Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Noslēdzies VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) īstenotais projekts RKP Vientuļi rekonstrukcija un RKP Bruņiševa iekārtošana, informē VNĪ.

VNĪ robežšķērsošanas vietu Vientuļi (RŠV) ekspluatācijā nodeva 2015.gada decembrī. Projekta ietvaros izbūvēta galvenā kontroles ēka ar kontroles nojumēm un paviljoniem, padziļinātās kontroles ēka, saimniecības ēka, ceļi un laukumi, kā arī izbūvētas piecas kontroles joslas (līdzšinējās vienas joslas vietā) katrā virzienā un uzstādīts nepieciešamais pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

Vientuļu RŠV rekonstrukcijā izmantotas modernākās muitas un robežkontroles tehnoloģijas un ievērotas visas aktuālās Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz robežšķērsošanas vietām, kas ievērojami uzlabos robežas un muitas kontroles kvalitāti, sekmēs kontrabandas ierobežošanu un stiprinās valsts un ES iekšējo drošību.

Septembrī Ventspils ostas pievadceļu sakārtošanai papildu iedalīti 7,12 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tas ir papildinājums Ventspils brīvostas pārvaldes īstenotajam projektam Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kura rezultātā sešu gadu laikā plānots izbūvēt un veikt rekonstrukciju 39 objektos Ventspilī, informēja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa.

Projekta Pievadceļu rekonstrukcija Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām realizācija uzsākta 2010.gadā, bet visu plānoto darbu pabeigšana plānota līdz 2015.gada 3.ceturksnim.

Pašreiz norit rekonstrukcijas darbi šādos objektos: Sanatorijas ielā, Latgales ielā, Kustes dambī posmā no Fabrikas ielas līdz pilsētas robežai, Celtnieku ielā posmā no Siguldas ielas līdz Talsu ielai, Krasta ielas izbūve starp Virves ielu un Medus ielu, Dzintaru ielā posmā no nekustamā īpašuma Ziemeļu ielā 21 līdz nekustamajam īpašumam Dzintaru ielā 92, kā arī turpināsies darbi pie neapgūto teritoriju sakārtošanas Dzintaru ielā 68, un infrastruktūras izbūves Kaiju ielā 9 (Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā).

Turpinot iesākto zemsprieguma un vidējā sprieguma elektrotīkla rekonstrukciju un atjaunošanu, arī šogad AS Sadales tīkls Ventspilī realizē projektus, kas paaugstinās elektroapgādes drošumu un kvalitāti, informē uzņēmums.

Ventspilī AS Sadales tīkls šogad īstenos 16 projektus, elektrotīkla attīstībā ieguldot 1,2 miljonus eiro. Pilsētā turpinās pērn uzsāktā sadales punktu rekonstrukcija, vidējā sprieguma elektrotīklā tiek izbūvēti attālināti vadāmi jaudas slēdži, bet, turpinot sadarbību ar Ventspils pašvaldību, elektrotīkla rekonstrukcija vairākās pilsētas ielās tiek veikta vienlaicīgi ar pašvaldības plānotajiem ielu un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas darbiem.

Jebkuru inženiertehnisko iekārtu, tostarp elektrotīkla, droša un nepārtraukta ekspluatācija nav iespējama bez periodiskām pārbaudēm, remontdarbiem un atjaunošanas. Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs, tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ir jāatjauno, jo tā elementi kalpo vidēji 40 - 50 gadus, un tas ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroenerģiju iedzīvotājiem un samazinātu dažādu ārējo risku ietekmi uz elektroapgādes nepārtrauktību.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Šovasar tiks sākta 22,52 kilometrus gara Liepājas šosejas posma rekonstrukcija par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Posmu rekonstruēs piegādātāju apvienība ACBR78 par 9,266 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Piegādātāju apvienības pārstāve Ruta Kande un VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange šodien parakstīja līgumu par autoceļa Rīga-Liepāja rekonstrukciju no 163,28. līdz 185,8.kilometram.

Lange informēja, ka rekonstrukcijas laikā šajā posmā tiks sakārtots segums - tiks veikta reciklēšana 20 centimetru biezumā un tiks ieklātas trīs asfaltbetona kārtas 16 centimetru biezumā, tiks sakārtoti tilti pār Trumpi un Ālandi, tiks sakārtotas 35 caurtekas, kā arī nobrauktuves un autobusu pieturvietas.

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Ziedoņdārzā sākta vērienīga rekonstrukcija, informēja Rīgas domē.

Ziedoņdārzs ir 6,37 hektārus liels jaukta tipa ainavu un regulāra stila parks ar zālieniem, alejām, cirptiem dzīvžogiem, strūklaku, bērnu rotaļu laukumiem un ielu basketbola laukumiem, ko ietver A. Čaka, Matīsa, Sparģeļu un Artilērijas ielas. Ziedoņdārzu ierīkoja pilsētas pārvalde pēc dārzu arhitekta A.Zeidaka projekta 1939.gadā. Parkā uzstādīts piemineklis dzejniekam Aleksandram Čakam.

Gadu gaitā Ziedoņdārzs kļuvis nepievilcīgs - bradājamais baseins sen nedarbojas, celiņu iesegums ir nolietots un saplaisājis, dārznieka māja ir sliktā stāvoklī, stādījumi pārauguši.

Augusta beigās Ziedoņdārzā sākta rekonstrukcija. Darbu gaitā notiks gājēju celiņu seguma atjaunošana, vides pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, bradājamā ūdens baseina atjaunošana, bērnu atpūtas laukuma atjaunošana un vēl viena jauna bērnu laukuma izveide, vingrošanas laukuma izveide, jaunu soliņu uzstādīšana un esošo soliņu remonts, apgaismojuma izbūve, dārznieka mājas atjaunošana, sabiedriskās tualetes izbūve , videonovērošanas sistēmas izbūve līdz pieslēguma vietai Sparģeļu ielā, suņu pastaigu laukuma izveide, teritorijas apzaļumošana un zāliena atjaunošana, kā arī tūrisma norāžu, arhitektūras mazo formu uzstādīšana.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Uzsākta «Laimas» pulksteņa rekonstrukcija, kas tiks pabeigta līdz decembra beigām. Kopumā pulksteņa rekonstrukcijā tiks investēti vairāk nekā 106 tūkstoši eiro.

««Laimas» pulkstenis ne tikai turpinās precīzi rādīt laiku, bet arī katru stundu priecēs ar labi zināmām Raimonda Paula melodijām un veiks laika atskaiti līdz 2018. gada 18. novembrim,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

«Laimas» pulksteņa pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, kas sākotnēji sabiedrībā bija zināms kā «Lielais pulkstenis».1936. gadā pulkstenim tika piešķirts «Laimas» vārds, bet pēdējo reizi tas tika rekonstruēts 1999. gadā.

Jauno veidolu «Laimas» pulkstenim radījis dizainers Arvis Sproģis.

«Laimas» pulksteņa rekonstrukcija notiks no 2017. gada 27. novembra līdz 29. decembrim.

Augstsprieguma apakšstacijā Viskaļi Jelgavā uzsākti vērienīgi rekonstrukcijas darbi, kuri turpināsies līdz 2018.gadam, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas gaitā paredzēta 110 un 330kV (kilovolti) iekārtu rekonstrukcija, kas būtiski uzlabos elektroapgādes drošumu Jelgavas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem. Šis punkts ir nozīmīgs arī raugoties no Latvijas pārvades tīklu viedokļa, jo apakšstacija Viskaļi ir tā dēvētā mezgla apakšstacija, no kuras tiek nodrošinātas arī starpvalstu saites ar Lietuvu, kā arī caur Salaspili, Valmieru - ar Igauniju.

AS Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis skaidro, ka pašlaik objektā ir uzsākti pirmās kārtas rekonstrukcijas darbi - ir veikta iekārtu atslēgšana, darbu zonas sagatavošana un norit darbs pie veco iekārtu un to konstrukciju demontāžas darbiem. Pēc šo darbu pabeigšanas paredzēta jaunu 330kV iekārtu uzstādīšana. Rekonstrukciju kopumā var raksturot ar vārdiem - efektivitāte un drošība.

Pagājušajā gadā SIA Ceļu būves firma Binders apgrozījums sasniedzis 55,28 miljonus latu, kas ir par 39,27% vairāk nekā gadu iepriekš, un ir augstākais apgrozījums visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā, liecina informācija Lursoft.

Apgrozījuma pieaugumu veicinājis fakts, ka Binders, līdztekus savai pamatdarbībai, palielinājis darba apjomu specifisku infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju izbūvē. Uzņēmums pēdējos gados nostiprinājis savu konkurētspēju dzelzceļa un tramvaja sliežu ierīkošanā, ūdens un kanalizācijas tīklu izbūvē, kā arī lidlauku infrastruktūras izveidē.

Pateicoties papildus apjomiem, kā arī uzlabojamiem darba organizācijā un sekmīgai apakšuzņēmēju izvēlei, Binders pērno gadu noslēdzis ar 1,763 miljonu latu peļņu.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn nozarē kopumā saglabājusies asa konkurence, taču bijusi vērojama arī zināma ceļu būves izmaksu nostabilizēšanās. Galvenā aktualitāte tirgū un valstī nozarē joprojām bijusi nepietiekamais valsts finansējums ceļu būvniecībai un remontam, kā arī valstiskā līmenī pastāvošā neskaidrība par nozares finansējumu no valsts budžeta un neziņa par ceļu infrastruktūras uzlabošanai paredzētā Eiropas Savienības finansējuma piesaisti 2014.-2012.gada plānošanas periodā.

Rīgas starptautiskās autoostas attīstības koncepcijas metu konkursā par uzvarētāju neatzīst nevienu piedāvājumu, vienlaikus gan tika piešķirtas piecas veicināšanas balvas 1300 eiro apmērā.

Kā skaidro žūrijas komisijas priekšsēdētāja un Rīgas starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētāja Vaira Gromule, patlaban realizēt tādā veidā, kādā ir iesniegti projekti, nevar nevienu. Visi iesniegtie pieteikumi pārkāpjot nolikuma prasību, kas paredzēja, ka autoostas rekonstrukcijas laikā tā tomēr var turpināt darbu. Tāpat esot jāgaida normatīvās izmaiņas likumdošanā, kas ierobežos autoostu darbību nākotnē. Satiksmes ministrija vēloties saņemt pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Vienlaikus autoostas vadītāja atzina, ka katrā darbā bijis kas labs un interesants, tāpēc arī piešķirts tik daudz vecināšanas prēmiju. Tāpat viņa atzina, ka rekonstrukcijai ir būtiski ierobežojumi, jo teritorija ir maza.

Vairāk nekā četri miljoni eiro tiek ieguldīti Daugavpils industriālās zonas infrastruktūrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovasar noslēgsies būvdarbi projektā Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek pilnveidota infrastruktūra bijušās Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorijā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un uzlabotu apstākļus tiem, kas tur jau strādā. Tā ir viena no Daugavpils industriālajām teritorijām, kur plānots panākt speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Sakārto loģistiku

Projektam piesaistītais finansējums nodrošina vienas teritorijas daļas sakārtošanu, DB stāsta Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Sabīne Šnepste. Faktiski tā esot pirmā kārta, un iecerēts piesaistīt finansējumu arī otrajai. Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam minēts, ka degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā ieguldīs 52,24 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Daugavpilij un Rēzeknei no tā paredzēti 17,35 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā tiek veikta ielu rekonstrukcija Ziemeļu rūpniecības zonā, virszemes gāzes vada demontāža un pazemes gāzes vada ierīkošana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, apgaismojuma un elektroapgādes rekonstrukcija. Notiek arī jauna ceļa būve, kas būtiski uzlabos teritorijas pieejamību no loģistikas viedokļa. Teritorijas sakārtošana pirmkārt nepieciešama uzņēmumiem, kuri šeit veiksmīgi strādā un savu produkciju eksportē, norāda S. Šnepste. To vidū ir SIA Nexis Fiber, SIA Axon Cable, SIA Belmast u.c. Šo uzņēmumu kopējais gada apgrozījums 2013. gadā bijis vairāk nekā 28,3 milj. eiro. Lielākā daļa ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportējot savu produkciju ārvalstīs.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos, trešdien, 28.martā uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

Projekta ietvaros plānots atjaunot esošās ēkas fasādi, uzlabot tās funkcionalitāti, kā arī paplašināt tiesas telpu kopējo platību līdz 1500 m2.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS «Velve un Campaign». Saskaņā ar būvprojektu esošajai tiesas ēkai tiks veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Lai Zemgales rajona tiesa Tukumā turpmāk varētu nodrošināt pilnu funkciju izpildi, projekts paredz arī piebūves celtniecību 556 m2 platībā. Jaunajā ēkā atradīsies tiesu nama kanceleja, lasītava un apspriežu telpa aizstāvībai, izbūvētas jaunas kameras nodrošinot apsūdzēto īslaicīgās uzturēšanās ērtības tiesas ēkā, sadzīves telpa konvoja vajadzībām un uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei otrā stāva paredzētajām tiesas zālēm.

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders 28.maijā uzsāks autoceļa A3 Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) asfaltbetona segas rekonstrukciju 12 km garā posmā no Valmieras virzienā uz Rīgu jeb autoceļa posmā no 48,5. līdz 60,2. km, informēja uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa.

Rekonstrukcija notiks ar reciklēšanas metodi, kas tika izmantota arī pagājušajā gadā ekspluatācijā nodotā tā paša autoceļa 25 km garajā posmā no tilta pār Gauju Inčukalnā līdz tiltam pār Braslas upi pirms Straupes. Tas nozīmē, ka vecais asfalta segums tiks uzirdināts un sajaukts ar dolomīta šķembām, kam pa virsu trijās kārtās tiks ieklāts jauns asfalta segums. Rekonstrukcijas projekts neparedz ceļa pamatu rekonstrukciju - smilts saturošā slāņa un šķembu pamatu nomaiņu.

Projekta ietvaros tiks rekonstruētas arī sabiedriskā transporta pieturu platformas, remontētas caurtekas, pārbūvētas elektropārvades līnijas, iztīrīti grāvji un sakārtotas nobrauktuves.

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

Liepājas dome paredzējusi galvot SIA Liepājas tramvajs aizņēmumu Valsts kasē līdz 4,67 miljoniem eiro, liecina domes lēmumprojekts, kurš šodien pagaidām vēl netika apstiprināts.

Aizņemties paredzēts uz laiku līdz 22 gadiem ar atlikto pamatsummas maksājumu trīs gadi par Valsts kases noteikto mainīgo procentu likmi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta «Jaunas tramvaja līnijas izbūve un esošo sliežu posmu rekonstrukcija Liepājā» īstenošanai.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Liepājas tramvajs izsludinātajā konkursā par tramvaja līnijas renovāciju Liepājā, uzvarējusi AS A.C.B., liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 3,78 miljoni eiro. Būvdarbus paredzēts veikt saskaņā ar tehniskajiem projektiem «Tramvaja līnijas renovācija Brīvības ielā līdz Dzelzceļnieku ielai» un «Tramvaja līnijas renovācija Rīgas ielas posmā no 1905. gada ielas līdz īpašumam Rīgas iela 58, Rīgas iela 54a», teikts konkursa nolikumā.

Liepājas šosejas (A9) Rīga (Skulte) – Liepāja posma no 148. līdz 163. kilometram pie Kalvenes rekonstrukcijā ieguldīti astoņi miljoni eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Darbus veica piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8.CBR. Šosejas posmā veikta segas rekonstrukcija, reciklējot veco segu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Remontdarbu gaitā tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

Rekonstruētā ceļa posma svinīgā atklāšana plānota trešdien, 29. oktobrī. Tāpat plānots apsekot pabeigtos un esošos būvdarbus uz šosejas Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posmā no Platones līdz Lielvircavas pagriezienam, kur būvdarbus ir veicis SIA Strabag, objekta izmaksas vairāk kā seši miljoni eiro un posmā no Lielvircavas pagrieziena līdz Elejai un Lietuvas robežai, kur vēl notiek būvdarbi, kuru veicējs ir SIA Lemminkainen un kopējās investīcijas ir 5,5 miljoni eiro.

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pagājušajā gadā ir guvuši 2,25 miljonu latu peļņu, kas ir par 19,1% mazāka nekā 2011.gadā gūtie 2,78 miljoni latu, liecina Firmas.lv informācija.

VNĪ apgrozījums 2012.gadā bija 18,64 miljoni latu, un tas ir par 8,4% lielāks nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 17,19 miljoni latu.

VNĪ valde ierosina 90% no peļņas jeb 2,025 miljonus latu novirzīt dividenžu izmaksai par valsts kapitāla izmantošanu, bet 10% no peļņas jeb 224 984 latus novirzīt uz VNĪ pārējām rezervēm.

2012.gadā VNĪ bija divas filiāles Liepājā un Daugavpilī, kā arī līdzdalība divos radniecīgos un vienā asociētā uzņēmumā - SIA VNĪ pilis, kurā VNĪ pieder 100%, SIA Veselības aprūpes nekustamie īpašumi (100%) un SIA Biroju centrs Ezerparks (31,5%).

VNĪ vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums pērn skaidrojams ar iznomāto telpu platību pieaugumu un to, ka no 2012.gada 1.janvāra tika atcelts Ministru kabineta 2009.gadā pieņemtais un 2010., 2011.gadā atkārtoti noteiktais 15% nomas maksas samazinājums valsts institūcijām, kā rezultātā daļēji tika paaugstināta nomas maksa.