Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Krievijas alumīnija giganta «Rusal» akcijas vērtība Honkongas fondu biržā pirmdien nokritusies par gandrīz 50% saistībā ar ASV lēmumu pret uzņēmumu noteikt sankcijas, kas rada riskus kompānijai piedzīvot daļēju parādsaistību maksātnespēju.

Rīta tirdzniecības sesijā «Rusal» akcijas cena nokritās par 49% - līdz 2,38 Honkongas dolāru (0,25 eiro).

Šis kritums samazinājis kompānijas tirgus vērtību par vairāk nekā 3,5 miljardiem eiro.

«Rusal» norāda, ka pret uzņēmumu noteiktās ASV sankcijas varētu novest pie vairāku kredītsaistību tehniska defolta. Kompānija skaidro, ka šī situācija būtiski negatīvi ietekmēs tās uzņēmējdarbību un prognozes turpmākai darbībai.

Tāpat uzņēmums varētu aizkavēt finanšu rezultātu publiskošanu par pagājušo gadu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska atteicies no prēmijas par 2012. gadu un izmantos šo naudu, lai nopirktu akcijas darbiniekiem, ziņo BBC.

Alumīnija kompānija Rusal informējusi, ka 3 miljonu ASV dolāru prēmija tiks izmantota, lai atalgotu aptuveni 120 darbiniekus ar akcijām.

Deripaska, kura bagātība saskaņā ar Forbes aplēsēm ir 8,5 miljardi ASV dolāru, pie Rusal vadības «stūres» ir kopš 2009. gada.

Kompānija norādījusi, ka akciju piešķiršana ir vienreizēja programma, bet, ja tā būs veiksmīga, darbiniekus varētu apbalvot arī turpmāk.

Akcijas galvenokārt tiks piešķirtas darbiniekiem, kuri strādā Rusal rūpnīcās gan Krievijā, gan citviet.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu un viņa vadīto autobūves uzņēmumu GAZ noteiktās sankcijas, autoražotājs līdz vasarai varētu būt spiests pārtraukt darbību.

«4.jūlijs burtiski ir pēdējā diena, kad varētu darboties šī ražotne,» Deripaska sacīja žurnālistiem, kas otrdien bija ieradušies vizītē GAZ rūpnīcā Ņižņijnovgorodā.

Ja ražotne pēc 4.jūlija nespēs atgriezties pie normālas darbības, tad nav cerības, ka tā izdzīvos, norādīja Deripaska.

Šajā datumā pilnībā spēkā stājas ASV noteiktās sankcijas.

Deripaska ir starp vairākiem Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kam ASV piemērojušas sankcijas saistībā ar aizdomām, ka Krievija ietekmējusi 2016.gadā ASV notikušās prezidenta vēlēšanas. Sankcijas noteiktas arī pret Deripaskam piederošiem uzņēmumiem.

Janvārī ASV atcēla sankcijas alumīnija ražošanas uzņēmumam «RusAl» un kompānijām «EN+ Group Plc» un «EuroSibEnergo JSC» pēc tam, kad Deripaska atteicās no to kontroles. Taču viņš joprojām kontrolē GAZ, kas 13 dažādās rūpnīcās nodarbina 40 000 cilvēku.

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Alumīnija cena iepriekšējo dienu laikā piedzīvojusi straujāko kāpumu gandrīz 30 gadu laikā, investoriem izvērtējot ASV sankciju pret United Co Rusal ietekmi uz tirgu, raksta Bloomberg.

Ceturtdien gan alumīnija cenas kāpums pārtrūka, un cena saruka par 1,6% līdz 2214,5 dolāriem par tonnu. Iepriekšējo trīs dienu laikā alumīnija cena pieauga par vairāk nekā 10%, trešdien tuvojoties sešu gadu augstākajam līmenim.

Galvenokārt cenu pieaugumu veicināja ASV sankcijas Krievijas uzņēmumam Rusal, kurš ir otrs lielākais uzņēmums ārpus Ķīnas, un veido aptuveni 17% pasaules ražošanas apjomu.

Alumīnija rezerves Londonas metālu biržas noliktavās pieauga par 7,6%, kas ir viens no straujākajiem pieaugumiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Tomēr tirgus dalībnieki patlaban bažīgi vēro situāciju pasaulē. Alcoa Corp vadītājs Rojs Hārvijs uzsvēris, ka neviens nevar prognozēt, kādi būs nākamie notikumi ASV, Ķīnā vai kur citur.

