Olimpiskajai liesmai nodziestot, Londonā svētdien noslēdzās četrgades lielākais sporta pasākums. 34 sacensību norises vietās, kur divas nedēļas ik dienu ieradās tūkstošiem apmeklētāju, nu vairs sastopami pārsvarā tikai darbinieki. Lai izvairītos no priekšgājēju kļūdām, kad pēc sacensību finiša apjomīgās sporta celtnes netiek pilnībā noslogotas un prasa lielus uzturēšanas līdzekļus, atbildīgās varasiestādes ir nolēmušas atsevišķos Londonas olimpiskajos objektos samazināt apmeklētāju ietilpību, bet daļu vispār nojaukt, raksta laikraksts Diena.
Laikraksts norāda, ka pirms četriem gadiem Pekinā notikušās olimpiskās spēles bija Ķīnas lielā iespēja visai pasaulei parādīt, ka tā vairs nav nabadzīga komunistu pārvaldīta valsts, bet uzlecoša globāla lielvara. Ķīnieši iztērēja miljardus elpu aizraujošu sporta celtņu radīšanā. Iespaidīgākā no tām bija olimpiskais stadions, kas dizaina dēļ tika iesaukts par Putna ligzdu.
Tomēr pēc spēlēm ligzda palika tukša. Vairāk nekā 400 miljonu dolāru (230 miljardi latu) izmaksājusī arhitektūras megapērle pēdējos četros gados ir izmantota tika retu reizi. Par stadiona apsaimniekotāju izmisīgajiem centieniem piesaistīt tam apmeklētājus liecinot kaut vai fakts, ka pirms dažām ziemām tur tika ierīkoti slidkalniņi šļūkšanai ar ragaviņām.
Gatavojoties Pekinas olimpiskajām spēlēm, no jauna tika uzceltas vai renovētas 32 sporta ēkas, no kurām tikai retajai ir atrasti nomnieki vai saimniekošanas veids, kas nes peļņu. Piemēram, stiklā veidotajā iespaidīgajā peldēšanas centrā jeb Ūdens kubā pēc olimpiskajām spēlēm ir notikuši gaismas šovi, uzvests balets, bet pirms diviem gadiem tas tika pārveidots par ūdens atrakciju parku. Pērn ēka nesusi 1,7 miljonu dolāru (970 tūkstoši latu) lielus zaudējumus.
Ar olimpisko spēļu mantojumu jācīnās arī dziļās ekonomiskajās problēmās iestigušajai Grieķijai. Atēnu spēļu vajadzībām tika modernizētas vai pilnīgi no nulles uzceltas 36 sporta celtnes, kuru kopējās izmaksas pārsniedza 12 miljardus dolāru (6,8 miljardi latu). 2005. gadā jeb gadu pēc olimpiskajām spēlēm šo dārgo būvju uzturēšanai vajadzēja iztērēt 124 miljonus dolāru (70,6 miljoni latu). Pašlaik vairums no tām stāv tukšas, jo neviens nav izrādījis interesi tajās kaut ko uzsākt, noskaidrojusi Diena.
Londonas olimpisko spēļu organizatori nevēloties kāpt uz Atēnu un Pekinas spēļu rīkotāju grābekļiem, tādēļ jau laikus nolēmuši, kas nākotnē notiks ar sporta celtnēm, kuru skaits bija 34 (to celtniecības darbi izmaksāja 9,3 miljardus mārciņu (8,3 miljardi latu)). No tām astoņas ir jaunas, bet septiņas uzslēja tikai uz spēļu laiku. Nojaukts tiks gan Latvijai veiksmīgais pludmales volejbola stadions, gan 12 tūkstošiem skatītāju paredzētā basketbola halle, kuru londonieši domā piedāvāt nākamo olimpisko spēļu rīkotājpilsētai Riodežaneiro.
Daudzās palikušajās ēkās paredzēts krasi samazināt apmeklētāju ietilpību.
Pagaidām lielākās galvassāpes sagādājot tieši stadions, par kura tālāko likteni nav skaidrības. Zināms tikai tas, ka to paredzēts saglabāt pašvaldības īpašumā un tajā ir jāpaliek skrejceļam, lai nākotnē Londona varētu pretendēt uz augsta līmeņa vieglatlētikas sacensību rīkošanu.
Sekojiet ziņām