AS Saldus mežrūpniecība akcionārs Uldis Mierkalns savu līdzdalību netiešā veidā ar SIA SIA Pata AB starpniecību palielinājis līdz 15,88%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tādēļ tagad Ulda Mierkalna netiešā līdzdalība kopā veido 87,47% no AS Saldus mežrūpniecība akcijām.

Konkurences padome (KP) februārī atļāva uzņēmumam Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār Saldus mežrūpniecību. KP pieņēma pozitīvu lēmumu, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta. KP informēja, ka Kubit netiešā veidā pieder 44% Saldus mežrūpniecības akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% Saldus mežrūpniecības akciju.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

AS Saldus mežrūpniecība akcionāres SIA Pata AB martā izteiktā obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātā uzņēmējs Uldis Mierkalns netiešā veidā ieguvis kontroli pār 94,35% uzņēmuma akciju, liecina uzņēmuma paziņojums biržā.

Mierkalna īpašumā esošais Pata AB obligātā akciju atpirkšanas rezultātā ieguvis 13 472 jeb 3,48% mērķa sabiedrības akciju. Atpirkšanas cena bija 18,98 eiro par vienu akciju.

Pata AB rīkojās savā un šādu akcionāru - SIA Saldus Mežrūpniecības uzņēmums, SIA Kubit, SIA Pienjāņi, SIA JL Index, Renagium Alliance Limited un Jāņa Bertrāna - vārdā.

Kā ziņots, februāra beigās Saldus mežrūpniecība informēja, ka akcionārs Mierkalns netiešā veidā ieguvis balsstiesības, kas izriet no 351 803 akcijām jeb 90,87% no Saldus mežrūpniecības balsstiesīgā kapitāla, tajā skaitā netiešā veidā akcionāram ir tiesības izmantot balsstiesības, kas izriet no Pata AB 3070 akcijām jeb 0,79% kapitāla, Saldus Mežrūpniecības uzņēmuma 171 833 akcijām jeb 44,39% kapitāla un Kubit 105 327 akcijām jeb 27,21% kapitāla.

Dievs saldeniekus esot žēlojis, jo pašvaldības vadība nekad nav traucējusi uzņēmējiem strādāt. «Lielajās pilsētās parādās pārvaldes institūciju regulācijas vai ietekmes. Pie mums nav nekādu ļaunu prasību un nekā tāda, kas varētu atbaidīt uzņēmējus,» laikrakstam Diena, kas turpina aplūkot uzņēmējdarbības vidi dažādās Latvijas pilsētās, sacījis Saldū ietekmīgais uzņēmējs Argods Lūsiņš.

Kā norāda laikraksts, Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, teicis Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminējies, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA Kubit iegūt netiešu izšķirošu ietekmi pār AS Saldus Mežrūpniecība. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo konkurence ietekmētajos tirgos netiks būtiski samazināta, informē KP.

SIA Kubit netiešā veidā pieder 44% AS Saldus Mežrūpniecība akciju, savukārt darījuma rezultātā uzņēmums no SIA Juridiskais birojs Merkants iegādāsies papildu 27% balsstiesīgo akciju, tādējādi iegūstot kontroli pār 71% AS Saldus Mežrūpniecība akciju.

KP lēmumā secina, ka apvienošanās rezultātā ietekmētajos tirgos – mežsaimniecības tirgū un koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijā, kā arī zāģbaļķu realizācijas tirgū, papīrmalkas realizācijas tirgū, celulozes šķeldas realizācijas tirgū un zāģmateriālu realizācijas tirgū ārpus Latvijas – konkurence netiks būtiski samazināta. Apvienotajam uzņēmumam neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis, kā arī tirgus struktūra nemainīsies un koncentrācija būtiski nepalielināsies.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir saņēmusi akciju sabiedrības Saldus Mežrūpniecība akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja SIA Pata AB iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 18,98 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Saldus mežrūpniecības akcionāri var pieņemt 30 dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad informācija ir publicēta oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmuma par atļauju izteikt minēto akciju atpirkšanas piedāvājumu pieņemšanas.

Pirmdien viena AS Saldus mežrūpniecība akcija biržā maksā 18,4 eiro.

