Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Ar nozīmīgām arhitektūras balvām un pamatīgu izspiešanas skandālu atpazīstamību guvušais Baltezera Pērles projekts iedzīvojies jaunās nepatikšanās, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pēc tam, kad projekta attīstītājs New Europe ar pirmo izspiedēju Artūru Priedi panācis mierizlīgumu, viņam uzradies nākamais sekotājs – jau citas organizācijas aizsegā, bet shēma tā pati, balstīta melīgos zaļos saukļos par Baltezera bojāeju, vēsta laikraksts.

Tas norāda, ka jaundibinātā Baltezera aizsardzības biedrība apsūdzību sagudrošanā esot vēl radošāka, nekā tās priekštece Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Nule tā nākusi klajā ar skandalozu paziņojumu, ka miljoniem vērto apartamentu īpašnieku vajadzībām tiek būvēta gandrīz vai sausā ateja, bet Ādažu pašvaldība piesedzot projekta Pērle kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera applūstošā teritorijā.

The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šogad līdz oktobrim ielaidīs 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros paredz 25 000 zandartu mazuļu ielaišanu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Zivju fonda padome ir atbalstījusi domes iesniegtos projektus un piešķīrusi daļēju finansējumu 2945,45 eiro apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 eiroapmērā – Dūņezerā.

Uz vienu no lielākajiem starptautiskajiem nekustamā īpašuma pasākumiem MIPIM, kas šonedēļ notiek Kannās, Francijā, SIA New Europe ir atvedusi un popularizē visus savus projektus, informē SIA New Europe investoru attiecību vadītāja Inese Jureviča.

Pēc viņas teiktā, šogad ir kustība vairākos kompānijas attīstības projektos un zemes gabalos, tostarp objektā Jelgavas ielā blakus Torņakalna Jaunajam administratīvajam centram, Ezerparkā un projektā Pērle Maza Baltezera krastā. Projekta Pērles makets piesaistot apmeklētājus Rīgas stendā. «MIPIM kalpo kā laba platforma ideju apmaiņai, t.sk. attiecībā uz arhitektūru. Pērles dizaina dēļ Latvijai pievērsa uzmanību, piemēram, Abu Dabi attīstītāji, no kuriem New Europe pārstāvji saņēmuši ielūgumu apmeklēt jaunākos attīstības projektus un dalīties pieredzē,» stāsta Inese Jureviča.

Kopumā ir atjaunojusies interese un uzlabojies investoru noskaņojums attiecībā uz attīstības valstīm, tostarp Latviju. Tā kā pagājusi tikai MIPIM pirmā diena, vairāk varēšot spriest pēc atgriešanās Latvijā.

Noslēdzoties būvniecības kompāniju tenderim, ir izvēlēts ģenerāluzņēmējs apartamentu kompleksa Pērle celtniecībai Mazā Baltezera krastā, kā arī uzsākta būvniecība. Par uzvaru konkursā atzīta kompānija LNK Industries, informē projekta attīstītāji.

LNK Industries pēdējo divdesmit gadu laikā realizējusi vairākus dzīvokļu un ofisu ēku apbūves projektus Latvijā un ārvalstīs. «Ģenerāluzņēmēja izvēlē liela nozīme bija būvnieka pieredzei līdzīgas klases objektu attīstībā, kā arī nevainojamai reputācijai par darbu kvalitatīvu izpildi un ilgtspējīgas būvniecības principu ievērošanu,» skaidro projekta attīstītāji. Paredzams, ka kompleksa būvdarbi tiks pabeigti 2013. gada septembrī.

Pērles attīstītāji vēsta, ka projektā jau ir aktīvi uzsākta dzīvokļu rezervācija, un, lai arī būvdarbi ir tikko sākušies, projektā jau rezervēti 15% dzīvokļu. Projektā Pērle apartamentus Latvijā pārdod trīs mākleru aģentūras - Baltic Sotheby’s International Realty, Arco Real Estate un Oberhaus.

“Wolt” platforma un piegādes pakalpojumi pieejami arī Ādažos un Baltezerā. Šī gada laikā tehnoloģiju uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Rīgas un tagad savus pakalpojumus piedāvā jau 13 dažādās Latvijas pilsētās.

Līdz ar Ādažu un Baltezera pievienošanos, “Wolt” Latvijas pilsētu skaits ir lielākais starp Baltijas valstīm.

“Šī gada laikā “Wolt” Latvijā ir izaudzis no 5 līdz 13 pilsētām un sadarbojas ar vairāk nekā 1500 kurjerpartneriem. Redzam, ka, attīstot savu pakalpojumu arī mazākās pilsētās, vietējiem uzņēmējiem varam nodrošināt ērtu tiešsaistes tirdzniecību, iedzīvotājiem sniegt iespēju gūt ienākumus kā kurjerpartneriem, kā arī atvieglot pilsētas viesu un iedzīvotāju ikdienu.” skaidro “Wolt” Baltijā vadītājs Mantas Lomsarģis.

