No starptautiskiem kreditoriem Latvija pašreiz aizņemas ar daudz zemāku likmi, nekā izlaižot obligācijas, tāpēc steigties ar obligāciju izlaišanu tiešām nevajag, uzskata Hipo Fondi analītiķis Alekseja Marčenko.
Jebkurā gadījumā, procentu likme, ko Latvija dabūs, izvietojot vērtspapīrus tirgū, būs krietni augstāka, uzsver eksperts.
Runājot par ārējiem faktoriem, Latvijas eiroobligāciju veiksmīgajai izvietošanai 2010.gada beigās/2011.gada sākumā ir nepieciešams, lai līdz šim laikam būtiski nepasliktinātos nosacījumi ārējos kredītu tirgos. Ja līdz gada beigām būtiski pasliktināsies kāda liela valsts vai kvazivalsts emitenta kredītu kvalitāte, tad, līdzīgi kā tas bija gadījumos ar Dubaiju un Grieķiju, tas samazinās attīstības valstu parāda vērtspapīru pievilcīgumu.
Ja līdz 2010.gada beigām pasaules ekonomikas atlabšana joprojām būs vāja, tas nozīmēs, ka attīstības valstīm būs nepieciešami jauni ekonomikas stimulēšanas pasākumi. To īstenošanai būs nepieciešams daudz aizņemties kredītu tirgos, līdz ar to var pieaugt parāda vērtspapīru ienesīgumi, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eiroobligāciju emisijas perspektīvas.
Runājot par iekšējiem faktoriem, svarīgi ir, lai Latvija turpinātu sadarbību ar SVF un citiem starptautiskiem kreditoriem, 2010.gadā nepārsniegtu ar starptautiskiem kreditoriem saskaņotu valsts deficīta limitu, turpinātu samazināt valsts izdevumus, laicīgi izveidotu budžetu 2011.gadam. Nepieciešams arī, lai Latvijā būtu nodrošināta politiskā stabilitāte.
Pie nosacījuma, ka visi iepriekšminētie faktori būs labvēlīgi, Latvijas eiroobligāciju izvietošana varētu notikt veiksmīgi. Ja situācija nepasliktināsies, Latvija varēs izvietot savus vērtspapīrus ar nedaudz zemāku ienesīgumu. Kā orientieri var ņemt Lietuvas obligācijas – Lietuvas desmitgadīgo USD obligāciju ienesīgums pašreiz ir 5,8% - 6%. Latvijas desmitgadīgo obligāciju ienesīgums pašreizējos apstākļos būtu nedaudz lielāks – par kādiem 0,5% punkta.
Sekojiet ziņām