Latvijā šobrīd darbojas 14 licencētas apdrošināšanas sabiedrības, 11 ārvalstu apdrošinātāju filiāles, kā arī savus apdrošināšanas pakalpojumus piedāvā gandrīz 400 ārvalstu apdrošinātāji, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskās sadarbības līgumu, liecina Latvijas apdrošināšanas brokeru savienības dati.

Lai kā daudziem no mums to negribētos atzīt, mēs nevaram būt eksperti visās jomās. Kā atrast labāko piedāvājumu tieši sev? Kā izvērtēt riskus? Kā saprast ieguvumus? Kā neapjukt plašajā piedāvājumā?

Klienta vēlme nepārmaksāt, iegādāties īpaši viņam piemērotu polisi, kā arī atvieglot savu ikdienu daudzo piedāvājumu jūrā, noved pie arvien lielākas profesionālo apdrošināšanas starpnieku – brokeru - lomas.

Iesākumam noteikti vajadzīgs ieskats un neiztikt bez definīcijas. Tradicionāli brokeris ir profesionālais starpnieks, starpposms starp ražotāju, pakalpojuma sniedzēju un klientu. Brokera ikdiena ir būt pilnībā informētam par jaunumiem apdrošināšanas jomā, kā arī meklēt, atrast un uzsākt sadarbību ar uzticamiem un stabiliem apdrošinātājiem. Brokeris ir tas, kas palīdz identificēt, analizēt un novērtēt galvenos klienta riskus. Viņa darba pienākumos ir sadarboties ar apdrošinātājiem, lai savam klientam iegūtu visoptimālāko piedāvājumu. Tiesa, te ir uzskaitīta tikai daļa brokera darba pienākumu.

Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktajā apdrošināšanas brokeru sabiedrību pārbaudē atklājies, ka apdrošināšanas brokeru sabiedrības dažādi izprot Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma noteikumus, kas regulē brokeru rīcību ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām.

Tāpēc Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) ir izsūtījusi apdrošināšanas brokeru sabiedrībām ieteikumus, kā pareizi un atbilstoši likumam rīkoties ar iekasētajām apdrošināšanas prēmijām, lai palīdzētu veidot vienotu izpratni par šiem jautājumiem un novērst iespējamus pārmetumus apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, ka tās, cenšoties ievērot likumu, tomēr to neatbilstoši izprot un tādēļ ne vienmēr rīkojas tā, kā to par pareizu uzskatītu nozari uzraugošā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

«Jāatzīst, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma normas patiešām ir visai komplicētas un nav viegli saprotamas, turklāt līdz šim apdrošināšanas brokeru sabiedrībām nekad nav ticis dots vienots skaidrojums par to piemērošanu. Šī dažādā izpratne gan nekā neietekmē klientus, jo tiklīdz apdrošināšanas prēmija ir samaksāta apdrošināšanas brokeru sabiedrībai, tā ir uzskatāma par samaksātu apdrošinātājam un apdrošināšanas līgums ir spēkā esošs,» skaidroja LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Pirmajā ceturkšnī ieguldījumu brokeru sabiedrības nopelnījušas 389 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Tas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 384 tūkstošus latu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs marta beigās bija 27,3% (2011. gada decembra beigās – 30,2%).

99.5% no visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem veidoja komisijas naudas ienākumi, savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi, kas veidoja 74,4%.

Lai gan divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir licences arī ieguldītāju finanšu instrumentu individuālai pārvaldīšanai, tomēr šajā darbības segmentā arī šogad tās aktivitāti nav izrādījušas un nevienai no sabiedrībām nav nodoti klientu aktīvi pārvaldīšanā.

Lai nodrošinātu ikviena apdrošināšanas starpnieku pakalpojumu saņēmēja tiesības sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas procesā, kā arī sūdzību izskatīšanas efektivitāti un savlaicīgumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veikusi 85 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sabiedrību neklātienes pārbaudes.

Komisijas pārstāvji skaidro, ka Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums nosaka, ka rakstveida informācijai par sūdzību izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai pakalpojumu sniegšanas vietā un mājas lapā internetā, ja sabiedrībai tāda ir izveidota. Tāpat apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekam ir pienākums sniegt rakstveida atbildi uz klienta sūdzību viena mēneša laikā no sūdzības iesniegšanas dienas.

