Nīderlandes alus ražotājs "Heineken" pirmdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, ņemot vērā valsts īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Uzņēmums jau marta sākumā pavēstīja, ka pārtrauc alus ražošanu un pārdošanu Krievijā, kā arī aptur jaunu investīciju veikšanu valstī un pārtrauc eksportu uz to.

"Mēs esam satraukti un apbēdināti redzēt, kā karš Ukrainā turpina attīstīties un saasināties," norāda "Heineken". "Pēc iepriekš izziņotā mūsu darbības stratēģiskā pārskata esam secinājuši, ka Heineken dalība uzņēmumā Krievijā vairs nav nedz ilgtspējīga, ne dzīvotspējīga pašreizējā vidē."

"Tāpēc mēs esam nolēmuši pamest Krieviju," skaidro uzņēmums.

"Heineken" vēstī, ka centīsies nodot tā Krievijas biznesu jaunam īpašniekam saskaņā ar starptautiskām un vietējām tiesību normām, un negūs peļņu saistībā ar šo darījumu.

Nīderlandes alus ražotājs Heineken svētdien paziņoja, ka noraidījis Lielbritānijā bāzētā alus ražotāja SABMiller izteikto piedāvājumu uzņēmuma iegādei.

Kompānija informāciju par piedāvājuma vērtību neatklāj.

Heineken informējis «SABMiller par nodomu saglabāt "Heineken" mantojumu un identitāti kā neatkarīgs uzņēmums,» norāda Nīderlandes kompānija.

«Heinekenu ģimene un Heineken vadība ir pārliecināti, ka uzņēmums turpinās nodrošināt izaugsmi un vērtību akcionāriem,» piebilst kompānija.

Uzņēmums pavēstīja, ka nolēmis paziņot ar SABMiller izteikto piedāvājumu un tā noraidīšanu, ņemot vērā tirgos novērojamās baumas.

SABMiller ir pasaulē otrs, bet Heineken ir trešais lielākais alus ražotājs.

Nīderlandes alus ražotājs «Heineken» investēs 3,1 miljardu dolāru (2,6 miljardus eiro), lai iegādātos 40% Ķīnas lielākā alus darītāja «China Resources Beer» akciju, tādējādi paplašinot savu piekļuvi šim tirgum, teikts piektdien publiskotajā abu uzņēmumu paziņojumā.

Savukārt «China Resources Beer» iegādāsies 0,9% «Heineken» akciju, samaksājot 464 miljonus eiro.

«Heineken» norāda, ka apvienos savu biznesu Ķīnā ar sava jaunā partnera aktivitātēm. Tāpat uzņēmums ļaus partnerim Ķīnā tirgot savu alus zīmolu.

«Heineken» un «China Resources Beer» apvieno spēkus laikā, kad konkurence Ķīnas tirgū kļūst aizvien sīvāka, patērētājiem aizvien vairāk pievēršoties ārvalstu alus zīmoliem un labākas kvalitātes produktiem.

Nīderlandes alus ražotājs "Heineken" trešdien paziņoja, ka pasaulē likvidēs aptuveni 8000 darbavietu, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju, kuras dēļ joprojām slēgta liela daļa viesmīlības nozares.

Vienlaikus uzņēmums pavēstīja, ka pērn cietis tīros zaudējumus 204 miljonu eiro apmērā.

Tikmēr "Heineken" tirdzniecības apjoms 2020.gadā sarucis par 17% un veidojis 23 miljardus eiro, jo vairākas valstīs slēgti bāri un kafejnīcas.

Kompānija jau oktobrī norādīja, ka nepieciešama restrukturizācija, lai samazinātu darbaspēka izmaksas, taču tajā laikā nesniedza informāciju par likvidējamo darbavietu skaitu.

Trešdien "Heineken" paziņoja, ka restrukturizācijas programmas ietvaros tiks likvidēti 8000 darbavietu.

"Heineken" ir pasaulē otrais lielākais alus ražotājs, kas ražo un pārdod vairāk nekā 300 zīmolu alu un sidru.