Krievijas oligarha Oļega Deripaskas Kiprā bāzētā kompānija Rasperia Trading palielina savu līdzdalību Austrijas celtniecības milzī Strabag, ziņo thelocal.at.

Deripaska, kuram jau piederēja 19,4 procenti akciju, iegādājies papildu akcijas aptuveni 123 miljonu eiro vērtībā, un tagad viņam pieder 25 procenti akciju plus viena.

2007. gadā Deripaska jau ieguva 30 procentus no Austrijas lielākās un Eiropas sestās lielākās būvkompānijas Strabag, bet vēlāk no šīm akcijām atbrīvojās.

Strabag apgrozījums jau pirms vairākiem gadiem tika lēsts vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā. Tās kopējais darbinieku skaits sasniedz 76 tūkstošus.

Krievijas Finanšu ministrija patlaban izskata iespēju rubļa kursa vājināšanai, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un papildinātu budžetu, atsaucoties uz valsts finanšu ministru Antonu Siluanovu, raksta Bloomberg.

«Pēdējo desmit gadu laikā rubļa kursa nomināls praktiski nav mainījies, bet cenas ir ievērojami augušas,» sacījis ministrs. Tas ļāvis rublim reālā izteiksmē nostiprināties, kas negatīvi ietekmē eksportētājus.

Tiesa gan, vērtību plānots samazināt ar tirgus spēkiem, nevis administratīvām metodēm.

Lai šo soli īstenotu, augusta sākumā ministrija sāks iegādāties valūtas rezerves fondam, nevis Krievijas Bankā, bet tirgū. Šādu pirkumu rezultātā kurss var sarukt par 1-2 rubļiem. Sagaidāms, ka kursa vājināšanās varētu budžetam dot 190 miljardus rubļu jeb 6 miljardus ASV dolāru.

Šo soli Krievija varētu apsvērt kā alternatīvu priekšlikumam stimulēt ekonomiku ar kvantitatīvās mīkstināšanas metodi (naudas emisiju), kā to dara ASV. Tomēr šī metode Krievijā tika noraidīta, jo tāpat jau valstī ir augsts inflācijas līmenis.

Nesenais straujais alumīnija cenas pieaugums, ko veicināja ASV sankcijas pret United Co Rusal varētu nebūt beidzies, un pastāv iespēja, ka tas turpināsies, uzskata Goldman Sachs.

Kā raksta Bloomberg, banka prognozē, ka tuvākajā laikā alumīnija cena var sasniegt 2800-3000 dolāru robežu, jo ASV sankcijas pret otro lielāko ražotāju pasaulē ir «dramatiski ietekmējušas» tirgu. Prognozētā cena ir aptuveni 25% augstāka nekā šajā nedēļā sasniegtā cena un gandrīz par 50% augstāka nekā cena līdz sankciju piemērošanai.

Jau patlaban alumīnija cena ir uzlēkusi līdz sešu gadu augstākajam līmenim. «Cenām ir potenciāls augt, neskatoties uz līdzšinējo ārkārtas pieaugumu,» norāda bankas pārstāvji.

Par Amber Beverage Group Holding S.a.r.l neatkarīgo direktoru ar stratēģiskā konsultanta funkcijām iecelts Marks Gārbers (Mark Garber), informē uzņēmums.

M. Gārbers vadīs «Amber Beverage Group» uzraudzības padomes izveidi 2018. gada pirmajā ceturksnī.

Marks GārbersKrievijas un visas pasaules investīciju speciālistu aprindās ir labi zināms finansists. Gārbersir medicīnas zinātņu doktors; 1987. gadā viņš kļuva par vienu no «Sintez» (viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem PSRS) dibinātājiem. 1988. gadā ar Gārberalīdzdalību tika dibināts arī pirmais Padomju Savienības un ASV kopuzņēmums «Sovaminko», bet vēlāk — Padomju Savienības un ASV tehnoloģiju uzņēmums «MEBINVEST».

1995. gadā Gārberskopā ar Hansu-Joergu Rudlofu (Hans-Joerg Rudloff), «Credit Suisse First Boston» bijušo izpilddirektoru, dibināja pirmo Krievijas investīciju banku «UCB». 1998. gadā «UCB» banku pārpirka investīciju banka «Robert Fleming & Co.», un Marks Gārbers kļuva par «Fleming UCB» priekšsēdētāju.

