Ar 1. oktobri Būvniecības informācijas sistēma (BIS) nodrošinās pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti.

«Šis ir vēsturisks moments – Latvija ir kļuvusi par būvniecības nozares digitalizācijas līderi, nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentācijas apriti – no ieceres līdz būves nodošanai ekspluatācijā,» norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina.

BVKB ir BIS pārzinis kopš 2017. gada sākuma. Birojam uzsākot BIS attīstīšanu, sistēmā kopumā bija pieejamas 22 333 būvniecības lietas. Šobrīd BIS ir izveidots vairāk nekā 92 220 būvniecības lietu.

Sistēmas attīstīšana tiek veikta Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Būvniecības informācijas sistēmas attīstība. 1.kārta (Nr.2.2.1.1./17/I/021)» ietvaros. Šobrīd saskaņošanā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru ir dokumentācija arī projekta 2.kārtas īstenošanai. Galvenais projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus būvniecības pakalpojumus, samazinot administratīvo slogu, uzlabojot pieejamību un veicinot caurskatāmību. BIS veidota, tās attīstīšanā iesaistot nozari un potenciālos lietotājus – līdz šā gada jūlijam kopumā notikušas 45 darba grupas, kurās piedalījās 488 dalībnieki no 43 iestādēm.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Konferenču, semināru un izglītojošu festivālu apmeklētāji kļūst prasīgāki un papildus kvalitatīvam saturam vēlas arī pārsteigumu, izklaidi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr aktuāls ir jautājums, vai cilvēki ir gatavi maksāt par to, lai tiktu apmierinātas visas viņu gaidas. Jauna un nebijusi pieredze pasākuma apmeklētājiem, šova elementi, pasaules līmeņa runātāji – tas viss kopā veido lielas izmaksas. «Galu galā organizatori ir tie, kuriem jāmaksā visi rēķini. Ir sarīkojumi, kuros nav vērts pārspīlēt ar formu, tāpat arī nav vērts ieguldīt apjomīgos šova elementos, dārgākajās telpās vai investēt pasaules līmeņa runātājos. Viss ir atkarīgs no mērķa. Ja ir vēlme pārsteigt, radīt emocijas un iedvesmot, vairāk būs nepieciešams investēt formā un dizainā, tehniskajā nodrošinājumā. Savukārt, ja pasākums ir vairāk orientēts uz biznesu, praktisks, ar skaidru izglītošanās mērķi, jo lielāks uzsvars būs uz saturu,» klāsta reputācijas vadības aģentūras Lejiņa & Šleiers vadītāja, Digital Freedom Festival dibinātāja un vadītāja Dagnija Lejiņa.

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Bijušā kinoteātra "Liesma" telpās iluzionisti Dace un Enriko Pecolli plāno atvērt Brīnumu Muzeju un Burvju triku teātri, kurā plānots uzstāties ar savām izrādēm, kā arī nākotnē viesosies citi pasaulē atzīti iluzionisti.

Lai realizētu ieceri, mākslinieki ir uzsākuši pūļa finansējuma kampaņu, aicinot ikvienu, kam tuva ir šī iecere, sniegt savu atbalstu. Vienlaikus mākslinieki uzsver, ka interesenti tiks gaidīti arī uz palīgdarbiem un teātra atjaunošanu. Mērķis ir radīt teātri, kurā ne tikai atdzīvotos labākās iluzionisma tradīcijas, bet vienlaikus radīt kultūras un mākslas telpu, kuru katrs Latvijas iedzīvotājs uztvertu kā "savu".

Šobrīd pasaulē darbojas vairāki burvju mākslai veltīti muzeji, no kuriem nemainīgi par prestižāko un slavenāko tiek uzskatīts Holivudā esošais "Magic Castle". Lai arī Latvijā ir spēcīgas iluzionisma tradīcijas, šāda tipa teātris un muzejs nav pieejams ne tikai Baltijā, bet visā Austrumeiropā, norāda D. un E. Pecolli.

