Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Eiropa ir izniekojusi trīs gadus ilgušo izdevību īstenot nepieciešanās reformas, trešdien Davosā notiekošā Pasaules Ekonomikas foruma laikā paziņoja bijušais Vācijas centrālās bankas prezidents Aksels Vēbers, brīdinot Eiropas Centrālo banku (ECB) necensties pārāk daudz kompensēt valdību nespēju rīkoties.

«Īstā problēma ir tā, ka ECB ir nepārtraukti pirkusi laiku, lai Eiropas politiķi varētu risināt problēmu,» norādīja Vēbers.

Tomēr pēdējo pāris gadu laikā «tie to nedarīja».

«Šobrīd Eiropa nav atgriezusies, problēmas ir atgriezušās. Šobrīd jums ir [jāveic reformas] starptautisko finanšu tirgu stingras uzraudzības apstākļos,» viņš piebilda.

«Eiropa ir zaudējusi labu izdevību paveikt daudzas nepieciešamas lietas, kuras tā varēja izdarīt daudz labvēlīgākos apstākļos,» uzsvēra Vēbers.

Bijušais Vācijas Federālas bankas vadītājs brīdināja ECB neuzņemties pārāk lielu lomu Eiropas problēmu risināšanā, piebilstot, ka vairāk būtu jādara valstu valdībām.

Bitkoins ir spekulatīva investīcija un mēs neieteiktu klientiem investēt digitālajā valūtā, CNBC sacījis UBS vadītājs Aksels Vēbers.

Viņš uzsvēris, ka banka skaidri dala institucionālos un privātos klientus, kad runa ir par investīcijām bitkoinā.

«Mēs šo robežu novelkam, jo ir institucionālie klienti, kuri vēlas investēt bitkoinā un zina, ko viņi dara, viņi spēj novērtēt šo risku, un, ja viņi mums lūdz palīdzību sasniegt šos tirgus, ieiet tajos, mums uz viņiem jāskatās savādāk nekā uz privātajiem klientiem,» norādījis A. Vēbers.

«Privātie klienti, kuri pilnībā nesaprot šos produktus, ir jāaizsargā no ieguldīšanas tajos, jo, ja klientu šis lēmums nākotnē ietekmēs, būs jautājums, kura banka viņam pārdeva šos produktus, un atkal tiks vainotas bankas,» uzsver A. Vēbers, atgādinot, ka nereti bankām pārmet to, ka tās pārdod sarežģītus finanšu produktus un neizskaidro klientiem to būtību.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Aksels Vēbers (Axel Weber), kurš tiek uzskatīts par reālāko pašreizējā ECB prezidenta Žana Kloda Trišē (Jean-Claude Trichet) amata pārņēmēju, sacījis, ka valdības var palielināt Eiropas Savienības vadītā glābšanas fonda apjomu, ja nepieciešams atjaunot uzticību eiro, ziņo Bloomberg.

«Septiņsimt piecdesmit miljardiem vajadzētu būt pietiekami, lai pārliecinātu tirgus,» Vēbers sacījis Vācijas vēstniecībā Parīzē, piebilstot: «Ja ne, tas būs jāpalielina.»

Kā vēstīts, eksperti uzskata, ka finansiāla palīdzība varētu būt nepieciešama arī Spānijai, bet valda bažas, ka glābšanas fonds, kas tika izveidots maijā, nav pietiekami liels, lai spētu glābt eiro reģiona ceturto lielāko ekonomiku.

Bloomberg norāda, ka Spānijas ekonomika ir gandrīz divas reizes lielāka par Portugāles, Grieķijas un Īrijas ekonomikām kopā.

Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds 750 miljardus eiro vērto fondu izveidoja maijā, jo Grieķijas tuvu defoltam esošais stāvoklis apdraudēja eiro pastāvēšanu. Klaus Reglings (Klaus Regling), kas vada lielāko daļu no fonda, apgalvojis, ka tas ir pietiekami liels visām dalībvalstīm.

