Japānas autobūves uzņēmuma «Nissan Motor» bijušais padomes priekšsēdētājs Karloss Gosns ceturtdienas rītā atkal tika aizturēts Tokijā, ziņoja Japānas raidsabiedrība NHK un citi mediji.

Jaunā aizturēšana notika laikā, kad Tokijas prokuratūra apsver iespēju izvirzīt Gosnam jaunu apsūdzību, kas būtu ceturtā viņa lietā.

Kā ziņots, 65 gadus vecais Gosns martā pēc drošības naudas samaksāšanas viena miljarda jenu (7,8 miljonu eiro) apmērā atstāja Tokijas cietumu, kurā bija atradies kopš 19.novembra.

Prokurori ceturtdienas rītā ieradās Gosna pagaidu mājvietā Tokijas centrā, un pēc tam Gosns kopā ar viņiem iekāpa automobilī un aizbrauca.

Prokurori vēsta, ka Gosns aizturēts saistībā ar «Nissan» līdzekļu pārskaitīšanu 15 miljonu dolāru apmērā laika periodā no 2015.gada beigām līdz 2018.gada vidum. Prokuroriem ir aizdomas, ka piecus miljonus dolāru no šiem līdzekļiem Gosns izmantojis personīgiem tēriņiem.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Valsts prezidents Egils Levits norāda uz nepieciešamību izveidot tieslietu akadēmiju.

Pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē Levits pauda, ka līdz šim prokuratūras darbības rezultāti nebija pietiekami, neskatoties uz to, ka prokuroru skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir pietiekams.

Valsts prezidenta ieskatā, ja problēmas prokuratūras darbā turpinās, tad ir jāievieš zināmas reformas. Levits piebilda, ka jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns saprot reformu nepieciešamību un viņš ir gatavs tās ieviest.

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka reformas nevar būt atkarīgas no ģenerālprokurora labās gribas, bet gan nepieciešams ieviest institucionalizētus risinājumus, tāpēc svarīga arī Ministru kabineta un Saeimas iesaiste.

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Tiesa Itālijā trešdien piesprieda kruīzu kuģa Costa Concordia kapteinim Frančesko Sketino 16 gadu un viena mēneša cietumsodu par šī kuģa avārijas izraisīšanu, kurā 2012.gada 13.janvārī gāja bojā 32 cilvēki.

Spriedums 54 gadus vecajam Sketino tika pasludināts, noslēdzoties 19 mēnešus ilgai prāvai tiesā Toskānas reģiona Groseto pilsētā.

Tiesas spriedums var tikt pārsūdzēts. Sketino pašlaik vēl atrodas brīvībā, jo trīs tiesneši noraidīja pieprasījumu nekavējoties nosūtīt viņu uz cietumu, lai viņš nevarētu aizbēgt no valsts.

Sketino, kurš ar asarām acīs bija lūdzis tiesu būt žēlsirdīgai, tika atzīts par vainīgu slepkavībā bez iepriekšēja nodoma, katastrofas izraisīšanā, kuģojot pārāk tuvu krastam, evakuācijas aizkavēšanā un kuģa atstāšanā, kamēr tā pasažieri un apkalpe vēl nebija evakuēti.

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Prokuroru atestācijas komisija turpina izskatīt prokurora Ulda Cinkmaņa darbības, kurš uztur apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl desmit citām personām un, iespējams, pārkāpis likumus, izpaužot sensitīvus personu datus

Piektdien, 6. septembrī, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atsāksies tā sauktā Trasta Komercbankas lieta, kurā viens no apsūdzētajiem ir M. Sprūds. Dienas Bizness jau rakstīja, ka tiesnesis Imants Dzenis šā gada 7. jūnijā nolēma turpināt lietas izskatīšanu, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem bija izdalījusi sensitīvus personu datus par lieciniekiem un ar lietu nesaistītām personām. I. Dzenis arī solīja nosūtīt vēstuli prokuratūrai, lai tā uzsāktu pārbaudi par prokurora darbībām, kā arī novērstu personu datu noplūdi.

