Uzticības tirgus

Investors
2010. gada 13. aprīlis 10:17

Latvijā trasta pakalpojumu sniedzēji piedāvā tikai īpašuma pārvaldi. Klasiskais trasts ārvalstīs ļauj baudīt visus trasta labumus, arī izvairīties no kreditoriem

Vēsturiski trastam bagātie iedzīvotāji nodeva pārvaldīt savu mantu tad, kad paši nevēlējās vai arī vairs nespēja ar to pienācīgi saimniekot. Mūsdienās šīs funkcijas ir pārņēmušas ieguldījumu sabiedrības. Klasiskajam trastam ir radušies citi uzdevumi - mantas aizsardzība no nākotnes kreditoriem, nodokļu plānošanas iespējas un mantojumu tiesību realizācija. Trastu paveidus pasaulē pamatā dala divās daļās - trasti, kas darbojas tā izveidotāja dzīves laikā, un trasti, kas ir izveidoti uz testamentu pamata. Pirmajā gadījumā labuma guvējs visbiežāk ir pats trasta veidotājs, otrajā gadījumā - tā mantinieki vai citi testamentā norādīti saņēmēji. «Galvenais atcerēties, ka klasiskā trasta gadījumā manta pāriet trasta īpašumā un to atgūt parasti vairs nav iespējams,» uzsver biroja Raidla, Lejiņš & Norcous zvērināts advokāts Andrejs Lielkalns. Mantas īpašnieks, atdodot savu mantu, vienlaikus var norādīt ne tikai labuma guvējus, bet arī trastā nodotās mantas izmantošanas mērķus, kā arī to, ko drīkst un ko nedrīkst ar to darīt.

Latvijas pakalpojumi

Klasiskais trasts, kāds sastopams, piemēram, Anglijā, ASV un pavisam neilgu laiku arī Francijā, darbojas tajās valstīs, kurās likumi veidoti uz anglosakšu tiesību pamatiem. Tādēļ, lai arī dažādas ieguldījumu sabiedrības un bankas Latvijā piedāvā trasta pakalpojumus, mūsu valsts likumi nemaz neparedz trastu izveidošanu tā klasiskajā nozīmē. Latvijā tiek slēgti uzticības darījumi, kas paredz tikai mantas pārvaldīšanu, ne šīs mantas īpašnieka maiņu. Latvijas piedāvājums pārsvarā aprobežojas ar ieguldījumu pārvaldi - vērtspapīru portfeļa izveidi, finanšu instrumentu pirkšanu un pārdošanu. Atšķirībā no klasiskā trasta Latvijā, slēdzot līgumu par trasta pakalpojumiem, mantas īpašnieks var to lauzt un saņemt savu īpašumu atpakaļ. Likumā nav noteikti ierobežojumi, kas būtu jāievēro, izbeidzot līguma attiecības ar trasta pakalpojumu sniedzēju. Tāpēc pašiem vien uzmanīgi jālasa piedāvātais līgums un jāparbauda, vai tajā nav ierakstītas tādas normas, kas būtiski apgrūtina attiecību izbeigšanu vai arī, piemēram, par līguma laušanu paredz lielu soda naudu.«Arī Lietuvā un Igaunijā darbojas līdzīga likumdošana attiecībā uz trasta pakalpojumu sniegšanu kā Latvijā,» norāda A. Lielkalns. Jurists ir visai skeptisks, vai Latvijā drīzumā varētu tikt ieviesti klasiskā trasta darbības principi. «Lai Latvijā ieviestu klasiskā trasta likumdošanu, būtu jāveic fundamentālas izmaiņas mantojuma, kā arī maksātnespējas likumdošanā,» uzsver A. Lielkalns.

Iespēja ir!

Taču - neviens jau neliedz Latvijas pilsoņiem dibināt trastu ārvalstīs un tādējādi - arī baudīt klasiskā trasta labumus. Latvijā jau ir personu loks, kas to izmantojuši, taču nevar apgalvot, ka šāda rīcība ir plaši izplatīta. «Skatoties no Latvijas pozīcijām, atšķirība starp trastu un ārzonu ir visai neliela. Tā kā ārzonas darbība un iespējas ir daudz labāk pazīstamas nekā trasta piedāvājums, arī izvēle gadījumos, kad nav vēlēšanās uzrādīt sevi kā īpašnieku, bieži vien ir par labu ārzonas dibināšanai,» atzīst A. Lielkalns. Der gan likt aiz auss pāris būtisku lietu, piemēram, par mantas pasargāšanu no nākotnes kreditoriem. Ja tas vēl darīts laikā, kad nekas neliecina par smago finansiālo situāciju, problēmu nebūs. «Taču, ja persona jau ir reāli bankrotējusi, ar milzīgiem parādiem un vēlēsies izveidot trastu ārvalstīs, lai tur paslēptu savu mantu, tas tomēr būs juridiski apstrīdami,» uzver jurists. Patlaban parādās interese par klasiskā trasta pakalpojumiem saistībā ar mantojuma tiesībām. «Latvijā ir ļoti daudz uzņēmumu, kuru īpašnieki ir fiziskas personas un kuri domā par aiziešanu no biznesa. Ne viens vien aizdomājas - kas mantos uzņēmumu,» paskaidro A. Lielkalns un piebilst - ja tiek ievērotas Latvijas mantošanas tiesības, lai arī kāds būtu testaments, vismaz pusi no īpašuma saņems ģimenes locekļi. Tas rada risku, ka uzņēmuma īpašnieku struktūra var būt pārāk sadrumstalota, turklāt īpašums var nonākt to mantinieku rokās, kuri nevēlas vai arī neprot nodarboties ar biznesu - tas jau var apdraudēt paša uzņēmuma spēju darboties.

Latvijas uzticības darījumu īpatnības

Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas publicētajiem datiem Latvijas bankām 2009. gada beigās pārvaldīšanai bija uzticēti aktīvi kopumā par 393,44 miljoniem latu. Turklāt, kā apliecina banku pārstāvji, pārvaldīšanā nododamie naudas apjomi pieaug. Trasta pakalpojumu piedāvātāji Latvijā uzsver, ka bankas klients var palikt ēnā un saglabāt konfidencialitāti, veicot darījumus, jo viņa vārdā rīkojas banka. Trasta komercbankas Trasta operāciju nodaļas vadītājs Alans Kairovs norāda uz vēl vairākām priekšrocībām: «Pieņemsim, ka klients vēlas izvietot brīvos līdzekļus reģionālajā bankā, kur aizdevuma likmes ir augstākas, piemēram, Ukrainā. Lai to izdarītu patstāvīgi, klientam vajadzētu atvērt kontu Ukrainas bankā, tas varētu būt grūti realizējams. Šajā gadījumā klientam ir izdevīgāk nodot līdzekļus trasta pārvaldīšanā bankai, kura tālāk piemeklēs klienta vēlmēm piemērotu banku jau Ukrainā un izvietos tajā trastā nodoto summu ar klientam visizdevīgāko procenta likmi. Šāda varianta priekšrocība ir ne tikai klientam izdevīgāka procentu likmes iegūšana, bet arī izpildes ātrums, konfidencialitāte un darījuma termiņš, kurš var būt īsāks nekā standarta noguldītājam.»Trasta pakalpojumus Latvijas bankās izmanto kā vietējie, tā nerezidenti. Arī uzticēto summu spektrs esot gana liels - sākot no pāris tūkstošiem līdz pat desmitiem miljoniem latu.

Trasta cena

Ja ir vēlēšanās atvērt trastu ārzemēs, jārēķinās ar visai nopietniem izdevumiem. Klasiskais trasts ir juridisks bezpeļņas veidojums, tāpēc visa nopelnītā nauda tiks novirzīta norādītajiem mērķiem un par mantas pārvaldīšanu ir iespējams saņemt tikai atlīdzību. Lielbritānijā atlīdzība par trasta pārvaldīšanu sākas no 1000 mārciņām gadā. Turklāt šī ir minimālā summa par ļoti vienkāršas īpašuma struktūras pārvaldīšanu. Taču, tiklīdz īpašuma struktūra ir sarežģītāka, ir dažādi noteiktie mērķi, summas, kas jāmaksā par trasta pārvaldīšanu, naski pieaug. Latvijā situācija ar trasta pārvaldes izmaksām ir raiba. Piemēram, ir bankas, kuras ir noteikušas minimālo summu, kuru ņemas pārvaldīt trastā, - tā var svārstīties no pieciem līdz pat 100 tūkstošiem eiro, ir bankas, kuras lakoniski paziņo - par pārvaldāmo summu var vienoties. Ir bankas, kur būs jāmaksā par darījuma izskatīšanu un dokumentu sagatavošanu neatkarīgi no tā, vai darījums tiks noslēgts, ir bankas, kur finansiālās saistības iestājas tikai pēc abu pušu vienošanās. Tomēr vidējā komisija svārstās no 1% līdz 3% no pārvaldāmā portfeļa vērtības. Tiesa, ja ienākumi no trasta būs lielāki, nekā paredz vienošanās ar pārvaldnieku, jārēķinās, ka būs bankas, kas par šiem papildu sasniegumiem gribēs arī papildu komisiju - no 10% līdz pat 50% no papildu nopelnītās naudas.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra