Būve

Peļņu nesusi gudrā saimniekošana

Armanda Vilcāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Ceļu būves galvenā prioritāte ir jauna, moderna tehnika un kvalificēts darbaspēks, kas var palīdzēt uzņēmējam veiksmīgi īstenot klientu vēlmes un vajadzības.

To sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness norāda SIA Rubate ceļu būves projektu vadītājs Sandis Jankovs. SIA Rubate dibināta 1996. gadā. Fiziski gan uzņēmums atrodas Gulbenē, taču tā juridiskā adrese ir Rīgā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Neraugoties uz konkurenci, pēdējos piecos gados Rubates ceļu būves apgrozījums teju divkāršojies, pauž S. Jankovs, norādot, ka šogad uzņēmums šajā jomā plānojis sasniegt septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu. «Jāatzīst, ka šis kāpums gan nav atkarīgs tikai no mums, bet arī no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā apgrozījums nebūt nav galvenais rādītājs, uzņēmējam svarīgāka ir peļņa,» atzīmē S. Jankovs. Lursoft dati liecina, ka kopējā SIA Rubate peļņa 2017. gadā bija 775,3 tūkstoši eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kāpumu skaidro ar gudru saimniekošanu. «Strādājam tikai ar jaunu un modernu tehniku un instrumentiem. Protams, tas nozīmē lielus un regulārus ieguldījumus, taču tas ir tā vērts, jo tā ir mūsu priekšrocība,» atzīst Rubates ceļu būves projektu vadītājs.

Daļa no Rubates īpašumā esošās ceļu būves tehnikas aprīkota ar trīsdimensionālajām kontroles sistēmām, kas ar sensoru palīdzību būvdarbu zonā spēj noteikt augstumu, dziļumu, novietojumu plānā, kustības virzienu un citas koordinātas. Ar šādām kontroles sistēmām iespējams aprīkot gan buldozerus, greiderus un ekskavatorus, gan cita veida tehniku. S. Jankovs norāda, ka kopumā tehnika kļūst gudrāka, tāpēc tuvākajos gados uzņēmums savā darbībā šādas tehnoloģijas plāno izmantot vēl vairāk. «Ir jāiet līdzi laikam, ko arī darām. Tāpat mēģināsim plašāk attīstīties arī citās jomās, piemēram, ceļu uzturēšanā,» viņš skaidro.

«Ņemot vērā mūsu plašo darbības lauku, ceļu nozarē no nulles varam uzbūvēt gandrīz jebko. Pārsvarā darbojamies Vidzemē un Latgalē, taču esam īstenojuši arī projektus, kas atrodas tuvāk galvaspilsētai. Krīzes laikos braucām pat uz Auci. Mūsu gadījumā lielākā priekšrocība ir tā, ka uzņēmums piedāvā arī citus pakalpojumus, līdz ar to projektu spējam īstenot kompleksi. Varam salikt caurules, bruģi, paši saražot šķembas – viss paliek pie mums. Nedarbojamies vienīga asfalta nozarē, taču šajā jomā mums ir spēcīgi sadarbības partneri,» klāsta S. Jankovs.

Visu rakstu Iegulda tehnikā lasiet 30. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot klientu servisu, Latvijas Pasts jau 84 pasta nodaļās visā Latvijā ieviesis klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out, kas regulē apmeklētāju kustību uz vietas nodaļā un nodrošina iespēju pakalpojumiem pieteikties attālināti ar mobilās lietotnes starpniecību, informē Latvijas Pasts.

Turpinot lietotnes pilnveidošanu, Latvijas Pasts paplašinājis tās funkcijas, ļaujot ne tikai attālināti saņemt numuriņu interesējošā pakalpojuma saņemšanai, bet arī tiešsaistē sekot līdzi rindas virzībai. Līdz 2018.gada beigām ar klientu plūsmas vadības sistēmu In-Out plānots aprīkot vēl divas pasta nodaļas: Līvānu pasta nodaļu un Liepājas 12.pasta nodaļu.

Klientu ērtību uzlabošanai Latvijas Pasts savā mobilajā lietotnē veicis būtiskus papildinājumus – kad klients attālināti pieteicies pasta pakalpojumam un izņēmis savu kārtas numuru, iespējams redzēt ne tikai konkrēto numuru, bet arī pirms klienta šo pakalpojumu gaidošo numuru skaitu, rindas virzību un prognozi par aptuveno gaidīšanas laiku. Ja nepieciešams, kārtas numuru iespējams atlikt uz piecām minūtēm vai atcelt. Mobilā lietotne klientu informē brīdī, kad rindā pirms viņa atlikuši tikai trīs numuri un kad pienācis klienta kārtas numurs, attiecīgi norādot arī kasi, kurā tiks sniegts pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības (LIAA) aģentūras 13 biznesa inkubatoros un piecās atbalsta vienībās strādājošie 754 uzņēmumi pērn izveidoja 523 jaunas darba vietas, kā ārējo finansējumu piesaistīja 20,8 miljonus eiro, bet nodokļos samaksāja 16,4 miljonus eiro.

Arī vidējais inkubatoru uzņēmumu produktivitātes rādītājs 36,7 tūkstoši eiro pārsniedza sākotnēji plānotos 30 tūkstošus eiro.

"Varam droši apgalvot, ka pandēmijas izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi LIAA biznesa inkubatoros strādājošos uzņēmumus. Gluži otrādi uzņēmumu ekonomiskie rādītāji ir pieauguši. Arī 2021. gada pavasara uzņemšanā saņemtie 854 pieteikumi, kas ir lielākais pieteikumu skaits šīs programmas laikā, liecina, ka interese par savas uzņēmējdarbības attīstību pieaug," spriež LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

Šobrīd inkubācijas un pirmsinkubācijas programma ir pieejama LIAA biznesa inkubatoros Liepājā, Kuldīgā, Talsos, Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Ogrē, Siguldā, Madonā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, bet Rīgā pakalpojumus iespējams saņemt Radošo industriju inkubatorā. Savukārt inkubatoru atbalsta vienības strādā Cēsīs, Bauskā, Saldū, Jēkabpilī un Gulbenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī Rīgas tirdzniecības centrā "Sāga" durvis vēris jauns profesionālo darba instrumentu un tehnikas veikals "Stokker", kura izveidē un aprīkojumā investēti 100 000 eiro.

Šobrīd tas ir otrais lielākais "Stokker" instrumentu centrs Latvijā ar tirdzniecības zāles platību 500 m2, kā arī noliktavas un instrument servisa telpu platību 225m2. Reaģējot uz arvien pieaugošo pieprasījumu pēc iepirkšanās tiešsaistē, patērētāju ērtībām veikalā ir uzstādīts pakomāts "Stokker" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanai.

Pēdējo sešu gadu laikā "Stokker" veikals atradās nelielās telpās Dzelzavas ielā, taču klientu daudzumam un apkalpošanas kvalitātes prasībām augot, radās vajadzība pēc plašākas un laikmetīgākas tirdzniecības teritorijas.

Pēdējo gadu patēriņa tendences rāda, ka profesionāls un kvalitatīvs darba apģērbs kļūst arvien pieprasītāks Latvijas uzņēmumu vidū. To apliecina arī uzņēmuma pārdošanas rezultāti - darba apģērbi un apavi šobrīd ir visstraujāk augošā "Stokker" produktu kategorija. Papildus tam veikala piedāvājumā ir plašs rokas instrumentu, elektroinstrumentu, dārza un meža tehnikas, tīrīšanas iekārtu, smērvielu, metināšanas tehnikas, celtniecības tehnikas un komunālās tehnikas produktu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Vairo disku golfa popularitāti Latvijā

Laura Mazbērziņa, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Disku golfa stiprā puse ir tā pieejamība visiem un jebkurā vecumā. Šo sporta veidu var atļauties ikviens, jo nav nepieciešams ieguldīt naudas līdzekļus, teic viens no šīs sporta spēles popularizētājiem Latvijā, Chilli Disc Golf dibinātājs Elviss Brauns.

Viņa uzņēmums izveidots 2016. gadā, kad kopā ar domubiedru Pēteri Pabērzu nolēmuši arī citus iepazīstināt ar savu sirdslietu. Latvijā pašlaik publiski pieejami ir kopumā 18 disku golfa laukumi, no tiem trīs ir Chilli Disc Golf izveidotie laukumi Gulbenē, Alūksnē, Palsmanē.

Disku laukumu iekārtošana notiek pēc pašvaldību un zemes īpašnieku pasūtījuma - puiši paveic visu, sākot no disku golfa laukuma plānošanas un būvprojekta izstrādes, līdz inventāra nodrošinājumam, laukuma dizaina izstrādei un apkalpošanai. 18 celiņu disku golfa laukuma ierīkošana izmaksā 12 līdz 18 tūkstošus eiro (bez PVN). «Pašvaldības ir tās, kuras pasaulē ievieš disku golfa laukumus saviem iedzīvotājiem. Latvijā tas attīstās pamazām, daudzi ir privātie laukumi, kas arī nav slikti. Uzskatu, ka tendencei ir jābūt tādai, ka šiem laukumiem ir jābūt pieejamiem bez maksas. 90% pasaules disku golfa laukumu ir bez maksas, jo tos, līdzīgi kā bērnu rotaļu laukumus, izveidojušas pašvaldības. Šāda aktivitāte mudina cilvēkus pavadīt laiku svaigā gaisā un saliedēties,» uzskata E. Brauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "VAKS" pagājušajā gadā strādāja ar 80,602 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa dubultojās un sasniedza 1,697 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

"VAKS" vadības ziņojumā teikts, ka pagājušā gada finanšu rezultāti sasniegti, pateicoties labiem laika apstākļiem, rūpīgi plānotai graudu un izejvielu cenu svārstību risku vadībai, labāk kompānijas menedžmenta vadības prasmēm un kooperatīva biedru kopdarbībai.

FOTO,VIDEO: Gulbenes VAKS kļūst spēcīgāks 

Lai palielinātu graudu pirmapstrādes jaudas un glabāšanas kapacitāti, lauksaimniecības pakalpojumu...

"Liels darbs, kam bija milzīga ietekme uz finanšu rādītājiem, tika ieguldīts, strādājot ar izejvielu un pakalpojumu piegādātājiem un loģistikas risinājumiem, plānojot pārdomātu graudu eksportu caur Latvijas ostām, kā arī efektīvi izmantojot ar ES fondu līdzdalību jaunbūvēto dzelzceļa loģistikas punktu Gulbenē," teikts "VAKS" vadības ziņojumā.

Papildus stabilitāti "VAKS" attīstībai un darbības sabalansēšanai deva sēklas materiāla sagatavošanas fabrika Valmierā, nodrošinot lauksaimniekiem iespēju audzēt sēklas materiālu un realizēt to caur "VAKS", iegādāties kvalitatīvu un drošu sēklas materiālu. Tādējādi bija iespējams samazināt arī sēklas materiāla cenu svārstību ietekmi.

"VAKS" arī norādīja, ka jaunu uzrāvienu kompānijai deva uzsāktā lauksaimniecības tehnikas un tās rezerves daļu tirdzniecība un servisa pakalpojumu klāsta paplašināšana. Palielinājās augšņu agroķīmisko analīžu un mēslošanas plānu izstrādāšanas pakalpojumu pieprasījums, kas ir bijis ieguvums gan kooperatīvam, gan lauksaimniekiem. Vairākos "VAKS" darbības virzienos tika ieguldīti līdzekļi un attīstīta informācijas tehnoloģiju izmantošana.

Komentējot Covid-19 ietekmi uz "VAKS" darbību, kooperatīva vadība norāda, ka "VAKS", nepārtraucot darbību, ir veicis visus piesardzības pasākumus, kurus uzliek jaunie apstākļi.

"VAKS" 2018.gadā strādāja ar 57,14 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa samazinājās par 38,9% - līdz 847 900 eiro.

"VAKS" aktīvi darbojas kopš 1999.gada. "VAKS" pamatdarbības vieta ir Valmierā, bet kooperatīvam ir trīs patstāvīgi strādājošas struktūrvienības - Varakļānos, Gulbenes novada Beļavas pagastā un Burtnieku novada Matīšu pagasta "Matīšos". Pagājušā gada beigās "VAKS" bija 560 biedri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodien tiks sākta izbraukuma vakcinācija gadatirgos visā Latvijā, aģentūru LETA informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva.

Vakcinācija gadatirgos notiks bez iepriekšējā pieraksta, šīs iespējas organizēšanā iesaistās gan pašvaldības, gan vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji, gan Nacionālie bruņoties spēki.

Šodien Aizkrauklē pie "IGA" centra būs iespēja vakcinēties no plkst.7 līdz 15, Gulbenē, Ābeļu ielā 2, no plkst.9 līdz 15, bet pie Talsu tautas nama - no plkst.10 līdz 17. Gadatirgos tiks vakcinēts ar "Janssen" vakcīnu, kurai nepieciešama tikai vienas devas ievade.

Kā ziņots, 18.jūnijā vakcinācijas vietas tika atklātas trīs Rīgas tirdzniecības centros - "Galleria Riga", "Galerija Centrs" un "Domina Shopping".

Veselības ministrijas vērtējumā vakcinēšanas punktus nepieciešams izveidot pilsētu un novadu tirgos, dažādos publiskajos pasākumos, organizējot izbraukuma vakcinācijas ar pārvietojamajām teltīm, gadatirgos, koncertos un citos publiskajos pasākumos, kā arī citās publiskajās ēkās un telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesu nama Paradīzes īpašnieks: Ļoti iepatikās šī vieta

Armanda Vilcāne, 20.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu Balvu novadā ir interesanti, taču biznesa attīstīšanā un viesu piesaistē jāiegulda liels darbs, finansiālie līdzekļi un izdoma, laikrakstam Dienas Bizness atzīst viesu nama Paradīzes īpašnieks Normunds Prūsis.

«Viesu nams iekārtots latviskā garā, un te iespējams izmitināt aptuveni 40 viesus. Visvairāk cilvēku Paradīzes apmeklē vasarā, taču nepieciešamības gadījumā strādājam arī ziemā. Pie mums ir apmetušies gan viesi no Baltkrievijas un Erasmus programmas dalībnieki, gan atpūtnieki no citām Eiropas valstīm,» pauž N. Prūsis, uzsverot, ka pārsvarā informāciju par atpūtas vietu atrod paši tūristi, jo tuvējā apkaimē šī ir viena no retajām vietām, kur vienlaicīgi var izmitināt tik lielu skaitu cilvēku.

N. Prūsis pats dzimis Rīgā, viņa sieva nāk no Madonas, taču šobrīd ģimene ar bērniem dzīvo Skrīveros. «Te izpaužas latvietim ļoti raksturīgā īpašība – daudz un pamatīgi strādāt neatkarīgi no attāluma un novada. Ar Balviem man nav nekādas saistības. Īpašuma iegādi savā ziņā varētu saukt par nejaušību, jo man vienkārši ļoti iepatikās šī vieta. Ņemot vērā to, ka pats jau ilgus gadus nodarbojos ar guļbaļķu ēku būvniecību, 2004. gadā nolēmu māju atjaunot. Kad tas tika izdarīts, aicināju ciemos draugus, un viņi ieteica šo vietu parādīt citiem – tā tas viss sākās,» šā biznesa vēsturi ieskicē N. Prūsis. Viesu nams un tā apkārtne tiek uzturēta pašu spēkiem, jo darbinieku piesaiste nozīmētu papildu finansiālo slogu. «Visu darām paši – es, sieva un bērni,» teic Paradīzes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mediķiem Rīgā un reģionos par 2,85 miljoniem eiro iegādāti jauni operatīvie auto

Db.lv, 22.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) autoparku papildinās 26 jauni operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi.

Jaunās automašīnas paredzētas mediķu brigādēm Rīgā un reģionos. Tās pielāgotas braukšanai pilsētā un pa grūtāk izbraucamiem ceļiem, kā arī ir modernākas un ērtākas, tā ļaujot mediķiem kritiskās situācijās daudz labāk palīdzēt pacientiem.

Plānots, ka jaunajās automašīnās pie pacientiem dosies NMPD mediķi Rīgā, Olainē, Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Saldū, Priekulē, Talsos, Bauskā, Aizkrauklē, Lielvārdē, Madlienā, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Gulbenē, Alojā, Maltā, Ilūkstē, Preiļos, Aglonā un Krāslavā.

“Lai glābtu pacienta dzīvību un stabilizētu viņa stāvokli kritiskā brīdī, mūsu auto ir jābūt gan ātram un drošam, gan spējīgam pie pacientiem nokļūt kā pilsētā, tā arī laukos, kur ir grūtāk izbraucami ceļi. Dienesta autoparka pakāpeniska atjaunošana pēdējos gados ir viena no mūsu prioritātēm. Nupat iegādātās 26 jaunās automašīnas, kā arī plāns šogad noslēgt līgumu par vēl vismaz 103 operatīvo transporta līdzekļu iegādi, dienesta autoparka stāvokli būtiski uzlabos, jo šobrīd tikai 91 operatīvais transportlīdzeklis, kas ir dienesta rīcībā, ir jaunāks par 7 gadiem,” saka NMPD direktore Liene Cipule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizētais protests 5.februārī sāksies pulksten 11.00, un tas notiks 16 Latvijas pilsētās. Protestu norisē tiks izmantota arī lauksaimniecības tehnika, līdz ar to iedzīvotājiem ir jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem.

Protesti plānoti Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā, Kuldīgā, Jelgavā, Dobelē, Bauskā, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Limbažos un Ogrē.

"Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka pirmajā posmā protesti plānoti miermīlīgi, lauksaimniekiem pulcējoties katra Latvijas reģiona iepriekš definētās lokācijās.

