Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm.

Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, pavadīt atvaļinājumu, dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, šogad iecerējuši vairums jeb 60% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar pērno gadu ceļotāju skaits palicis teju vai nemainīgs, tomēr iedzīvotāju rocības un optimisma pieaugums atspoguļojas atpūtas brauciena galamērķa izvēlē. Šogad tā sabiedrības daļa, kas plāno doties uz ārvalstīm, palielinājusies par 4%, bet Latvijas apceļotāju īpatsvars sarucis par 5% un ir vien 16%. Tiesa, uz ārvalstīm ceļotgribētāju skaita pieaugums nebūt neliecina par atpūtnieku rīcībā esošajām finansiālajām iespējām, jo katrs piektais ceļotājs bagāžā ņem līdzi kādu aktīvu parādu.

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Līdzīgi kā pirms vasaras atvaļinājuma sezonas nomocīts darbinieks vairs nespēj darba devējam demonstrēt ražīgumu, ar kuru strādājis gada sākumā pēc kvalitatīvi pavadītām Ziemassvētku brīvdienām, arī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā vairs nespēj uzrādīt gada sākuma vērienīgo izaugsmi, kuru var vērtēt kā pārmērīgi strauju, raugoties no iedzīvotājus pirktspējas izmaiņu viedokļa.

Tas ir galvenais iemesls, kādēļ janvārī piedzīvotais mazumtirdzniecības pieaugums gada izteiksmē par 16,6%, bet februārī un martā – par 10% krities līdz pašreizējiem 7,8%, kas pēc būtības arī nav slikts rādītājs.

«Jāuzsver, ka, runājot par joprojām tikai nojaušamiem procesiem ekonomikā kopumā, šobrīd visdrīzāk ir runa par izaugsmes piebremzēšanos nevis pirmajām pazīmēm, ka Eiropas ekonomikas recesija atnākusi līdz Latvijai. Notikumi kādā nozarē viena mēneša ietvaros nemēdz būt pietiekams pamats, lai spriestu par vēsturiskiem pavērsieniem, tā ir arī šoreiz,» situāciju vērtē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Dzīvot ir labi, bet labi dzīvot - vēl labāk... Šī krievu kino klasikas atziņa nāk prātā, dzirdot Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra paziņojumus, ka nākamajai dienai pēc nākamgad plānotajiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem vajadzētu būt oficiālai brīvdienai, lai daudzo koncertu dalībniekiem būtu vieglāk, piemēram, dienā pēc svētku noslēguma koncerta atgriezties mājās, un nebūtu uzreiz jāmetas iekšā darbos.

Turklāt tiek arī pausta cerība, ka darba devēji pret šādu ieceri izturēsies ar sapratni, jo runa tomēr esot par visas tautas svētkiem.

Izklausās, protams, skaisti! Nekādi nevar arī noliegt arī dziesmu un deju svētku nozīmi Latvijas kultūras dzīvē. Tomēr šeit ir jāņem vērā viens otrs fakts, kas, iespējams, attiecībā uz domu par jaunu oficiālo brīvdienu piešķiršanu ļautu paskatīties ar vēsāku prātu. Vispirms jau, protams, jāteic, ka iedzīvotāju skaits pēdējos 20 gados Latvijā ir krasi sarucis, bet, par laimi, mūsu joprojām nav tik maz, lai varētu satilpt vienā Mežaparka estrādē. Tādējādi teikt, ka šie svētki skar visu tautu, ir stipri vien pārspīlēti.

Šodien Rīgas brīvostas valde apstiprināja ostas gada pārskatu, tādējādi ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam automātiski piešķirot prēmiju vairāk nekā 48 000 latu, ziņo portāls Lsm.lv.

Kā skaidroja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), šāda prēmēšanas sistēma paredzēta līgumā. Ja tiktu nolemts neizmaksāt prēmiju, jebkurš brīvostas pārvaldes darbinieks varētu vērsties tiesā un tiesa lemtu, ka prēmija ir jāizmaksā, norāda Ušakovs.

