Mārtiņš Kaija pirms diviem gadiem, pārveidojot un papildinot sava vecvectēva Anša Kundziņa piecdesmitajos gados izgudroto spēli «Domātājs», radīja divas atjautības un prāta asināšanas spēles - «Domātāju», kas ir paredzēts jauniešiem un pieaugušajiem un «Domātāju Mazajiem» - attīstošo spēli bērniem vecumā no trīs līdz deviņiem gadiem. Spēli tirgo tirdziņos, grāmatu un spēļu veikalu tīklos, taču biznesa idejas autoram padomā ir uzsākt Latvijā radītās spēles eksportu uz Eiropas valstīm. Šobrīd pārdotas jau aptuveni 600 spēles bērniem un ap 2000 spēļu pieaugušajiem.

Biznesa ideja ir saņēmusi grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, par ko uzņēmums plāno uzlabot un paātrināt ražošanu.

Iedzīvina piecdesmitajos gados izgudrotu prāta spēli from db.lv on Vimeo.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Jo esam izolētāki, jo vairāk pazaudējam no savas konkurētspējas un no savu cilvēku mentālās piemērošanās spējām apkārtējās pasaules ritmam un tempam

To intervijā DB saka UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, iezīmējot vizionāru skatījumu uz šī brīža pasaules un Latvijas aktualitātēm. Šoruden viņš saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas piešķirto Gada tautsaimnieka balvu kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka viņa veikums Latvijas ekonomikā vērtējams ar visaugstāko kvalitātes zīmi.

Vērtējot pēdējā laika pārmaiņas gan Eiropā, gan pasaulē, gan Latvijā, uz ko tās, jūsuprāt, pašlaik ir vērstas un kāda varētu būt Latvijas vieta, cenšoties pielāgoties situācijai?

Pirms dažiem gadiem iepazinos ar līdzsvara teoriju. Tā nav jauna – jau XIX gadsimtā tika matemātiski izskaitļots, ka sabiedrība nevar būt taisnīga, bet tā var būt līdzsvarā. Tas, ko mēs šobrīd redzam, – šis ārkārtīgi smalkais balanss starp sociālo, kulturālo, dažādām cilvēku iespējām un izglītību sāk noārdīties. Noārdoties tas rada kustības un pārbīdes, iespējams, pat ļoti dramatiskas. Šī līdzsvara rašana sabiedrībā prasa lielas prāta spējas, apdomību un plašu nākotnes redzējumu. No šī viedokļa labāks pārdomu materiāls vai ceļazīme kā Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga šī gada 18. novembra runa ekumēniskajā dievkalpojumā, manuprāt, neeksistē, jo līdzsvaru ir svarīgi veidot, nepazaudējot arī sevi un nekrītot panikā. Nākamie ir instrumentālā līmeņa jautājumi, kā mēs varam nonākt pie sev vēlamā scenārija. Tas, kā mums visvairāk šobrīd šajā dinamiskajā pasaulē pietrūkst, manuprāt, ir paļāvība uz saviem spēkiem. Mēs it kā esam šūpolēs, bet ar milzīgu baiļu sajūtu. Taču bailes nav labākais padomnieks līdzsvara noturēšanai, vienalga, no kā šīs bailes arī nebūtu – no augstuma, ūdens vai svešiniekiem, vai par mūsu konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka garīgās pasaules autoritātes kā Jānis Vanags, Juris Rubenis vai Zbigņevs Stankēvičs ir pārņēmuši iniciatīvu, jo īstenībā jau tieši emocionālajā līmenī slēpjas atslēga tam, lai cilvēks spētu sevi nomierināt un reāli paskatītos uz šodienas vajadzībām, apzinātos pašreizējo attīstības punktu un tad uzstādītu sev nākotnes uzdevumus. Mēs Latvijā to darām ļoti fragmentāri. Diemžēl atkal jākritizē valdība, bet tas, ko sabiedrība redz caur medijiem, kādi šajā visnotaļ sarežģītajā laikā ir mūsu valdības lēmumi, kādas ir tās prioritātes un kā lietas tiek darītas, rada tādu sajūta, ka valsts amatpersonas spēles laukumu īsti nepārzina.

Kurā bankā lielāka alga?

Bankas 2009. gadā veikušas būtiskas izmaiņas strādājošo atalgojumos, tomēr pelnošāko banku darbinieku tops līdzīgs. Arī liela daļa banku valdes un padomes pērn atteikušās no brangām algām.

Lasiet vēl...

Jāstartē ar Eiropas zīmolu

Latvijas ražotājiem jāizmanto tiesības startēt globālajā tirgū ar Eiropas zīmolu, uzskata starptautiskā mārketinga eksperts Džons Brānčs.

Vai Exigen tiks pārdots?

Exigen neapstiprina, bet arī nenoliedz, ka uzņēmumam ir pārrunas ar Tieto par uzņēmuma pārdošanu.

Krīze maina attieksmi

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Digitālu risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā sen vairs nevar uzskatīt par jaunumu, tomēr izrādās, ka lielai daļai uzņēmēju joprojām pietrūkst informācijas, kā katrs no šiem risinājumiem varētu palīdzēt biznesā un kā īstenot digitalizācijas procesu.

Vismazāk zināšanu uzņēmējiem ir par to, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, kā to izdarīt un kā noglabāt digitālos arhīvos, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījumā noskaidrots, ka informācija par digitālo arhīvu veidošanu pietrūkst 65,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem. Tikai nedaudz mazāk – 61% - respondentu nepārzina dokumentu digitalizācijas juridiskās nianses. Proti, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, uzglabāt digitālā formātā un iesniegt kontrolējošajām valsts iestādēm. Šī iemesla dēļ biznesa vidē joprojām valda daudz mītu un aizspriedumu par to, vai katrs iesniegums ir jāizdrukā un papīra izdruka jānoglabā arhīvā.53% aptaujātie arī nepārzina dokumentu digitalizēšanas iespējas.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Latvijā radītā biznesa ideja - Pārdomu kauliņi (Reflection Cubes) - pagājušajā nedēļā uzsākusi kampaņu kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter, lai savāktu finansējumu ražošanai.

Pārdomu kauliņi ir piemēroti gan cilvēku individuālajai, gan komandu attīstībai, norāda to veidotāji. Ideja balstoties Aristoteļa, citu klasisko domātāju un Džozefa Pīpera filozofijā, ka ikviens cilvēks, līdzīgi kā savu fizisko ķermeni, var attīstīt arī raksturu un gribasspēku, bet tam nepieciešama sistemātiska vingrināšanās. 54 Pārdomu kauliņu jautājumi dažādās kombinācijās sniedz gandrīz 100 000 alternatīvu risinājumu un rosina aizdomāties par dzīves lielajiem mērķiem un veidiem, kā tos sasniegt.

Pārdomu kauliņu Kickstarter kampaņa atrodama šeit: https://www.kickstarter.com/projects/reflectioncubes/reflection-cubes

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Interese par savrupmājām ir augoša, taču darījumu skaits tirgū salīdzinoši mazs

Aktivitāte privātmāju un individuālās apbūves zemes tirgū šogad augusi nebūtiski, gan pieprasījums, gan cenas ir līdzīgas kā 2010. - 2011. gadā, norāda speciālisti. Nedaudz mainījies vienīgi piedāvājums, ņemot vērā, ka pārdošanai tirgū pakāpeniski tiek izlikti banku nekustamie īpašumi, tostarp arī savrupmājas un zeme apbūvei.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio privātmāju un zemju tirdzniecības speciālists Atis Skrastiņš norāda, ka šobrīd pieprasītākais īpašums tirgū ir tā dēvētā standarta pakete – 1000-1200 kvadrātmetru zemes gabals ar 200-250 m2 lielu savrupmāju. Šāda veida īpašuma cenas labākajās vietās Pierīgā – centrālajā Mārupē, Babītē, Berģos u.c. - ir vidēji 1000 EUR/m2, attālākās vietās, piemēram, Spilvē, Baložos –tās jau būs 800-900 EUR/m2, viņš skaidro.

Ar profesionālu darbinieku nepietiekamības problēmām saskaras gan attīstītajās, gan attīstības valstīs visā pasaulē; Latvijas loģistiķi izceļ specifiskas izglītības trūkumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Loģistikas nozare visā pasaulē piedzīvo kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tas secināts Pasaules Bankas (PB) nesen publicētajā ziņojumā Loģistikas kompetences, prasmes un apmācība.

Lai gan Latvija pētījumā atsevišķi nav apskatīta, tajā minētie secinājumi saskan ar nozares speciālistu teikto. Loģistikas kompānijas jau gadiem pašas apmāca savus darbiniekus, jo izglītības iestāžu programmu saturs uzņēmumu reālajām vajadzībām īsti neatbilst, norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš. Mācību iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), gan ir sadarbojušās ar LLA atsevišķos mācību priekšmetos. Kā risinājumu viņš redz, ka uzņēmēju organizācijas novirzītu daļu līdzekļu atsevišķu kursu organizēšanai, lekcijām piesaistot loģistikas profesionāļus. Savukārt Rietumeiropā universitāšu pētniekus motivē iespēja piesaistīt ES fondus konkrētiem mērķiem, sadarbojoties biznesa un akadēmiskajai videi.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

«Par to, cik kvalitatīvs būs budžets, varēs spriest, tad, kad tas būs gatavs, bet šobrīd tas, kas man drusku pietrūkst visā šajā veidošanas procesā – vairāk skaidrot,» intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Viņš skaidroja, ka vajag modelēt to, kā tieši šāds budžeta modelis ar tieši tādu nodokļu un izdevumu samazināšanas paketi ietekmēs dažādas ģimenes un uzņēmējus.

Jo skaidrāka būšot izpratne, jo sabiedrība vieglāk pieņems šo budžeta kompromisu un darbosies arī pašas sabiedrības labā, pildot to un darbojoties tā, lai ekonomika Latvijā ietu uz augšu.

«Vēl man pietrūkst tas, ka netiek runāts arī par 2012.gada budžetu. Es domāju, ka plāns 2012.gadam ir, bet valdība neuzdrošinās par to vēl runāt. Manuprāt, tas nav sapratīgi, ja cilvēki redzētu šo divu, trīs gadu redzējumu, tad arī labāk saprastu to kompromisu, kas būs 2011.gadā,» uzsver prezidents.

Latvijā ir izveidojies tāds paradokss, ka ir daudz brīvu darba vietu un ir daudz cilvēku bez darba

Šobrīd ir ļoti grūti atrast īstos cilvēkus īstajā vietā, laikrakstam Dienas Bizness atzīst Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga.

Fragments no intervijas:

Kādas ir galvenās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras personāla vadītāji Latvijā?

Pirmskrīzes laikā domājām, kur atrast labākos darbiniekus, kā viņus labāk motivēt, bet šobrīd atrodamies situācijā, kad darba tirgū ir ļoti maz cilvēku, ir ārkārtīgi grūti atrast labus speciālistus, nevar atrast īstos cilvēkus īstajā vietā – vai nu pietrūkst izglītības, vai pieredzes. Tāpat arvien aktuālāks kļūst jautājums par kritisko vecumu. Uzņēmumi negrib ņemt darbā jauniešus pēc vidusskolas, kuriem pietrūkst izglītības un pieredzes, tāpat tie negrib ņemt darbā cilvēkus pēc 50 gadiem. Ja cilvēks šajā vecumā ir palicis bez darba, viņam ir grūti atrast darbu, jo tirgū viņš vairs netiek uzskatīts par konkurētspējīgu. Mēs daudz esam runājuši par šo tēmu ar uzņēmumu vadītājiem. Uzskatu, ka cilvēks, kuram ir 50 gadi un vairāk, ja viņam ir laba veselība, ir tieši tikpat darbaspējīgs kā cilvēks 35 gados, kuram bieži vien ir mazi bērni un visas sadzīviskās problēmas, kas nāk tam līdzi. Par to ir jārunā ar darba devējiem. Ir jāprot gudri sabalansēt tos resursus, kas mums šobrīd darba tirgū ir pieejami.

Pieprasījums pēc biokosmētikas un parfimērijas ražotāja AS Dzintars produktiem ir lielāks nekā piedāvājums

Uzņēmumā šobrīd rit tiesiskās aizsardzības process, kā rezultātā pietrūkst apgrozāmo līdzekļu un rodas preču deficīts.

«Mums pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, jo mums pietrūkst apgrozāmo līdzekļu. Tas nav noslēpums, ka mums joprojām rit tiesiskās aizsardzības process,» skaidro AS Dzintars mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Elīna Lukjanoviča. «Mēs esam pierādījuši sevi eksporta tirgū un arī vietējā tirgū. Tomēr kosmētikas nozarē bija divas krīzes pēc kārtas – 2008. un 2011. gadā. Tā kā esam liels uzņēmums, mums šis periods bija ļoti sarežģīts, daudz sarežģītāks, nekā tas būtu bijis mazam uzņēmumam. Līdz ar krīzēm uzņēmumam bija vēl viena problēma, kas bija bezcerīgo parādu pieaugums. Lai saglabātu savu uzņēmumu, mums bija vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi, mums to nebija, iekrājumi bija iztērēti, bet bankas kredītus nedeva,» situāciju komentē AS Dzintars valdes locekle, finanšu direktore Dagnija Maike.

"Manā skatījumā Rīgā šobrīd pietrūkst saimnieka pieejas, kad ar rūpību un ilgtermiņa skatījumu pievērstos satiksmes infrastruktūras risinājumiem," intervijā laikrakstam Diena saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.

"Ātrie risinājumi līdzinās īrnieka taktikai – no paletēm saskrūvē krēslus, ieliek spilvenus, istabā saliek telpaugus un tagad mēs te skaisti dzīvosim. Uz brīdi tas palīdz, bet brūkošo balkonu tas nesaglābs. Tādēļ ļoti pietrūkst fundamentālu risinājumu, kas argumentēti ar konkrētiem mērķiem un vērsti uz pilsētas infrastruktūras attīstību plānveidīgi un ilgtermiņā. Un tas pats ir par A. Čaka ielu – kāds īsti bija eksperimenta mērķis, tas laikam nevienam nav skaidrs..," secina B.Dambīte.

Vai liela daļa vainas dažādu satiksmes dalībnieku aizvien pieaugošajās nesaskaņās nebūtu jāuzņemas politiķiem? Man šķiet, ka politiķu pašreizējā attieksme ir bezatbildīga, ļaujot eskalēties šiem konfliktiem, tajā pašā laikā nemēģinot iet un runāt ar visiem.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

41% respondentu gadījumos, kad pietrūkst naudas līdz nākamajai algai, ir gatavi iekļūt parādos, aizņemoties no draugiem un paziņām, bankām vai citām kredītiestādēm, kā arī lietojot kredītkartes overdraftu. Tikai 19% aptaujāto pieļauj iespēju meklēt papildus iespējas nopelnīt, liecina portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Uz jautājumu, kā jūs rīkojaties, ja pietrūkst naudas līdz algai, 27% no 541 ptaujātā atzinuši, ka sāk samazināt ikdienas tēriņus, 11% respondentu nemaksā par komunālajiem pakalpojumiem, bet 22 % aptaujāto naudas trūkuma novēršanai noformē patēriņa vai «ātro» kredītu. 9% aptaujas respondentu naudu līdz algai aizņemas no draugiem un paziņām, bet 10% - tērē kredītkartes overdraftu. Interesanti, ka atbildi «steigšus meklēju papildus iespējas nopelnīt» izvēlējušies tikai 19% aptaujāto.

Izvērtējot aptaujas rezultātus, AS Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe par satraucošu uzskata tendenci par galveno risinājumu situācijās, kad nepietiek līdzekļu izdevumiem, uzskatīt naudas aizņemšanos no radiem un draugiem, «ātros» kredītus un kredītkaršu overdraftu.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Lai arī ideju latviešiem ir gana, to realizācijai pietrūkst uz rezultātu orientētas domāšanas. Tādas, kur radošums savienojas ar funkcionalitāti, raksta Diena.

Pēc ekonomista Jāņa Ošleja domām, Latvijā ir maz biznesa veiksmes stāstu, jo bijis pārāk maz iespēju «izgāzties».Trakām idejām šodien pietrūkst gan finansējuma, gan arī uzdrīkstēšanās no jauno, topošo uzņēmēju puses.

Vājas komunikācijas prasmes, kūtrums un bailes no riska, pēc finanšu eksperta Mārtiņa Jaunarāja domām, liedz latviešiem realizēties biznesā. «Esam paslēpuši savu ego drošā kūniņā un nelienam no tās ārā, lai mūs kāds neaizskar, atraidot vai izsakot kritiku.»

J.Ošlejs kopā ar domubiedriem apņēmies šādai domāšanai veltītu mācību priekšmetu iesviest skolās. Pirmajās 69 skolās izmēģinājuma veidā šāds priekšmets tika mācīts kopš pagājušā gada septembra.

Par mērķiem un mērķtiecību.

Pēdējā gada- pusotra laikā uzņēmumos ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ir nomainījušies vadītāji dažādos vadības līmeņos, mainīti vadītāju darba pienākumi, funkcijas, samazināts darbinieku skaits, paplašināti vai mainīti darbinieku amata pienākumi, mainīts atalgojums un materiālās stimulēšanas sistēmas utt. Tāpat notikušas korekcijas uzņēmuma darbības virzienos, mārketingā, mainījies klientu loks un klientu prasības. Faktiski tikai salīdzinoši nesen ir beigušās būtiskākās no šīm izmaiņām daudzos uzņēmumos, tāpat arī valsts iestādēs. Neviens nevar garantēt, ka ekonomiskā situācija, politiskie lēmumi nodokļu un citās tautsaimniecības jomās neliks izdarīt vēl kādas būtiskas izmaiņas uzņēmējiem savā darbībā. Situācija ir mainījusies, taču darbs jāveic. Uzņēmums jāattīsta arī šajos apstākļos.