Akcionāru strīdi un sliktāka situācija tirgos pasaules lielākajam alumīnija ražotājam liek nonākt grūtībās.

Krievijas un pasaules lielākais alumīnija ražotājs Rusal paziņojis ārkārtīgi nepatīkamus šā gada pirmā ceturkšņa rezultātus. Kompānija atklājusi, kā tās peļņa salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājusies par 84% - līdz 74 miljoniem ASV dolāru. Savukārt kompānijas ienākumi pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas samazinājušies par 65% - līdz 237 miljoniem ASV dolāru. Pirms tam, piemēram, Bloomberg aptaujātie analītiķi gaidīja, ka kompānijas šāda veida ienākumi būs bijuši aptuveni par 30 miljoniem lielāki.

Pamatā uzņēmuma akcijas cenas kritums tiek skaidrots ar alumīnija cenu kritumu. Gada skatījumā šī metāla cena ir sarukusi jau vairāk nekā par 20%. Turklāt šobrīd liela daļa ekspertu norāda - ja nenotiks kādi pavērsieni, diez vai arī tuvākie mēneši varētu būt tie paši labākie metālu ražošanas kompānijām. Metalurģijas sektors vienmēr asi reaģē uz notikumiem globālajā ekonomikā. Lielākā daļa industriālo metālu ir izteikti cikliska prece, un ciklisks raksturs piemīt arī metālus ražojošajām kompānijām.

Krievijas lielbagātniekiem pienācis maksājumu laiks savam lēņa kungam. No premjerministra (2000.‒2004.) par opozicionāru kļuvušais Mihails Kasjanovs, prezidenta Borisa Jeļcina ēras politiskās elites smagsvars, Associated Press komentē, ka prezidents saviem uzņēmējiem vienkārši ir uzlicis sava veida Soču nodokli. «Ja gribi turpināt darboties Krievijā, šeit ir nodoklis, kas tev jāmaksā – tāds nodoklis, kādu nu viņš [Vladimirs Putins] grib, lai tu maksā.»

Tas attiecas, piemēram, uz tādiem ar metālu industriju oligarhiem kā Vladimirs Potaņins un Oļegs Deripaska. Sevišķi tāpēc, ka, «no dubļiem par kņaziem» kļuvuši 1990. gadu privatizācijas laikā, viņiem tikusi dota iespēja bagātību paturēt un vairot arī V. Putina dažādās varas laikā ‒ privilēģija, ko nebūt ne visi sākumā izveicīgie ir baudījuši.

Pašu uzņēmēju retorika ir duāla. Atkarībā no situācijas viņi gan žēlojas par projektu, kuros ir ierauti, acīmredzamo nerentablumu un Kremļa apetītes augšanu pāri sākumā nolīgtajam, gan dievojas, ka tas viss ir tīrākais bizness.

Viens no O. Deripaskas investīciju kapitāla pārvaldītājiem Andrejs Elinsons apgalvo, ka Soču projekti ir plānoti kā rentabli. Viņu Basic Element tur būvē olimpisko ciematu, jūras ostu un pārbūvē lidostu – kopumā par 1,4 miljardiem dolāru.

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

Krievijas pilsoņu skaits, kuru rīcībā ir vismaz viens miljards ASV dolāru, šā gada sākumā sasniedzis 131 cilvēku. Aizvadītā gada laikā šis skaits palielinājies par 11 cilvēkiem, atsaucoties uz izdevuma CEO aplēsēm, vēsta laikraksts Komersant.

Pirmo vietu tā sauktajā dolāru miljardieru sarakstā pērn ieņēmis Krievijas metalurģijas magnāts Ališers Usmanovs, kurš jau vairākas reizes ir atzīts par kaimiņvalsts bagātāko cilvēku. A. Usmanova rīcībā esošās bagātība aplēsta 18,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Niķeļa un loģistikas kompāniju īpašnieks Vladimirs Ļisins (17,2 miljardi) ieņēmis otro vietu. Trešā tikusi finanšu grupas Renova īpašniekam Viktoram Vekselbergam (15,9 miljardi), ceturtā – finanšu kompānijas Alfa Grupa uzraudzības padomes vadītājam Mihailam Frīdmanam (15,3 miljardi) un uzņēmējam Mihailam Prohorovam (15,2 miljardi).

Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.

Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.

Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.

Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu "Chelsea", taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.

Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz "Chelsea", lai ļautu klubam turpināt darbību.