Pilnībā pirms-pandēmijas formātā augstskolas neatgriezīsies, jo studējošie ir novērtējuši ērtības, ko sniedz attālinātais process.

Tajā pašā laikā, cilvēks ir sociāla būtne un vēlme tikties un kontaktēties klātienē arī ir saglabājusies, tāpēc studiju procesu nākotnē redzu kā klātienes un tiešsaistes apvienojumu, kur teorētiskās lekcijas iespējams klausīties tiešsaistē, bet semināri, praktiskās nodarbības, radošās darbnīcas u.tml. notiktu klātienē.

Ir virkne tehnisko un radošo studiju programmu, kuras bez klātienes nodarbībām nav iespējams realizēt. Domājot par nākamā studiju gada sākumu, viss būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem un valdības lēmumiem.

Aizvadītā gada laikā augstākā izglītība Latvijā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un inovācijas – pielāgošanās pandēmijas apstākļiem, izmaiņas ārvalstu studentu īpatsvarā, augstskolu reforma, kā arī citas izmaiņas Augstākās izglītības likumā un politikas veidotāju komentāri par to, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums.

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Atdzimstot Latgales jūgendstila pērlei – Lūznavas muižai –, kura attīstās kā starptautisks mākslas, mūzikas un izklaides centrs, tiek sakārtota arī apkārtējā teritorija

Lūznavas muiža apmeklētājiem atvērta 2015. gadā pēc četrus gadus ilgas rekonstrukcijas, ko organizēja Rēzeknes novada pašvaldība, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu. Objekta kopējās izmaksas bija teju 1,3 miljoni eiro, no kurām Eiropas Savienības finansējums veidoja 463,7 tūkstošus eiro.

Ēka ir neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas būvēta, cenšoties īstenot XX gadsimta Eiropas arhitektūras un mākslas tendences.

Muižas atjaunošana ir viens no Rēzeknes novada nozīmīgākajiem projektiem gan finansējuma, gan veikto rekonstrukcijas darbu apjoma ziņā. Ēka turpmāk darbosies ne tikai kā Rēzeknes novada saietu nams, bet to plānots attīstīt kā starptautisku vides izglītības un mākslas centru, kā arī vietu, kurā tiks organizētas starptautiskas nometnes, semināri, mākslas plenēri u.c.

Rīgas dome meklēs juristus, lai izvērtētu iespējas un veidus, kā atgūt pašvaldības pārmaksātos līdzekļus no būvnieku karteļa lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš stāstīja, ka pašlaik iespējamo zaudējumu summa nav aprēķināta, bet Konkurences likums nosakot, ka tie varētu būt 10% no katra konkrētā projekta izmaksām.

Kā norādīts likumā, ja pārkāpums izpaužas kā karteļa vienošanās, tiek prezumēts, ka pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10%, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Staķis piebilda, ka, vērtējot projektu apmēru, summa varētu sasniegt pat līdz 20 miljoniem eiro. Taču tas esot atkarīgs no zaudējumu aprēķiniem un tiesvedībām.

Pašlaik pašvaldība ir nolēmusi panākt, ka tā tiek atzīta par cietušo. Tā noslēgs līgumu ar kādu advokātu biroju, kam ir pieredze šādās lietās.

Juristi tad arī varēšot izvērtēt katru atsevišķo projektu un saprast, kuros gadījumos nepieciešama vēršanās tiesā un kuros pietiks tikai ar sarunām un izlīguma slēgšanu ar būvniekiem.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, brīvas varētu būt ap 500 pedagogu vakances, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa sacīja, ka iepriekšējā nedēļā tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, tika precizēts trūkstošo skolotāju skaits. Pēc viņas paustā, pašlaik izskatās, ka varētu trūkt ap 500 skolotāju.

