Latvijā nav tā, kā, piemēram, Riodežaneiro, kur gaišā dienas laikā var uzbrukt uz ielas, un Latvija kopumā uzskatāma par draudzīgu valsti – to nevajadzētu vērtēt par zemu. Tajā pašā laikā būtu jāizdara viss, lai Latviju padarītu par draudzīgu valsti arī uzņēmējiem – gan ārvalstu, gan vietējiem, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņa pārliecināta, ka pašlaik sevišķi svarīgi būtu pilnveidot tiesu sistēmu. «Pēdējo gadu laikā šajā jomā daudz kas ir izdarīts, bet daudz kas vēl ir jāpaveic,» pauda V. Vīķe-Freiberga.

Lai aizturētu emigrāciju uz citām valstīm, Latvijā jārada «brīvas vietas» - uzņēmējdarbībai un profesionālai darbībai, «lai te ir ko darīt un var audzināt savu ģimeni», norādīja bijusī Latvijas prezidente.

Viņa pauda, ka iedzīvotāju emigrācija neilgi pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) vērojama arī daudzās citās valstīs. V. Vīķe-Freiberga kā piemēru min Portugāli, no kuras drīz pēc pievienošanās ES uz citām valstīm, piemēram, Lielbritāniju un Franciju, strādāt devās daudzi iedzīvotāji, jo «vecajā Eiropā» tika piedāvātas lielākas algas, taču pašlaik ekonomiskā situācija ir izlīdzinājusies.

Pārējo pasaules valstu reakcija uz notikumiem Ukrainā ir gļēva, Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma sacīja kādreizējā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Daudzi rietumu spēki tagad tikai gudro, ko un kā varētu darīt, bilda V. Vīķe-Freiberga, īpaši skarbus vārdus veltot Apvienoto Nāciju organizācijai (ANO). «Redzot, cik impotentas un pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas attiecībā uz Krieviju, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, rodas situācija, ka Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur. [..] Man ir pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» atzina V. Vīķe-Freiberga.

Viņasprāt, Ukraina pašlaik ir iedzīta stūrī, jo, tiklīdz tā darīs jebko, lai sevi aizstāvētu, Krievija ieņems vēl lielāku Ukrainas teritoriju. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka savulaik ASV prezidents Džordžs Bušs pēc notikumiem Gruzijā ieviesa sankcijas pret Krieviju. Pēc tam pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama aicināja aizmirst pagātnes grēkus un brālīgi dzīvot tālāk.

Mēs neredzam iespēju turpināt sarunas, ja programmātiskie uzstādījumi tiek apšaubīti. Mūsu mērķis nav nokļūt valdībā par katru cenu, mums ir mēŗķis kaut ko izdarīt. Ja nav pārliecības, ka šīs reformas ir veicamas, tādā valdībā mums nav ko darīt, LTV raidījumā Panorāma pauda Zatlera reformu partijas (ZRZP) līderis Edmunds Sprūdžs.

(ZRP) ir neapmierināta ar koalīcijas veidošanas sarunu gaitu un nolēmusi "ieturēt pauzi" līdz piektdienai. Sprūdžs noraidīja informāciju, ka ZRP apturējusi koalīcijas veidošanas sarunas, jo partija neapmierināta ar provizorisko amatu sadali. Viņš arī nekomentēja vai nu Saskaņas Centra izredzes nokļūt koalīcijā palielinājušās.

ZRP norāda, ka sarunas par koalīcijas veidošanu un nākamās valdības darāmajiem darbiem "nav saprātīgas".

Tāpēc rīt nenotiks iepriekš plānotā jaunās koalīcijas sanāksme, kurā bija paredzēts turpināt runāt par atbildības sfēru un ministru amatu sadali.

ZRP ir secinājusi, ka potenciālie koalīcijas partneri - "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - topošajā valdības deklarācijā ir gatavi parakstīt vienošanās par ZRP rosināto reformu īstenošanu bez patiesa nodoma tās īstenot. Par to liecinot partiju pārstāvju vakar un šodien paustie publiskie izteikumi.

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Vairākums Latvijas pilsoņu atbalstīs bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu, uzskata bijusī Prezidenta Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa gan intervijā LNT raidījumam 900 sekundes nevēlējās atklāt, kāda būs viņas izvēle šajā referendumā, jo nevēlas iespaidot neviena lēmumus. Tomēr viņa norādīja vairākus argumentus par un pret Saeimas atlaišanu.

«Tas būtu veids, kā sūtīt signālus politiķiem, ka viņiem nav visatļautība četru gadu garumā pēc vēlēšanām. Mēs vairākkārt esam dzirdējuši, ka politiķi domā, par saviem vēlētājiem kampaņas brīdī un tad ar vien vairāk no tiem attālinās, bet neviens gudrs politiķis nedarbojās nelūkodamies uz savu elektorātu,» atzīmēja V.Vīķe – Freiberga.

Viņa arī skaidroja, ka citās valstīs Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanas notiek tikai tad, ja valdība nav spējīga funkcionēt un dabūt saviem lēmumiem vairākumu parlamentā. Tāda situācija Latvijā ne tuvu neesot.

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Zatlera reformu partijas (ZRP) paustā vēlme «ieturēt pauzi» koalīcijas sarunās, visdrīzāk, saistīta ar partijā valdošo iekšējo neapmierinātību par amatu sadali, neformāli atzinuši vairāki politiķi.

Kā runā Saeimas kuluāros, daļa ZRP biedru nav apmierināta ar partijas sarunvedēju piekrišanu atteikties no dažām nozīmīgām ministrijām, bez kurām nevarētu realizēt solītās reformas. «Salekušies viņi tomēr ir par amatiem, jo ar amatu sadali var nopietni ietekmēt reformas, kuras attiecīgu nozaru ministri var viegli nobremzēt. Neapmierinātība varētu būt par to, ka Vienotība savās rokās plāno pārņemt budžeta lietas - premjera, finanšu ministra un labklājības ministru amatus,» sacīja kāds koalīcijas veidošanā ļoti pieredzējis politiķis.

Savukārt cits avots vērsa uzmanību uz ZRP vēlmi, nerunājot tieši par amatu sadali, panākt, ka «mīļā miera labad» viņiem šos amatus koalīcijas partneri piedāvā paši, tādējādi ZRP nevarētu pārmest dzīšanos pēc amatiem.

Eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vajadzībām tiks iegādāta jauna automašīna, jo 2006.izlaiduma gada Mercedes Benz 500 limuzīns, ar kuru viņa pārvietojas patlaban, esot sliktā tehniskā stāvoklī.

Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne apstiprināja, ka ministrijā ir saņemta argumentēta Vīķes-Freibergas vēstule, kurā eksprezidente norādījusi, ka viņas pašreizējais auto ir sliktā tehniskā stāvoklī.

Vīķe-Freiberga vēstulē aizsardzības ministram Artim Pabrikam ir lūgusi izvērtēt valsts piešķirtās automašīnas nepieņemamo tehnisko stāvokli, jo auto vairāk nekā divas trešdaļas no laika atrodas labošanas servisā, pavēstīja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.

Vīķe-Freiberga vēstulē norādījusi, ka, no vienas puses, tas ir augstas klases auto, taču, no otras puses, Aizsardzības ministrijai (AM) nākas tērēt līdzekļus detaļu nomaiņai un cilvēku darbam. Arī pēc apkopes veikšanas mašīnai jau pēc dažu kilometru ceļa atsākas ierastās problēmas. Pusotra gada laikā tā ir trīs reizes apstājusies uz ceļa dažādos laika apstākļos gan Rīgā, gan ārpus galvaspilsētas, tāpēc eksprezidente aicina AM izvērtēt pašreizējo situāciju.

«Eirozonas nestabilitāte nāk no nepareiziem tās būvēšanas principiem, taču šī ielās iešanas parādība ir pilnīgi kaut kas cits, principiālāks. Tā ir saistīta ar kapitālisma krīzi,» to, runājot par pastāvošo krīzi un ielu protestiem, sacījusi eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka kapitālisms, kas, protams, nav vienota sistēma, bet attīstās laikā un telpā, šajā gadu tūkstotī savā pašreizējā manifestācijā, manuprāt, ir piedzīvojis krahu. Es neesmu ekonomiste, bet mēģinu painteresēties, kas tur notiek, un, jo vairāk es interesējos, jo skumjāk man kļūst. Kur šis kapitālisms ir nonācis ar to, ka tam finanšu aspektā nav iebūvēti tie līdzsvarošanas mehānismi, kādi valda parasto preču tirgū, kur pieprasījuma un piedāvājuma attiecības darbojas kā dabisks regulētājs. Bet kas ir noticis finanšu pasaulē - līdz šim brīdim tas nav noregulēts. Lielās finanšu institūcijas ir savārījušas briesmīgas ziepes, tās tiešām ir izgāzušās, to reputācija ir pilnīgi sagrauta, bankām neviens vairs neuzticas. Čikāgas skola ekonomikā un ekonomisti kā profesija pilnībā ir zaudējusi savu prestižu. Jo tie matemātiskie modeļi bez empīriskiem datiem, kādi vienu brīdi bija modē, - tie var pasaules ekonomiku novest pie kraha. Man ir nācies ar stohastiskiem modeļiem strādāt psiholoģijā, un es to pārtraucu, jo sapratu, ka uz tādas matemātiskās nejaušības bāzēts modelis ir jēdzieniski tukšs. Arī ekonomiski tukšs. Tajos, piemēram, tiek pieņemta konstanta pircēja - patērētāja - uzvedība. Bet tas neatbilst realitātei. Tie ir modeļi, kas nav bijuši spējīgi reaģēt atbilstoši reālajai pasaulei,» skaidrojusi Vīķe- Freiberga.