Pēc pārbaudes secināts, ka no visām brokeru sabiedrībām, kurām ir izveidotas mājas lapas (59 brokeru sabiedrības), 41 brokeru sabiedrība nodrošina informāciju par klientu sūdzību izskatīšanas procedūru atbilstoši likuma prasībām.

Par Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas, kas apvieno 45 apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valdes priekšsēdētāju uz trešo termiņu ievēlēts Aigars Krūms.

Šāds lēmums pieņemts 28.martā Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) biedru sapulcē. A. Krūms asociāciju vada kopš 2005.gada maija.

Latvijā kopumā patlaban darbojas aptuveni 100 brokeru kompānijas, no kurām sešas savukārt apvienojušās citā asociācijā – Latvijas profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija. Tādējādi Latvijā nevienā no asociācijām nav iestājušās aptuveni 49 brokeru kompānijas.

LABA ir nozīmīgs apdrošināšanas brokeru interešu pārstāvis gan nacionālā mērogā, gan starptautiski. Pēc LABA iniciatīvas pagājušajā gadā tika nodibināta starptautiska organizācija Baltic Insurance Brokers Association, kuras dibinātāji ir visas sešas Baltijas valstu (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) apdrošināšanas brokeru asociācijas.

Pagājušā gada beigās Latvijā darbojās četras ieguldījumu brokeru sabiedrības un kopumā tās nopelnīja aptuveni 4 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas operatīvā informācija.

Ar peļņu strādāja visas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

96% no visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem veidoja komisijas naudas ienākumi un citi līdzīgi ienākumi par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi, kas veidoja 53,2%.

2013. gadā joprojām divas ieguldījumu brokeru sabiedrības nodarbojās ar klientu finanšu instrumentu turēšanu, ko paredz tām izsniegtās licences ieguldījumu blakuspakalpojumu veikšanai, savukārt nevienai no sabiedrībām pārskata gadā nav nodoti klientu aktīvi pārvaldīšanā, lai gan divām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir licences arī ieguldītāju finanšu instrumentu individuālai pārvaldīšanai.

Apdrošināšanas brokeru kompānija Dzintars un Ko, kas kopš marta sākuma mainīja nosaukumu uz AFM Company izslēgts no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistra, jo kompānijas darbā konstatēti vairāki likuma pārkāpumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) Db.lv informēja, ka komisija padome 15. aprīļa sēdē nolēma anulēt ierakstu komisijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku reģistrā SIA Dzintars un Ko reģistrēšanu par apdrošināšanas brokeri. Komisija skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo komisija minētās kompānijas rīcībā konstatēja Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma prasību neizpildi.

FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece Db.lv skaidroja, ka šīs 2008.gadā dibinātās kompānijas izslēgšana no reģistra nav saistīta ar komisijas iepriekš veiktajām brokeru masveida pārbaudēm, par ko iepriekš ziņoja Db.lv. Šo lēmumu FKTK pieņēma uz veiktajām pārbaudēm pēc saņemtās sūdzības un konstatēja vairākus likuma pārkāpumus.

2011. gada laikā ieguldījumu brokeru sabiedrības kopumā nopelnīja 928 tūkst. latu, t.i. ievērojami vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 518 tūkst. latu.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija par Latvijas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturkšņa beigās.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada beigās bija 30,2% (septembra beigās – 37,5%) (minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 8%).

2011. gadā ar peļņu strādāja četras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kopā nopelnot 1,3 milj. latu, savukārt pārējās divas sabiedrības darbojās ar zaudējumiem.

97,2% no visiem ieguldījumu brokeru sabiedrību ienākumiem veidoja komisijas naudas ienākumi (u.c. līdzīgi ienākumi par klientiem sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, starpniecības darījumiem finanšu instrumentu tirgū, galvojumu izsniegšanu), savukārt būtiskākais izdevumu postenis bija administratīvie izdevumi (58,6%).

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, kuru vidū ir tādas investīciju bankas kā Prudentia, SEB Enskilda, finansiālās darbības peļņa šogad pusgadā sasniedza 1,27 miljonus latu, kas ir par 8,8% lielāka nekā pirms gada. Šie rādītāji ir vismaz divas reizes labāki, nekā «treknajos gados».

Pieaugot komisijas naudas ieņēmumiem, tajā skaitā par, piemēram, konsultācijām saistībā ar sākotnējo publisko piedāvājumu, uzņēmumu apvienošanos vai pārņemšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības šogad atļāvušās par 45% palielināt administratīvos izdevumus. Tajā skaitā personāla atalgojums gada laikā pieaudzis par 39,9%, sešos mēnešos, sasniedzot 336 tūkstošus latu, bet padomes un valdes atalgojums attiecīgi audzis par 45,7%, sasniedzot 182 tūkstošus latu, liecina

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotā informācija par ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Rezultātā ieguldījumu brokeru sabiedrības (tajā skaitā arī ABLV Bank uzņēmums AB.LV Capital Markets, Šveices Dukascopy Europe (iepriekš RB Securities), Real Trade, Renesource Capial, kas pieder Latvijas krājbankai) pusgadā strādājušas ar 290 tūkstošu latu peļņu, kas bijusi par 10,2% mazāka nekā pērn pirmajā pusgadā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija pret sešām apdrošināšanas brokeru kompānijām ierosinājusi administratīvās lietas saistībā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma normu neievērošanu.

Šādu lēmumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi, pabeidzot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sabiedrību darbības neklātienes pārbaudi. Tās mērķis bija pārliecināties, vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sabiedrības izpilda likumā noteiktās prasības par līdzekļu, kas iegūti no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības, turēšanu kredītiestādē atsevišķā naudas kontā, šķirti no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka naudas līdzekļiem, un kā tiek nodrošināta šo līdzekļu un no tiem izrietošo prasību un saistību analītiskā uzskaite.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci globālajai investīciju un tirdzniecības platformai TWINO Investments (TWINO), kas nākotnē ļaus TWINO paplašināt ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

FKTK licence stājas spēkā 2.septembrī.

TWINO Investments valdes locekle Anastasija Oļeiņika atklāj, ka lēmums par licences saņemšanu Latvijā bija rūpīgi pārdomāts, ņemot vērā finanšu tehnoloģiju nozares attīstības dinamiku un TWINO plašo darbības pārstāvniecību Latvijā.

”Pēdējo gadu laikā Latvija ir pozicionējusi sevi kā valsti ar spēcīgu tehnoloģiju ekosistēmu, kas ļāvis attīstīties inovatīviem uzņēmumiem. Tādēļ, sākotnēji izvērtējot vairākas potenciālās jurisdikcijas, TWINO izvēlējās saņemt licenci tieši Latvijā,” skaidro valdes locekle.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ir daudzu mēnešu aktīvas sadarbības ar FKTK rezultāts, kas ietvēra nepieciešamo procedūru izstrādi un platformas operacionālās darbības pielāgošanu jaunajām prasībām. “Licencēšanas process ilga vairāk nekā gadu,” piebilst A.Oļeiņika.

Pērn pie Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem un Sākotnējā reģistrā bija reģistrēti 64,5 tūkstoši vērtspapīru konti, kuros glabājās dažādu uzņēmumu vērtspapīri, informēja NASDAQ OMX Riga pārstāvis Āris Dreimanis.

Lielākā daļu vērtspapīru šajos kontos ir biržā kotēto Latvijas uzņēmumu akcijas.

Saskaņā ar Depozitārija datiem vislielākais akcionāru skaits NASDAQ OMX Riga kotētajos uzņēmumos ir Ventspils naftai (vairāk nekā 22 tūkstoši akcionāru), Latvijas Balzamam (14,86 tūkstoši akcionāru) un Latvijas Gāzei (7734 akcionāri).

No 64 528 vērtspapīru kontiem Latvijā 27 tūkstoši konti ir atvērti bankās un ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Par neaktīviem uzskatāmi 37 tūkstoši īpašnieku, kas savus vērtspapīrus joprojām glabā Depozitārija kārtotajā Sākotnējā reģistrā. Lai ar akcijām brīvi rīkotos un pārdotu, īpašniekiem jāpārved tās uz vērtspapīru kontu bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā. Pērn šādi rīkojošies 772 cilvēki.

Šodien sākas parakstīšanās uz AS Madara Cosmetics akcijām, tādēļ portāls DB saviem lasītājiem piedāvā informāciju, kā iegādāties vērtspapīrus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības «Amenda Markets»valdes loceklis Arturs Miezis un SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš skaidro akciju iegādes procesu, kā arī sniedz nelielu komentāru par Madara Cosmetics akciju izsoli.

Pirmkārt, lai sāktu iegādāties akcijas, ir jābūt atvērtam vērtspapīru kontam un noslēgtam brokeru pakalpojumu līgumam ar banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura ir Nasdaq Riga biedrs, vai arī kurai ir atvērts vērtspapīru konts pie Nasdaq Riga biedra. To var izdarīt savas bankas internetbankā.