Situācija pašvaldībās gan atšķiroties. Viņa sacīja, ka ir pārrunājusi šo jautājumu ar 14 pašvaldībām. Tajās brīvas esot vien divas vakances - matemātikā un mūzikā.

Savukārt, piemēram, Rīga un Daugavpils trūkstošo pedagogu skaitli padara iespaidīgāku, sacīja ministre. Pamatā skolotāji tiekot meklēti darbam uz noteiktu stundu skaitu.

Ministre pieļāva, ka pedagogu trūkums varētu kļūt par nozares pamata problēmu pēc pieciem gadiem, kad liela daļa aktīvi strādājošo skolotāju - ap 30% līdz 40% -tuvosies pensionēšanās vecumam. «Ja nozarē neienāks jauni pedagogi un netiks mainīta politika, šī varētu kļūt par akūtu situāciju,» sacīja Šuplinska.

Vai esat aizdomājušies, cik lielu sava mūža daļu mēs pavadām darbā? Zinātnieku aprēķini liecina, ka darbā pavadām aptuveni trešdaļu sava laika, tādēļ darba videi ir būtiska ietekme uz mūsu kopējo labsajūtu, panākumiem un motivāciju.

Pārmaiņas, kas notiek uzņēmumos globalizācijas procesu ietekmē, kļuvušas par vienu no raksturīgākajām laikmeta pazīmēm – arvien vairāk saskaramies ar multikulturālu darba vidi. Globālajos uzņēmumos vienkopus darbojas ne vien kaimiņvalstu profesionāļi, bet arī eksperti no visas pasaules.

Viens no šādiem multikulturālas darba vides piemēriem ir "Huawei" Baltijas biroji.

Kultūras daudzveidība uzņēmumā ir tā dzinējspēks

Tādu kultūras daudzveidību, kādu varam novērot mūsdienu biznesa vidē, līdz šim vēl nebijām pieredzējuši. Piemēram, tehnoloģiju uzņēmuma "Huawei" Latvijas pārstāvniecība ikdienā sadarbojas ar kolēģiem gan no Eiropas, gan citām pasaules valstīm. Skaidrs, ka tas nodrošina ne vien plašāku skatījumu uz tirgus norisēm, daudzveidīgāku pieredžu apmaiņu un radošākus risinājumus ikdienas darbā, bet arī rada neizbēgamus izaicinājumus. Iekšēji uzņēmumā esam izstrādājuši vairākus paņēmienus, lai veiksmīgi tiktu ar tiem galā.

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Jūrmalas dome no restaurētas ēkas Dubultos, Pils ielā 1, liek izvākties nesen izveidotajam «Zaļās atmodas» muzejam, lai gan ēkas restaurēšanai pašvaldība saņēma valsts budžeta naudu pret solījumu tajā veidot kultūrvides centru, vēstīja raidījums «TV3 Ziņas».

Zaļās atmodas muzeja un vides izglītības centra ēkā patlaban ierīkotas ekspozīcijas, kas atgādina, ka Atmoda sākās vēl pirms Tautas frontes veidošanās - organizējot talkas izdemolētās baznīcās, parkos un kapsētās un sākot runāt par dabas aizsardzību.

Kā norāda muzeja vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre, bez pastāvīgās ekspozīcijas telpās notiek izglītojušas stundas skolēniem, darbnīcas, semināri, izstādes. Muzejs durvis vēra tikai pirms nepilna gada, tādēļ šoks esot bijis milzīgs, jūlija beigās saņemot vēstuli no Jūrmalas domes, ar paziņojumu, ka līgums par ēkas apsaimniekošanu nu tiek lauzts. Neizpratni vairojis fakts, ka tieši no Jūrmalas domes savulaik nāca iniciatīva šādu muzeju vecajā ēkā ierīkot.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs, SIA “Mobilly” valdes priekšsēdētājs Valdis Bergs kā uzņēmuma “Mobilly” pārstāvis apstiprināts Eiropas Centrālās bankas izveidotajā Digitālā eiro tirgus konsultatīvajā grupā (Digital Euro Market Advisory Group).