«Cilvēka pirmā atbildība ir rūpēties par savu ģimeni. Ne katram ir dotības uzsākt biznesu. Latviešiem nav ieaudzināta doma par savu biznesu,» intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena, vaicāta ko teiktu latviešu ģimenes tēvam, kurš pošas uz Norvēģiju, jo nevar pabarot bērnus, atbildējusi bijusī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

«Ebrejiem ir, jo viņiem nebija izvēles, paaudžu paaudzēs viņiem Eiropā nebija tiesību iegūt zemi īpašumā,» viņa turpinājusi. «Mums ir otrādi, mūs mūsu kaklakungi, kas gribēja, lai mēs fiziski strādājam, piesēja pie zemes un iestāstīja: tu tikai ar un ecē, tirgošanās ir netīra lieta. Nesen intervijā kāda māksliniece teica: «Mēs neesam tirgotāju tauta!» - ar tādu kā lepnumu, it kā būt tirgotājam būtu kāds kauns. Paskatieties uz Holandi, tā savu labklājību uzbūvēja tikai ar tirgošanos,» skaidrojusi eksprezidente.

«Cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties. Tiesa, jautājums, vai šeit ir izdarīts viss, ko varēja, lai viņus paturētu. Ko es teiktu aizbraucējiem? «Lūdzu, neaizmirsti savu dzimteni, savu mantojumu, māci bērniem savu mātes valodu un audzini viņus par latviešiem!» To mēs darījām trimdā trīs paaudžu garumā un izdarījām pietiekami veiksmīgi,» uzsvērusi Vīķe - Freiberga.

Pēc vairāk nekā 20 gadu darba klientu servisa un pārdošanas jomā Inese Freiberga sāk savu biznesu – izgatavo dažādus auduma abažūrus lampām

Iepriekš viņa darba pieredzi guvusi dažādos uzņēmumos, tostarp lielās starptautiskās kompānijās. Pagājušajā vasarā, brīdī, kad I. Freiberga bija nolēmusi mainīt darbu, viņa sāka prātot par sava biznesa sākšanu. Idejas bija vairākas, bet lampu abažūru izgatavošana un veco lampu atjaunošana izrādījās spēcīgākā no visām, to viņa iecerēja arī izmēģināt attīstīt kā biznesu. «Manī pavērās radošā stīga, kad iekārtoju savu mājokli, nolēmu pati izgatavot lampām abažūrus, kas saskanētu ar kopējo interjeru. Sapratu, ka šī lieta mani aizrauj, un pašmācības ceļā sāku apgūt šī amata prasmes,» stāsta zīmola Košas lampas idejas autore, meistare Inese Freiberga.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Eiropa tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava. Jautājums ir: vai eiropieši būs gatavi turpināt to būvēt?

To intervijā DB saka bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sarunas gaitā viņa, skaidrojot šā brīža ģeopolitiskos notikumus, vairākkārt pieskaras smalkajam pasaules līdzsvara jautājumam. Šis līdzsvars šobrīd šķobās, bet šādu pārmaiņu laikā ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību aspektiem, kas patiesībā ir savādāki, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, norāda V. Vīķe-Freiberga.

Pēc jums tagad Latvijā jau ir trešais prezidents. Kā jūs vērtējat šajos gados notikušos sabiedriskos procesus? Esam pārvarējuši krīzi vai varbūt tā īsti vēl nemaz neesam tai pāri?

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām nolemts, ka koalīciju veidos Zatlera reformu partija (ZRP) un Vienotība kopā ar nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju Saskaņas centru (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Šādā trīs partiju koalīcijā būs 56 deputāti.

Šo trīs politisko spēku vadība šovakar parakstīja vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidošanu.

Koalīcijas sarunās ZRP panākusi sev veto tiesības lēmumu pieņemšanas procesā, savukārt nacionālā apvienība pievienojusi dokumentam savu izpratnes skaidrojumu par atsevišķiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītību, okupāciju un pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. VL-TB/LNNK apņēmusies nevirzīt iniciatīvas Saeimā, ko neatbalstīs pārējie koalīcijas partneri, tomēr saglabā tiesības palikt pie saviem atsevišķajiem uzskatiem.