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Dzērienu ražotājs Cido Grupa aizvadījis vienu no veiksmīgākajiem gadiem uzņēmuma 20 gadu pastāvēšanas vēsturē – tā neto apgrozījums 2013.gadā pieaudzis par 13 %, bet peļņa par 23 %, veidojot attiecīgi 39,3 un 1,7 miljonus latu (2,42 miljonus eiro), liecina medijiem sniegtā informācija.

«Panākumu pamatā ir gan produktu portfeļa paplašināšana, gan komunikācijas atsvaidzināšana jau labi zināmajiem zīmoliem, kā arī eksporta pieaugums, kas aizvadītajā gadā kāpināts par 26 %,» norāda Cido Grupa ģenerāldirektors Marijus Kirstukas.

Cido Grupas apgrozījums no produktu pārdošanas Latvijā 2013. gadā pieauga par 14,7%.

No Latvijā saražotās produkcijas kopumā tiek eksportēti 20%. Sulas un nektāri nemainīgi ir visvairāk eksportētie Cido Grupa produkti. Šobrīd lielākie eksporta tirgi ir Krievija un Baltijas valstis; uz Krieviju eksporta apjoms dubultots, bet uz Latviju un Lietuvu palielināts par 15 %.

Phoenicia Glass Works Ltd. rūpnīcā Izraēlas dienviddaļā dienā saražo miljonu pudeļu tādu dzērienu gigantu kā Coca Cola, Pepsi un Heineken, kā arī Izraēlas vīna darītavu un olīveļļas ražotāju vajadzībām.

Rūpnīca nodarbojas arī ar nederīgo pudeļu pārstrādi. Sasistā stikla kalni tuksnešainajā vietā veido īpatnēju postažas ainavu.

Aptuveni 250 darbiniekiem jānodrošina to, ka rūpnīca strādā 24 stundas diennaktī, katru dienu gadā, arī brīvdienās. Rūpnīcā nav iespējams izslēgt krāsnis, jo šķidrais stikls sacietētu un radītu izsprostojumus.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

#1/18

Foto: AP/SCANPIX

#2/18

Foto: AP/SCANPIX

#3/18

Foto: AP/SCANPIX

#4/18

Foto: AP/SCANPIX

#5/18

Foto: AP/SCANPIX

#6/18

Foto: AP/SCANPIX

#7/18

Foto: AP/SCANPIX

#8/18

Foto: AP/SCANPIX

#9/18

Foto: AP/SCANPIX

#10/18

Foto: AP/SCANPIX

#11/18

Foto: AP/SCANPIX

#12/18

Foto: AP/SCANPIX

#13/18

Foto: AP/SCANPIX

#14/18

Foto: AP/SCANPIX

#15/18

Foto: AP/SCANPIX

#16/18

Foto: AP/SCANPIX

#17/18

Foto: AP/SCANPIX

#18/18

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Jelgavā šodien atklāj 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku; ražos šokolādi ar zemu kaloriju daudzumu

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Viņas līdzšinējā pieredze saistīta ar darbu mārketinga jomā vairākās starptautiskās kompānijās, tostarp Heineken, Natur Produkt. 2014. gadā noīrējuši telpas biznesa centrā, kur sākuši recepšu izstrādi un tā gada nogalē nonākuši līdz Red šokolādes receptei. Galvenais mērķis bija panākt zemāku kaloritāti. Vienlaikus sākuši meklēt investorus, kas palīdzētu realizēt šo ideju. Lai sāktu šokolādes ražošanu, sākotnēji iegādājušies miniatūras šokolādes ražošanas iekārtas no Šveices kompānijas Buhler, bet 2016. gada sākumā pieņemts lēmums par uzņēmuma dibināšanu, iekārtu pirkšanu un šokolādes rūpnīcas izveidi Jelgavā.

Aizvadītajā gadā SIA Chocolette Confectionary apgrozījums sasniedzis 1,95 miljonus eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats Lursoft.

Savukārt kompānijas zaudējumi sasniedza 50,9 tūkstošus eiro.

Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 3 miljoni eiro, bet darbības veids - kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana. Pērn uzņēmumā strādāja 36 darbinieki.

Vienīgā kompānijas valdes locekle ir Natalija Morozova.

DB rakstīja, ka pērnā gada rudenī uzņēmums atvēra 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku.

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.