«Šā gada 12. jūnijā ir saņemta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Imanta Dzeņa vēstule ar lūgumu organizēt materiālu, kuri satur ziņas par personas datiem, izņemšanu no kriminālprocesā iesaistītajām personām. Tika uzsākta dienesta pārbaude, kas vēl nav noslēgusies,» vēl pirms Līgo svētkiem Dienas Biznesu informēja Latvijas Republikas Prokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta preses sekretāre Laura Majevska.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") iekļaušana ASV sankciju sarakstā neradīs šķēršļus politiķa krimināllietas izskatīšanai, uzskata lietas prokurori.

Valsts apsūdzības uzturētāji nesaskata šķēršļus lietas turpmākai iztiesāšanai, tostarp sprieduma taisīšanai šajā lietā, teica prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Detalizētāk uz šo jautājumu var sniegt procesa virzītājs - Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, norādīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa vairākus gadus skata krimināllietu, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.

Vācijas zemo cenu aviosabiedrības Germanwings lidmašīnas otrais pilots, kurš tiek turēts aizdomās par tīšu lidmašīnas nogāšanu Francijas Alpos, nogalinot 150 cilvēkus, iepriekšējā lidojumā «kritienu» izmēģinājis, otrdien pavēstījis laikraksts Bild.

Prokurori uzskata, ka 27 gadus vecais otrais pilots Andreass Lubics 24.marta lidojuma laikā no Barselonas uz Diseldorfu aizslēdza pilotu kabīnes durvis, liedzot tajā iekļūt kapteinim, un tīši nogāza lidmašīnu.

Laikraksts Bild, citējot Frakcijas katastrofu izmeklētājiem tuvu stāvošu avotu, vēsta, ka izmeklētāju ziņojumā, kuru plānots publiskot trešdien, atklāts, ka Lubics tajā pašā dienā lidojumā no Diseldorfas uz Barselonu izmēģinājis lidojuma augstuma samazināšanu.

Dokumentā atzīts, ka veikta «kontrolēta augstuma samazināšana, kas ilga minūtes un kurai nebija aeronautiska attaisnojuma».

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 10. janvārī tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija, kas paredz valsts pārvaldes iestādēm vienoti cīnīties ar krāpšanos Eiropas Savienības (ES) fondu jomā, informē Finanšu minstrijā.

«Būtiski apzināties, ka it visas iestādes, kuras nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību, ir kā zobrati, kas kopā veido vienotu mehānismu. Sekmīgas savstarpējas sadarbības rezultātā, varam sekmēt «nulles tolerances» principa ieviešanu pret jebkādiem mēģinājumiem krāpties ar Latvijas tautsaimniecībā investētajiem līdzekļiem,» norāda AFCOS vadītāja Nata Lasmane.

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī izveidot sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai stiprinātu un noteiktu skaidru procedūru sadarbībai starp Latvijas kompetentajām iestādēm un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanā (OLAF). Stratēģijā identificētie rīcības virzieni aptver visus krāpšanas apkarošanas ciklus: krāpšanas novēršana jeb prevencija, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana jeb sankcijas.

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumi Latvijai par prokuratūras darbu ļaus precīzāk uzlabot šīs institūcijas darbību, pirmdien Valsts kontroles un Tieslietu ministrijas rīkotajā preses konferencē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka tiesiskums un taisnīgums joprojām ir šīs valdības vienas no prioritātēm. Kariņš atgādināja, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā tika veikts finanšu sektora "kapitālais remonts", lai izskaustu noziedzīgus darījumus finanšu jomā.

Nākamais solis bijis ekonomiskās tiesas izveide, tādējādi radot sistēmu, kas spēj pareizi izvērtēt un iztiesāt finanšu noziegumus.

Savukārt šodien publiskotais OECD pētījums, pēc Ministru prezidenta teiktā, ļaus uzlabot prokuratūras darbu. "OECD pētījuma rezultātā vēl precīzāk spēsim uzlabot ģenerālprokurora darbību," teica Kariņš, piebilstot, ka prokuratūras darbības pilnveidošana būs kārtējais konkrētais solis sistēmas uzlabošanā.

Krimināllietā par 2,1 miljarda eiro legalizēšanu "ABLV Bank" bijušais bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis Ekonomisko lietu tiesā pieteicis noraidījumu vēl vienai prokurorei - Vitai Ozoliņai, jo viņas brālis savulaik atbrīvots no darba bankā saistībā ar "neētisku rīcību".

Bernis argumentējis, ka ar prokurores brāli darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, pusēm vienojoties, ņemot vērā darbinieka neētisko rīcību, proti, konstatētos publiski izteiktos negatīvos komentārus par "ABLV Bank".

Bernis pamatojis, ka 2014.gadā pie publikācijas portālā "Tvnet" tika konstatēti negatīvi komentāri par "ABLV Bank". Banka vērsās policijā par kriminālprocesa sākšanu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu un publisku neslavas celšanu. Tāpat bankā veiktajā pārbaudē noskaidrota IP adrese, no kuras rakstīti attiecīgie komentāri, proti, komentāri bijuši rakstīti no prokurores Ozoliņas un viņas brāļa vecāku dzīvesvietas.

Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un darbinieka sniegtos paskaidrojumus, kas bija pretrunā iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, Bernis kā valdes priekšsēdētājs pieņēmis lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar šo personu 2015.gadā.

Ceturtdien, 9. februārī, Finanšu ministrija (FM) kā Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests (AFCOS) sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) organizēja tiesībsargājošo iestāžu ekspertu un Eiropas Savienības (ES) fondu vadošo un uzraugošo iestāžu pārstāvju tikšanos, informē FM.

Tajā notika diskusijas par efektīvākajiem risinājumiem savstarpējai sadarbībai un informācijas apmaiņai krāpšanas apkarošanas jomā.

«Informācijas sadrumstalotība un ierobežota pieejamība datu bāzēm bieži vien ir iemesls, kāpēc valsts pārvaldē nenotiek efektīva informācijas apmaiņa. Līdz ar vienotās AFCOS darbības stratēģijas apstiprināšanu gada sākumā šis ir piemērots brīdis pārmaiņu iniciēšanai. Ciešāk sadarbojoties ar tiesībsargājošajām iestādēm, varam nodrošināt operatīvāku informācijas apriti. Mums kā ES fondu uzraugiem un revidentiem ir jābūt sadarbības partneriem, lai sekmētu iespējami drīzāku izmeklēšanas procesu virzību,» skaidro FM ES fondu Revīzijas iestādes (RI) un AFCOS vadītāja Nata Lasmane.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Bruņots uzbrucējs ceturtdienas vakarā atklāja uguni uz policistiem Parīzē Elizejas laukos, nogalinot vienu policistu un ievainojot vēl trīs cilvēkus, līdz uzbrucēju nošāva policija, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrija.

Atbildību par uzbrukumu, kas noticis trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, dažu stundu laikā uzņēmās džihādistu grupējums Islāma valsts.

Uzbrucējs novietoja savu automobili iepretim policijas automašīnai, atklāja uguni un mēģināja kājām aizbēgt no notikuma vietas, turpinot šaušanu, telekanālam BFM-TV paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Uzbrukumā tika nopietni ievainoti divi policisti, un ievainojumus guvusi arī viena ārvalstu tūriste, paziņoja pretterorisma prokurors Fransuā Molēns.

Izmeklētāji piektdienas rītā Parīzes austrumu piepilsētā Šelā veica kratīšanu mājoklī, kur dzīvojis 39 gadus vecais uzbrucējs Karims Šeurfi, kuram ir krimināla pagātne.

Sprūda krimināllieta draud iesprūst. Iespējams, prokurori Uldis Cinkmanis un Zane Pavāre, kas uztur valsts apsūdzību bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un vēl 10 citām personām, līdz ar lietas materiāliem ir izdalījuši sensitīvus datus par liecinieku dzīvesvietām, tālruņiem, pat slimību vēsturēm

Ko iesākt tālāk, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis lems 7. jūnijā.

Milzīgā lietas apjoma dēļ – vairāk nekā 160 sējumi, valsts apsūdzības, iespējams, pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī neskaidrībām par to, kas īsti ir konfiscētie lietiskie pierādījumi – datu nesēji – dzelži vai dati, M. Sprūda lieta var iesprūst uz nenoteiktu laiku. Visu šo jautājumu dēļ tiesa tā arī neuzsāka lietas skatīšanu pēc būtības un, visticamāk, to nevarēs izdarīt vismaz līdz rudenim.