Viņš solīja, ka šis būs pēdējais gads, kad prēmijas tiks izmaksātas pēc šādiem nosacījumiem, jo prēmēšanas sistēma brīvostas pārvaldē tiks mainīta.

Kā ziņots, Valsts kontrole konstatējusi, ka laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.

VK revīzijā tika secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Rīgas brīvostas valdē šodien akceptētas izmaiņas brīvostas darbinieku prēmēšanas sistēmā, nosakot, ka turpmāk darbinieks gada laikā varēs saņemt ne vairāk kā trīs prēmijas darba algas apjomā, bet brīvostas valde ar atsevišķu lēmumu par īpašiem sasniegumiem varēs piešķirt arī ceturto prēmiju, pastāstīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas pārvaldnieka prēmija turpmāk nebūs līgumā paredzēta summa, bet par to lems brīvostas valde.

Līdz šim darbinieku prēmijas tika aprēķinātas kā procents no ostas apgrozījuma. Mēneša laikā tiks veiktas atbilstošas izmaiņas brīvostas darbinieku līgumos. Šīs izmaiņas tiks ieviestas, balstoties Valsts kontroles ieteikumiem.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas valde apstiprināja ostas gada pārskatu, tādējādi ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam automātiski piešķirot vairāk nekā 48 tūkst. latu prēmiju. Prēmija izraisījusi pretrunīgu reakciju, jo Valsts kontrole šogad revīzijā konstatējusi, ka no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa cer, ka kopīgiem spēkiem izdosies nākotnē iznīdēt visatļautības principu, kas ir vērojams Rīgas brīvostas pārvaldē.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā Krūmiņa šodien pauda, ka Rīgas brīvostas darbību raksturo visatļautības princips, tāpēc arī Valsts kontrole ir apņēmusies nelikt mierā šo iestādi un sekos līdzi tās darbībām. Tāpat tiek apsvērta iespēja veikt revīziju par to, kā Rīgas brīvostas pārvalde ir ieviesusi pēdējā revīzijā ieteiktos uzlabojumus.

«Es ceru, ka kopīgiem spēkiem šo visatļautības principu mēs pamazām nīcināsim ārā,» teica Krūmiņa.

Viņai arī esot savs viedoklis, kāpēc Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs joprojām ir savā amatā, neskatoties uz daudzajām nepilnībām brīvostas darbībā. «Daudz liek aizdomāties Loginova teiktais, ka tajā brīdī, kad viņu atbrīvos, viņš sāks rakstīt memuārus. Daudziem ir pamatotas aizdomas, ka viņi šajos memuāros var tikt iekļauti,» norādīja valsts kontroliere.

Par teju 8 miljoniem eiro 2015.gadā ir palielinājušās izmaksas par darba nespējas lapām, sasniedzot 55 miljonus eiro, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izsniegto darba nespējas lapu skaits palielinās; biežāk tās tiek ņemtas bērnu kopšanai un ārstēšanai, izriet no DB aptaujas. 2015. gadā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā reģistrēti par 30 tūkstošiem vairāk saslimšanas gadījumi nekā gadu iepriekš.

Vidēji viens darbinieks gadā slimo trīs darba dienas, neskaitot bērnu kopšanas atvaļinājumā esošās jaunās māmiņas un darba nespējas lapas, kuras tiek ņemtas, lai ārstētu darbinieku saslimušos mazuļus, saka SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) presonāla vadības direktore Žozita Beresņeva.

Viņa neslēpj, ka ir bijuši gadījumi, kad nācies saskarties ar darbinieku negodprātīgu rīcību. «Tas nav bieži, taču ir bijuši daži gadījumi, kad slimības lapas ir iegūtas, sarunājot ar ārstiem. Šos gadījumus esam atklājuši, pateicoties sociālajiem tīkliem, kad attiecīgais darbinieks ir ievietojis Instagram bildi, kurā viņš slimības laikā, piemēram, redzams kādā naktsklubā. Ir arī gadījumi, kad vaininiekus nosūdz paša darba kolēģi,» skaidro Ž. Beresņeva.