Pirmajos “Wolt” darbības gados Latvijā lēmums par uzņēmuma darbības paplašināšanu jaunās pilsētās tika pieņemts, balstoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ēdināšanas un mazumtirdzniecības veikalu apjoms u.c. Šobrīd redzējums par attīstību arī mazākās pilsētās ir mainījies.

Ādažu novada divos ezeros – Mazajā Baltezerā un Dūņezerā šodien ielaisti ap 40 000 zivju mazuļu, informē Ādažu novada dome.

Ādažu novada pašvaldība martā piedalījās Zemkopības ministrijas izsludinātajā Valsts Zivju fonda atbalsta programmas pasākumā Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs un ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, kā arī citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā.

Zivju fonda padome atbalstīja domes iesniegtos projektus, piešķirot daļēju finansējumu 2945,45 EUR apmērā zivju mazuļu ielaišanai Mazajā Baltezerā un 4909,09 EUR apmērā – Dūņezerā. Projekti par zivju resursu pavairošanu Ādažu novada ezeros sniedza iespēju ielaist 25 000 zandartu mazuļu Dūņezerā un 15 000 – Mazajā Baltezerā. Projektu kopējās izmaksas ir 8727,28 EUR, no kurām Zivju fonda piešķirtie līdzekļi ir 7854,54 EUR, savukārt pašvaldības līdzfinansējums – 872,74 EUR.

Pagājušās nedēļas nogalē Baltezerā atklāts jauns Elvi veikals.

«Šis ir jau trešais veikals, kuru atklājam pēdējā mēneša laikā, un 82., kas Latvijā nes Elvi vārdu. Straujā izaugsme apliecina, ka mazumtirdzniecības segmentā franšīzes princips, pēc kura strādā Elvi veikali, ir ļoti veiksmīgs,» skaidroja SIA Pārtikas tirdzniecības apvienība komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Jaunais Elvi veikals Baltezerā pieder SIA Aniva, un tajā radītas 8 jaunas darba vietas. Uzņēmumam šis ir ceturtais veikals Elvi tīklā, un šogad tiek plānota arī tālāka paplašināšanās.

Tiek prognozēts, ka, sākoties pavasara un vasaras periodam, jauno veikalu aktīvi apmeklēs ne tikai Baltezera iedzīvotāji, bet arī visi, kuri dosies vasaras atpūtā uz Saulkrastiem un Zvejniekciemu.

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Vācijas autoražotājs Volkswagen (VW) ir piekritis maksāt 15 miljardus ASV dolāru (13,6 miljardus eiro), lai ASV tiesā panāktu mierizlīgumu civilprasībās pret kompāniju saistībā ar izmešu mērierīču manipulācijas skandālu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta biznesa ziņu aģentūra Bloomberg.

VW otrdien oficiāli ir jāiesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājums. Tā kā tiesnesis ir aizliedzis iesaistītajām pusēm par mierizlīguma nosacījumiem runāt publiski pirms sprieduma pieņemšanas, visas personas ar medijiem ir runājušas anonīmi.

Pagājušajā nedēļā lietai pietuvināta persona atklāja, ka Vācijas autoražotājs piedāvās mierizlīgumu 10,3 miljardu ASV dolāru (9,4 miljardu eiro) apmērā. Tas paredzēja arī kompensāciju apmēram 480 tūkstošu automašīnu ar 2,0 litru dīzeļa dzinēju, kas slepeni bija aprīkoti ar ierīcēm, kas ļauj manipulēt ar izmešu datiem, īpašniekiem. Tāpat VW vēlējās veikt iemaksas programmā cīņai pret gaisa piesārņojumu.

SIA Cido grupa un alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Liviko šodien panāca mierizlīgumu strīdā par preču zīmes izmantošanu reklāmās.

«Strīda pamatā bija lietošanas tiesības divām līdzīgām preču zīmēm - «Īstu vīru alus», uz kuru īpašumtiesības ir Cido Grupa, un «Vīru», kas pieder SIA Liviko. Kaut arī, mūsuprāt, netika pārkāptas preču zīmes «Vīru» tiesības, mums bija svarīgi komunikācijā ar patērētāju turpināt izmantot veiksmīgi ieviesto saukli,» Db.lv skaidroja SIA Liviko pārstāve, zvērināta advokāte Inese Lielpinka.

Abas puses vienojušās par mierizlīgumu, tādējādi tiesvedība pašlaik ir izbeigta. Turpmāk Cido grupa būs tiesīga izmantot gan saukli «Vīru», gan «Īstu vīru alus» savās reklāmās, savukārt Liviko tika atmaksāta kompensācija, kuras apmērs netiek atklāts.

Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.

Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.

Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.

Vēja ģeneratori aizvien lielāki

Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.

Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

"Sabiedrībai būtu ļoti tīkami (...), ja šis avots jeb apliekamais objekts būtu zeme, lai cilvēkam nebūtu sajūtas, ka viņš uzbūvē sev māju, nopērk dzīvokli un tad katru gadu atpērkas no pašvaldības," pauda "Latio" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz neizmantotu teritoriju. "Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku", sacīja Šīns.

Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome nolēmusi paplašināt SIA Rīgas ūdens ūdenssaimniecības pakalpojumu licences darbības zonu. Sākot ar 15. maiju, komersants ūdenssaimniecības pakalpojumus sniegs arī Ādažu, Garkalnes, Ķekavas un Stopiņu novados.

Regulatora padome lēmumu par licences darbības zonas paplašināšanu pieņēma balstoties uz SIA Rīgas ūdens iesniegumu.

SIA Rīgas ūdens ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus paplašinātajās licences zonas teritorijās sniegs tajās vietās, kur komersantam ir vēsturiski izveidota infrastruktūra un savulaik komersants šos pakalpojumus sniedza. Jaunās komersanta darbības zonas būs Ādažu novada Baltezera ciemā un Garkalnes ciemā, Garkalnes novada apdzīvotajās vietās - Berģu ciemā, Baltezera ciemā, Makstenieku ciemā, Langstiņu ciemā, Upesciema ciemā un Alīses, Remberģi 1, Remberģi 2, Selgas, Ķekavas novada Krustkalnu ciemā un Valdlauču ciemā, kā arī Stopiņu novada Dreiliņu ciemā, Rumbulas ciemā un Ulbrokas ciemā.

Latvijā ekskluzīvo mājokļu segmentā pārliecinošu vietu vēl aizvien ieņem mājas un dzīvokļi Jūrmalā, Mežaparkā, Vecrīgā, Baltezerā un Ķīpsalā, aptaujājot nekustamo īpašumu ekspertus, noskaidroja Db.lv.

«Īpašuma vērtību nosaka trīs pamatfaktori – atrašanās vieta, arhitektūra un apdare. Ja mēs runājam par elitāro segmentu, tad pirmām kārtām tās ir mājas, villas jūras vai ezera krasta pirmajā līnijā, pamatā – Jūrmalā un Baltezerā, ar sakoptu un zaļu apkārtni, plašu teritoriju, īpašu arhitektonisko risinājumu, kvalitatīvu pilnu iekšējo apdari un ekskluzīvu iekārtojumu. Tā ir cenu kategorija, sākot no viena miljona eiro,» Db.lv stāsta Baltic Sotheby’s International Realty valdes locekle Ilze Mazurenko.

Otrs segments ir dzīvokļi Rīgas vēsturiskajā centrā – Vecrīgā un klusajā jūgendstila rajonā. Jaunajiem īpašniekiem ir svarīgs ēku stāvoklis, dzīvokļi tiek pieprasīti pārsvarā renovētās ēkās, svarīga ir atrašanās vieta, infrastruktūra un autostāvvieta.

Lai uzlabotu satiksmes drošību uz Tallinas šosejas posmā pirms Baltezera, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) nodrošinās krāsojuma ribjoslu ieklāšanu uz divām horizontāli marķētām drošības saliņām starp braukšanas joslām, informē LVC.

Ribjoslas pirms Baltezera sāka uzklāt vakar, šodien, 30.oktobrī, darbi tiks pabeigti.

Autovadītājiem uzbraucot uz ribjoslām, būs dzirdams troksnis un sajūtamas auto vibrācijas, kas brīdinās autovadītājus un atturēs no šo drošības saliņu šķērsošanas.

Šis ir izmēģinājuma projekts. Uzklājot ribjoslas pirms ziemas sezonas uz Tallinas šosejas, tiks pārbaudīta materiālu un krāsojuma izturība ziemas apstākļos, lai nākamgad pavasarī varētu lemt par turpmāko šāda krāsojuma izmantošanu uz valsts autoceļiem.

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušas apmēram 15 priedes, paziņojusi Jūrmalas aizsardzības biedrība. Tikmēr pats politiķis aizsardzības biedrības bažas noraida, sakot, ka nokaltušie koki neatrodas vietā, kur plānota būvniecība.

«Manā īpašumā ir simtiem koku, no kuriem daudzi ir nokaltuši, un daudzi ir iestādīti vietā. Konkrētie koki, par kuriem ir uztraukusies dabas draugu biedrība, ir nokaltuši pavisam citā teritorijā nevis tur, kur plānota būvniecība,» Db skaidroja A. Šlesers. Par nokaltušajiem kokiem A. Šleseram savu atzinumu esot snieguši speciālisti.

Savukārt plānotajā apbūves teritorijā esošie koki ir slimi, un nākamā gada lielajā talkā tāpat tikšot nozāģēti, Db pavēstīja A. Šlesers «Ja notiks visa šī māžošanās un manas ģimenes tiesību ierobežošana, es saaicināšu gan žurnālistus, gan visus dabas draugus, un mēs kopīgi šos kokus nozāģēsim. Tie ir veci slimi lapu koki,» klāstīja bijušais politiķis.

Kriminālvajāšana pret biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma ir atjaunota, un izmeklēšanas turpināšanai tā nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, vakar, 12. jūlijā, kā nelikumīgu un nepamatotu atcēla Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores 2.jūlijā pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, A. Priedi nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī atjaunoja pirmstiesas kriminālprocesu un A. Priedes kriminālvajāšanu, informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.

Jau rakstīts, ka 25. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, jau pēc dažām dienām lieta tika izbeigta.