Iespēja ietekmēt lieciniekus

Zvērināta advokāte Inguna Lamberte tiesai lūdza rīkoties, jo izdalītajos lietas materiālos atrodami sensitīvi dati par lietas lieciniekiem, proti, personām, kas nopratinātas, bet kurām nav aizstāvju. Sējumos atrodami liecinieku telefona numuri, dzīvesvietu adreses, slimības vēstures un citi sensitīvi dati, kuriem lietā nevajadzētu būt, jo tie dalībniekiem lietas izskatīšanā nav vajadzīgi. Vēl vairāk - šādu datu izsniegšana ir pretrunā gan ar Kriminālprocesa likumu, gan personu datu aizsardzību un ar to saistīto ES likumdošanu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lēmis atļaut SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" slēgt līgumu ar personu apvienību "B.S.L. Infra" par "Rail Baltica" stacijas, estakādes un dzelzceļa būvniecību lidostā "Rīga", liecina IUB lēmums.

IUB izskatīja personu apvienības "Saipem-Rizzani De Eccher JV" iesniegto sūdzību par iepirkuma procedūru, tostarp par konkursā iesniegtajiem piedāvājumiem piešķiramo punktu aprēķinu formulām un piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem.

"Saipem-Rizzani De Eccher JV" sūdzībā arī kritizējusi, ka "B.S.L. Infra" ir piedāvājis koplietošanas ceļu vietā izmantot dzelzceļa sliedes, noslēdzot par to atsevišķu vienošanos ar VAS "Latvijas dzelzceļš" par iespējamu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

""Saipem-Rizzani De Eccher JV" ir ārvalstu uzņēmumu apvienība, kuri nevar paredzēt, ka pasūtītājs varētu dot iespēju kādam no pretendentiem slepus vienoties ar Latvijas valstij piederošu monopoluzņēmumu par tā īpašumā esošas infrastruktūras ilgstošu izmantošanu. Ja šāda iespēja tika sniegta vietējiem uzņēmējiem, par to neinformējot ārvalstu uzņēmumus, tā ir atzīstama par diskriminējošu un pretrunā ar Publisko iepirkumu likuma principiem," pauž sūdzības iesniedzējs.

Skandalozā ASV taksometru pakalpojumu uzņēmuma Uber šīs nedēļas nedienas turpinās, varasiestādēm Sanfrancisko un Losandželosā pret kompāniju uzsākot tiesvedību.

Uber pakalpojums arī ticis aizliegts Deli saistībā ar apsūdzībām, ka taksometra vadītājs izvarojis pasažieri.

Otrdien šo pakalpojumu valstī aizliedza arī Spānijas tiesa, tādējādi apmierinot Spānijas Taksometru vadītāju asociācijas prasību, bet varasiestādes Taizemē vēsta, ka uzņēmumam trūkst atbilstošas reģistrācijas un apdrošināšanas.

Apgabalu prokurori Sanfrancisko un Losandželosā apgalvo, ka Uber veicis nepatiesus un maldinošus ziņojumus par kompānijas veikto taksometru vadītāju pārbaudi.

Tāpat varasiestādes apsūdz kompāniju par nepamatotu nodevu noteikšanu un komerciālu darbību veikšanu Kalifornijas lidostās bez pilnvaru saņemšanas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis 7. jūnijā nolēma, ka Sprūda lietas izskatīšanu turpinās, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem izdalījusi sensitīvus personu datus

Tiesa nolēma, ka par prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres darba nepilnībām jālemj viņu priekšniecībai, solot, ka informēs prokuratūru par iespējamiem pārkāpumiem. Tiesa tās turpmākajā gaitā apņēmās novērst jebkādu sensitīvo personu datu noplūdi. Ievērojot, ka apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs ir iepazinies tikai ar 88 no 165 lietas sējumiem krimināllietā, to skatīt atsāks tikai šā gada 6. septembrī, cerot, ka līdz tam laikam viss būs izlasīts. Krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā ir apsūdzētas vēl 10 citas personas. Tā saistīta ar Trasta komercbankas likvidāciju.

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.