V. Bergs ir vienīgais no 30 starptautiskās komandas ekspertiem, kuri lems par digitālā eiro tirgus izveidošanu, kurš pārstāv Latviju. Viņam ir nepieciešamā pieredze un izpratne par eirozonas maksājumu tirgu.

“Esmu pagodināts par iespēju sniegt vērtīgo “Mobilly” pieredzi digitālā eiro attīstībā, lai palīdzētu šim risinājumam kļūt par patiesi ērtu un plaši izmantojamu norēķinu līdzekli visā Eiropā,” saka V. Bergs.

Šī gada 14. jūlijā Eiropas Centrālās bankas Padomē tika pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi, kas praktiski nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā paralēli skaidrajai un bezskaidrajai naudai parādīsies vēl trešā naudas forma – digitālais eiro.

No 4. līdz 7. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas lielākā pārtikas nozares izstāde Riga Food 2019, organizatori informēja izstādes atklāšanas preses konferencē.

«Riga Food ir cienījams notikums Baltijas mērogā. Šī ir lielākā un stabilākā pārtikas izstāde, kas kalpo ne tikai Baltijas reģionam, bet arī plašāk. Šeit sākas un tiek slēgti nozīmīgi darījumi. Daudzi mūsu ražotāji ir šeit atraduši partnerus. Ir uzņēmumi, kas kļuvuši starptautiski, nes citus zīmolus. Ir globālai ekonomikai gan pozitīvā, gan problemātiskā puse, tomēr ik gadu mēs redzam, ka izstādes stendi kļūst bagātāki un interesantāki,» preses konferencē sacīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

«Jau tradicionāli Latvijai būs divi lieli nacionālie stendi. Viens no tiem būs Latvijas maiznieku stends, kuru izstādes laikā pārraudzīs Latvijas maiznieku biedrība. Tajā būs septiņu Latvijas maiznieku piedāvājums. Lielajā nacionālajā stendā būs 14 citu dažādu produktu ražotāju produkcija. Daļa būs tradicionāli izstādes dalībnieki, bet ir arī jaunpienācēji šogad,» informēja Agroresursu un ekonomikas institūta Izstāžu daļas vadītāja Daina Saktiņa, piebilstot, ka šā gada produktu stāsts ir veselīga pārtika. Gluži tāpat kā pērn būs arī Latvijas ražotāju inovācijas, kuras pārstāvēs vairāki uzņēmumi un viens no tiem savu ceļu pasaulē uzsāk tieši no Riga Food 2019.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Lai paaugstinātu publisko pasūtītāju kompetenci par Būves informācijas modelēšanas (BIM) sniegtajām priekšrocībām, dalītos ar labo praksi un veicinātu straujāku BIM prasību iekļaušanu jaunajos būvniecības iepirkumos, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), Ekonomikas ministrija un Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcija "Latvijas valsts standarts" aicina uz semināriem par VNĪ pērn izstrādāto BIM prasību ieviešanu iepirkumos un praktisko pielietošanu projektos.

Tādējādi tiks veicināta būvniecības digitalizācija Latvijā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Seminārā publiskie pasūtītāji tiks iepazīstināti ar BIM un tās pielietošanu dažādos griezumos.

"VNĪ kā lielākais publiskais būvdarbu pasūtītājs apzinās savu nozīmi nozares attīstībā, tāpēc esam gatavi dalīties ar pieredzi un pērn izstrādātajām BIM prasībām ar citiem pasūtītājiem, palīdzot ieviest BIM visā Latvijā. VNĪ ieskatā būvniecības digitalizācija Latvijā ir nepieciešamība – tā uzlabo sadarbību starp visām būvniecībā iesaistītajām pusēm, palīdz pasūtītajam kontrolēt darbu izpildes termiņu un izmaksas, uzlabo būvprojekta kvalitāti, palīdz identificēt riskus, savlaicīgi novērst nepilnības, ekonomēt laika un finanšu resursus. Tā palīdz ne tikai sakārtot pasūtītāja un būvuzņēmēju attiecības, bet vienlaikus sakārto arī Latvijas būvniecības vidi, veicinot Latvijas būvnieku konkurētspēju starptautiskā līmenī," norāda R. Griškevičs.

