Pašlaik vairāk būtu jādomā par ieguldījumiem obligācijās, nevis uzņēmumu akcijās, norāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Makijenko.

Viņš atzina, ka, runājot par ieguldījumiem uz termiņu līdz vienam gadam un pieņemot, ka valdošā attīstības tendence finanšu tirgos tomēr būs kritums, jāsaprot, ka ieguldījumi akcijās jebkurā gadījumā nebūs peļņu nesoši un vairāk būtu jādomā par ieguldījumiem obligācijās.

«Akciju cenas tomēr ietekmē ne tikai pašu uzņēmumu darbība, kas varētu būt diezgan veiksmīga pat recesijas apstākļos. Akciju cenas ietekmē arī investoru noskaņojums un gaidas par to, kas notiks. Attiecīgi – ja vairums investoru būs pārliecināti, ka situācija neprognozējami pasliktināsies, tad arī labi strādājošu uzņēmumu akciju cenas kritīsies. Tādēļ es ieteiktu vairāk domāt par ieguldījumiem obligācijās. Piemēram, iepriekšējā krīzes viļņa laikā sevi ļoti labi pierādīja to valdību obligācijas, kurām ir augsts kredītreitings un laba finanšu situācija. Mēs varam runāt par tādām valstīm kā, piemēram, Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Kanāda. Kaut kādā mērā var runāt arī par ASV, bet te ir jāsaprot tas – ja liela daļa pasaules ekonomisko problēmu pašlaik nāk tieši no ASV, tad kaut kādā mirklī investori sāks piesardzīgi skatīties arī uz ASV obligācijām. Tādēļ, ja iepriekš uzskatīja, ka ieguldījumiem ASV dolāros etalons ir ASV obligācijas, tad pašlaik par to jau sāk rasties šaubas,» pastāstīja Makijenko.

Viņš piebilda, ka tas pats attiecas arī uz spēcīgiem uzņēmumiem. «Ja redzeslokā ir kāds uzņēmums, kuram ir gan akcijas, gan obligācijas, tad krīzes laikā tomēr ieteiktu izvēlēties obligācijas, jo tās visu laiku nodrošina procentu ienākumus. Pat, ja otrreizējā tirgū obligāciju cena krītas, jums vienalga ir nodrošināti procentu maksājumi un jūs pa šo laiku varat saņemt ienākumu. Ja krītas akciju cena, jūs neko nenopelnīsiet arī tajā gadījumā, ja tā pēc krituma atgriezīsies pie sākotnējās vērtības,» viņš teica.

Makijenko norādīja, ka depozīts, ņemot vērā valdības garantijas, līdz zināmam līmenim ir drošs ieguldījums privātpersonām. «Jāapzinās gan arī tas, ka gan pasaules, gan Latvijas vēsturē ir bijuši banku bankroti. Tādēļ sliktākajā scenārijā nevar izslēgt to, ka arī depozīti var būt nedroši. Taču pēc būtības depozīts ir drošs un labs veids, kā pārciest nestabilitātes laiku. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs nestabilitāte. Ja tā būs neliela un pārejoša, tad depozīts ir labs variants ieguldījumiem,» klāstīja Makijenko.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra