Apsaimniekotājam būs jāvēršas tiesā, ja parāds netiks maksāts trīs mēnešus  17

Viņš teica, ka saskaņā ar statistiku vidējais tipiskais parāda apjoms sasniedz 5-8 mēnešus.

Tā kā līdz šim uz apsaimniekotāju nav izdarīts spiediens, turklāt tiesvedības bijušas ilgas, dārgas un sarežģītas, apsaimniekotājs kavējies vērsties tiesā. Šo problēmu iecerēts risināt.
Plānots arī panākt tiesas nodevas samazinājumu. Ar Tieslietu un Finanšu ministriju jau esot panākta vienošanās, bet par to vēl būs jāizlemj valdībai.

Pavļuts norādīja, ka daļa būtisku izmaiņu jau stājusies spēkā - pērn Saeimā tika atbalstīti likuma grozījumi, kas ļauj paātrināt maza apmēra lietu izskatīšanu.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Ilze Oša informēja, ka pagaidām nav datu, ka, izmantojot šo kārtību, būtu pabeigta kāda lietas izskatīšana, jo šāda iespēja ir spēkā nesen, bet pirmās tiesas sēdes tiek nozīmētas pēc 6-8 mēnešiem.

Jau ziņots, ka, neievērojot situāciju, ka šajā apkures sezonā ir silta ziema, kopš janvāra parādi par siltuma piegādi kārtējo reizi ir pieauguši par četriem miljoniem latu un kopsummā sasnieguši 21 miljonu, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis.

«Mēs bijām cerējuši, ka situācija būs uzlabojusies, jo siltā ziema ir devusi savas priekšrocības, tomēr tā nav kļuvusi labāka un kopš janvāra parādnieku kopsumma pieaug un no 17 miljoniem latu tā jau sasniegusi 21. Kopumā maksājumu disciplīna ir uzlabojusies, bet vecie niķi vienalga ir saglabājušies,» sacīja Akermanis.

Viņš ir piesardzīgs un optimistiskas prognozes par laicīgu parādu nomaksu neizsaka, bet piebilst, ka pašlaik ir izveidojusies cita situācija, tekošos rēķinus par siltuma piegādi mēģina nomaksāt, bet vecie tā arī paliek nenomaksāti.

«Protams, lielākās problēmas ir lielajām Latvijas pilsētām un siltuma uzņēmumi vienmēr ir nākuši un nāks pretī, lai situāciju nesarežģītu. Tomēr nevar pieļaut situāciju, ka par piegādāto preci netiek samaksāta nauda,» sacīja Akermanis.