Kā liecina informācija biržā, lielākais AS Saldus mežrūpniecība akcionārs ir SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmums, kam pieder 44% kompānijas akciju. 27% akciju pieder SIA Juridiskais birojs Merkants, bet 12% - SIA Pienjāņi.

A/s Saldus mežrūpniecība notikušas izmaiņas gan valdē, gan padomē, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A/s Saldus mežrūpniecība, kas ir 187. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, valdi 9. augustā pametis Gundars Maurs, kas valdes locekļa amatā uzņēmumā darbojās 1999. gada. Uzņēmuma valdē turpina darboties 2011. gada augustā vēlreiz ievēlētais valdes priekšsēdētājs Jānis Bertāns, kā arī valdes locekļi Jānis Mierkalns un Gatis Zommers.

Tāpat uzņēmumā pārvēlēta padome – padomi turpina vadīt tās līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Mierkalns, tāpat padomē darbu turpina priekšsēdētāja vietniece Lolita Burkovska, kā arī padomes locekļi Māris Elleris, Jānis Leimanis un Gunvaldis Vēsmiņš, kurš, saskaņā ar Lursoft datiem, uzņēmuma padomē darbojās līdz 2010. gada martam un nu tajā iecelts atkal.

Plānotais AS Saldus mežrūpniecība apgrozījums šogad ir 29 miljoni latu, liecina NASDAQ OMX Riga publicētie uzņēmuma akcionāru sapulces lēmumprojekti.

Plānotais ražošanas apjoms mežizstrādē ir 250 tūkstoši kubikmetru gadā, bet plānotais zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjoms – 200 tūkstoši kubikmetru gadā.

Uzņēmuma akcionāru sapulce notiks 22. jūlijā, un tajā tiks apstiprināts arī uzņēmuma pērnā gada pārskats.

Lēmumprojekti liecina, ka uzņēmuma pagājušā gada peļņu atstās nesadalītu. AS Saldus mežrūpniecība koncerna konsolidētā peļņa no saimnieciskās darbības pērn bija 950,5 tūkstoši latu, bet apgrozījums - 27 miljoni latu.

Uzņēmums iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2011.gada apgrozījuma ieņemot 159. vietu.

Nordea banka piešķīrusi 3 milj. eiro aizdevumu mežizstrādes un kokrūpniecības uzņēmumam a/s Saldus mežrūpniecība apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Par bankas aizdevu plānots nodrošināt savlaicīgu krājumu iepirkšanu, palielinot pārdošanas apjomus un apgūstot jaunus tirgus.

«Mūsu uzņēmumam piešķirtais finansējums nāk īstajā laikā - esam palielinājuši ražošanas jaudas, darbavietu skaitu, tādēļ apgrozāmo līdzekļu pieejamība uzņēmuma attīstībai ir būtiska,» atzīmē a/s Saldus mežrūpniecība valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns.

DB jau rakstīja, ka uzņēmums pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos guva peļņu 115,7 tūkst. Ls apmērā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu 2009.gadā uzņēmums spēja noslēgt vien ar 2,2 tūkst Ls lielu peļņu. Ļoti strauji – par 122% līdz 14 milj. Ls – pieauga arī uzņēma apgrozījums.

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ievērojami uzlabojušies Saldus mežrūpniecības finanšu rādītāji, liecina kompānijas konsolidētais pirmā ceturkšņa pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par veseliem 52,3% līdz 3,32 milj. Ls (2009. gada pirmajā ceturksnī apgrozījums bija 2,18 milj. Ls). Saldus mežrūpniecība pirmo ceturksni spējusi noslēgt arī ar 92,3 tūkst. Ls lielu peļņu. Jāatgādina, ka pērn pirmajā ceturksnī uzņēmums strādāja ar 118 tūkst. Ls zaudējumiem (ieskaitot Saldus mežrūpniecības meitas uzņēmumu zaudējumus).

Saldus mežrūpniecības akcijas cena pirmdien Rīgas biržā gan nemainījās un tirdzniecības sesiju noslēdza pie 4,08 Ls atzīmes.

Šā gada pirmajā pusgadā Saldus mežrūpniecība strādājusi ar 75,2 tūkst Ls lielu peļņu. Jāatgādina, ka attiecīgajā periodā pērn uzņēmums cieta 134 tūkst. Ls lielus zaudējumus, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

Strauji – par 119,6% līdz 8,2 milj. Ls - pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums. Jāpiebilst, ka pirms tam Saldus mežrūpniecības valde ziņojusi, ka šo gadu kopumā plāno noslēgt ar 200 tūkst. Ls lielu peļņu un 16 milj. Ls lielu apgrozījumu.

Šodien Saldus mežrūpniecības akcijas cena Rīgas biržā nemainījās un palika pie 3 Ls atzīmes.

Saldus mežrūpniecība šā gada pirmo trīs ceturkšņu peļņa sasniegusi 115,7 tūkst. Ls, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskats NASDAQ OMX biržā. Jāpiebilst, ka attiecīgo periodu pērn uzņēmums spēja noslēgt vien ar 2,2 tūkst Ls lielu peļņu.

Ļoti strauji – par 122% līdz 14 milj. Ls - pieaudzis arī uzņēma apgrozījums.

Uzņēmuma vadība informē, ka kopš 2010. gada sākuma situācija meža nozarē ir pilnīgi stabilizējusies un mežā nozarē esot vērojams piedāvāto produktu un sniegto pakalpojumu līdzsvars. Arī darba tirgū vairs neesot vērojama kadru mainība, uzņēmumu savstarpējie norēķini tiek ievēroti un banku sektors piedāvājot labākas likmes.

Lai palielinātu uzņēmumu konkurētspēju, tiekot palielināti ražošanas apjomi racionālāk izmantojot uzņēmuma resursus. savukārt Ražošanas apjomu palielinājums tiek balstīts uz jau esošiem noslēgtiem realizācijas līgumiem un parakstītiem nodomu protokoliem, skaidro Saldus mežrūpniecības vadība.

Par augstas pievienotās vērtības projektu realizēšanu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz šim jau noslēgts 21 līgums, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Tostarp vairāki projekti saistīti ar kokapstrādi - Dendrolight Latvia, WP Energy, Graanul Pellets, Vika Wood, Kurzemes Finieris, Latvijas Finieris, Jēkabpils mežrūpniecība, Saldus mežrūpniecība, RDN. Daļa projektu ir ķīmiskās rūpniecības nozarē - Olaines ķīmiskā rūpnīca BIOLARS, Elme - Messer - Metalurgs, Grindeks, Latplast recycling solutions, kas plāno termoplastisko kompozītmateriālu ražošanas kompleksa izveidi, SIA EUROTEX, kas paredz infūzijas šķīdumu ražotnes izveidi.

Vairāki projekti paredzēti arī metālpastrādē. Ģeogrāfiski projekti plānoti gan galvaspilsētā, gan novados. Visvairāk projektu atbalstīti Rīgā un Ventspilī.

Šajā gadā AS Saldus mežrūpniecība plāno strādāt ar 200 tūkstošu latu lielu peļņu, liecina uzņēmuma akcionāru sapulcei sagatavotie lēmumprojekti.

Plānotais apgrozījums šajā gadā ir 16 miljoni latu. Plānotais ražošanas un realizācijas apjoms mežizstrādē ir 250 tūkstoši kubikmetru gadā, bet zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjoms – aptuveni 70 tūkstoši kubikmetru gadā.

Saldus mežrūpniecības akcionāru sapulcē arī plāno atstāt uzņēmuma pagājušā gada peļņu nesadalītu un izmantot sabiedrības attīstībai ar mērķi palielināt tās konkurētspēju. Uzņēmums pērn nopelnīja gandrīz 16 tūkstošus latu.

Otrdien Baltijas biržu raksturojošo indeksu vērtības turpināja pirmdien iesākto kritumu. Visvairāk atkal samazinājās Tallinas biržu raksturojošā OMXT indeksa vērtība – par 1,7%. Tikmēr Rīgas OMXR un Viļņas OMXV saruka par attiecīgi 0,71% un 0,63%.

Kopumā visā Baltijā vistirgotākās bija Ukio bankas akcijas – kopējais apgrozījums ar minētās finanšu kompānijas vērtspapīriem sasniedza 246,3 tūkst. EUR. Tirdzniecības rezultātā gan Ukio bankas akcijas cena saruka par 5,32% līdz 0,26 EUR.

Tikmēr Rīgas biržā lielākais apgrozījums (7,6 tūkst. Ls) bija ar Olainfarm akcijām, kuras cena saruka par 0,84% līdz 1,18 Ls.

Jāpiebilst, ka otrdien Saldus mežrūpniecība paziņoja, ka plāno šogad strādāt ar 16 miljonu latu lielu apgrozījumu un 200 tūkst. Ls lielu peļņu (uzņēmuma pērnā gada peļņa bija 16 tūkst. Ls). Saldus mežrūpniecības akcijas cena gan palika nemainīga pie 3 Ls atzīmes.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējusi būvkompānija SIA Merks, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu nodrošinājuma summa ir 23,32 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Swedbank.

Kā skaidro SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla saistīta ar banku garantiju limita termiņa pagarināšanu par vienu gadu. Pēc būtības tā nav jauna komercķīla, bet iepriekš reģistrētās ķīlas pagarināšana. Pagarināšana tiek reģistrēta ar jaunu nostiprinājuma lūgumu un tāpēc komercķīlu reģistrā tiek atspoguļota kā jauna ķīla. Kā visus iepriekšējos gadus tā reģistrēta par labu AS Swedbank, skaidro uzņēmuma vadītājs.

Otru lielāko komercķīlu devušas nekustamā īpašuma kompānijas SIA Eskāda un SIA Space, kā parādnieku norādot SIA Eskāda. Ķīlas kopējā vērtība ir 12,2 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS SEB banka.

Pagājušajā gadā Saldus mežrūpniecība spējusi nopelnīt 188 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga biržā.

2008. gadā kompānijas zaudējumi bija 219 tūkstoši latu. Uzņēmuma apgrozījums būtiski nav mainījies un pērn sasniedza 9,3 miljonus latu. 2008. gadā tas bija 9,8 miljoni latu.

Kompānijas pārstāvji skaidro, ka šogad mežizstrādē ražošanas un realizācijas apjomus ir plānots palielināt par 40 %, līdz 350 tūkstošiem kubikmetru gadā. Zāģmateriālu ražošanas un realizācijas apjomu plānots palielināt līdz 150 tūkstošiem kubikmetru gadā. Peļņas rādītājus ir paredzēts saglabāt 2009.gada līmenī.

Konkurences padome saņēmusi SIA Kubit un AS Saldus Mežrūpniecība apvienošanās ziņojumu.

Kā informē padomes pārstāvji, lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome atļāvusi AS Saldus Mežrūpniecība akcionāram SIA Pata AB izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 18,98 eiro apmērā.

Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona vai personas, kas rīkojas saskaņoti, ja tās tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šo personu balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 50% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita.

Vairākas fiziskas un juridiskas personas, tostarp informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, 22. martā un šodien Administratīvajā apgabaltiesā iesniegušas pieteikumus, ar ko tiek pārsūdzēts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no 2013.gada 1.aprīļa.

Pieteikumos norādīts, ka nepārbaudītu aprēķinu rezultātā vairākiem lielajiem elektroenerģijas ražotājiem 2012. gadā nepamatoti izmaksāta obligātā iepirkuma maksa 15,64 miljoni latu apmērā, kas rada ietekmi uz 2013. gada OIK apmēru. Šī iemesla dēļ pieteicēji lūdz tiesu atcelt SPRK lēmumu un likt tai pārrēķināt OIK komponentes.

Tāpat pieteikumos norādīts, ka SPRK nav konstatējusi, ka a/s Latvenergo aizvadītajā gadā nepamatoti izmaksājis 15,6 miljonus latu četriem elektroenerģijas ražotājiem, kuru koģenerācijas elektrostaciju uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem MW. Kā tādi nosaukti Juglas jauda, a/s Rīgas siltums un a/s Latvenergo Rīgas TEC-1 un TEC-2.