Otrkārt, jānodrošina akciju iegādes vēlmei atbilstošs naudas līdzekļu apmērs vai nu norēķinu kontā, vai arī investīciju kontā (atkarīgs no izvēlētā brokera). Summa, kādu investēt, ir katra investora ziņā, ņemot vērā riska toleranci un vēlamo investīciju apjomu.Tomēr vienu akciju nav vērts iegādāties, ņemot vērā komisijas maksu par vērtspapīru iegādi. To nosaka katra banka atsevišķi un cik tā liela, var uzzināt konkrētās bankas mājaslapā, izvēloties ieguldījumus un to cenrādi.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome izsniegusi ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci SIA "Indemo", informē FKTK.

"Indemo" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir rīkojumu izpilde klientu vārdā, portfeļa pārvaldība, kā arī ieguldījumu konsultācijas un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

Savukārt licencē norādītie atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir finanšu instrumentu turēšana, ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana.

Lai uzņēmums saņemtu ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci, tam jāvēršas FKTK ar ie1sniegumu, norādot, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus uzņēmums vēlas sniegt, kā arī jāiesniedz Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā noteiktie dokumenti.

ABLV Bank meitas uzņēmums, brokeru pakalpojumu sniedzējs ABLV Capital Markets, nodibinājis jaunu sabiedrību ASV - ABLV Capital Markets USA LLC, informē ABLV Bank Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.

Jaunizveidotās sabiedrības pamatkapitāls ir 600 000 ASV dolāru.

Attiecīgi, ABLV Bank ir iegūta netieša būtiska līdzdalība minētajā sabiedrībā.

ABLV Capital Markets USA LLC plāno tuvākajā laikā saņemt nepieciešamās atļaujas ASV, lai uzsāktu brokeru pakalpojumu sniegšanu.

ABLV Capital Markets kas klientu uzdevumā veic visu veidu finanšu instrumentu pirkšanu un pārdošanu, ir viens no lielākajiem brokeru pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Uzņēmuma klientu kopējie aktīvi, kas ieguldīti finanšu instrumentos, 2016. gada 31. decembrī bija 1,27 miljardi eiro.

ABLV Bank ir lielākā neatkarīgā privātā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas balsstiesīgā pamatkapitāla.

Finansējuma piesaistes kampaņas ietvaros, TWINO pirmo reizi uzņēmuma pastāvēšanas laikā piedāvās iespēju kļūt par ierobežota apjoma uzņēmuma akciju daļu turētājiem.

Kampaņa plašākai sabiedrībai būs pieejama mēneša beigās, bet ieguldītāji, kas būs izmantojuši iepriekšējās reģistrācijas iespēju, varēs veikt ieguldījumus pirmie prioritārās kārtas ietvaros.

Piesaistītais finansējums tiks izmantots biznesa attīstībai un jaunu produktu izstrādei.

“Pagājušajā gadā saņemtā ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ļauj mums kļūt par pilntiesīgu brokeru sabiedrību. TWINO izaugsme ietver darbības un pakalpojumu paplašināšanu, piedāvājot ieguldīt visa veidu aktīvos vienuviet, t.sk. akcijās, obligācijās, CFD (cenas starpības līgumi), ETF (biržā tirgotie fondi), kriptovalūtā u.c. Katrs no tiem tiks piedāvāts ar unikālu Impact score funkciju, kas ļaus izvērtēt, atlasīt un plānot ieguldījumus, balstoties uz privāto pārliecību, stratēģiju un vērtībām,” skaidro TWINO Investments izpilddirektore Anastasija Oļeiņika.

Brokeru kompānija Unibrokker pieprasa kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei atsaukt apvainojošus izteikumus par kompāniju, atvainoties un sniegt paskaidrojumus par savas rīcības motīviem. Pretējā gadījumā Unibrokker izskatīs iespēju pret ministri celt prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu un neslavas celšanu, informē Unibrokker valdes priekšsēdētājs Uldis Dzērve.

Atsaucoties uz portālā pietiek.com publicēto informāciju, kas atklāj personisko saraksti starp Jaunzemi-Grendi un viņas dzīvesbiedru, apdrošināšanas brokeru sabiedrības Marsh darbinieku Antu Grendi, kurā ir citēts neslavu raisošs ministres izteikums par Unibrokker, Dzērve norādīja, ka šie izteikumi ir klaji apmelojoši.

«Unibrokker nosoda konkurējošā apdrošināšanas brokeru uzņēmuma Marsh darbinieka Grendes rīcību, kas liecina par nepārprotamu vēlmi izmantot ģimenes saites, lai rastu iespēju iegūt pasūtījumus Kultūras ministrijas pārraudzības institūcijās, veicinātu korupciju un negodīgu konkurenci,» sacīja Unibrokker vadītājs un uzsvēra, ka viņa vadītās kompānijas darbība vienmēr ir bijusi balstīta uz caurskatāmību un godīgu konkurenci.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē par Kiprā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības Xtrade Europe Ltd (iepriekšējais nosaukums: XFR Financial Ltd; licences numurs 108/10) licences ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanai ierobežošanu.

Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Kipras Vērtspapīru un biržu komisijas (Cyprus Securities and Exchange Commission; turpmāk – CySEC) 29.maija lēmumu, kas paredz ierobežojumu noteikšanu šī sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanā un jaunu klientu piesaistīšanā Kiprā un ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Sabiedrībai ir atļauts turpināt sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus esošiem klientiem.

CySEC lēmums ir pamatots ar aizdomām par pārkāpumiem saistībā ar Xtrade Europe Ltd s un/vai tās partneru, iespējams, nepatiesu, neskaidru un maldinošu mārketinga materiālu izplatīšanu un, iespējams, nepietiekamu politiku un procedūru īstenošanu, lai nodrošinātu kontroli pār mārketinga materiāliem, ko Xtrade Europe Ltd un/vai tās partneri izplata. Šis CySEC lēmums tika pieņemts, ņemot vērā faktu, ka iepriekšminētie pārkāpumi varētu apdraudēt minētā uzņēmuma klientu intereses un godīgu kapitāla tirgus darbību.

Finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem piemērotās soda naudas pagājušajā gadā ir bijušas 248,5 tūkstošu latu apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas gada pārskatā apkopotā informācija.

2010. gadā soda naudās piemēroti 100 tūkstoši latu.

Kopumā pērn komisija ir veikusi 88 tirgus dalībnieku klātienes pārbaudes (2010.gadā - 54), tai skaitā 25 pārbaudes veiktas bankās, kurās īpaša uzmanība tika pievērsta kapitāla pietiekamības novērtēšanai, kreditēšanas procesam, kā arī risku vadības funkcijām, savukārt apdrošināšanas sabiedrībās veiktas sešas pārbaudes.

Komisija pārbaužu ietvaros veica 12 klātienes informācijas sistēmu drošības auditus, kā arī apmēram 140 tirgus dalībnieku neklātienes informācijas sistēmu drošības novērtējumus. Savukārt, lai izvērtētu tirgus dalībnieku darbības atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasībām, FKTK 2011.gadā ir veikusi 17 klātienes pārbaudes bankās un vienu pārbaudi ieguldījumu brokeru sabiedrībā.

Katerina Pavlidi, kura pēdējos gadus vadīja apdrošināšanas sabiedrības AAS Gjensidige Baltic Lietuvas filiāli, kļuvusi par apdrošināšanas brokeru sabiedrības BALTO LINK valdes priekšsēdētāju un pildīs arī biznesa attīstības direktores amata pienākumus Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

K. Pavlidi karjera apdrošināšanas tirgū sākās 2006. gadā, kad viņa kļuva par Nordicia Draudimas vadītāju. Kad šo uzņēmumu iegādājās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige, jaunie īpašnieki Katerinai Pavlidi uzticēja Gjensidige Baltic Lietuvas filiāles ģenerāldirektores amatu.

Kad 2015. gadā rudenī Gjensidige iegādājās apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un sākās uzņēmumu reorganizācija, Katerina Pavlidi pieņēma piedāvājumu pievienoties apdrošināšanas brokera BALTO LINK kolektīvam.

«Iespējams, šādas karjeras izmaiņas kaut kādā ziņā varētu saukt par pāriešanu barikāžu otrā pusē. Lai gan apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas brokeru pārdodamie produkti ir vienādi, tomēr darbības raksturs ievērojami atšķiras. Turklāt man radusies iespēja tuvāk iepazīties ar Latvijas apdrošināšanas tirgu, iesaistīties pārvaldes procesos visās Baltijas valstīs. Tas man ir liels izaicinājums,» saka K. Pavlidi.