http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(313).jpg
Laikā, kad noskaidrojas, ka ne visi, kas savulaik ir bijuši braši gājēji uz kredītiestādēm, ir spējīgi aizlienēto naudu arī atmaksāt, tika nolemts, ka jāizstrādā jauns Parādu piedziņas likums.
Redzot un dzirdot, ko tikai visu ministrijas tajā vēlas iekļaut, neviļus gribas teikt aptuveni tā - parādnieku sišana, protams, nav atzīstama metode, bet uzskatīt viņus par kaut ko līdzīgu svētajām govīm arī ir pārspīlēti.
Gaidāmais likums nosaka, ka parādu piedzinējiem aizliegts agresīvi komunicēt ar parādniekiem, traucēt viņus vēlās vakara stundās un brīvdienās, kā arī «uzskrūvēt» nesamērīgas soda naudas par kavētiem parādiem un citas tamlīdzīgas lietas, kas nenoliedzami nāktu par labu parādu ņēmējiem. Šā likuma autori ieplānojuši noteikt, ka jāizveido arī parādnieku reģistrs, kas būtu tikai loģisks solis, lai vismaz nākotnē nepieļautu situāciju, ka personai, kas jau ir parādos līdz ausīm un tā īsti nav spējīga tos maksāt, tiek izsniegti jauni kredīti. Šeit nav runa par to, ka katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu būt iespējai atvērt kādu interneta mājaslapu un apskatīties, vai viņa kaimiņš gadījumā kādam nav parādā, un galvenais - vai viņš savus parādus kārtīgi maksā. Tomēr ir jābūt sarakstam, kur, piemēram, banka, uz kuru cilvēks ir atnācis, lūdzot kredītu, varētu paskatīties, vai tiešām nav tā, ka aizdevums tiek prasīts tāpēc, lai segtu parādus pāris citās kredītiestādēs, vai arī aizņēmējs jau pāris gadus nespēj vai negrib segt komunālos maksājumus.
Turklāt šāds saraksts būtu jāveido un jāuztur tieši valstij, ņemot vērā, ka arī VID no tā varētu gūt labumu, piemēram, vērojot, vai neveidojas situācija, ka cilvēks, kurš oficiāli mēnesī saņem minimālo algu, patiesībā maksā gan kredītu par dzīvokli Rīgas centrā, gan arī līzingu par Lexus markas automašīnu. Par to, ka šāda parādība nav neiespējama, liecina kaut vai nereti novērojamās rindas pie naudas iemaksas bankomātiem. Citiem vārdiem sakot, šeit runa ir par iespējamo cīņu pret tik populāro ēnu ekonomiku. Tomēr Tieslietu ministrija šā likuma virzību principā ir nobremzējusi, ierosinot tajā ietvert normu, ka parādnieku sarakstā nedrīkst iekļaut personas, kuras neatzīst savas parādsaistības. Gribētos gan redzēt, kurš būs ar mieru pieļaut, ka viņa vārds šādā sarakstā atrodas. Paredzot šādu normu, principā tiktu noteikts, ka parādnieku sarakstā tiek iekļautas tikai personas, kuras pašas ir ar mieru, ka citi uzzina par viņu parādsaistībām. Tikpat labi varētu izvērst aptauju ar vienu vienīgu jautājumu - vai jūs vēlaties būt parādnieku sarakstā? Absurds!
Ja šāds saraksts vispār tiek veidots, tajā jāiekļauj visas personas, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Savukārt, ja starp kritērijiem tiek pieļauta arī personiskās izvēles iespēja, šādam sarakstam vairs nav jēgas. Tādā gadījumā šāda saraksta izveide līdzīnātos situācijai, kad kāpņu telpā izkārts saraksts ar nemaksātājiem par komunālajiem pakalpojumiem no sienas pazūd jau dažu studndu laikā, jo iedzīvotāji tam vienkārši nepiekrīt.