Vēlreiz iedragātas Vācijas cerības, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) nākamais vadītājs būs vācietis, ziņo BBC.

Bijušais valsts finanšu ministrs Pērs Steinbreks (Peer Steinbrueck) atzinis, ka nav ieinteresēts ieņemt šo amatu. Steinbreks Sueddeutsche Zeitung teicis: «Es neesmu pieejams šim darbam.»

Jau vēstīts, ka Vācijas centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers (Axel Weber) vairs nav ECB vadītāja amata kandidāts, jo viņš pametīs savu pašreizējo amatu, lai, visticamāk, pievienotos privātajam aizdevējam Deutsche Bank.

BBC norāda, ka viņi abi iebilst pret ECB politiku pirkt obligācijas no valstīm ar augstiem parādu līmeņiem.

Vēbers un Itālijas centrālās bankas vadītājs Mario Draghi (Mario Draghi) tika uzskatīti par diviem visreālākajiem kandidātiem uz krēslu, ko tagad ieņem francūzis Žans Klods Trišē (Jean-Claude Triche). Viņš savu amatu pametīs oktobrī.

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) plāns samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus negatīvi ietekmēs Eiropas ekonomiku, aģentūrai Bloomberg sacījis UBS vadītājs un bijušais Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Aksels Vēbers.

«FRS rīcība ir pareiza ASV,» viņš sacījis, piebilstot, ka tas ir viņu uzdevums, un ir skaidrs, ka darījumi ietekmē arī citus reģionus, turklāt Eiropai tas nāk nepiemērotā laikā.

«Ir pilnīgi skaidrs, ka ASV monetārās politikas normalizācija ietekmēs arī Eiropu,» viņš uzsver, norādot, ka pastāv spēcīga korelācija starp ASV 10 gadu parādzīmēm un Eiropas tāda paša termiņa parāda vērtspapīriem.

ASV FRS vadītāja Bena Bernankes paziņojums pagājušajā nedēļā ir uzdzinis augstāk Eiropas perifērijas valstu obligāciju ienesīgumus. Tā, piemēram, Portugāles parādzīmju desmit gadu ienesīgums jūlija sākumā pirmo reizi kopš pērnā gada novembra uzkāpa virs 8%.

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Lietuvas centrālā banka noteikusi 200 000 eiro sodu bankai "Revolut Bank" par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu.

Pati banka informēja centrālo banku par ekspozīciju limita prasību pārkāpumu, informēja Lietuvas Banka.

"Sods "Revolut Bank" noteikts, ņemot vērā, ka banka līdzīgu pārkāpumu veica arī 2022.gadā un par to tika noteikts soda mērs," paziņoja Lietuvas Banka.

Kā norādīja centrālā banka, ir ņemti vērā vainu mīkstinoši apstākļi, ka banka ir atzinusi pārkāpumu, pati to atklājusi un izlabojusi.

Vājo bankas iekšējo procesu dēļ "Revolut Bank" ekspozīciju limita prasības pārkāpa divus mēnešus, sākot ar 2023.gada jūliju. Pēc tam banka noteica trūkumu iemeslus un septembrī trūkumi tika novērsti.

Revolut paziņojumā presei norāda, ka šos jautājumus uztver nopietni un identificējis šo incidentu, ziņojot par to regulatoram, un dažu dienu laikā to pilnībā novēršot. Revolut arī ievieš uzlabotas kontroles, lai novērstu šādas situācijas atkārtošanos.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Gatavība rīkoties ārkārtas apstākļos un ilgtermiņa skatījums ir divas galvenās spējas, kurām jāpiemīt nākamajam Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentam, uzskata pašreizējais ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet), ziņo Bloomberg.

Jaunajam prezidentam amata pienākumus būs jāsāk pildīt novembrī.

Ilgtermiņa skatījums esot nepieciešams, jo centrālo banku vadītājiem tiek prasīts nodrošināt cenu stabilitāti ilgtermiņā. Būtiska esot arī virziena izjūta un spēja reaģēt ārkārtas apstākļos.

Bloomberg gan norāda, ka jaunā ECB prezidenta izvēle balstīsies ne vien uz kandidāta spējām, bet būs atkarīga arī no kaulēšanās starp 17 eirozonas vadītājiem rezultāta.

Jau vēstīts, ka Vācijas centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers (Axel Weber) vairs nav ECB vadītāja amata kandidāts, jo viņš pametīs savu pašreizējo amatu, lai, visticamāk, pievienotos privātajam aizdevējam Deutsche Bank.

Vācijas centrālās bankas vadītājs Aksels Vēbers (Axel Weber), iespējams, vairs nav Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja amata kandidāts, jo viņš pametīs savu pašreizējo amatu, lai pievienotos privātajam aizdevējam Deutsche Bank, vēsta thelocal.de.

Vēbers un Itālijas centrālās bankas vadītājs Mario Draghi (Mario Draghi) tika uzskatīti par diviem visreālākajiem kandidātiem uz krēslu, ko tagad ieņem francūzis Žans Klods Trišē (Jean-Claude Triche). Viņš savu amatu pametīs oktobrī.

ECB vadītāja nomaiņa notiks sarežģītā laikā, kad 17 valstu eirozonai jācīnās par finanšu tirgu uzticību.

Bundesbank atteikusies sniegt komentārus Vēbera sakarā, un norādījusi, ka baumas par oficiālu paziņojumu saistībā ar vadītāja nākotni, kas it kā gaidāms šodien, esot nepatiesas. Arī Deutsche Bank nav sniegusi nekādus komentārus.

Pēdējo nedēļu laikā gan minēti arī vairāki alternatīvie kandidātie, starp kuriem ir Luksemburgas bankas vadītājs Īvss Meršs (Yves Mersch), Somijas centrālās bankas vadītājs Erki Līkanens (Erkki Liikanen) un Klauss Reglings (Klaus Regling), Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma vadītājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Šogad līdz oktobra sākumam novērots pastiprināts pieprasījums pēc eiro, tajā skaitā septembrī vien Latvijas Banka pārdevusi 96,5 miljonus eiro, tādējādi pretī uzpērkot 67,8 miljonus latu.

Latvijas Bankas informācija liecina, ka no šā gada sākuma līdz 2. oktobrim nav bijusi neviena latu pārdošanas nedēļa, bet kopumā darījumos ar bankām, Valsts kasi, Eiropas Komisiju un citām starptautiskām finanšu institūcijām Centrālā banka pārdevusi 256,25 miljonus eiro, tādējādi pretī uzpērkot 180,09 miljonus latu.

Šogad kopumā finanšu tirgū novērojami līdzīgi procesi kā 2009. gadā un arī 2008. gadā, tiesa, šogad latu uzpirkšanas un eiro pārdošanas apjomi ir vairākkārt mazāki nekā iepriekšējos gados.

Jau vēstīts, ka 2008. gadā baumu dēļ par lata devalvāciju notika pastiprināta atbrīvošanās no latiem - Latvijas Banka tad kopumā uzpirka 814,1 miljonus latus, pretī pārdodot 1,16 miljardus eiro, bet tirgū pārdeva 74,8 miljonus eiro, gada bilancei veidojot mīnus 1,08 miljardus eiro jeb uzpirktus 759 miljonus latu. Lai gan 2009. gada laika sākumā turpinājās latu aizplūšana (Centrālā banka tirgū pārdevusi 942,11 miljonus eiro), tomēr gada otrajā pusē situācija normalizējās un lielākā daļa latu atgriezās tirgū (tirgū pārdoti ap 640,8 miljoniem latu), gada bilancei veidojot mīnus 30,36 miljonus eiro.