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Sestdien, 21.septembrī, Rīgā viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā notiks ikgadējā specializētā ārzemju izglītības izstāde «Days of International Education». Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.

«Days of International Education» ir viens no populārākajiem pasākumiem Eiropā. Latvijā šī izstāde tiek rīkota kopš 2005. gada.

Izstādē piedalīsies vairāk par 100 mācību iestādēm no dažādām pasaules valstīm: Lielbritānijas, Nīderlandes, Dānijas, Šveices, Ungārijas, Beļģijas, Zviedrijas, Lietuvas, Somijas, ASV, Ķīnas u.c. Izglītības iestāžu pārstāvji sniegs detalizētu informāciju par mācību programmām, iestāšanās prasībām, dzīvošanas iespējām un stipendijām.

Nepieciešamības gadījumā izstādes laikā palīdzēs pieredzējuši ārvalstu izglītības speciālisti no aģentūrām «Baltic Council for International Education» un «Meridian Group». Šie speciālisti iepazīstinās ar interesējošiem izstādes dalībniekiem, kā arī izstāstīs par saviem pakalpojumiem – palīdzību dokumentu noformēšanā, lai iestātos ārzemju universitātēs, vidusskolās un koledžās.

Spa viesnīca un konferenču centrs Hotel Jūrmala SPA ir viena no lielākajām SPA viesnīcām Baltijā ar plašu piedāvājumu klāstu kā korporatīvajiem klientiem, tā arī romantiskai atpūtai divatā un lieliskām ģimenes brīvdienām.

Viesnīca piedāvā 190 ērtus viesu numurus, mūsdienīgu saunu un baseinu centru Wellness Oasis, plašu SPA un skaistuma kopšanas procedūru klāstu, kā arī gardas maltītes restorānā Jūrmala ar plašu vasaras terasi, izsmalcinātus kokteiļus Seaside kokteiļu bārā ar apburošu skatu pār Jūrmalu un Rīgas jūras līci.

Plašs konferenču centrs piedāvā:

- 7 dažāda izmēra konferenču zāles

- Bezmaksas autostāvvietas pasākuma viesiem

- Veselīgas kafijas pauzes un gardas pusdienas

- Svinīgas vakariņas

ATJAUNOTS Restorāns Jūrmala

Šogad restorāns Jūrmala pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām. Restorāna interjers ir rūpīgi veidots, iekļaujoties kūrortpilsētas noskaņās. Restorāns ir sadalīts vairākās zonās, piedāvājot viesiem kā baudīt romantiskas vakariņas divatā a la carte pusē, tā arī organizēt lielākus pasākumus kā kāzas, jubilejas un korporatīvās balles lielākam viesu skaitam. Ēdienkarte ir veidota no Eiropas virtuves ēdieniem, piedāvājot izvēli, lai ikkatrs viesis varētu piemeklēt ēdienus savai gaumei un noskaņojumam.

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

1. septembrī sāksies projektu pieņemšana grantu programmai "(ie)dvesma", ko īsteno "SEB banka" kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Siguldas un Stopiņu novadiem.

Programma norisināsies jau ceturto reizi, un tās mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Pierīgā. Finansējuma saņemšanai varēs pieteikties gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori, un kopējais pieejamo grantu apmērs šogad ir 70 000 eiro.

Maksimālā naudas summa vienam grantam ir 10 000 eiro, un uz to varēs pretendēt gan privātpersonas, kas plāno uzsākt savu biznesu, gan arī jau esoši uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no sešām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem. Granta līdzekļus varēs izmantot saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei.