēmija ir mainījusi arī pircēju uzvedību - iedzīvotājiem nākas taupīt naudu un viņi lieki neiziet ārpus mājām.

Viņa sacīja, ka šogad modes zīmoli palika ar pērnā gada neizpārdotajām kolekcijām, un "outlet" kanāls ir pieprasīts, lai izpārdotu atlikumus.

Pēc Žigalovas teiktā, darba sākšanai Covid-19 krīzes laikā palīdzēja tas, ka mazs jauno projektu skaits tirgū paaugstināja interesi un uzmanību no patērētāju un mediju puses, kā arī no nomniekiem. Vienlaikus Covid-19 krīzes ietekmē četri veikali darbību kompleksā ir pārtraukuši.

Informāciju par "Via Jurmala Outlet Village" attīstītāja SIA "Outletico" finanšu rādītājiem pērn vai šā gada pirmajos mēnešos, Žigalova neatklāja.

Jau ziņots, ka "Via Jurmala Outlet Village" darbu sāka pērn augustā.

"Via Jurmala Outlet Village" tiek attīstīts divās kārtās, un tā kopējā teritorijas platība būs 110 000 kvadrātmetru. Pirmajā kārtā bija paredzēts atklāt veikalus, kuru kopējā platība ir 13 500 kvadrātmetru. Pēc otrās kārtas būvniecības noslēgšanās, "Via Jurmala Outlet Village" kopējā izīrējamā platība tiks palielināta līdz 21 000 kvadrātmetriem, nodrošinot tirdzniecības vietu 120 zīmolu veikaliem.

"Outlet" ciemata pirmajā kārtā investēti 27 miljoni eiro, savukārt otrās kārtas investīcijas vēl tiek apzinātas, jo projekta plāns vēl ir izstrādes stadijā. Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš.

Kompānija "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Savukārt patiesie labuma guvēji ir Dozorcevs un Leonids Esterkins. 2019.gadā "Outletico" strādāja ar 377 517 eiro zaudējumiem. 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Rīgas domes sēdē 26.janvārī pieņemts pašvaldības šī gada budžets, nosakot trīs pašvaldības prioritātes - sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra.

Rīgas domes sēde, kurā tika skatīts pašvaldības 2022.gada budžets, ilga vairāk nekā septiņas stundas. No tā vairāk nekā piecas stundas tika spriests par pašvaldības budžetu.

Galvaspilsētas budžetā plānoti 996 miljoni eiro lieli ieņēmumi, kas ir par 11 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā.

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,15 miljardi eiro. No tiem visvairāk paredzēts tādām sfērām kā izglītībai - 397 miljoni eiro, satiksmei - 300 miljoni eiro, sociālajai jomai - 121 miljons eiro, mājokļiem - 56 miljoni eiro, kultūrai - 32 miljoni eiro un videi - 15 miljoni eiro.

Šogad ievērojami pieaugusi Rīgas iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, sasniedzot 97 miljonus eiro.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.