Žurnālisti ZRP līderim Valdim Zatleram atgādināja viņa iepriekš pausto, ka ZRP lēmumu par SC aicināšanu koalīcijā varētu izmainīt tikai «ar tankiem» un lūdza skaidrot, kas tad licis tomēr izvēlēties sadarbību ar nacionālo apvienību. Zatlers skaidroja, ka partija dibināta trīs mērķu realizēšanai - samazināt savtīgu interešu grupu ietekmi, realizēt reformas un saliedēt sabiedrību. ZRP labprāt atbalstījusi gan plašu četru partiju koalīciju, kā arī trīs partiju koalīciju ar SC, kurās vislabāk būtu realizējami šie mērķi un reformas, tomēr šie mēģinājumi nav izdevušies.

Šodien Vienotības pārstāvētie ministri izjauca Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas Ingas Koļegovas apstiprināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā.

Visi Vienotības ministri nobalsoja pret Koļegovas apstiprināšanu amatā.

Pēc tam, pamatojoties uz koalīcijas līgumu, tika pieprasīts šī jautājuma izlemšanu atlikt uz nedēļu un turpināt konsultācijas koalīcijas padomē.

Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atsaucās uz koalīcijas līgumu, kas paredz, ka gadījumos, kad visi viena politiskā spēka deleģētie klātesošie ministri valdības sēdē balso pret kāda lēmuma pieņemšanu, uz nedēļu jāatliek lēmuma pieņemšana un jāsasauc koalīcijas sanāksme viedokļu saskaņošanai pirms jautājuma atkārtotas izskatīšanas Ministru kabineta sēdē.

Kāda latviete «aplaupījusi» Lielbritānijas nodokļu maksātājus, apgalvojot, ka ir bezdarbniece, kurai pieder tikai viens nekustamais īpašums, lai gan patiesībā viņa gadā pelnījusi 60 tūkstošus britu mārciņu no sešu savu īpašumu izīrēšanas.

Kā vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph, Latvijas iedzīvotāja Jūlija Freiberga bijusi ļoti izveicīga krāpniece. Kopumā J. Freibergai piešķirti vairāk nekā 33 tūkstoši britu mārciņu dāžados pabalstos, bet viņai piederošo īpašumu vērtība sasniegusi 1,1 miljonu mārciņu.

J. Freiberga uz Apvienoto Karalisti pārcēlusies 1999. gadā un saņēmusi Lielbritānijas sociālās garantijas, bezdarbnieka pabalstu un nodokļu atlaides. Lai saņemtu sociālās garantijas, J. Freiberga nereti izmantojusi arī sava bijušā vīra uzvārdu.

Latviete savu krāpšanas shēmu uzsākusi 2005. gada maijā, kad pieteikusies valsts atbalstam norādot, ka viņai nav darba un pajumtes. Patiesībā J. Freibergai piederējis īpašums Austrumlondonā un viņa saņēmusi 38 tūkstošus britu mārciņu gadā, strādājot par pludmales uzraugu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Kosmētiķe Ludmila Stavro-Freiberga radījusi jaunu kosmētikas zīmolu Response by Dr. Stavro lielpilsētu iedzīvotājiem, kuri saskaras ar augstu gaisa piesārņojumu un lielu stresa līmeni.

"Šķiet, ka ir izdevies radīt labu produktu. Biju ļoti pagodināta brīdī, kad profesionāļi no malas nosauca manu produktu par Latvijas Nokia. Tāpēc zīmols domāts ne tikai Latvijas tirgum. Neskatoties uz lielo kosmētikas tirgus piesātinātību, tas ir globāli konkurētspējīgs. Šobrīd biznesā robežu nav. Kāpēc lai nepiedāvātu savu produktu arī ārpus Latvijas?" uzskata L. Stavro-Freiberga, Response by Dr. Stavro (SIA Stavro) īpašniece.

Uzņēmuma direktore Daina Inne papildina: “Tas ir brīnums, ka Latvijā var dabūt gatavu tādu super produktu. Šobrīd intensīvi darbojamies pie tā, lai palaistu to tautās.” L. Stavro-Freiberga apgalvo, ka šobrīd uzņēmumam pasaulē korneoterapijas jomā ir divi tiešie konkurenti un arī starp tiem Response by Dr. Stavro esot savas priekšrocības.

Kandavas kartinga trases īpašnieki vērsušies policijā ar sūdzību pret advokāti Elzu Freibergu, kuru apsūdz 100 000 latu izspiešanā.