"Protestu laikā mēs aicinām protesta dalībniekus netraucēt operatīvā transporta kustībai un ievērot miermīlīgu pārvietošanos ar lauksaimniecības un cita veida tehniku. Šobrīd lauksaimnieku izvirzītās prasības esam iesnieguši Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Zemkopības ministram Armandam Krauzem, tāpēc gaidām atbildes un reālus risinājumus no viņu puses. Pretējā gadījumā jau 12.februārī esam gatavi doties uz Rīgu," informē J. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Visas airBaltic jaunās lidmašīnas nosauktas Latvijas pilsētu vārdos

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pagājušās nedēļas nogalē saņēma 14. Airbus A220-300 lidmašīnu, sasniedzot šī gada flotes paplašināšanas mērķi, un tagad tās visas rotā 14 Latvijas pilsētu nosaukumi, informē aviokompānijā.

Šāda iniciatīva radusies, vēloties par godu Latvijas simtgadei veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību. «Kā Latvijas vadošais eksporta zīmols mēs investējam resursus, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē,» piebilst airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Balsošanā par lidmašīnu nosaukumiem kopumā tika saņemtas 98 000 balsis. Pirmajā vietā ar 9 183 balsīm ierindojās Cēsis, kurai sekoja Alūksne, Valmiera, Kuldīga un Smiltene. Top 14 iekļuva arī Ogre, Līvāni, Bauska, Gulbene, Rīga, Jelgava, Liepāja, Jūrmala un Sigulda.

Līdz šim «airBaltic» ar «Airbus A220-300» lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1,85 miljonus pasažieru. Pašreiz katrs trešais «airBaltic» pasažieris lido ar «Airbus A220-300». Kopumā «airBaltic» ar «Airbus A220-300» lidmašīnām veikusi vairāk nekā 17 684 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 47 475 stundu. Līdz 2019 gada beigām lidsabiedrība plāno, ka flotē kopumā būs 22 «Airbus A220-300» lidmašīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 5.oktobra klientus klātienē apkalpos tikai pēc pieraksta, aģentūru LETA informēja VID.

Klientu apkalpošanu klātienē Rīgā un citās Latvijas pilsētās VID pakāpeniski atsāka kopš šā gada jūnija. Ārpus Rīgas tā notiek tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kamēr Rīgā ir iespējams gaidīt arī dzīvajā rindā ārpus ēkas.

Tomēr, ņemot vērā straujo Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropā un iestājoties rudenīgākiem laika apstākļiem, kas paaugstina inficēšanās risku, no šā gada 5.oktobra arī VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā Talejas ielā 1 klientu apkalpošana klātienē notiks tikai pēc iepriekšēja pieraksta, zvanot pa tālruni 67120005.

VID klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Talejas ielā 1 apmeklētāji tiek pieņemti no plkst.9 līdz 17. Pirmdienās klientu apkalpošanas laiks pagarināts līdz plkst.19, savukārt piektdienās klienti tiek pieņemti līdz plkst.15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ieplānojis veikt infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā, informē LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks.

Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle.

Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro, no tiem 59,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums, bet 10,5 miljoni eiro - LDz līdzfinansējums. Šajā iepirkumā pretendenti jau ir iesnieguši savus piedāvājumus un notiek to vērtēšana. Projektu plānots īstenot līdz 2023.gada decembrim.

Vilcienu kustības ātruma palielināšana ļaus samazināt brauciena ilgumu, piemēram, maršrutos Rīga-Aizkraukle un Rīga-Jelgava par 10 minūtēm. Savukārt maršrutā Rīga-Liepāja vilcienu kustības ātruma palielināšana ļautu samazināt brauciena ilgumu par vienu stundu un 10 minūtēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne lauksaimnieku prasītās lietas jau ir izpildītas, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot lauksaimnieku lēmumu pirmdien 16 Latvijas pilsētās rīkot protestus.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka nav pamata pēc nedēļas lauksaimniekiem rīkot šādu protesta akciju arī Rīgā. "Domāju, ka pamatam nevajadzētu būt, jo tas, ko lauksaimnieki vēlas, jau ir izdarīts," sacīja ministrs.

Tostarp Krauze minēja, ka valdībā ir pieņemts lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas, ir sagatavoti Ministra kabineta noteikumi, kas ļaus ilgākā periodā un plašākam lokam saņemt kompensāciju, iegādājoties apdrošināšanas polisi, kā arī, lai gan kredītu procenti ir auguši, ir palielināts atbalsts kredītu procentu daļējai dzēšanai.

"Ir atsevišķas lietas, kuras ar birokrātiju nav izdarītas, bet tas arī nav tik ātri izdarāms, jo ir saistīts ar stratēģisko plānu, par ko ir jāvienojas ar Briseles ierēdņiem. Plānu var grozīt reizi gadā," teica Krauze, piebilstot, ka šobrīd tiek strādāts pie priekšlikumiem, kuri tiks virzīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m2 lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Komentāri

Pievienot komentāru