Investors

Ar sarakstu uz veikalu dodas 45% iedzīvotāju

Žanete Hāka, 11.06.2010

Jaunākais izdevums

Uz veikalu ar sarakstu dodas 45% Latvijas iedzīvotāju, taču savus pirkumus plāno un izdevumus uzskaita 13% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.

Deflācijas radīto cenu samazinājumu pārtikas precēm vistaustāmāk izjūt tie Latvijas iedzīvotāji, kuri pēc pārtikas dodas ar iepriekš izveidotu sarakstu, pieraksta savus ikdienas tēriņus un plāno pirkumus.

«Patēriņa cenu samazinājums Latvijas iedzīvotājiem ir laba ziņa, jo ļauj ģimenei iepirkties izdevīgāk. Tomēr ikdienā reālu naudas ietaupījumu cenu krituma dēļ pamanām maz. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāju atalgojums būtiski samazinājies, augsts bezdarba līmenis, arī šogad spēkā stājušās vairākas nodokļu izmaiņas, kas iedzīvotāju maciņus patukšojušas un ko rezultātā deflācija nekompensē. Tāpat joprojām liela daļa patērētāju iepērkas spontāni un neseko līdzi iztērētajam naudas daudzumam,» skaidro komentē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pētījums: 72% Latvijas mājsaimniecību bažījas, ka nākamgad pieaugs izdevumi par pārtiku

BNS, 28.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā 72% Latvijas mājsaimniecību bažījas, ka nākamgad varētu pieaugt izdevumi par pārtiku, secināts Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktajā pētījumā.

Prognozējot izmaiņas mājsaimniecības budžetā 2012. gadā, 61% izteikuši bažas par to, ka varētu pieaugt izdevumi par mājokli, bet 47% norādījuši, ka varētu palielināties izdevumi par transportu. Pozīcijas, kurās iedzīvotāji neparedz nozīmīgu izdevumu pieaugumu, ir sakari (7%), atpūta, izklaide un svētku svinēšana (11%), kā arī izglītība (12%).

Vienlaikus 61% aptaujas dalībnieku nākamajā gadā paredz iespēju gūt papildu ienākumus. Novērtējot savas iespējas gūt papildu ienākumus papildu ikmēneša algai vai pabalstiem, 28% gatavi izmantot iespēju saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksu no valsts, 16% plāno veikt līgumdarbus ārpus pamatdarba, bet vēl 12% cer uz prēmijām un piemaksām darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Atjaunotais Latvijas Bankas zināšanu centrs Naudas pasaule

Zane Atlāce - Bistere, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ēkā, K. Valdemāra ielā 2a senās naudas glabātavas telpās atklāts atjaunotais zināšanu centrs Naudas pasaule.

Tajā apskatāmā ekspozīcija ir interaktīva, tajā var līdzdarboties dažādu stendu, multimedijos, īsfilmu apskatē un zināšanu pārbaudes spēlēs.

«Lai nodrošinātu stabilu tautsaimniecības attīstību, ikvienam sabiedrības loceklim nepieciešama vispārīga izpratne par sociālekonomiskajiem procesiem, kas ietekmē gan indivīda personisko, gan visas sabiedrības kopējo labklājību. Tas pamato, kādēļ viens no nacionālās centrālās bankas darbības virzieniem jau divdesmit gadus ir intereses rosināšana un izpratnes veicināšana par ekonomikas un finanšu jautājumiem. Tam domāts pasākumu komplekss - interneta vietne Naudas skola, zināšanu centrs Naudas pasaule, ekonomikas mācību līdzekļi un semināri skolotājiem, lekciju programma ekonomikā un finansēs studentiem,» skaidro bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield īpašniece: Pienāca diena, kad bez brīdinājuma VID nobloķēja uzņēmuma kontu

Zane Atlāce - Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).

Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.

Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Parāds nav brālis, jo īpaši valsts amatpersonām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau fakts vien, ka parādsaistības ievērojami pārsniedz kādas valsts amatpersonas gada ienākumus, met šaubu ēnu uz konkrētā ministra vai deputāta spēju neatkarīgi un objektīvi rīkoties

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā var aplūkot to cilvēku ieņēmumus un parādus, kas pieņem valstiski svarīgus lēmumus. Ar Latvijas ministru un lielāko parādnieku topu LR Saeimā var iepazīties arī DB 25.08.2014. numurā. Tiesa, publiski pieejamā informācija par valsts amatpersonām nav pilnīga, jo netiek atklāts, kurš naudu konkrētai amatpersonai ir aizdevis. KNAB gan ir noteicis, ka amatpersonām pašām jāizvērtē sava rīcība, iespējamā nonākšana interešu konfliktā un no lēmumu pieņemšanas savās interesēs jāatturas, bet cilvēki, kā zināms, nereti ir vāji, parādu akmens kaklā smags un, kā dzīvē pierādījies, arī godīguma slieksnis ne visiem ir vienāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa inkubatorus finansēs, ja tie līguma laikā spēs «izperēt» vismaz piecus veiksmes stāstus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, iepirkumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja 2015.gadam, izvirzīti striktāki nosacījumi finansējuma saņemšanai. Katram inkubatora operatoram tāpat kā iepriekš ir jānodrošina noteikts skaits komersantu un jārada noteikts skaits darba vietu, taču jaunie līgumi pieprasa, lai līdz to darbības beigām būtu vismaz pieci veiksmīgi inkubēti komersanti. Par veiksminieku tiks uzskatīts tas, kurš inkubācijas laikā ir spējis piesaistīt savai attīstībai vismaz 20 tūkstošus eiro privātā finansējuma no kredītiestādes, formāla riska kapitāla vai Altum programmas, informē LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrija plāno vairākas izmaiņas iestrādāt nākamā finansēšanas perioda nosacījumos, uzsverot inkubatoru lomu īpaši reģionālās attīstības aspektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank investē finanšu jaunuzņēmumā

Db.lv, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank SE kļuvusi par investoru jaunuzņēmumā SPARQ - inovatīvā finanšu platformā, informē bankā.

Investīciju summu varēs atklāt jūnijā.

Igaunijā, Tartu bāzētās finanšu risinājumu platformas SPARQ produkts ir aplikācija finanšu pārvaldībai, kas lietotājiem nodota pēc ilgāka testa perioda - izvērtējot produkta konceptu un pārbaudot visas aplikācijas piedāvātās iespējas un priekšrocības. Aplikācija ļauj lietotājiem kontrolēt finanses, izveidot savu kontu, pelnīt un tērēt QPunktus, kā arī nodrošina personīgās finanšu platformas servisu Eiropas Savienībā.

"Interese par jaunuzņēmumu sektoru bankai ir jau ilgāku laiku - novērtējam laikmetīgas inovācijas un pienesumu kopējā finanšu nozares attīstībā, tādēļ arī esam gandarīti par jaunu projektu īstenošanu un iespēju atbalstīt gan jaunus uzņēmējus, gan veicināt jaunuzņēmumu kultūras attīstību," teic Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītiestāžu virspeļņas nodoklis - risks iedzīvotāju uzkrājumu veidošanā

Jana Muižniece, biedrības “Sabiedrības novecošanās atbalsta platforma” vadītāja, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd aktīvi tiek diskutēts par kredītiestāžu virspeļņas nodokļa ieviešanas nepieciešamību. Bankas labi pelna un ir iespējas, ieviešot nodokli, papildināt valsts ieņēmumus, kas dos labumu visai sabiedrībai, ne tikai banku īpašniekiem.

Nodoms ir ļoti skaidrs, jo vajadzību ir daudz. Taču vēlos uz ierosinājumu ieviest virspeļņas nodokli paskatīties no cita redzes leņķa – no iedzīvotāju labklājības nodrošinājuma ilgtermiņā.

Latvijas pensiju sistēma paredz papildus valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai (pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis) arī individuālo atbildību sava nākotnes pensijas kapitāla veidošanā - privāto pensiju apdrošināšanu (pensiju sistēmas 3. līmenis). Taču pat ar šo trīskāršo drošības jostu pensionāru nodrošinājums nav pietiekams.

Pensijas Latvijā joprojām ir zemas

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai 54,3% no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās. Piemēram, ja cilvēks saņēmis vidēja līmeņa algu - 1000 eiro mēnesī (vidējā alga 2022.gada 4.cet. bija 1 443 EUR), tad, aizejot pensijā, viņš saņems 543 eiro mēnesī (ļoti vienkāršots pensijas aprēķina piemērs). Šie 54,3 % tiek saukti par ienākumu atvietojuma koeficientu (pensijas apmērs pret ienākumiem), un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu atvietojumu koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru