Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) lēmusi palielināt eiro bāzes likmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,25%. Tādējādi ECB eiro bāzes likmi, kas ir bankas galvenais monetārās instruments, palielinājusi pirmo reizi kopš 2008. gada jūlija.
Jāpiebilst, ka ECB vienmēr uzsvērusi, ka tās galvenais uzdevums ir cīnīties ar pieaugošu inflāciju reģionā, kas pagājušajā mēnesī monetārajā savienība sasniedza 2,6% atzīmi (ECB mērķis ir noturēt inflāciju pie 2% atzīmes).
Ļoti svarīgi būs tas, ko ECB prezidents Žans Klods Trišē teiks pēcsēdes preses konferencē, proti, vai tiks sagaidīti signāli, ka eiro likmes varētu tikt palielinātas arī turpmāk. Tirgū dominē prognozes, ka šogad bāzes likmes tiks palielināta vēl divas reizes līdz 1,75% gada beigās.
Daudzi analītiķi jau vērsuši uzmanību uz negatīvajām sekām, ko izraisīs eiro likmju pieaugums. Ceļot likmes, tiks bremzēta izaugsme, kura jau tā šogad eirozonai kopumā tiek paredzēta samērā neizteiksmīga - aptuveni par 1,5% (2012. gadā par 1,7%). Tāpat tad var pieaugt eiro cena, kas arī, domājams, dotu triecienu reģiona ekonomikai (sevišķi eksportētājiem). Tirgū tiek runāts, ka ECB, iespējams, pieļauj kļūdu, jo, ceļot likmes, situācija vēl vairāk sarežģīsies tā saucamajā eirozonas perifērijā (Spānijas, Portugāles, Īrijas un Grieķijas ekonomikas veido 17% no eirozonas IKP), un palielināsies plaisa starp divos atšķirīgos ātrumos braucošajām reģiona ekonomikām. Tāpat turpinās celties arī eiro starpbanku likmju vērtība. Tiek lēsts, ka trīs mēnešu Euribor likme 2% atzīmi varētu sasniegt šā gada beigās.
Tāpat augstākas procentlikmes varētu tradicionāli negatīvi ietekmēt finanšu aktīvu cenas. «Pieaugot likmēm, palielināsies investoru pieprasītais investīciju ienesīgums - likme, ar kuru diskontē kompāniju tīro ienākumu, lai novērtētu tās cenu,» skaidro Hipo Fondi vecākais finanšu analītiķis Alekseja Marčenko. Pēc eksperta teiktā, uz procentu likmju kāpumu visvairāk reaģē finanšu un banku sektors, jo likmju pieaugums sadārdzina banku finanšu resursu cenu. «Likmju kāpums varētu arī negatīvi skart kompānijas, kurām ir augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars pasīvā - tas nozīmē, ka šīm kompānijām būs augstāki procentu izdevumi,» skaidro Hipo fondu analītiķis.
ECB likmes paaugstināšanai īstermiņā ietekme uz Eiropas ekonomikām visdrīzāk būs negatīva, jo eiro kāpums negatīvi ietekmēs eksportējošos uzņēmumus Vācijā un citās lielajās ekonomikās, tāpat situācija varētu pasliktināties sasirgušajā eirozonas perifērijā. «Valstīs ar augstu tādu mājsaimniecību īpatsvaru, kurām ir hipotekārie kredīti ar peldošām likmēm, likmes paaugstināšanai būs negatīvas sekas. Kā piemēru var minēt Īriju, kurai jau tā ir problēmas ar valsts finansēm,» izmaiņu ietekmi ieskicē Rietumu bankas analītiķis Romāns Popovs.