Kopš 2008. gada E. Freiberga tiesājas ar SIA Braukšanas mācību centrs (BMC), kas, pēc advokātes domām, nelikumīgi uzcēlis Kandavā kartinga trasi, kā arī traucē apkārtējiem iedzīvotājiem mierīgi dzīvot, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Trases īpašnieki ir arī Aigars Štokenbergs, Kārlis Miķelsons un vēl vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki, kuri uzskata, ka advokāte nevis cīnās par taisnību, bet vēlas uz viņu rēķina iedzīvoties.

Tukuma rajona policijā BMC pārstāvis Edgars Džeriņš vērsies šīs nedēļas sākumā, atklājot kartinga trases īpašnieku versiju par E. Freibergas nemitīgajām sūdzībām.

Ik pa laikam kāds medijs pievērš uzmanību Koalīcijas padomei, un vairumā gadījumu šis veidojums no preses puses tiek vērtēts kā nevēlams un antikonstitucionāls. Kā arguments padomes likvidēšanai tiek minēts, ka Satversme neparedz šādas padomes pilnvaras un arī vēlētāji nav nobalsojuši par cilvēkiem, kas ierodas uz Koalīcijas padomi.

Par Koalīcijas padomes idejas «tēvu» tiek minēts Andris Šķēle, kuram šāda padome bijusi nepieciešama, kļūstot par Ministru prezidentu. Bija nepieciešama vieta ar oficiālu pieskaņu, kur apvienot tik dažādās valsts partijas un sarunāties ar partijām pietuvinātajiem, ar cilvēkiem, kuri veido Latviju ārpus Saeimas.

Šodien tiek pārmests, ka Ministru prezidents ļauj diktēt dienaskārtību ietekmīgiem cilvēkiem, kuri pirmdienās, pirms Ministru kabineta sēdēm, slepenībā dod padomus Koalīcijas padomei.

Jāsaka – labāk, lai tiekas oficiāli, nevis zoodārzā vai pa kluso pirtīs. Ir taču skaidrs, ka darījumi ir jāapspriež, pirms tiek pieņemti gala lēmumi. Tas it sevišķi attiecas uz biznesa vidi un investīcijām, kur Saeima ar balsojumu nevar likt kādam ieguldīt privātu naudu.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Katram vairāk jāspēj novērtēt Latvijas sasniegumi sportā, mākslā un uzņēmējdarbībā. «,Es gribētu mazliet mazāku to pesimismu un paškritiskumu, jo mēs esam čempioni tajā, ka mums nekā nav un ka mums viss ir slikti. Mums ir jātic, ka mēs tieši šobrīd šajā laikā veidojam savu valsti un katrs to varam darīt».

Tā raidījumam Nekā personīga norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, runājot par to, ko politiķi vēlētos sagaidīt no valsts iedzīvotājiem.

Premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka vēlas lielāku iedzīvotāju līdzdalību valstī notiekošajos procesos pēckrīzes periodā. «,Tagad tiešām svarīga ir iniciatīva, jaunas idejas, inovācijas, gatavība iesaistīties uzņēmējdarbībā. Tātad, lietas, kas veicina valsts attīstību,» tā viņš.

Valsts prezidents Andris Bērziņš cer sagaidīt no iedzīvotājiem «labdabīgu un cilvēcīgu attieksmi pret visiem un visu visapkārt. Tad arī mēs mainīsimies visi uz labu!» Prezidents aicināja katram sevi parādīt ar kādu iniciatīvu un izmantot tam valstī esošās iespējas. Pēc prezidenta domām «mēs esam pietiekami labā situācijā. Ja mēs salīdzinām ar pārējo pasauli, tad droši var teikt, ka viss vēl ir mūsu rokās!»

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) oficiāli brīdinājusi koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK), ja viņš paziņos par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, Straujuma vēstulē koalīcijas partneriem uzsver, ka ar mērķi nodrošināt, lai Latvija netiktu pakļauta nevajadzīgām provokācijām un izpildot koalīcijas līgumā noteikto, viņa informē koalīcijas partnerus par nodomu atbrīvot no amata ministru, kas būs paziņojis par piedalīšanos 16.martā organizētajās sapulcēs, gājienos vai piketos pie Brīvības pieminekļa. «Tādejādi gadījumā, ja Cilinskis 14.martā rīkotajā preses konferencē vai man personīgi paziņos par piedalīšanos augstāk nosauktajos pasākumos es izdošu rakstveida rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata, par kuru nekavējoties paziņošu attiecīgajam ministram,» norāda Straujuma.