Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Valmierā pagājušā gada nogalē pabeigts pirmais no diviem projektiem industriālās teritorijas izveidē bijušā gaļas kombināta teritorijā, īstenojot Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu "Industriālo teritoriju attīstība Valmierā - 1.kārta", informē pašvaldība.

Sākotnēji projektā bija paredzēta īpašumu Rūpniecības ielā 1 un Dzelzceļa ielā 9 sakārtošana, Dzelzceļa ielas pārbūve, Eksporta ielas un laukumu izbūve. Būvniecības iepirkuma rezultātā ietaupītie līdzekļi tika izmantoti, projektā iekļaujot arī Zāļu ielas pārbūvi, posmā no Rūpniecības ielas līdz Lodes ielai 1A, tādējādi papildus uzlabojot piekļuvi revitalizētajai rūpnieciskajai teritorijai.

2021.gadā tika pabeigti projektā paredzētie ēku demontāžas darbi bijušā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, Rūpniecības ielā 1 - nojauktas teritorijā esošās ēkas, kas bija sliktā tehniskā stāvoklī, kā arī veikta betona elementu - kanalizācijas priekšattīrīšanas ietaišu demontāža, demontēts betona žogs un drāšu pinuma žogs, tamponēti artēziskie urbumi, demontētas teritorijā esošās nelietojamo komunikāciju akas, sadrupināti un aizvesti būvgruži, nolīdzināta teritorija esošo augstuma atzīmju robežās. No jauna izbūvēta lietus kanalizācija, kā arī izbūvēta Eksporta iela un Dzelzceļa iela līdz asfaltbetona apakškārtai, daļēji pabeigta publiskā asfaltētā stāvlaukuma izbūve Eksporta ielā 8.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā pabeigta aprīlī sāktā sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība.

Parks ekspluatācijā nodots novembrī.

Vairāku līmeņu 1096 m2 plašais betona seguma skeitparks ir piemērots dažādu līmeņu braucējiem. Savukārt tiem, kuriem tuvāka braukšana ar skrejriteni, skrituļslidām, skeitbordu vai velosipēdu, saistoša šķitīs 170m garā velo trase.

Nogāzē gar veloveikalu “Eži” un Vidzemes džudo skolas “Valmiera” ēku ir izveidotas tribīnes un aptuveni 200m2 liels laukums, kas izmantojams strītbola spēlēm un citām norisēm.

Mazākajiem parka apmeklētājiem patiks rotaļu laukumi – dažāda veida šūpoles, pakāpieni līdzsvara trenēšanai, rāpšanās tīkls, slidkalniņš, batuts un vēl citi elementi. Laukums bērniem vēl tiks papildināts ar vairākiem rotaļu elementiem. Turpat ir fitnesa zona un āra trenažieri, dodot iespēju vecākiem nodarboties ar sportu, vienlaikus pieskatot mazuļus rotaļājamies, vai ģimenei sportojot kopā.

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Uzņēmums "Gemoss" atvēris savu veikalu Valmierā, kas ir nu jau uzņēmuma sestais bāru, restorānu un kulinārijas preču veikals-noliktava Baltijā, informē uzņēmums.

Visa projekta realizācija no ēkas ieraudzīšanas līdz veikala atklāšanai ir aizņēmusi septiņus mēnešus. Rekonstruētā 1890. gadā celtā senā noliktavas ēka, saglabājot ēkas īpašo auru, ieguvusi atjaunotu veidolu un nterjera dizainu ar daudz nestandarta mēbelēm no paletēm un kokmateriāliem ar vēsturi.

Jaunajā veikalā tiek gaidītas gan juridiskas personas - bāri, restorāni, konditorejas, gan ikviens kulinārijas entuziasts un gardēdis.

Līdzīgi kā veikalos Rīgā, Liepājā un Tallinā, arī Valmierā būs nopērkami rieksti, žāvēti augļi, garšvielas, trauki, virtuves un konditorejas piederumi, kā arī vienreizlietojamie trauki. Darbosies arī "Gemoss" kafejnīca, kur varēs iegādāties "Andrito" kafiju līdzņemšanai.

Būvniecības darbi noslēgušies Mārupes Velosolutions asfalta velotrases projektam, informē Mārupes novada dome.

Trasē ir integrēti dažādi inovatīvi elementi, tajā skaitā, unikāla asfalta bļoda (no angļu val. bowl), kas vizuāli pārtapusi par pašmāju mākslinieka Kiwie mākslas darbu – brokastu pārslām ar zemenēm.

Būvniecības darbi jaunizveidotajai aktīvās atpūtas vietai blakus Mārupes BMX trasei tika uzsākti aizvadītā gada nogalē. Jaunā infrastruktūras objekta mērķis ir radīt vidi, kur gan mazi bērni, gan pieredzējuši braucēji justos droši un spētu aktīvi pavadīt brīvo laiku, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un vienlaikus apgūstot jaunas iemaņas un prasmes. Trases pēdējie darbi tika pabeigti šī gada maijā.

"Asfalta velotrases izbūve Mārupē ir ilgi gaidīta un nozīmīga iniciatīva. Projekts ir lieliskas sadarbības apliecinājums, kurā iedzīvotāji kopā ar pilsētas vadību un uzņēmējiem pilnveido kvalitatīva sporta un aktīvās atpūtas pakalpojuma pieejamību novadā. Šeit, Mārupes aktīvās atpūtas teritorijā, jau vairāk nekā desmit gadus norisinās sabiedrības virzīta iniciatīva daudzveidīga, visiem vecumiem pieejama parka izveidē, uzturēšanā un pilnveidošanā," komentē Guntis Ruskis, biedrības Mārupes BMX klubs valdes priekšsēdētājs.

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

„Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Trešdien "Valmieras stikla šķiedras" akcionāru sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2019.gada pārskats, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat akcionāri apstiprināja 2019.gada zaudējumus 397 962 eiro apmērā un pieņēma lēmumu 2019.gadā radušos zaudējumus pilnā apmērā segt no nākamo gadu peļņas.

Uzņēmuma 2020.gada pārskata revīzijai akcionāri nolēma ievēlēt zvērinātu revidentu komercsabiedrību "KPMG Baltics". Atlīdzība par 2020.gada pārskata revīzijas veikšanu nevar pārsniegt 100 000 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Akcionāri arī nolēma par padomes locekļa pienākumu pildīšanu 2020.gadā un 2021.gadā katram padomes loceklim noteikt fiksēto atlīdzību 3000 eiro par katru apmeklētu padomes sēdi.

Biržas "Nasdaq Riga" valde trešdien nolēma veikt izmaiņas "Valmieras stikla šķiedrai" piemērotajā uzraudzības statusā.

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" akcionāru vairākums nolēmis pārdot 83,14% uzņēmuma akciju Luksemburgas alternatīvo ieguldījumu uzņēmumam "Duke I S.à r.l." ("Duke"), liecina "Valmieras stikla šķiedra" paziņojums biržai "Nasdaq".

Pirkuma darījuma pabeigšana esot atkarīga no tā, vai tiks izpildīti vairāki paredzētie nosacījumi. Tostarp, tā galvenokārt ir atkarīga no "Valmieras stikla šķiedras" ASV meitas uzņēmumu izslēgšanas no ASV kompetento reģistrācijas iestāžu reģistriem un noteiktu uzņēmuma kreditoru piekrišanu saņemšanas.

Tāpat tiks iesniegts pieteikums Vācijas Konkurences iestādē par piekrišanas saņemšanu darījumam. Apstiprinājuma saņemšana no Vācijas Konkurences iestādes ir viens no paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz akciju pārdošanu, teikt paziņojumā.

Vienlaikus nesaistīti ar darījumu "Valmieras stikla šķiedra" lūgs piekrišanu tās kreditoriem grozīt, papildināt vai mainīt dažus tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna noteikumus, kuri pašlaik attiecas uz uzņēmumu.

­Latviešu uzņēmuma SIA "We Build Parks" komandai otro reizi uzticēti ziemas olimpisko spēļu sniega trašu būvniecības darbi kopā ar sniega parku industrijas vācu uzņēmumu "Schneestern", informē "We Build Parks" pārstāvji.

Uzņēmumā norāda, ka 2018.gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs abu uzņēmumu komanda pierādīja savas prasmes, radot unikālu "slopestyle" sacensību trasi un iespaidīgus daudzstāvu mājas augstuma "BigAir" disciplīnas elementus.

Nākamā gada 2.janvārī piecu latviešu komanda dosies uz Pekinu izbūvēt sniega trases nākamā gada ziemas olimpiskājām spēlēm, kuras norisināsies no 4. līdz 20.februārim.

"We Build Parks" projektē un būvē arī veloparkus, veikparkus, skeitparkus un citus aktīvās atpūtas parkus.

"We Build Parks" reģistrēts 2012.gada septembrī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Jānis Jansons, kam pieder 90% "We Build Parks". Pa 5% katram pieder Raimondam Breidem un Vācijas "Schneestern GmbH & Co.".

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Jūrmalā, Kauguros, sākti darbi labiekārtota atpūtas parka un jauniešu mājas būvniecībai. Parks ar jauniešu māju plānots 3,8 hektāru platībā teritorijā starp Talsu šoseju, Telšu ielu, Mazo Nometņu ielu un Lauku ielu.

Parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm tiks izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem tiks izbūvēti rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Zaļās zonas veidos 61% no kopējās parka teritorijas, tiks ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtos arī pikniku zonu gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Veidojot parka labiekārtojumu, tiks iestādīti gandrīz 400 skuju kokaugu, tajā skaitā gandrīz 200 kalnu priedes, kadiķi, vairāk nekā 1300 lapu kokaugu, tostarp mandeles, lazdas, rododendri, hortenzijas, grimoņi, spirejas, kā arī vairāk nekā 2000 dažādu ziemciešu stādu.

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Valmierā atklāta Somijā bāzētā aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmuma PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” militārās tehnikas ražotne, kurā ražos bruņumašīnas PATRIA 6x6.

Valmieras Industriālā parka teritorijā uzbūvētajā PATRIA grupas uzņēmuma “Defence Partnership Latvia” ražotnē iebrauca vairākas 6x6 bruņumašīnas un simboliski tika pārgriezta lenta, oficiāli atklājot bruņumašīnu ražotni Latvijā. PATRIA bruņumašīnu ražotne Valmierā ir pirmā un pagaidām vienīgā Baltijā. Ar šo notikumu tiek uzsākta pilna cikla 6x6 bruņumašīnu ražošana Latvijā.

Parakstot līgumu ar Somijas valdību un uzņēmumu PATRIA 2021. gadā, Latvija ir pasūtījusi vairāk nekā 200 PATRIA 6x6 bruņumašīnu, kuru piegāde ir paredzēta līdz 2029. gadam. Šis sadarbības līgums stiprina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas, gan Latvijas industriju un ekonomiku kopumā.

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Jūrmalā atklāts Kauguru parks, kas ir jauna pilsētas atpūtas, sporta un pastaigu vieta 3,8 hektāru platībā. Pabeigta arī parka teritorijā esošo ēku – jauniešu mājas un sabiedrisko pakalpojumu ēkas – izbūve.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu - tā kopējās izmaksas ir 8 953 949,09 eiro, no tiem ERAF finansējums ir 1 440 865,05 eiro, valsts budžeta dotācija – 140 565,73 eiro, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības finansējums – 7 372 518,31 eiro, tai skaitā attiecināmās izmaksas ir 1 117 484,83 eiro un neattiecināmās izmaksas – 6 255 033,48 eiro.

Parkā ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēts skeitparks 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem pieejami rotaļu laukumi kopumā 1240 kvadrātmetru platībā. Zaļās zonas parkā veido 61% no kopējās parka teritorijas, ierīkots dekoratīvs rododendru dārzs ar dīķi, iekārtota arī pikniku zona gandrīz 500 kvadrātmetru platībā.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Kauguru parkā Jūrmalā uzsākta jauniešu mājas izbūve, kurā būs telpas jauniešu aktivitātēm, multifunkcionāla zāle pasākumiem, jumta terase ar āra kino vietu.

Jauniešu māja atrodas topošajā Kauguru parkā, kas tiek izbūvēts 3,8 hektāru platībā Jūrmalas blīvāk apdzīvotajā daļā. Plānots, ka jauniešu mājas darbība tiks vērsta uz interešu izglītību, kā arī jauniešu nodarbinātības veicināšanu. Daļa no jauniešu mājas tiks nodota komersantiem ēdināšanas un aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanai.

Parka izbūves darbi sākti šā gada aprīlī, un tos plānots pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

Kauguru parks būs līdzīgs kūrortpilsētā jau esošajam jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītajam Dzintaru mežaparkam. Tajā tiks ierīkotas sporta un aktīvās atpūtas zonas, āra trenažieru laukums 570 kvadrātmetru platībā, basketbola laukums un laukums slidotavai. Jauniešu sportiskajām aktivitātēm izbūvēs skeitparku 915 kvadrātmetru platībā ar 350 kvadrātmetru plašu nojumi. Mazākajiem parka apmeklētājiem izbūvēs rotaļu laukumus kopumā 1240 kvadrātmetru platībā.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) realizētā 330kV elektrolīnijas izbūve no Valmieras uz Tsirgulīnu tuvojas noslēgumam - ir izbūvēti visi līnijas balsti un vadu montāža pabeigta vairāk kā 80% līnijas.

Valmieras - Tartu līnijas pārbūves darbi tika pabeigti jau pagājušajā vasarā.

Divu Latvijas - Igauniju starpsavienojumu pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai. Tas paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas, kas 49 km garā koridorā iet paralēli. Līniju rekonstrukcija notiek, nomainot visu veco infrastruktūru, un patlaban tā jau ir pilnībā demontēta. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīniju trasi un sprieguma līmeni - tās tiks izbūvētas kā gaisvadu 330 kV līnijas esošo 330kV gaisvadu līniju trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus.