Grieķijas un Spānijas kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) cena trešdien uzkāpusi līdz rekordaugstam līmenim, raksta MarketWatch.

Cenas uz augšu dzen tirgus dalībnieku vidū valdošās bažas, ka Grieķijas parāda problēmas var izplatīties arī uz citām eirozonas valstīm.

Spānijas piecu gadu CDS spredi pieauga no 206,7 bāzes punktiem līdz 229 bāzes punktiem. Savukārt Grieķijas piecu gadu CDS – no 764,5 bāzes punktiem līdz rekordaugstiem 856,8 bāzes punktiem. Portugāles CDS spredi pieauga līdz 391 bāzes punktam, Itālijas – līdz 178,4 bāzes punktiem, bet Īrijas – līdz 244,8 bāzes punktiem.

CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku. Ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās emitenta maksātnespējas risks. Savukārt šī rādītāja viens bāzes punkts nozīmē 100 dolārus CDS, kas apdrošina 10 miljonus dolāru pret iespējamu maksātnespēju.

Pirms dažām dienām finanšu informācijas pakalpojumu sniedzējs Markit nosaucis desmit valstis, kurām ir vislielākā iespēja piedzīvot maksātnespējas iestāšanos.

Maksātnespējas riskam pakļauto valstu tops ir veidots, ņemot vērā piecu gadu kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) piecenojumu jeb spredu. Markit sarakstu ar desmit maksātnespējas draudos esošām valstīm skatiet augstāk, fotogalerijā.

Patlaban Grieķijas CDS spreds liecina, ka šai valstij nedraud maksātnespēja, tomēr Markit analītiķi atzīst – iespējams, ka CDS mehānismam, kas raksturo invesotru uzticību un brīdina par iespējamiem maksātnepējas draudiem, ir nepieciešami uzlabojumi – lai arī mehānisms ir darbojies saskaņā ar dokumentāciju un Grieķija patlaban nav iekļauta desmit maksātnespējas draudos esošo valstu sarakstā, tomēr «tikai paši optimistiskākie domā, ka problēmas valstī neuzplaiksnīs atkal», teikts Markit apskatā.

Grieķijas kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu (credit default swap jeb CDS) cena otrdien pieauga līdz 763 bāzes punktiem, kas ir jauns visu laiku lielākais rekords.

Tirgū turpina valdīt bažas, ka Eiropas lielākā ekonomika – Vācija varētu traucēt palīdzības plāna piešķiršanu grieķiem. Vācijas amatpersonas izteikušās, ka Grieķijai finansiālā palīdzība tiks liegta, ja minētā valsts nedarīs pietiekami, lai samazinātu savu budžeta deficītu.

Jāpiebilst, ka šodien līdz jaunam rekordam - 349 bāzes punktiem – pieauga arī Portugāles CDS cena (otrdien pieauga arī Spānijas un Īrijas CDS cenas).

CDS ir ārpusbiržas finanšu instruments, ar kura palīdzību darījuma partneri pērk un pārdod noteikta emitenta kredītrisku. Ja CDS cena pieaug, tas nozīmē, ka investori uzskata, ka palielinās emitenta maksātnespējas risks. Savukārt šī rādītāja viens bāzes punkts nozīmē 100 dolārus CDS, kas apdrošina 10 miljonus dolāru pret iespējamu maksātnespēju.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien noslīdēja līdz 1,2925 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākā minētā kursa attiecība pēdējā gada laikā.

Eiro cena devās zemākos līmeņos pēc tam, kad Vācijas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji paziņoja, ka finansiālās problēmas varētu izplatīties, ja tās netikšot apstādinātas jau Grieķijā. Pašlaik lielākās tirgus dalībnieku bažas saistītas ar to, ka Grieķijai ar līdzīgu fiskālo «sērgu» sekos Portugāle un Spānija.

«Apšaubāmais veids, kā ir atrisināta Grieķijas krīze un bažas par citu eirozonas dalībvalstu ekonomikas veselību turpina ienest negatīvu noskaņojumu tirgū. Mēs uzskatām, ka, valdot šādam fonam, eiro paliks vājš. Drīzumā eiro jau varētu testēt 1,25 ASV dolāru atzīmi,» norādījuši Lloyds Banking Group analītiķi.

Kamēr perifērās eirozonas valstis slīkst parādu jūrā un investoru nepatikā, Austrumeiropā, kas pirms diviem gadiem satricināja tirgus, situācija ir citāda, raksta CNBC.com.

Dažām valstīm reģionā bija nepieciešama palīdzība no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, bet summas bija sīkums, salīdzinot ar tām, kas tagad nepieciešamas vājākajām eirozonas valstīm, vēsta medijs.

Visas valstis, izņemot Poliju, pārdzīvoja nopietnas recesijas, strauji augošu bezdarbu un nežēlīgu valsts izdevumu apcirpšanu, bet tām izdevās no šīm nedienām izkļūt daudz labākā stāvoklī nekā tagad ir eirozonas vājākās dalībvalstis, norādot analītiķi.

«Es teiktu, ka investīciju atgriešanās reģionā ir pozitīvas ziņas, tas rada daudz labāku izaugsmes potenciālu,» sacījis Erste Group pārstāvis Jurajs Kotians.

Portugālē notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās sakāvi ir piedzīvojusi sešus gadus valdošā Sociālistiskā partija, liekot tās līderim Žozē Sokratišam atkāpties no partijas vadītāja amata, vēsta BBC.

Sociālistiskā partija vēlēšanās varētu būt ieguvusi līdz 30% vēlētāju atbalstu, bet centriski labējā Sociāldemokrātu (PSD) partija līdz pat 42,5%. Tas nozīmē, ka sociāldemokrāti varēs veidot koalīciju ar saviem tradicionālajiem partneriem «Demokrātiski sociālo centru - Tautas partiju» (CDS-PP).

PSD līderis Pedru Pasušs-Koelju jau esot uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar CDS-PP.

Kā vēstīts, nesen Eiropas Savienības un SVF finanšu palīdzību 78 miljardu eiro apmērā lūdza Portugāle. Portugāle ir trešā eirozonas valsts pēc Grieķijas un Īrijas, kurai nepieciešama šāda palīdzība.